Pakalpojumi

Pēdējais brīdis atvērt durvis Holivudai

Ilze Žaime, 24.03.2020

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Kamēr Holivudas projekti tiek filmēti kaimiņvalstīs, nozīmīga apjoma līdzekļu ieplūšana arī Latvijas ekonomikā būtu iespējama, ja vien tiktu pieņemts lēmums veicināt nozares izaugsmi.

"Dienas Biznesa" izdevējs Jānis Maršāns video intervijā sarunājās ar amerikāņu producentu Džefu Moustu (Jeff Most), kurš reiz jau ir

strādājis Latvijā un labprāt to darītu atkal. Producents uzskata, ka Latvijai ir lielisks potenciāls kļūt par Holivudas filmu uzņemšanas laukumu, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību visā valstī, jo, attīstoties filmu nozarei, pienesums ir arī transportam, tūrismam, viesmīlības biznesam, celtniecībai un citu pakalpojumu sniedzējiem.

Attīstību kavē fakts, ka pretimnākšana industrijai no valsts puses ir viena no zemākajām Eiropā.

Neizmantotas peļņas iespējas

Laikā, kad Latvijas finanšu sektors, kā arī tranzīta un loģistikas nozares ir gana cietušas, valstij būtiski būtu apsvērt jaunas peļņas iespējas. Kino industrija varētu būt viena no tām, jo pirms gada spēkā stājušās izmaiņas Eiropas Savienības (ES) likumdošanā paredz, ka straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem Eiropas valstīs būs jāatstāj krietni lielāka naudas summa nekā līdz šim.

Likumprojekta ietvaros līdz šā gada oktobrim visiem straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina, ka 30% no viņu gada bruto plānošanas budžeta paliks ES dalībvalstīs. Piemēram, straumēšanas platformas "Netflix" 2020. gada budžets satura veidošanai vien ir apmēram 16 miljardi eiro. "Netflix" ir tikai viens no daudziem straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam būs jāpakļaujas šim likumam, norāda Dž. Mousts, uzskaitot arī tādas platformas kā "Apple TV+", "Amazon", "Stars", "Peacock", "CBS Paramount", kas šobrīd pārtop par straumēšanas platformu, un "HBO Max", kas drīzumā uzsāks darbību arī Eiropā.

Producents norāda: “Mēs skatāmies uz 50 miljardiem eiro Holivudas naudas – svaigiem līdzekļiem, kas ieplūdīs ekonomikā un tagad tikai gaida, lai tiktu sadalīti starp ES dalībvalstīm. Atslēga slēpjas labos noteikumos, kas jebkādi nāktu par labu industrijai finanšu sfērā, konkrētāk, par labu pārraidītājiem un studijām, kas producē kino visā Eiropā. Visbiežāk viņu izvēles krīt par labu tām valstīm, kur viņi var visefektīvāk attīstīt savu biznesu, tāpat kā tas būtu jebkurā citā nozarē. Gandrīz visas Eiropas zonas piedāvā būtiskas priekšrocības.

Lai gan tās ir atšķirīgas visur, Latvijā diemžēl tās ir vienas no mazākajām, ja ne vissliktākās.”

Visu rakstu lasiet 24.marta žurnālā "Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ieraudzīt savu filmu pēc 13 scenāriju versijām

Daiga Laukšteina, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kino industrija Latvijā ienes miljonus

Monta Glumane, 10.10.2019

Kino producents Andrejs Ēķis norāda, ka Latvija joprojām nav atrodama uz kino kartes, kas nozīmē, ka par mums kā potenciālo filmu uzņemšanas vietu ārvalstu producenti nezina.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stāstu stāstīšana prasa naudu

Ilze Žaime, 26.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Turpinot ieguldīt kino industrijā, ieguvēji būs ne tikai dažādu nozaru pārstāvji, bet arī nākamās paaudzes, pauž "Ego Media" valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris.

Viņš iesaka - pirms tiek veiktas papildu investīcijas ārzemju projektu filmēšanas atbalstam Latvijā, padomāt, kā nākt pretī vietējiem māksliniekiem un producentiem. Interese par pašmāju kino aug, par to liecina arī producenta jaunākā darba - spēlfilmas "Pilsēta pie upes" - apmeklējumu skaits.

LASI ARĪ: TOP 10: Pasaulē visu laiku pelnošākās filmas

Ar kādiem izaicinājumiem producentiem un kino industrijā strādājošajiem nākas saskarties Latvijā? Vai kā nelielai valstij mums šajā nozarē ir arī kādi plusi?

Es domāju, ka ir gan izaicinājumi, gan plusi. Pirmkārt, mums kā mazai valstij ir mazs tirgus. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan arī uz darbu izplatīšanu. Izaicinājums ir savākt filmai nepieciešamo finansējumu un arī veiksmīgi to pārdot, jo tirgus ir ļoti, ļoti ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez brīvprātīgajiem, valsts atbalsta, sponsoru devuma, labvēlīgiem laika apstākļiem un radošās grupas nesavtīguma tas būtu bijis neiespējami

Tā par latviešu strēlniekiem veltītā Aleksandra Grīna lieldarba Dvēseļu putenis ekranizējuma tapšanu saka tā režisors Dzintars Dreibergs. Tieši šodien kā patriotisma vēstnesis filma piedzīvo savu pirmizrādi. Līdz mielēm izpētītā strēlnieku drosme savā ziņā pavadījusi arī režisoru darbā, jo, kā zināms, vēsturiska kara drāma ir viens no dārgākajiem žanriem, un tas Latvijas kinoindustrijas apstākļos ir ārkārtīgs izaicinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai pats arī esat savas zemes patriots?

Ļoti apzinos sajūtu, ka patiesi laimīgs es varu būt tieši šeit. Aizbraukt nozīmētu kaut ko sākt no sākuma, un man būtu ļoti liels prieks to nekad nedarīt. Patriotisms ir dziļš un plašs jēdziens, bet, ja vari Latvijā parūpēties par savu māju, apkārtni un tuvākajiem, tad tai brīdī katram personīgi tas arī pāraug par kaut ko plašāku. Tāpat arī šeit dzimušie un augušie cilvēki viens otru saprot krietni labāk, un esam šai vietai ļoti piemēroti. Latvijā jūtos ļoti labi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nonākt uz kino industrijas kartes

Ilze Žaime, 25.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Lasi žurnāla "DienasBizness" 24. marta numurā:

  • viedokļi - COVID19 un situācija tirgū
  • aktuāli - kā COVID19 ietekmi mazinās Baltijas valstu valdības
  • pētījums - kā valdības atbalsta uzņēmējus pasaulē
  • tēma - kino industrija Latvijā un pasaulē. Pieredzē dalās producents un režisors Andrejs Ēķis, EGO MEDIA valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris un amerikāņu producentu Džefs Mousts (Jeff Most)
  • atkritumu apsaimniekošana - Getliņi EKO gatavojas nākamajam attīstības posmam
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi
  • intervija - Ieva Plaude, "Lawrence Asset Management" izpilddirektore
  • darba vide - uzņēmumi domā ārpus ierastajiem rāmjiem un ieteikumi attālinātam darbam

Īpaša sadaļa veltīta tūrismam:

  • vīrusa cirtiens tūrisma nozarei
  • intervija - Uldis Alksnis, JekabaCelojumi valdes priekšsēdētājs
  • uzņēmēja Oļega Fiļa mūža projekts - Nurmuižas Pils atjaunošana
  • FlyMeAway dibinātājs Jurģis Sedlenieks un viņa SPA projekts Pāvilostā
  • neparasti brīvdienu maršruti un brīva laika pavadīšanas iespējas
  • ieraugi Latviju no jauna
  • pieredzes stāsti no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Purvu bridēji, Eži, Hiking in Latvia
  • dzīvesstils - Katrīna Caune, Ase Model Management līdzdibinātāja; Māris Upenieks, Kā tur ir bloga autors; Andrejs Zavadskis, fotogrāfs.

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lietuvā aicina koncertus un kino skatīties pa auto logu

LETA--BNS/LRT, 20.04.2020

Aizvadītajā nedēļas nogalē autostāvvietā pie Viļņas izstāžu un kongresu centra "Litexpo" jau notika pirmie tā dēvētie autokino seansi, ko skatītāji uz lielā ekrāna varēja vērot vienlaikus no 180 automobiļiem, filmas skaņai sekojot pa radio.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 krīzes dēļ noteiktie pulcēšanās ierobežojumi Lietuvā joprojām ir spēkā, kino un mūzikas cienītāji jau tiek aicināti uz filmu seansiem un koncertiem, ko var vērot pa automobiļa logu.

Aizvadītajā nedēļas nogalē autostāvvietā pie Viļņas izstāžu un kongresu centra "Litexpo" jau notika pirmie tā dēvētie autokino seansi, ko skatītāji uz lielā ekrāna varēja vērot vienlaikus no 180 automobiļiem, filmas skaņai sekojot pa radio.

Pirmajos seansos rīkotāji skatītājiem sarūpējuši filmas ar izteikti pozitīvu noskaņu - gan Lietuvā, gan citur tapušas komēdijas un iedvesmojošas drāmas.

Gādājot par skatītāju veselību un drošību, biļetes uz šādiem seansiem tiek tirgotas tikai internetā, no mašīnas izkāpt nav atļauts un vienā auto drīkst atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem. Pēdējais noteikums gan neattiecas uz vienas ģimenes locekļiem.

Autokino seansus iecerēts turpināt visu vasaru, turpmāk filmas rādot vienlaikus uz trim ekrāniem. Risinās sarunās arī ar Kauņas un Klaipēdas pašvaldībām par iespēju rādīt kino šajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Latvijai jākļūst par Ziemeļeiropas kino centru

Jānis Maršāns, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus pamazām atveras, koronavīrusa ierobežojumi - mīkstinās, un ir jāsāk domāt, kādi būs mūsu nākamie soļi. Šoreiz kino industrijā.

Neilgi pirms karantīnas sākšanās, Dienas Biznesa izdevējs Jānis Maršāns uz sarunu aicināja vienu no zināmākajiem Latvijas kinoproducentiem Andreju Ēķi, lai apspriestu iespējas attīstīt Latvijas kino nozari, mūsu lielākās un negaidītākās priekšrocības, kā arī kādi ir mūsu nākamie soļi. Ko latvieši var darīt jau pavisam drīz? Skaties video un uzzini!

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vīruss nomērdē pirmo aviokompāniju

Jānis Šķupelis, 06.03.2020

Britu reģionālā aviokompānija "Flybe" nupat paziņojusi par bankrotu un norādījusi, ka tieši koronavīruss bija pēdējā nagla tās zārkā.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ražošana jau bez visa koronavīrusa bija iebuksējusi. Ekonomiku gan daudzviet izvilka spēcīgs patēriņš, kas nu arī, šķiet, diemžēl virzās uz grāvja pusi.

Bailes no vīrusa nozīmē, ka cilvēki atliek tēriņus, neceļo, neiet uz kino, restorāniem, tiek atcelti publiski pasākumi utt. Tas arī biznesa vides pārstāvjiem uz neskaidrības fona liks atlikt investīcijas un, ja tas turpināsies ilgāk, lemt, piemēram, par darbinieku skaita samazināšanu.

Pa vīrusa panikas smagās dūres sitienam pirmā nonākusi tūrisma industrija un, piemēram, aviokompānijas. Valdot šādam fonam, britu reģionālā aviokompānija "Flybe" nupat paziņojusi par bankrotu un norādījusi, ka tieši koronavīruss bija pēdējā nagla tās zārkā.

Šī ir pirmā aviokompānija, ko var uzskatīt par koronavīrusa epidēmijas upuri, ziņo "The Wall Street Journal". Jāteic, ka šīs kompānijas ne tikai ietekmē lidojumu atcelšana, bet patērētāju pieņēmumi par ekonomikas nosacījumu pasliktināšanos, kas droši vien paši par sevi pie tā arī novedīs.

Komentāri

Pievienot komentāru