Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Ja Latvija iesaistīsies 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, uzņemot sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, tad šī objekta rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 58 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.

Pēc viņa teiktā, šāda summa parādās iepriekš veiktajos aprēķinos, un tas uzskatāms par diezgan būtisku ieguldījumu. Daļu no minētā ieguldījuma gan Latvija varētu saņemt atpakaļ no olimpisko spēļu potenciālās rīkotājvalsts Zviedrijas kā nomas maksu par trases īri.

Šteinbergs uzskata, ka no iesaistīšanās olimpisko spēļu rīkošanā Latvijas ekonomikai kopumā būtu diezgan liels ieguvums. Turklāt arī rekonstruētā Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu paliekoša, fundamentāla investīcija un varētu kalpot turpmākajā nākotnē.

Vaicāts, cik tālu ir lēmums par 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājvalsti un Latvijas iesaistīšanos, IZM pārstāvis atbildēja, ka patlaban tiek gaidīts Zviedrijas valdības lēmums par piekrišanu uzņemties spēļu rīkošanu.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Valdībā apstiprinātas izmaiņas bērnu spēļu un rekreācijas laukumu drošības noteikumos, paredzot to rūpīgāku pārbaudi, kā arī reģistrēšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Bērnu spēļu laukumu un tajos esošo iekārtu uzraudzību veic PTAC, kas pēdējo gadu laikā veiktajās pārbaudēs konstatējis neatbilstības visos pārbaudītajos spēļu laukumos. Ik gadu dzirdēts par cietušiem bērniem drošuma prasībām neatbilstošu spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu lietošanas dēļ.

Ar mērķi veidot bērniem drošu vidi un maksimāli samazināt iespējamo traumu risku spēļu laukumos, 2020. gada 7. janvāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar PTAC izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi".

Apstiprinātie noteikumi paredz speciālās drošuma prasības publiskai lietošanai paredzētiem spēļu un rekreācijas laukumiem, tajos uzstādītajām iekārtām, aprīkojumam, kā arī to novērtēšanas kārtību.

Olimpiskās spēles Pekinā, kas sākas šodien (8. augustā), kļūs par vērienīgākajām gandrīz pēc visiem iespējamiem rādītājiem, arī finanšu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Ķīnas pieeja Olimiādes-2008 organizēšanai ir attiecīga tās svaigi iegūtajam jaunās lielvalsts statusam, proti, ar vērienu un pompozitāti, un tā vēsturē ieies kā līdz šim dārgākā. Pekinas attīstībai Olimpiādes priekšvakarā iztērēti vairāk nekā 40 miljardi ASV dolāru, pirmdien paziņoja Ķīnas galvaspilsētas valdības pārstāvis Lū Čži. Bet kopējā tēriņu summa Ķīnas galvaspilsētas sagatavošanai spēlēm gala rezultātā var pārsniegt 44 miljardus dolāru.

«No 2001. līdz 2008.gadam infrastruktūras, transporta, ekoloģijas attīstībā ieguldīti apmēram 40,9 miljardi dolāru,» paziņoja Lū Czins preses konferencē. «Nav svarīgi, notiktu olimpiāde vai ne, bet mums tas bija jāizdara pilsētnieku labā.»

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Biedrība Latvija Tibetai sagatavojusi atklātu vēstuli Latvijas valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurā prezidents tiek lūgts nepieņemt Latvijas Olimpiskās komitejas uzaicinājumu piedalīties olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Pekinā.

Prezidents tiek lūgts neatsaukties uz Olimpisko spēļu nolikumā izteikto aicinājumu „svinēt miera, draudzības un cilvēku savstarpējās labestības vairošanu pasaulē”, kamēr Ķīna nav pierādījusi, ka pati ir spējīga šos ideālus izprast un īstenot, Db.lv informē Ieva Apsīte

Biedrības Latvija Tibetai sabiedrisko attiecību koordinatore.

Jūsu ekselence, Prezidenta kungs!

Mēs, Latvijas sabiedrības pārstāvji, kas cienām un godājam Jūs kā savas valsts prezidentu, no sirds ticam, ka Jūs uzklausīsiet un ņemsiet vērā mūsu lūgumu.

Mēs ticam, ka mūsu intereses un ideāli sakrīt ar Jūsu interesēm un ideāliem, tāpēc vēršamies pie Jums ar lūgumu nepieņemt Latvijas Olimpiskās komitejas uzaicinājumu piedalīties olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Pekinā.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Tēriņi ziemas olimpisko spēļu projekta realizācijai Sočos 2014.gadā jau sastāda 950 miljardus rubļu (18,8 miljardu latu), saskaņā ar NEWSru.com.

Pārmērīgi augstās izmaksas olimpisko spēļu rīkošanai Nezavisimaya Gazeta skaidro ar korupciju, zemas efektivitātes darbuzņēmējiem kā arī ar nepareizu 2014.gada olimpisko spēļu norises vietas izvēli. Pēc ekspertu domām, var minēt vairākus iemeslus tik apjomīgām izmaksām - pirmkārt jau tā ir izvēlētā norises vieta – šaura piejūras teritorija ar ļoti vāju infrastruktūru. Vēl tiek minēti tādi iemesli kā pārmērība, dažādi šķēršļi un neefektīva celtniecība, vēsta NEWSru.com.

Sočos plānoto olimpisko spēļu izdevumi desmit reizes pārsniedz Turīnas olimpisko spēļu budžetu Itālijā, Soltleiksitijā ASV un Vankūverā Kanādā. Izdevumi, lai sagatavotos spēlēm, ir pārsnieguši 30 miljardus ASV dolāru (15,45 miljardi latu), lai gan sākotnēji tika plānots vien 12 miljardi eiro. Šie skaitļi ir pamats Reģionālās attīstības ministrijas pārstāvja vizītei. «Mums ir ļoti ierobežots budžets. Nekāda programma nespēja piesaistīt tik daudz investīcijas,» sabiedrības padomes sanāksmes par sagatavošanos olimpiskajām spēlēm laikā stāsta Reģionālās attīstības vietnieks Jurijs Reiļjans, vēsta NEWSru.com.

Ja amerikāņu peldētājs Maikls Felpss izkausētu savas Pekinas olimpiādē iegūtās astoņas zelta medaļas un zeltu pārdotu, viņa ieguvums būtu tik vien kā 1 225 ASV dolāru.

Ņemot vērā, ka zelta cena ir apmēram 806 ASV dolāri par unci (pirmdienas dati), olimpiskās medaļas ieguvējs par šo metālu diez vai varētu prasīt vairāk - tomēr pašas medaļas vērtība būtu ievērojami lielāka, raksta The MarketWatch.

Tikai 6g zelta

Pat 83 tūkst. USD

2004. gadā Polijas peldētāja Otīlija Jendžeičaka savu Atēnu Olimpiskajās spēlēs iegūto zelta medaļu izsolīja par teju 83 tūkstošiem USD un iegūto naudu ziedoja labdarības iestādei. Ja ticam ABC Australia ziņotajam, tad šonedēļ kāda 1960. gada Romas Olimpiskajās spēlēs iegūta sudraba medaļa (par kuras īpašnieku zināms vien tas, ka sportists bijis peldētājs) tikusi pārdota par 11 tūkstošiem ASV dolāru. Savukārt interneta izsoļu portālā eBay ir pieejama sudraba medaļa no 2000. gada olimpiskajām spēlēm Sidnejā, un tā sākumcena ir 8 000 USD. Tomēr visienesīgākās olimpiskās medaļas ir popularitāties izteiksmē. Sporta analītiķi lēš, ka, piemēram, 23 gadus vecais M. Felpss pēc vēl astoņu zelta medaļu iegūšanas šogad, slēdzot līgumus ar sponsoriem un sakot uzrunas, varētu nopelnīt ap 100 miljonu USD, vēsta ABC News. Tātad viņa ieguvums ir aptuveni 7 milj. USD par vienu medaļu (peldētāja kontā ir vēl sešas Atēnu olimpiādē iegūtās augstās godalgas).

Latvijas Olimpiskajai komitejai līdz marta vidum jāsagatavo Zviedrijas Olimpiskās komitejas (ZOK) pieprasītā informācija potenciālajam pieteikumam 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanai, pēc kā paredzēta vēl viena komiteju pārstāvju tikšanās.

ZOK un Stokholmas pārstāvji otrdien klātienē viesojās Siguldā, lai klātienē novērtētu olimpisko spēļu sacensību kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā rīkošanas iespējas Latvijā.

Pēc tikšanās ZOK izpilddirektors Pīters Rēnebo žurnālistiem atzina, vizītes laikā puses pārrunāja iespējamo sadarbību, Stokholmai piesakoties organizēt 2026.gada Olimpiskās spēles.

Viņš atzina, ka Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē ir iespējams rīkot visas Olimpisko spēļu renes sporta veidu disciplīnas. «Mēs domājam, ka tā varētu būt iespēja, lai nodrošinātu sadarbību. Šī bija tikai pirmā tikšanās. Mēs vienojāmies, ka raudzīsimies uz tālākām sarunām,» teica Rēnebo.

ZOK izpilddirektors skaidroja, ka šis būs jau astotais Stokholmas mēģinājums iegūt tiesības organizēt Olimpiskās spēles. «Tagad mēģināsim jaunu konceptu ar Stokholmu kā galveno norises vietu. Zviedrijā ir atbilstoša infrastruktūra, lai rīkotu sacensības uz sniega un ledus, bet mēs raugāmies uz starptautisko sadarbību renes sporta veidos,» skaidroja Rēnebo.

Pēc Olimpisko un Paraolimpisko spēļu noslēguma, kad sacensību norises vietu ir pametuši desmitiem tūkstošu to dalībnieku, ieskaitot sportistus, žurnālistus, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, dažādas augstas amapersonas un olimpiādes viesus, Olimpiskais ciemats Sočos pārvērties par «spoku pilsētu».

Tā interneta vietnē blogsochi.ru raksta tās galvenais redaktors Aleksandrs Valovs (Александр Валов), kurš minēto iemūžinājis arī fotogrāfijās.

Fotogaleriju, kurā redzama Soču pilsēta pēc Olimpisko spēļu norises, skatieties augstāk!

Tiesa, kopš Soču Olimpisko un Paraolimpisko spēļu noslēguma ir pāgājis ļoti neilgs laiks, tāpēc nevar viennozīmīgi apgalvot, ka viss uzbūvētais tā arī paliks izmantots tikai vienu reizi. Turklāt laikraksts Diena iepriekš ziņoja, ka Soču kalnu ciematiņa olimpiskie objekti nonāks Krievijas izlases sportistu rīcībā.

Azartspēļu biznesa komersantu un uzraugu prognozes liecina, ka šogad nozares lejupslīde kļūst vēl straujāka.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) dati, kAzartspēļu nozares ziedu laiki beidzasas apkopoti pēc azartspēļu nozaresAzartspēļu nozares ziedu laiki beidzas kapitālsabiedrību operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem, liecina, ka pērn nozares kopējais apgrozījums sasniedzis 181.2 milj. Ls un, salīdzinājumā ar 2007. gadu, tas krities par 10.7 %. Par gandrīz 12 % kritušies ieņēmumi no azartspēļu darbības, bet azartspēļu iekārtu ekspluatācijas izdevumi auguši par 7.5 %, kā rezultātā nozares kopējā rentabilitāte samazinājusies no aptuveni 17 % 2007. gadā līdz aptuveni 2.9 % pērn. Kopējā azartspēļu nozares uzņēmumu peļņa pērn bijusi 5.018 milj. Ls, tas ir, aptuveni sešas reizes mazāka nekā 2007. gadā. Desmit no divdesmit Latvijas tirgū strādājošajiem azartspēļu organizētājiem 2008. gadu noslēguši ar zaudējumiem.

Piektdien 22.ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos tika iedegta olimpiskā uguns, bet tās atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Olimpisko uguni iededza trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina un trīskārtējais olimpiskais čempions hokejā Vladislavs Tretjaks.

Olimpisko karogu atklāšanas ceremonijā nesa aktrise Čulpana Hamatova, izcilā ātrslidotāja Lidija Skobļikova, žurnāliste Anastasija Popova, slavenā kosmonaute Valentīna Tereškova, izcilais hokejists Vjačeslavs Fetisovs, diriģents Valērijs Gergijevs, kibersportists Alans Jeņiļejevs un plaši atzītais kinorežisors Ņikita Mihalkovs.

Savukārt olimpisko uguni stadionā nogādāja Sočos dzimusī slavenā tenisiste Marija Šarapova, bet tālāk to nesa leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, izcilais grieķu-romiešu stila cīkstonis Aleksandrs Kareļins un titulētā mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Olimpiskajai liesmai nodziestot, Londonā svētdien noslēdzās četrgades lielākais sporta pasākums. 34 sacensību norises vietās, kur divas nedēļas ik dienu ieradās tūkstošiem apmeklētāju, nu vairs sastopami pārsvarā tikai darbinieki. Lai izvairītos no priekšgājēju kļūdām, kad pēc sacensību finiša apjomīgās sporta celtnes netiek pilnībā noslogotas un prasa lielus uzturēšanas līdzekļus, atbildīgās varasiestādes ir nolēmušas atsevišķos Londonas olimpiskajos objektos samazināt apmeklētāju ietilpību, bet daļu vispār nojaukt, raksta laikraksts Diena.

Laikraksts norāda, ka pirms četriem gadiem Pekinā notikušās olimpiskās spēles bija Ķīnas lielā iespēja visai pasaulei parādīt, ka tā vairs nav nabadzīga komunistu pārvaldīta valsts, bet uzlecoša globāla lielvara. Ķīnieši iztērēja miljardus elpu aizraujošu sporta celtņu radīšanā. Iespaidīgākā no tām bija olimpiskais stadions, kas dizaina dēļ tika iesaukts par Putna ligzdu.

Tomēr pēc spēlēm ligzda palika tukša. Vairāk nekā 400 miljonu dolāru (230 miljardi latu) izmaksājusī arhitektūras megapērle pēdējos četros gados ir izmantota tika retu reizi. Par stadiona apsaimniekotāju izmisīgajiem centieniem piesaistīt tam apmeklētājus liecinot kaut vai fakts, ka pirms dažām ziemām tur tika ierīkoti slidkalniņi šļūkšanai ar ragaviņām.

2012.gada Londonas Vasaras Olimpisko spēļu norisei sekojuši līdzi 74% Latvijas iedzīvotāju, turklāt visbiežāk, skatoties spēļu translācijas televīzijā. Latvijas iedzīvotāji par iecienītākajiem sporta veidiem Olimpisko spēļu laikā atzinuši pludmales volejbolu, BMX un vieglatlētiku, liecina mediju aģentūras Mindshare veiktais pētījums par iedzīvotāju interesi par Londonas Vasaras Olimpiskajām spēlēm.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji Londonas Olimpiskajām spēlēm sekojuši līdzi, skatoties translācijas televīzijā (85%), savukārt 57% respondentu norādījuši, ka par aktualitātēm uzzinājuši, lasot ziņas internetā un laikrakstos. Visaktīvāk ziņām internetā un laikrakstos sekojuši līdzi iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem (65%). Jaunieši vecumā līdz 19 gadiem aktīvi smēlušies informāciju arī sociālajos tīklos (norādījuši 43% aptaujāto jauniešu), kā arī no draugiem un paziņām (35%). Savukārt spēļu translācijas internetā skatījušies 20% iedzīvotāju (norādījuši 30% vīriešu un 16% - sieviešu).

Nesen portatīvo ierīču pārdošanas apjomi pārsniedza nopirkto datoru skaitu un visbiežāk mobilajās ierīcēs cilvēki spēlē spēles – spēļu izstrādātājiem visi vārti ir vaļā, lai radītu spēles, par kurām viņi ir ar mieru maksāt. GameFounders akseleratora programmas nākamajā kārtā var pieteikties līdz 8. decembrim.

Tā intervijā DB stāsta Kadrija Uganda (Kadri Ugand), viena no Igaunijas spēļu akseleratora GameFounders dibinātājām.

GameFounders esot pirmais šāda veida iesācējuzņēmumu atbalsta instruments Eiropā. «Ir spēļu inkubatori Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā. Reizēm sastopami inkubatora un akseleratora modeļa sajaukumi. Ar šādu modeli kā mums GameFoundens ir pirmais Eiropā,» saka K.Uganda.

Akselerators darbu sāka pirms gada – 2012. gada sākumā. «Gribējām veidot akseleratoru Igaunijā, bet te jau ir vairāki akseleratori un, ja izveidosi vēl vienu, neviens to nepamanīs, negribēs piedalīties. Tāpēc izlēmām, ka mums jādara kaut kas pilnīgi atšķirīgs. Nolēmām, ka jādefinē precīzs fokuss. Sākām skatīties dažādus sektorus un pamanījām, ka spēļu izstrāde ir ļoti skaidri definējama,» viņa stāsta.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) otrdien par antidopinga pārkāpumiem piesprieda diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai.

Līdz ar to Krievija nevarēs piedalīties nākamā gada februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Krievu sportisti gan varēs startēt četrgades nozīmīgākajā forumā, taču to viņi drīkstēs darīt zem neitrāla karoga.

SOK savā paziņojumā norāda, ka tās padome otrdien apspriedusi bijušā Šveices prezidenta Semjuela Šmita vadītās komisijas izpētē iegūtos materiālus, kas liecina par sistemātiskām Krievijas antidopinga iekārtas manipulācijām, kas turklāt tieši iespaidojušas Soču olimpiskās spēles. 17 mēnešu garumā Šmita komisija ievākusi pierādījumus un informāciju, kā arī veikusi noklausīšanās ar galvenajiem iesaistītajiem cilvēkiem.

Šmita ziņojumā secināts, ka Krievijā notikusi sistemātiska manipulācija ar antidopinga noteikumiem un sistēmu, tostarp pozitīvu dopinga analīžu pazušanu 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) biedru 2008. pusgada apgrozījums no azartspēlēm uzrāda vairs tikai četru procentu lielu pieaugumu, salīdzinot ar šo laika periodu pērn.

LSBA biedru apgrozījums no azartspēlēm šī gada pirmajos sešos mēnešos sastāda 66.29 miljonus latu, bet kopā ar citiem pakalpojumiem, piemēram , ēdināšanu 73.170 latu, kas ir par četrarpus procentiem vairāk, salīdzinot ar šo laika periodu pērn. Savukārt asociācijas biedru izdevumi palielinājušies par 18% un sastāda 66.52 miljonus latu. Šī gada pirmajos sešos mēnešos 59 spēļu zāles Latvijas teritorijā ir pārtraukušas savu darbību, līdz ar to spēļu automātu skaits ir samazinājies gandrīz par 1500 vienībām.

LSBA padomnieks Arnis Marcinkēvičš, analizējot šo situāciju, norāda uz vairākiem iemesliem: „Samazinoties apgrozījuma pieauguma tempiem, bet palielinoties azartspēļu organizatoru izmaksām, uzņēmumu rentabilitāte būtiski mazinās, tāpēc mazākie tirgus dalībnieki spiesti izstāties no konkurences. Tirgū paliks tie uzņēmumi, kuri spēs piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus, kā arī veiksmīgi ieviest visās azartspēļu organizēšanas vietās spēļu automātu sertifikāciju, kas būtiski uzlabos azartspēļu pakalpojuma kvalitāti.”