Akcīzes nodoklim jāatrod optimālās likmes, neveicinot ātru pierašanu pie zemām likmēm un neveicinot kontrabandu pie augstām, pirmdien pētījuma "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) asociētais pētnieks Arnis Sauka.
Viņš uzsvēra, ka, nosakot akcīzes nodokļa likmes, ir jāatrod līdzsvars starp ekonomiskiem aspektiem un cilvēku veselību.
"Ja likme ir pārāk zema, cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels un patērētāji diezgan ātri pielāgojas šīm cenām, tāpēc šādas likmes nedod stimulu patērētājiem pāriet uz neapliekamiem aizvietotājiem. Savukārt pārāk augstu akcīzes nodokļu likmju noteikšana rada priekšnoteikumus kontrabandas pieaugumam," stāstīja Sauka.
Vienlaikus, lai novērstu stimulus iegādāties akcīzes preces kaimiņvalstīs, pēc Saukas teiktā, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā. Akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.
Sauka norādīja, ka, Baltijas valstis varētu arī saskaņot pozīcijas attiecībā uz akcīzes nodokļa politikas priekšlikumiem Eiropas Savienības līmenī, īpaši minimālo likmju noteikšanas jomā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka alkoholisko dzērienu pieprasījums ir neelastīgs pret cenu izmaiņām, stāstīja Sauka. Salīdzinot dzērienus, stipro alkoholisko dzērienu pieprasījuma elastība pret cenu izmaiņām ir augstāka nekā alum un vīnam. Tas nozīmē, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana etilalkoholam vairāk veicinās etilalkohola patēriņa samazinājumu, bet nodokļa paaugstinājums alum vai vīnam mazāk ietekmēs patērētāju uzvedību. Papildus, nosakot likmes, ir jāatrod līdzsvars starp fiskālajiem aspektiem un sabiedrības veselību.
Sauka uzsvēra, ka vīnam varētu paaugstināt akcīzes nodokli, jo vīna patēriņš nav tik liels, turklāt Latvijā ir zemākais akcīzes nodoklis vīnam.
Pētījuma rezultāti liecina, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana etilalkoholam varētu būt pirmā saskaņotā akcīzes nodokļa politikas prioritāte Baltijā. Apskatot akcīzes nodokļa palielināšanu par 20% vienam litram katram alkoholisko dzērienu veidam, pētījuma rezultāti apliecinājuši, ka lielākais pārdošanas apmēra kritums Latvijā būtu vērojams degvīnam (2-10%), savukārt alus un vīna pārdošanas apmēra kritums nepārsniegtu attiecīgi 2% un 4%.
"Tas ļauj secināt, ka valdībai ir nepieciešams vērst uzmanību uz akcīzes nodokļa diferencēšanu, piemērojot lielāku akcīzes nodokļa likmi dzērieniem, kas satur lielāku alkohola koncentrāciju," skaidroja Sauka.
Zema pieprasījuma reakcija uz cenu izmaiņām Baltijas valstīs padara akcīzes nodokli cigaretēm mazāk efektīvu cigarešu patēriņa samazināšanā, bet tajā pašā laikā tas padara cigaretes par piemērotu bāzi nodokļu ieņēmumu palielināšanai.
Sauka sacīja, ka līdz šim akcīzes nodoklis cigaretēm Latvijā paaugstināts par 5-10% gadā un šādu politika arī vajadzētu turpināt.
"Pirms 10 gadiem akcīzes nodoklis tika paaugstināts būtiski un vienlaikus par 20-25% pieauga kontrabanda. Ekonomikas lejupslīdes apstākļos ieteicams netrakot ar lielāku akcīzes celšanu - 5-10% paaugstinājuma ikgadējais budžeta ieguvums būtu 5,6 miljoni eiro līdz 13,9 miljoni eiro un kontrabanda varētu pieaugt nebūtiski," sacīja Sauka.
Pētījuma secinājumos rekomendēts sekot līdzi ekonomiskajam ciklam, lai piemērotu izdevīgākās akcīzes likmes, izvairoties no nelegālās tirdzniecības palielināšanās. Nepieciešams ņemt vērā arī jaunās paaudzes tabakas izstrādājumus un nikotīnu saturošus produktus, kuri iemanto arvien lielāku popularitāti. Veidojas pamats diferencēt nodokli tabakas izstrādājumiem atbilstoši to radītajam veselības kaitējumam, lai veicinātu vairāk kaitīgu produktu mazāku patēriņu.
Saistībā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem pētījumā secināts, ka cukura nodoklis ir efektīvs, lai samazinātu uzņemto kaloriju daudzumu, ja tas tiek uzlikts plašam produktu klāstam, nevis tikai dažiem produktiem, kas patērētājiem dod iespēju pāriet uz citiem pārtikas produktiem ar pievienotu cukuru, sāli un taukiem.
Politikas veidotāji Latvijā varētu izmantot pozitīvo Lietuvas un Igaunijas pieredzi un mēģināt vienoties ar Latvijas bezalkoholisko dzērienu un cukuroto produktu ražotājiem par produktu reformulāciju (pārveidošanu), samazinot cukura daudzumu produktos, kā arī ieviest nodokļu atvieglojumus inovatīviem produktiem, piemēram, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar zemu cukura saturu vai bez pievienotā cukura.
"Akcīzes nodokļa politikai nepieciešams būt vienotai visā Baltijā, lai mēs izvairītos no vairākiem riskiem, kas padara to neefektīvu. Ja nodokļa paaugstināšanu nepapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem vai ražotāju iesaisti produktu reformulācijā, nodokļa ieviešanas ietekme uz patēriņu varētu būt neitrāla vai pat negatīva uz valsts budžetu, bet faktiskais akcīzes preces patēriņš rezultātā nesamazināsies," piebilda Sauka.
Pētījuma "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" mērķis ir analizēt akcīzes nodokļa politiku Baltijas valstīs no budžeta ieņēmumu, patērētāju labklājības, tostarp sabiedrības veselības un citu politikas mērķu aspektiem, piemēram, veicināt produktu pārformulēšanu, kā arī izstrādāt ieteikumus akcīzes nodokļa politikas uzlabošanai.
