Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 1.janvārī stājas spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vairākām akcīzes preču grupām mainās akcīzes nodokļa likmes - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.

No nākamā gada 1.janvāra mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.

Pēc VID aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu cenu (10 gabali paciņā) - par 0,13 eiro, smēķējamās tabakas cenu (40 grami paciņā) - par 0,27 eiro, bet karsējamās tabakas cenu (6,2 grami paciņā) - par 0,35 eiro.

Alus, vīns, degvīns un cigaretes kļūs dārgāks – to raisīs ieplānotais akcīzes nodokļa palielinājums, kas stājas spēkā no 1. marta; ir bažas par «točku» uzplaukumu.

Šis akcīzes nodokļa palielinājums nav pārsteigums, jo savulaik pirms vairākiem gadiem tiek nolemts ik gadu pakāpeniski palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholam un tabakai.

Vairāki uzņēmēji jau iepriekš norādīja, ka šāda nodokļu likmju pacelšana var nenest gaidītos miljonus eiro valsts makā, bet gan veicināt ēnu ekonomiku un graut legālo nodokļu maksātāju konkurētspēju tirgū, kā arī vienlaikus samazināt iedzīvotāju pirktspēju, ko izraisīs cenu kāpums.

Pieaugumu prognozē centu līmenī

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, alus 0,5 litru ar 5% stiprumu cena veikalā pieaugtu par 1 centu, 0,75 l vīna - par 5 centiem, savukārt 0,5 l degvīna ar stiprumu 40 grādi - par 20 centiem, savukārt cigarešu paciņas (kura maksā 3,6 eiro) cena varētu pieaugt par 12 centiem. Vairāki DB aptaujātie tirgotāji atzina, ka juridiski aprēķins ir korekts, taču tas veikts, balstoties tikai uz akcīzes nodokļa izmaiņām komplektā ar pievienotās vērtības nodokli. Realitātē cenas pieaugums varot būt pat lielāks.

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par nesamērīgā akcīzes nodokļa palielinājuma atcelšanu cigarešu bezdūmu alternatīvām" (https://manabalss.lv/par-nesameriga-akcizes-nodokla-palielinajuma-atcelsanu-cigaresu-bezdumu-alternativam/show), kas aicina parakstīties pret 2020. gada decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Akcīzes likumā, ar kuriem tika būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis dažādām mazāk kaitīgām cigarešu bezdūmu alternatīvām – karsējamajai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un beztabakas nikotīna spilventiņiem.

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "pēdējos gados valstī arvien vairāk cenšas ierobežot pasīvās smēķēšanas izraisītos veselības riskus. Pakāpeniski aizliegts smēķēt parkos, sabiedriskā transporta pieturās, uz daudzdzīvokļu māju balkoniem un jebkurā publiskā vietā, ja kādam tas traucē. Tomēr nesenā akcīzes nodokļa paaugstināšana cigarešu bezdūmu alternatīvām raida gluži pretējus signālus, jo padara cigarešu aizstājējproduktus nesamērīgi dārgus, kas nemotivē smēķētājus atteikties no šī netikuma, vai izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas. Tādējādi, it kā notiek cīņa pret cigarešu dūmiem un publisku smēķēšanu, bet paralēli tam, produkti, kas situāciju varētu uzlabot, tiek aplikti ar papildu nodokļiem un padarīti grūtāk pieejami."

Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Ja tradicionālajām cigaretēm cenas nav mainījušās un jaunā nodokļa likme stāsies spēkā tikai no šā gada 1.marta, kad sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10-15 centiem, tad mazāk kaitīgajiem bezdūmu produktiem ir vērojams būtisks cenas kāpums - atkarībā no katra produkta veida un cenas pieaugums mazumtirdzniecībā ir no 0,4 līdz pat 3 un vairāk eiro.

Tā piemēram, paciņas karsējamās tabakas HEETS mazumtirdzniecības cena pieaug par 40 centiem un tirdzniecības vietās tās tagad ir nopērkamas par 4 eiro. Atsevišķās tirdzniecības vietās līdz janvāra beigām, kamēr tiek izpārdoti noliktavas krājumi, tas var būt pieejamas par līdzšinējo cenu 3,60 eiro, bet no 1.februāra visās tirdzniecības vietās maksās 4 eiro. Akcīze karsējamajai tabakai Latvijā tika paaugstināta par 113%, kas ir straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības valstīm. Salīdzinājumam Lietuvā karsējamajai tabakai gada beigās netika piemērots šāds straujš akcīzes nodokļa kāpums, līdz ar ko viens iepakojums kaimiņvalstī tagad maksā 3,70 eiro.

Igaunijas Finanšu ministrija ierosinās valdībai akcīzes nodokļa degvielai un elektroenerģijai paaugstināšanu veikt gadu vēlāk, nevis sākotnēji plānotajā laikā no 2023.gada maija.

Ierosinājums attiecas uz akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, mazutam, dabasgāzei un elektroenerģijai, kā arī lauksaimniecības dīzeļdegvielai, kuras akcīzes nodokļa likme pašlaik ir ES atļautajā minimālajā līmenī.

Igaunijas Finanšu ministrijas vērtējumā, esošās akcīzes nodokļa likmes jāatstāj spēkā līdz 2024.gada 30.aprīlim, bet pēc tam četru gadu laikā pakāpeniski atgriezties pirmskrīzes līmenī, jo pašreizējos krīzes apstākļos akcīzes nodokļa paaugstināšana "dotu nepareizu grūdienu un signālu".

No 2020.gada 1.maija Igaunijā uz diviem gadiem tika samazināts akcīzes nodoklis atsevišķiem degvielas veidiem un elektrībai ar mērķi mazināt Covid-19 pandēmijas radītās sekas ekonomikā. 2021.gada nogalē tika pieņemti grozījumi likumā, kas paredz, ka 2023.gada 1.maijā sāksies četru gadu periods, kurā akcīzes nodokļa likmēm jāatgriežas pirmskrīzes līmenī. Tagad Finanšu ministrija secinājusi, ka šo četru gadu pārejas periodu vajadzētu sākt gadu vēlāk un pirmskrīzes likmes atjaunot līdz 2027.gadam, nevis 2026.gadam.

Igaunijas parlaments trešdien trešajā lasījumā pieņēma valdības ierosināto plānu akcīzes nodokļa paaugstināšanu veikt gadu vēlāk, kas nozīmē, ka pirmskrīzes līmeni akcīzes nodokļa likmes sasniegs 2027.gadā.

Alkohola, tabakas, degvielas un elektrības akcīzes likuma grozījumus atbalstīja 67 Igaunijas parlamenta deputāti. Neviens nebija pret. Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts.

No 2020.gada 1.maija Igaunijā uz diviem gadiem tika samazināts akcīzes nodoklis atsevišķiem degvielas veidiem un elektrībai ar mērķi mazināt Covid-19 pandēmijas radītās sekas ekonomikā. 2021.gada nogalē tika pieņemti grozījumi likumā, kas paredz, ka 2023.gada 1.maijā sāksies četru gadu periods, kurā akcīzes nodokļa likmēm jāatgriežas pirmskrīzes līmenī.

Lietuvā samazinātu PVN likmi ēdinātājiem saglabā līdz nākamā gada beigām 

Lietuvas parlaments otrdien atbalstīja samazinātās 9% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes...

Tomēr Finanšu ministrija secināja, ka šo četru gadu pārejas periodu vajadzētu sākt gadu vēlāk un pirmskrīzes likmes atjaunot līdz 2027.gadam, nevis 2026.gadam. Ierosinājums attiecas uz akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, mazutam, dabasgāzei un elektroenerģijai, kā arī lauksaimniecības dīzeļdegvielai, kuras akcīzes nodokļa likme pašlaik ir ES atļautajā minimālajā līmenī.

Rīgikogu pieņemtais likums paredz, ka lauksaimniecības sektora un degslānekļa ieguves kompānijas līdz 2024.gada 30.aprīlim varēs izmantot fiskāli marķētu dīzeļdegvielu ar Eiropas Savienības minimālo akcīzes likmi 21 eiro par 1000 litriem. No 2024.gada 1.maija akcīzes nodokļa likme fiskāli marķētai lauksaimniecības degvielai pieaugs līdz 107 eiro par 1000 litriem, bet degslānekļa ieguves uzņēmumi drīkstēs izmantot tikai dīzeļdegvielu ar standarta akcīzes nodokļa likmi.

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Veselības ministrijas priekšlikumu aizliegt Latvijas tirgū elektronisko cigarešu šķidrumus, to sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus - norādīts ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Parlamentārā sekretāre deputātiem norādījusi, ka, “ieviešot šādu aizliegumu, valsts budžetā netiks iekasēti ievērojami akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. Vadoties no 2022. gada vienpadsmit mēnešu datiem, tie kopumā gadā varētu veidot apmēram 10 milj. eiro, kā arī palielināsies šo produktu pārrobežu tirdzniecība, kas ir legāla darbība, tādēļ nav kontrolējama un nelegālā aprite, kas prasītu papildu valsts budžeta izdevumus kontroles procedūru izstrādei un pasākumu veikšanai, un veltīgi būs iztērēti valsts līdzekļi, ieviešot jauno akcīzes preču deklarēšanu un marķēšanu ar akcīzes nodokļa markām”.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Igaunijas transporta un loģistikas organizācijas pieļauj, ka varētu atjaunoties tendence pirkt degvielu Latvijā, ja valsts neiesaistīsies degvielas cenu regulēšanā.

Igaunijas transporta un loģistikas organizāciju izplatītajā paziņojumā teikts, ka visiem degvielas lietotājiem ir divas nozīmīgas ziņas - Eiropas Savienība gatavojas noteikt embargo Krievijas naftai un Latvija plāno uz laiku atcelt prasību par biopiedevām degvielai.

"Ja finanšu ministre neizpildīs savu iepriekš doto solījumu un valsts nerīkosies, tas nozīmē, kas cenas degvielas uzpildes stacijās saglabāsies augstas un var atjaunoties pārrobežu tirdzniecība," brīdināts organizāciju paziņojumā.

Degvielas cenu līmenis Latvijā ir valsts politikas spogulis 

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā...

"Pat piecu centu cenas atšķirība degvielas uzpildes stacijās mudinās Igaunijas pārvadātājus degvielas tvertnes piepildīt Latvijā. Vienlaikus Latvijā cer cenu samazināt par 12-14 centiem," norādīja Igaunijas Loģistikas un kravu pārvadājumu asociācijas valdes loceklis Herki Kitsings, piebilstot, ka tie visi ir būšot Igaunijas valsts budžetam zaudēti līdzekļi.

"Valsts vēstījums līdz šim ir bijis ļoti labs attiecībā uz akcīzes nodokļa politikas un citu degvielas cenu ietekmējošu regulējumu līdzsvarošanu ar kaimiņvalstīm. Pienācis laiks, kad var atjaunoties senā situācija ar pārrobežu tirdzniecību un Igaunijas uzņēmumi zaudēs konkurētspēju, ja vien valsts nerīkosies," brīdināja asociācijas padomes loceklis Rainers Rohtla.

Asociācija atgādina, ka tad, kad akcīzes nodoklis degvielai Igaunijā bija augstākas nekā kaimiņvalstīs, valsts zaudēja miljoniem eiro, jo pārvadātāji degvielu pildīja citās valstīs. Tāpat Igaunijas uzņēmumu konkurētspēja kritās, jo nodevas bija augstas un tika zaudēta liela tirgus daļa ārvalstu kompānijām.

Pērn novembrī Igaunijas parlaments nolēma atlikt šogad plānoto akcīzes nodokļa degvielai celšanu, un pēc tam ārējās tirdzniecības dati liecināja, ka zemāka nodeva ļāvusi valsts ienākumus no transporta sektora trīs mēnešos palielināt septiņas reizes salīdzinājumā ar vidējiem ienākumiem pēdējo četru gadu laikā, kad nodeva bija lielāka, klāsta asociācija.

"Ministri ir teikuši, ka, samazinot jebkuru nodokli, ir nepieciešama ienākumu kompensācija. Pēc iepriekšējās akcīzes nodokļa samazināšanas valstij un Igaunijas Statistikas departamentam jau ir konkrēti dati, kas liecina, ka zemāks akcīzes nodoklis sniedza lielākus ienākumus valstij, jo sektors atguva konkurētspēju," paziņoja Kitsings.

Viņš arī apgalvoja, ka visneaizsargātākā sabiedrības daļa vairs nevar atļauties degvielu, lai aizbrauktu uz darbu.

Jau vēstīts, ka maija sākumā Latvijas valdības koalīcija konceptuāli vienojusies par risinājumu, kas atļautu tirgotājiem pārdot degvielu bez biopiedevas no šā gada 1.jūlija līdz 2023.gada beigām.

Eiropas Komisijas piedāvātajā sestajā sankciju paketē paredzēts noteikt Krievijas naftas embargo.

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, piemēram, Vācija, Itālija, Īrija, savukārt Ungārija ir noteikusi maksimālo degvielas pārdošanas cenu, Polija apcirpusi arī pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvija iet citu ceļu – sola atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem.

To rāda BDO pētījums. Izpētot Polijas, Ungārijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas paņēmienus energoresursu cenu veidošanā, BDO pētnieki secina, ka Polijas valdība visvairāk pievērsa uzmanību energoresursu cenu noturēšanai un samazināšanai. Polijā tika veikti visbūtiskākie pasākumi, tādi kā akcīzes nodokļa un PVN samazināšana, pabalstu un atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bet arī Ungārijā tika būtiski ietekmētas degvielas cenas, samazinot akcīzes nodokli un noteicot cenu griestus degvielai. Salīdzinot Baltijas valstu rīcību, pētnieki secina, ka visvairāk izceļas Igaunija, kur lielā apjomā tika samazināts akcīzes nodoklis dabasgāzei un elektroenerģijai un tika izskatīts likumprojekts par PVN samazināšanu, bet Latvijā vairāk tika pārdomāta pabalstu piemērošana iedzīvotājiem.

ASV pagājušā gadsimta 20 gados ieviesa “sauso likumu” jeb alkohola aizliegumu. Ko panāca sausais likums? Vēsture liecina, ka domāto mērķi tas nesasniedza, jo alkoholu importēja nelegāli.

Tas ļāva “izveidot savu karjeru” vienam no slavenākajiem ASV gangsteriem Als Kapone. Sekas aizliegumam bija ražošanas un legālās tirdzniecības kritums, kā arī drīz tam sekoja pat ekonomiskā krīze jeb “lielā depresija”.

Laikam Latvijā pietrūkst savu eksperimentu ar kādas tirdzniecības aizliegumu. Šoreiz kārta pienākusi bezdūmu produktiem un tabakas aizstājējproduktiem. Plānots būtiski ierobežot alternatīvo tabakas produktu tirdzniecību, aizliedzot pārdot Latvijā šādus produktus ar aromatizētājiem. Tā kā šādi produkti tirgū ir tikai ar aromatizētām piedevām, tātad faktiski tas nozīmē šādu produktu tirdzniecības aizliegumu Latvijā. No elektroniskām cigaretēm akcīzes nodokļa ieņēmumi 2021.gadā bija vairāk kā 3 milj. EUR. Savukārt, lai arī akcīzes nodoklis salīdzinoši nesen ieviests arī tabakas aizstājējproduktiem, ieņēmumi 2021.gadā jau ir sasnieguši vairāk kā 600 tūkst. EUR. Taču tagad likumdevēji ir pārdomājuši un nolēmuši atteikties no vairākiem miljoniem ienākumiem budžetā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana elektroenerģijas un gāzes piegādēm visām mājsaimniecībām no 21% uz 12% vai uz 5% radītu līdz 32,5 miljonu eiro negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu gadā.

Tas norādīts valdības 19.aprīlī apstiprinātajā Ekonomikas ministrijas (EM) atbildes vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

EM aprēķinājusi, ka vidēji mēnesī pie šāda scenārija negatīvā fiskālā ietekme būtu ap 1,6 līdz 2,7 miljoniem eiro. Gadījumā, ja energoresursu cenu pieaugums būs straujāks nekā bija prognozēts, attiecīgi palielinātos arī negatīvā fiskālā ietekme uz valsts budžetu.

Tāpat ministrija kā vēl vienu opciju energoresursu cenu ietekmes samazināšanai vēstulē arī aprakstījusi iespēju attiecībā uz akcīzes nodokļa samazināšanu dabasgāzei, ko mājsaimniecības izmanto par kurināmo.

EM norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra stājās spēkā jauni dabasgāzes gala tarifi mājsaimniecībām. Akcīzes nodokļa īpatsvars mājsaimniecībām veido nelielu daļu no gala tarifa par dabasgāzi. Tas ir 1,6% mājsaimniecībām, kas dabasgāzi patērē tikai ēdiena pagatavošanai, 1,8% - mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto arī ūdens uzsildīšanai, un 2,15% tām mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja Vides ministrijas ierosinājumu atteikties no pašreizējās vienreizējās automašīnas reģistrācijas nodevas, tās vietā ieviešot ikgadēju nodokli par automašīnas radīto piesārņojumu.

Ja Lietuvas parlaments pieņems likumprojektu, jaunais nodoklis pakāpeniski tiks ieviests 2023.-2025.gadā. Plānots, ka nodokļa ieņēmumi gadā sasniegs 170 miljonus eiro.

"Transportlīdzekļu radītie izmeši pieaug, un mums ir jārīkojas, lai samazinātu transportlīdzekļu radītos izmešus, vienlaikus attīstot alternatīvas," valdības sēdē teica Lietuvas vides ministrs Simons Ģentvils.

Pagājušajā nedēļā Vides ministrija paziņoja, ka 54% automašīnu īpašnieku Lietuvā būs jāmaksā ikgadējs nodoklis par piesārņojumu, kura apmērs nepārsniegs 100 eiro.

Trešdien valdības sēdē Ģentvils skaidroja, ka pašlaik nodoklis nebūtu jāmaksā 18% automašīnu īpašnieku. Automobiļiem ar benzīna dzinēju nodoklis plānots mazāks nekā dīzeļdzinēja spēkratiem.

Vairāk nekā 200 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā 9 nozares, no kurām visvairāk tirdzniecība – tās seši uzņēmumi budžetā katrs samaksājuši vairāk nekā 100 milj. eiro.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

“Vērtējot uzņēmumu samaksāto nodokļu apjomu 2021. gadā un salīdzinot to ar 2020. gadu, redzam, ka Latvijas uzņēmumi kopā pērn samaksājuši 8,26 miljardus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā kopējie uzņēmumu maksājumi 2020. gadā,” skaidro SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju 

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu...

Uzņēmumi pērn valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikuši 2,8 miljardu eiro apmērā, un 1,43 miljardi eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Lai arī nereti valsts iestāžu vadītāji lepojas ar godīgumu nodokļu nomaksā, tomēr jāsaprot, ka šo valsts budžeta iestāžu samaksātās algas un nodokļi ir tikai privāto kompāniju samaksāto nodokļu vēlreizēja pārdale. It īpaši iedzīvotāju ienākuma, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pievienotās vērtības nodokļa (iepirkumos un maksājumos), akcīzes nodokļa ievērojamas summas tiek radītas no sektoriem (izglītība, kultūra, veselība, infrastruktūra, aizsardzība, iekšējā drošība, valsts pārvalde), kuras šo naudu pirmreizēji iegūst tieši no biznesa samaksātajiem nodokļiem.

Ja raugās uz biznesā nodarbināto skaitu, tad faktiski viens strādājošais uztur ne tikai vienu pensionāru un vienu nepilngadīgo bērnu, bet vēl arī sedz kādu valsts pārvaldes aparātā strādājošā izmaksu daļu. Tirdzniecība savāc nodokļus Iegūtie dati rāda, ka visvairāk samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši tirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido vairāk nekā 3 miljardus eiro. Lielākie nodokļu maksātāji tirdzniecības nozarē 2021. gadā, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, bijuši degvielas tirgotāji.

Pērn bijuši kopskaitā seši tirgotāji (SIA NESTE LATVIJA, SIA Circle K Latvia, SIA Orlen Latvia, SIA Baltic Sales Network, SIA PHILIP MORRIS LATVIA un SIA Pirmas) ar valsts kopbudžetā nodokļos samaksātiem vairāk nekā 100 milj. eiro – uzņēmumi, kuru samaksāto nodokļu summā lielu daļu veido akcīzes nodoklis par degvielas vai arī tabakas tirdzniecību. Būtībā valsts maks pamatā balstās uz patēriņa nodokļiem (un to maksātājiem), kādi ir pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Tādējādi valsts budžets un iespējas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju spēju pirkt un arī vēlmi veikt pirkumus tiem, kuriem ir nauda.

Visu rakstu lasiet 3.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Ir jautājumi, par kuriem jārunā vēl un vēl. Un jāturpina runāt, kamēr kādi lēmumu pieņēmēji beidzot ieklausās, sāk domāt, meklēt risinājumus.

Mēs pēdējā laikā daudz esam rakstījuši par to, cik aktīvi un lielā mērā arī efektīvi rīkojas daudzas Eiropas valstis, lai mazinātu kaitējumu, ko ekonomikai nodara straujais energoresursu cenu un inflācijas kāpums. Mēs arī esam rakstījuši par to, cik aplami rīkojas mūsu politiķi, problēmu mēģinot aizlāpīt vien ar īslaicīgiem un tikai daļai sabiedrības paredzētiem pabalstu ielāpiem.

Šonedēļ mūsu rīcībā nonācis svaigs BDO pētījums tieši par šo tēmu, kas atkal ļauj par to runāt, balstoties uz konkrētiem faktiem.

Kāpēc Latvijā nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai? 

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības...

Bet fakti tiešām ir graujoši. Mūsu ekonomiku graujoši. Par kādu mūsu uzņēmumu konkurētspēju varam runāt, ja te par visu jāmaksā maksimālā cena?

Bet, piemēram, Lietuvā uzņēmumiem tiek piedāvāti ne tikai gāzes un elektroenerģijas cenu kompensācijas risinājumi, kam atvēlēti 120 miljoni eiro, bet arī mērķfinansējums skartajām nozarēm 142 miljonu eiro apmērā. Savukārt Igaunijā tika būtiski samazināts akcīzes nodoklis elektroenerģijai un dabasgāzei. Turklāt dabasgāzei akcīzes nodokļa likme samazinās līdz 2017. gada līmenim, bet elektroenerģijai akcīzes nodokļa likme no 1. maija samazinājās 4,5 reizes – no 4,47 eiro līdz 1 eiro par MWh, kas ir minimālā Eiropas Savienības atļautā likme.

Patērētājiem tas nozīmē elektroenerģijas cenu samazinājumu par aptuveni 3,1%. Lieliem elektroenerģijas patērētājiem ir paredzēta akcīzes nodokļa atlaide 0,5 €/MWh apmērā. Noteikti izlasiet Māra Ķirsona rakstu par šo tēmu! Arī par to, kā šajā situācijā rīkojas par Latviju krietni bagātākas valstis – Vācija, Itālija, Īrija, arī Polija.

Tā lielā bēda, šķiet, ir tā, ka mūsu lēmumu pieņēmēji laikam nesaprot, cik ekonomikā viss cieši saistīts. Ja vienā valstī ražot kaut vai pārtiku ir lētāk, skaidrs, ka importa prece mūsu veikalu plauktos izkonkurē vietējo. Patērētājs pērk lētāko, tātad importu. Kāpēc tik nepatriotiski? Aiz nabadzības.

Pat tam, kas tiek pie valsts vai pašvaldības pabalsta, ar iztikšanu ir pašvaki, vēl jo vairāk, ja zināms, ka apkures izmaksas rudenī, tā teikt, ies kosmosā. Kā sekas tam – mūsu uzņēmumi, kam pašizmaksa neizbēgami ir augstāka, nevar pārdot savu produkciju, strādā ar zaudējumiem vai, kā redzam no konkrētiem piemēriem, pārtrauc savu darbību. Un, jo ilgāk tā turpinās, jo grūtībās nonāk lielāks skaits uzņēmumu, kamēr konkurenti no citām valstīm aizvien nostiprina savas pozīcijas arī mūsu tirgū.

Ja nenoķer īsto brīdi, faktiski var sākties lavīnas efekts – mūsu uzņēmumi iznīkst, atlaiž darbiniekus, tiem vajag pabalstus, nauda budžetā, pamatā PVN, vēl kādu laiku nāk, bet, izsīkstot pirktspējai un pieaugot palīdzības prasītāju skaitam, valstij draud nepatikšanas, ko nevienam negribas novēlēt. Savukārt, ja ir zemāks PVN vai akcīze, ja ir citi pasākumi, kas aprakstīti arī pieminētajā rakstā, tas ļauj saglabāt dzīvotspēju uzņēmumiem, tātad nodrošināt darbavietas, nodokļu plūsmu, pirktspēju utt. Faktiski tas ļauj ekonomikai pilnvērtīgi funkcionēt.

Jā, iespējams šajā situācijā varam vainot vēlēšanu tuvošanos. Lai pirktu nabadzīgāko vēlētāju balsis, tiek dāvāti pabalsti, tam vajag naudu, tāpēc PVN un akcīzes likmes tiek turētas nemainītas, kas pie augstām energoresursu cenām budžetam ir īpaši izdevīgi, bet tad īsi pirms vēlēšanām, ļoti iespējams, nāks nākamais politiķu dāsnuma vilnis jeb vēl viena vēlētāju pirkšanas akcija – nodokļu mazināšana atsevišķās pozīcijās. Vēlētāju varbūt tā var nopirkt, taču robus ekonomikai, ko nodara pašreizējā politika, ar to aizlāpīt būs par vēlu.

Pavisam vienkārši runājot, tie uzņēmumi, kas būs, tā teikt, nogājuši pa burbuli, vairs neatgūsies. Lietosim aizvien vairāk importa preču un pakalpojumu, strādāsim ārzemniekiem piederošos uzņēmumos, dzīvosim ārzemniekiem piederošos vai to apsaimniekotos mājokļos un varēsim mazbērniem vien stāstīt savu vecvecāku stāstus par kādreiz bijušu plaukstošu, nacionālu valsti Latviju.

Un šajā pašā kontekstā – pavisam nesen, maija beigās, Latvijas interneta portālos bija lasāma ziņa, ka, reaģējot uz inflācijas kāpumu, Putins palielinās pensijas un sociālos pabalstus. Kā redzam no komentāriem, daudzus uzjautrināja, ka kaimiņvalsts vadītājs teju vai pie salmiņa ķeras, lai noturētos, bet... Vai tikai šķiet, ka pie mums tiek īstenota tieši tāda pati, krasi atšķirīga no Rietumvalstu izvēlētās, politika? Ar kādu mērķi?

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,895 miljardi eiro, kas ir par 76,5 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, bet salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir par 248 miljoniem eiro mazāk.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka strauji ir mainījusies situācija ar darbaspēka nodokļiem. Šā gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1 392,05 milj. eiro, kas ir par 5,93 milj. eiro jeb 0,4 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet līdz 2020.gada piecu mēnešu ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 57,70 milj. eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2020.gada piecos mēnešos ir 686,16 milj. eiro, kas ir par 5,49 milj. eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tomēr, neraugoties uz šo samazinājumu, šā gada analoga laika šī nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 35,2 milj. eiro. Darba spēka nodokļos lielākais samazinājums gan 2020.gada piecos mēnešos, gan maijā, pēc nodokļu administrācijas ziņām, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves.

"2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku," teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. "Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam," stāstīja premjers.

Latvijā ir populāri, ka mediju telpā daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki komentē un izplata viedokli, kas netiek apstiprināts ar faktiem. Kā tipisku piemēru, gribu minēt ziņu par to, ka Covid 19 laikā Latvijā ir pieaudzis alkohola pārdošanas apjoms un tāpēc jāsamazina tā tirdzniecības laiks.

Joprojām neesmu redzējis nevienu skaitli, kas to apstiprinātu šo apgalvojumu. Regulāri sekoju norisēm alkohola tirgū gan Latvijā, gan pasaulē un varu droši apgalvot, kā tās ir muļķības.

Drīzāk pretēji. Skaitļi liecina, ka tas ir samazinājies. Kas par to liecina? Situācijas analīzē es balstīšos uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) akcīzes preču pārvaldes publicētiem datiem par alkohola aprites rādītājiem Latvijā. Pie mums līdzīgi, kā citur ES alkohols ir ar akcīzes nodokli apliekama prece. Lai to legāli pārdotu, ir jāsamaksā akcīzes nodoklis. Tādējādi, redzot cik un par ko ir iekasēts nodoklis var spriest par situāciju tirgū. Šie dati ir pieejami VID mājas lapā.

Visiem komerciālo sūtījumu saņēmējiem no 2021. gada 1. jūlija būs elektroniski jāiesniedz muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par precēm.

Šāda kārtība noteikta, lai aizsargātu Eiropas Savienības (ES) valstu tirgu no negodīgas konkurences, jo pašlaik zemas vērtības sūtījumi tiek ievesti milzīgos apjomos, nemaksājot PVN, informē Finanšu ministrijā.

Patlaban par sūtījumiem no trešajām valstīm PVN jāmaksā, ja preces vērtība pārsniedz 22 eiro. Taču no 1. jūlija visā ES par precēm, kas iegādātas ārpus bloka, PVN būs jāmaksā, sākot no pirmā centa.

Ja kopējā preču vērtība sūtījumā nepārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā tikai PVN. Ja preču vērtība sūtījumā pārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā PVN un ievedmuitas nodoklis. Ja sūtījumā būs ar akcīzes nodokli apliekamā prece, papildus būs jāmaksā akcīzes nodoklis.