Datu, izpētes un konsultāciju uzņēmums Kantar ievieš jaunu korporatīvo identitāti savam pamatzīmolam un 12 asociētajiem uzņēmumiem, lai radītu vienotāku formu un saturu visas uzņēmējdarbības ietvaros. Latvijā Kantar līdz šim tika pārstāvēts ar zīmolu TNS.

Jaunā identitāte tuvāko mēnešu laikā tiks izplatīta, izmantojot visus ārējos un iekšējos komunikācijas kanālus.

Zīmoliem, kas līdz šim nav ietilpuši Kantar zīmolu saimē, nu būs Kantar priedēklis un jauns, vienots burtveidols. Piemēram, TNS un Millward Brown attiecīgi kļuvuši par Kantar TNS un Kantar Millward Brown. Vienīgais izņēmums ir Lightspeed GMI, kas pārdēvēts par Lightspeed.

Kantar jaunā identitāte atspoguļo janvārī iesāktu pārmaiņu programmu.

Kantar TNS rīkotājdirektors Latvijā Mārtiņš Traubergs komentē: «Mobilizējot visus līdz šim atsevišķi esošos zīmolus un resursus zem viena - Kantar - jumta, mūsu klientiem kļūst pieejami visi Kantar tīklā esošie resursi. Latvijā TNS iekšēji līdz šim jau darbojās, pārstāvot divus Kantar zīmolus: TNS kā tirgus, sociālos un mārketinga pētījumus un Kantar Media kā mediju auditorijas un reklāmas tirgus mērījumus. Arī turpmāk TNS Latvijā pārstāvēs abas šīs nozares kā Kantar TNS.»

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar attiecīgu laika periodu pērn, TV reklāmas gadījumu skaits pieaudzis par 45%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 15% kopumā nodrošinot 34% pieaugumu.

To apliecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie dati. Aģentūras Reklāmu reģistrs oktobrī televīzijās reģistrējis 155,5 tūkstošus reklāmas un 20,1 tūkstošus sponsorreklāmas gadījumu.

Kopējais reklāmu skaits – 175,6 tūkstoši reklāmas gadījumu – ir lielākais jebkad Latvijā vienā mēnesī pārraidītais, apsteidzot līdzšinējo rekordu, kas bija 163,4 reklāmas gadījumi mēnesī, kas reģistrēti 2012. gada maijā, norādīja TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

TV reklāmu skaita pieaugumu, visticamāk, veicinājuši tādi faktori, kā Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanās, jaunu TV kanālu ienākšana tirgū un TV reklāmas cenu pazemināšanās, skaidro TNS.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar attiecīgu posmu pirms gada, ievērojami pieaudzis TV reklāmu skaits. Oktobrī reklāmas apjomi TV varētu sasniegt visu laiku augstāko atzīmi.

TNS Reklāmu reģistrs septembrī televīzijā reģistrējis 136,9 tūkstošus reklāmu un 15,1 tūkstoti sponsorreklāmas gadījumu. Septembrī TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 51%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 11%, kopumā nodrošinot 41% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Kā norādīja TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters, šāds TV reklāmas apjoma pieaugums ir neierasti straujš. Kopējais reklāmu skaits - aptuveni 152 tūkstoši ir lielākais jebkad Latvijā septembrī noraidītais, apsteidzot 2007. gada septembri, kad TV tika noraidīti 125,7 tūkstoši reklāmu.

Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts ekonomisko situāciju ir būtiski uzlabojies, un pašreizējais situācijas novērtējums ir līdzvērtīgs pirmskrīzes periodā novērotajam, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Salīdzinājumā ar 2011.gada maiju, kad ekonomisko situāciju pozitīvi vērtēja 6% iedzīvotāju, šoruden tāds vērtējums ir 24% aptaujāto.

Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāji joprojām biežāk pauž negatīvu pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējumu - 54% aptaujāto izvēlas negatīvās vērtības no mīnus viens līdz mīnus pieci skalā no mīnus pieci «ļoti slikta» līdz plus pieci «ļoti laba» ekonomiskā situācija, šādu negatīvi noskaņoto īpatsvars pēdējā pusotra gada laikā ir būtiski sarucis - no 84% 2011.gada maijā līdz 54% 2012.gada oktobrī.

Attiecīgi vienlaikus ir pieaudzis neitrāli vai pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju daudzums, turklāt pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju proporcija šajā periodā ir četrkāršojusies - no 6% pērnajā pavasarī līdz 24% šogad rudenī.

Pētījumu aģentūra TNS uzvarējusi konkursā par 85 miljonus ASV dolāru vērta līguma slēgšanu ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, pārspējot aģentūras IPSOS, Gallup un GfK.

Šī gada sākumā TNS arī uzvarēja konkursā par Eirobarometra kvalitatīvo pētījumu veikšanu ar līguma kopējo vērtību 25 miljonu dolāru apmērā.

Standarta Eirobarometra pētījumu pārvaldību nodrošinās TNS Political & Social struktūrvienība, kas katru gadu aptaujā aptuveni vienu miljonu iedzīvotāju vairāk nekā 35 valstīs Eiropā. Latvijā šos pētījumus veiks TNS Latvia. Standarta Eirobarometra pētījumā visas intervijas būs tiešās intervijas aptaujāto dzīvesvietās. Turklāt Eiropas valstu iedzīvotāju viedokļi tiks noskaidroti vairāk nekā 40 dažādās valodās.

Latvijā Standarta Eirobarometra pētījums norisinās jau kopš 2004.gada, un šo gadu laikā TNS ir veicis gandrīz 60 tūkstošus interviju.

Saskaņā ar jaunākā interneta patēriņa paradumu TNS Latvia Digital pētījuma rezultātiem internetu 2014. gada rudenī pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 75% jeb 1 273 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gada rudens periodā.

Regulāri – katru dienu - 2014. gada rudenī internetu izmanto vidēji 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā pērn rudenī.

TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka regulāro interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams visās iedzīvotāju vecuma grupās, tomēr visstraujākais tas ir 60 līdz 74 gadus vecu iedzīvotāju vidū. Internetu katru dienu 2014. gada rudenī izmantojuši 23% iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Analizējot interneta lietošanas izplatību citos sociāli – demogrāfiskos parametros, redzams, ka salīdzinoši straujāks regulāro interneta lietotāju īpatsvara pieaugums vērojams lauku iedzīvotāju, latviešu tautības un strādājošo iedzīvotāju vidū.

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī vairāk nekā pus miljonam jeb aptuveni 540 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro, liecina pētījumu aģentūras TNS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pētījums atklāj, ka pēdējo pāris mēnešu laikā ir uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu. Ja vēl 2012. gada oktobrī 26% iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro, tad decembrī pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars bija pieaudzis par pieciem procentpunktiem, sasniedzot 31%. TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojās jauniešu (15-24 gadi) vidū, cilvēkU ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāju ar augstāko izglītību vidū, kā arī Rīgā, Pierīgā un citās Latvijas pilsētās dzīvojošo vidū. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem. Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties, norāda TNS.

Puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izskanējuši ierosinājumu ierobežot lielveikalu darba laiku svētku dienās (21% - noteikti jā; 30% - drīzāk jā).

To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes janvārī veiktais pētījums.

43% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta izskanējuši ierosinājumu ierobežot lielveikalu darba laiku svētku dienās (23% - drīzāk nē; 20% - noteikti nē).

6% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu nostāju šajā jautājumā.

Aptauju pētījumu kompānija TNS veica sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes, laikā no 2016.gada 5. janvāra līdz 7. janvārim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie eiro, ir apmierināti ar eiro naudas dizainu, kvalitāti un drošību, un pozitīvi novērtē eiro lietošanas ieguvumus – ērtības ceļot bez naudas maiņas un ar citām valstīm vieglāk salīdzināmās cenas.

Tomēr vienlaikus iedzīvotāji izjūt pārāk lielu sīknaudas daudzumu savos makos. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar Latvijas Banku šā gada februārī un martā veiktais pētījums.

Vairākas pētījumu kompānijas TNS šā gada sākumā veiktas aptaujas atklāj vienu kopīgu tendenci – vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie mūsu jaunās valūtas – eiro – un attiecas pret to pozitīvi. Viens no faktoriem, kas ir veicinājis iedzīvotāju pierašanu pie eiro, ir eiro monētu un banknošu dizains, ar kuru vidēji ir apmierināti 4 no 5 Latvijas iedzīvotājiem. Tostarp ar eiro monētu dizainu apmierināti ir 81% iedzīvotāju (56% monētu dizains diezgan apmierina un 25% ļoti apmierina), ar banknošu dizainu – 77% iedzīvotāju (57% banknošu dizains diezgan apmierina un 20% ļoti apmierina).

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, TV reklāmu gadījumu skaits pieaudzis par 28%, bet sponsorreklāmu skaits mazinājies par 7%, kopumā minētajā periodā gada griezumā nodoršinot 23% pieaugumu.

Jūnijā televīzijā reģistrēti vairāk nekā 147 tūkst. reklāmu un vairāk nekā 15 tūkst. sponsorreklāmu (visi reklāmdevēju logo, kā arī raidījumu vai filmu reklāma ar atbalstītājiem), saskaņā ar TNS Reklāmu reģistru.

Pretēji ierastajam, šā gada jūnijā TV raidīts vairāk reklāmu nekā maijā, bet sponsorreklāmu apjoma samazināšanās nav ļāvusi pārspēt kopējo reklāmu gadījumu skaitu, norāda TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Jūnijā lielākā daļa reklāmu (46,5%) tiek noraidītas «dienas» laikā (no 9:00-18:00). Būtiskākās svārstības notikušas pārvietojoties reklāmām no «rīta» (7:00-9:00) uz «nakts» (00:00-07:00) periodu. Naktī novērojams arī straujākais reklāmu skaita pieaugums, salīdzinot ar 2011. gada jūniju - par 58%, analizējis TNS.

Šoruden pētījumu aģentūra TNS ir investējusi resursus un Igaunijā izveidojusi pirmo neiromārketinga pētījumu laboratoriju Baltijā. Tā kā iekārtas ir pārvietojamas, neiromārketinga pētījumus būs iespējams veikt arī Latvijā un Lietuvā.

Oktobrī TNS plāno veikt pirmos neiromārketinga pētījumus Latvijā.

Neiromārketinga pētījumu laboratorijā tiks pielietotas trīs biometrijas tehnoloģijas, kas ļauj fiksēt un novērtēt cilvēku reakciju, apskatot reklāmu, zīmolu vai produktu. Pirmkārt, elektroencefalogrāfs jeb EEG fiksē smadzeņu viļņu elektrisko aktivitāti un ļauj noteikt, kā cilvēks reaģē uz dažādiem reklāmas kadriem, zīmoliem vai produktiem. Otrkārt, GSR (Galvanic Skin Response) ierīce mēra nervu sistēmas reakciju jeb fiksē elektrovadāmības izmaiņas uz ādas virsmas. Pēc līdzīgiem principiem darbojas tā saucamais «melu detektors». Tā iespējams fiksēt cilvēka emocionālās aktivizēšanās līmeni un noteikt, vai reklāma pamudinās uz rīcību. Treškārt, speciālas brilles acu skenēšanai jeb acu zīlīšu kustību analīzei palīdz atklāt to, kam un cik ilgi reklāmā cilvēki velta uzmanību.

Šobrīd 25% Latvijas iedzīvotāju gatavi apmeklēt kādu no mūzikas festivāliem, liecina pētījums.

Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (8% - noteikti jā; 17% - drīzāk jā), atklāj Kantar TNS šā gada jūnijā veiktā aptauja.

66% iedzīvotāju ir norādījuši, ka šovasar neplāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (37% - drīzāk nē; 29% - noteikti nē). Desmitā daļa (9%) iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar TNS laikā no 2017. gada 20. līdz 22. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus.

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi TV reklāmas apjomu par 2014. gada augustu. TNS Reklāmu reģistrs augustā televīzijā ir fiksējis 132 056 reklāmas un 14 271 sponsorreklāmas gadījumu. Augustā TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 0,1%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 3%, kopumā radot kritumu par 0,2%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2013.gadā.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā, kā ierasts, ir turpinājies vasaras TV reklāmu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Neparasti, ka kopumā fiksēta tik neliela atšķirība starp 2013. gada un 2014. gada augustu. Lielāko pieaugumu nodrošinājuši alkoholisko dzērienu nozares reklāmdevēji, bet mazumtirdzniecības nozarē novērojams lielākais kritums.

Augustā visreklamētākā nozare bijusi mājsaimniecības higiēna ar 5% kāpumu pret 2013. gadu. Mazumtirdzniecība, lai arī samazinoties reklāmu skaitam par 21%, ieņem 2. pozīciju reklamētāko nozaru topā. Telekomunikāciju nozare ieņem 3. vietu topā ar līdzīgu izvietoto reklāmu skaitu kā gadu iepriekš. Mobilo sakaru nozares reklāmdevēji samazinājuši savu reklāmu skaitu par 12% un ieņem 4. vietu. TOP5 noslēdz alkoholisko dzērienu nozare ar ievērojamu 51% pieaugumu pret 2013. gada augustu.

Latvijā pieaug par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņotu iedzīvotāju skaits. Laika posmā no 2012. gada oktobra līdz šā gada janvārim par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto īpatsvars ir būtiski pieaudzis, liecina pētījumu aģentūras TNS šā gada janvārī veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja.

Laikposmā no aizvadītā gada decembrim līdz janvārim pozitīvi pret eiro ieviešanu noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir tikai nenozīmīgi palielinājies – ja decembrī pret pāreju no lata uz eiro kopumā 31% iedzīvotāju bija «drīzāk pozitīva» vai «ļoti pozitīva» attieksme, janvārī šādu pozitīvi noskaņoto īpatsvars bija par 2% vairāk, sasniedzot 33%.

Vienlaikus par 3% līdz 63% janvārī samazinājies «ļoti negatīvi» un «drīzāk negatīvi» noskaņoto iedzīvotāju daudzums.

Tomēr, skatoties ilgākā laika perspektīvā, no 2012. gada oktobrim līdz šā gada janvārim par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto īpatsvars ir būtiski pieaudzis – no 26% oktobrī līdz 33% janvārī, kas norāda uz nozīmīgo pozitīvo tendenci (pieaugums ir +7%) pieaugt eiro atbalstam un mazināties negatīvi noskaņoto īpatsvaram (kritums par 8% no 71% oktobrī līdz 63% janvārī), liecina TNS apkopotie dati.

Martā televīzijas reklāmu skaits ir pieaudzis par 11%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 10%, kopumā nodrošinot 8% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS Reklāmu reģistrs martā televīzijā ir reģistrējis 133,2 tūkstošius reklāmu un 20 tūkstošus sponsorreklāmu.

Turpinās tendence pieaugt televīzijas reklāmu skaitam, turklāt proporcionāli šī gadā martā tas noticis vairāk nelielajos nišas kanālos, skaidro TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Analizējot reklāmu izvietojumu diennakts laikos, redzams, ka martā par 1,1 procentpunktu samazinājusies dienā (9.00-18.00) izvietoto reklāmu skaita daļa. Reklāma pārdalīta uz pārējām diennakts daļām, bet visvairāk uz nakts (0.00-9.00) laiku, kurā izvietoto reklāmu skaits sasniedzis 5,2%.

Martā televīzijā, tāpat kā februārī, visbiežāk izvietotas zāļu nozares reklāmas - par 42% vairāk nekā 2012. gada martā. Mazumtirdzniecības nozare, neskatoties uz 16% kritumu, ieņem 2. pozīciju. 3.-5. vietā, ļoti cieši sekojot mazumtirdzniecības nozarei, ierindojās finanšu institūciju un pakalpojumu nozare (+89%), mājsaimniecības higiēna (+61%) un saldumi un konditoreja (+65%).

Lai kāpinātu reitingus, TV kanāli TV3 un LNT par to pašu naudu jaunajā sezonā sola saražot vairāk vietējo saturu. 2010.gadā LNT un TV3 sīvā konkurencē cīnījās par saviem reitingiem, proti, kurš būs skatītākais TV kanāls Latvijā, bet šogad vadošais kanāls Latvijā, pēc skatītāju skaita un atbilstoši TNS datiem, ir TV3.

TNS dati liecina, ka augustā 11,9% skatītāju priekšroku deva TV3, kam ar 9,8% seko PBK, 9,6% artava no kopīgā TV skatīšanās pīrāga bija LTV1. Ceturtais skatītākais TV kanāls Latvijā augustā bija LNT ar 8,7% skatītāju īpatsvaru, bet 8,2% piederēja LTV7.

Ierasti, ka vasarā kanālu reitingi ir zemāki, DB sacīja Modern Times Group (MTG) TV kanālu direktore Latvijā Baiba Zūzena, sagaidot, ka jaunās sezonas pašmāju ražotie raidījumi dos pieaugumu gan TV3, gan LNT reitingos. Konkrēts izmaksu apmērs, ko plānots ieguldīt jaunās sezonas pašmāju satura ražošanā, netiek atklāts, bet MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš DB paskaidroja, ka koncerns mēģinās par to pašu naudu saražot vairāk vietējā satura nekā pērn.

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

2012.gada decembrī vairāk nekā pusmiljonam jeb aptuveni 540 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro. Par to liecina pētījumu aģentūras TNS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo pāris mēnešu laikā esot uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu. Ja 2012.gada oktobrī 26% iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro, tad decembrī pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars bija pieaudzis par 5%, sasniedzot 31%.

TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda - tas nozīmē, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, decembrī sasniedzot jau 540 tūkstošus eiro atbalstītāju.

Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojusies šādās iedzīvotāju grupās –jaunieši (15-24 gadi), attiecīgi skolēni un studenti, cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, Rīgā, Pierīgā un citās pilsētās dzīvojošie, kā arī cittautieši. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem jeb tā sauktajām «baltajām apkaklītēm». Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties.

Viedtālruņus lieto jau 12% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pieaugot šo mobilo ierīču lietotāju skaitam, mainās arī iedzīvotāju interneta lietošanas paradumi, noskaidrots aģentūras TNS pētījumā TNS Latvia Digital.

Jau šobrīd to interneta lietotāju vidū, kuru īpašumā ir viedtālrunis, vispopulārākā ierīce interneta izmantošanai ir viedtālrunis (81% gadījumu) savukārt, «parasto» mobilo telefonu lietotāju vidū joprojām vispopulārākais interneta piekļuves veids ir, izmantojot galda datoru (74% gadījumu), norāda TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena.

Pētījuma rezultāti liecina, ka internetu 2012. gada pavasarī pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 70% jeb 1 212 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gada atbilstošajā periodā. Pieaudzis ir arī regulāro interneta lietotāju īpatsvars - ja 2011. gada pavasarī pēdējo septiņu dienu laikā internetu bija izmantojuši 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, tad 2012. gada pavasarī tie jau ir 67%.

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Skandināvijas mediju grupai Schibsted piederošais SIA TV Net no interneta projektu kompānijas SIA Nerealitāte nopircis interneta portālu spoki.lv, liecina domēnu reģistra dati.

«Portāls spoki.lv ir vienīgais tāda veida izklaides portāls Latvijā, tā auditorija ir jaunieši, kurus mēs vēlamies radināt izmantot arī ziņu portālu tvnet.lv. spoki.lv paliks tāds, kāds tas ir,» tā sacīja SIA TV Net valdes loceklis Ivars Bauls.

Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka TV Net par spoki.lv samaksājis summu, kas ir robežās no 100 000 līdz 200 000 latu. Oficiāli darījuma summa netiek atklāta.

Līdzšinējā spoki.lv īpašnieka Nerealitāte valdes priekšsēdētājs un 50% Nerealitātes mātesuzņēmuma SIA NRLT kapitāla daļu īpašnieks Agris Krusts teica, ka portāls pārdots, jo saņemts pirkšanas piedāvājums no TV Net. Taču vaicāts par cenu, Krusts teica, ka to nevarot atklāt.