Ražošana

Pētījums: Tikai 42% Latvijas eksporta zīmolu ir radīti Latvijā

Žanete Hāka, 10.04.2013

Jaunākais izdevums

Tikai 42% jeb 642 Latvijas lielāko eksportētāju zīmoli ir radīti Latvijā, liecina Latvijas eksporta atbalsta kustības The Red Jackets eksportējošo uzņēmumu zīmolu pētījums.

«Attiecīgi liela daļa no Latvijas eksporta statistikas ir vairumtirdzniecības uzņēmumi, kas Latviju izmanto kā bāzi tālākam eksportam, kā arī ārvalstu meitu uzņēmumi Latvijā, kuriem Latvijā ir ekonomiski izdevīga ražošana,» skaidro The Red Jackets idejas līdzautore, GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas eksportējošo uzņēmumu zīmoli ir neaizsargāti, jo tikai 36% no Latvijas eksportējošajiem zīmoliem rūpējas, lai to radītās vērtības oficiāli tiktu atzītas kā vienīgi viņiem piederošas un ir reģistrējuši savas preču zīmes.

«Uzņēmuma zīmolu auditā 60% no Latvijas eksporta zīmoliem saņēma vērtējumu 3 no maksimāli 9 iegūstamajiem punktiem, vērtējot zīmola pamatelementus, proti, zīmola vēstījums, dizaina estētika un pirmais iespaids iepazīstoties ar zīmolu,» norāda I. Andersone.

Eksportējošo uzņēmumu zīmolu pētījumu veica GatewayBaltic sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, analizējot vairāk nekā 1500 Latvijas eksportējošos uzņēmumus un to zīmolus, kuru eksports ir virs pusmiljona latu. No tiem 1150 ir preču ražotāji, bet pārējie gandrīz 400 uzņēmumi ir no pakalpojumu sektora.

Lielākais Latvijas eksportējošo uzņēmumu īpatsvars (75%) ir preču eksports, kur visplašāk pārstāvētās nozares ir kokapstrāde 15%, metālapstrāde un mašīnbūve 11%, kā arī pārtikas nozare 10%, savukārt pakalpojumu eksportu veido 25% uzņēmumu, galvenokārt loģistikas un transporta nozarē 58% un IT pakalpojumi 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pēdējā laika karsto aktualitāti, kādēļ atsevišķi uzņēmumi un investori saskaras ar banku atteikumu sadarboties un vai mūsu kredītiestāžu prasības ir pārspīlētas, DB stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības un kontroles komitejas līdzpriekšsēdētāji Uldis Upenieks un Juris Bogdanovs.

Dienas Biznesā viena no aktuālām tēmām, par ko sūdzas daudzi uzņēmēji un investori, ir banku nevēlēšanās atvērt kontus. Ar to saskārušies vairāki uzņēmēji un investori. Turklāt, pēc viņu teiktā, viņi nesadarbojoties ar uzņēmumiem, kuri pārkāpj sankciju režīmu. Kādi ir iemesli vēl bez sankciju režīma pārkāpšanas, kuru dēļ bankas atsakās atvērt kontus?

U. Upenieks: Šis jautājums tomēr ir jāskata sankciju kontekstā. Viena lieta ir, kad uzņēmums sadarbojas ar partneri, kurš ir iekļauts tiešajā sankciju sarakstā, par to viss ir skaidrs. Taču vēl ir sektorālās sankcijas, kas attiecas uz noteiktām tautsaimniecības nozarēm vai preču grupām. Turklāt jāņem vērā, ka ir arī netieši sankciju pārkāpumi. Viens nesens piemērs: anektētajā Krimas pussalā tika uzstādītas Rietumeiropas ražotāja ražotas turbīnas. Tas ir klajš sankciju pārkāpums, jo ir noteikts, ka uz Krimas pussalu nekādas preces piegādāt nedrīkst. To visu pētot, tika konstatēts, ka uzņēmums turbīnas piegādājis Krievijai, nevis Krimai, taču no Krievijas tās tika pārsūtītas uz anektēto pussalu. Rezultātā konkrētajam uzņēmumam sanāca pamatīga taisnošanās, kā tā ražotās turbīnas nonāca tur, kur tām nebija jānonāk. Tas, kas tiek sagaidīts no bankām un uzņēmējiem, ka visa produktu piegādes ķēde, tostarp transportēšana, tiek izsekota, lai gūtu pārliecību, ka nav tiešu vai netiešu sankciju pārkāpumu. Mēs atrodamies blakus Krievijai, pret kuru salīdzinoši nesen ir ieviesta virkne sankciju. Un mūsu uzņēmējiem ir ciešas saiknes ar šo valsti, arī loģistikas uzņēmumiem, kas transportē kādas preces. Lai bankas apkalpotu šo uzņēmumu norēķinus, mums jābūt pārliecībai, ka netiek pārkāptas sankcijas. Ja, izvērtējot kādu jaunu uzņēmumu, mums nav simtprocentīgas pārliecības par tā sadarbības partneriem, banka nevēlas riskēt ar netiešu sankciju pārkāpumu. Ja atceramies FKTK piemērotos sodus piecām bankām, tad nevienā gadījumā nebija runa par tiešiem sankciju pārkāpumiem. Bija darījumu ķēde ar desmit iesaistītām pusēm, kur bankas bija kāds piektais sestais posms. Bankas nevarēja redzēt nedz pirmo, nedz desmito posmu. Bet, kad uzraugi apkopoja visu informāciju, tie konstatēja, ka ir noticis netiešs sankciju pārkāpums. Latvijas likumi paredz vienlīdzīgu atbildību gan par tiešu, gan netiešu sankciju pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Draudi investīcijām un Latvijas eksportam

Gunārs Mitris, SIA “Dižmežs” valdes priekšsēdētājs, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.

Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.

Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Expobank līdz ar stratēģijas maiņu būtiski paplašina vietējo uzņēmēju kreditēšanu, norāda bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Cik gadu darbojaties? Kāds biznesa modelis bijis līdz šim, un kādu esat iesākuši pērn?

Banka ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas komercbankām, kas 1991. gadā saņēma licenci, un kopš tā laika veiksmīgi darbojusies ar dažādiem nosaukumiem. Ar pašreizējo nosaukumu strādājam kopš 2012. gada līdz ar akcionāra maiņu. Kopš brīža, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, banka orientējās uz starptautisku lielu klientu – juridisku personu – apkalpošanu. Un šādi darbojāmies līdz 2016. gadam, kad uzsākām mainīt bankas biznesa modeli un klientu struktūru, kā rezultātā sākām pievērsties vietējiem klientiem un to vajadzībām.

Vēsturiski esam pārsvarā strādājuši finanšu eksporta virzienā, tādēļ arī Latvijas uzņēmējiem un arī privātpersonām līdz šim esam bijuši salīdzinoši maz zināmi. Turklāt Latvijas privātpersonas tikpat kā nebija mūsu klientu vidū. Savukārt līdz ar Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu mainījies arī mūsu bankas biznesa modelis un mēs esam uzsākuši savas tirgus daļas palielināšanu tieši Latvijas finanšu tirgū, piedāvājot pakalpojumus gan juridiskajām, gan arī privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK aicina uzņēmējus pieteikties Eksporta balvām

Lelde Petrāne, 05.02.2019

Pagājušajā gadā Krišjāņa Valdemāra balvu «Latvji, brauciet jūriņā!» saņēma ķīmijas preču ražotājs «CrossChem».

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau devīto gadu izsludina pieteikšanos eksporta apbalvojumiem – Krišjāņa Valdemāra balvai «Latvji, brauciet jūriņā!» un «Sprīdīša balvai».

Savu vai kolēģu kandidatūras ikviens eksportējošs uzņēmējs var pieteikt līdz šā gada 22.februāra plkst. 17:00, iesniegumu aizpildot tiešsaistē.

Krišjāņa Valdemāra balva «Latvji, brauciet jūriņā!» jau ierasti tiek pasniegta Latvijas uzņēmumam ar lielāko eksporta potenciālu. Komersantus vērtē LTRK Eksporta padome, ņemot vērā šādus kritērijus: ne mazāk kā 51% pamatkapitāla pieder Latvijas rezidentam, kurš savus pakalpojumus un/vai preces eksportē uz vismaz piecām pasaules valstīm. Komersantam ir ne mazāk kā pieci eksporta produkti, tai skaitā inovatīvi, un kopējais eksporta preču un/vai pakalpojumu apjoms ir ne mazāks kā 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Edmunds Krastiņš: Latvijā ir sazēlis formālisms

Anita Kantāne, 21.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

"Ja šāda nonivelējoša banku pieeja turpināsies, kur netiek izvērtēti riski, un konti tiks formāli slēgti, nebūs ekonomiskās attīstības," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" teic bijušais finanšu ministrs un "Ekonomistu apvienības 2010" vadītājs Edmunds Krastiņš.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat banku sfērā notiekošo? Ko valstij vajadzētu darīt citādāk? Kā tautsaimniecību ietekmē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana?

“Banku sektors pārslēdzas uz jauniem darbības principiem, kurus ir ieviesušas Amerikas Savienotās Valstis. Mēs domājām, ka tas mūs neskars, taču saņēmām pārliecinošu brīdinājumu, ka tā turpināties nevar. Tagad ir notikusi mešanās no viena grāvja otrā. Ja vēl pirms dažiem gadiem varēja atmazgāt miljardus un nekas par to nebija, tad šobrīd reizēm pat simts eiro nevar pārskaitīt bez dokumentu kaudzes. Ja eksportējošs uzņēmums saņem naudu no dažādām, arī eksotiskām valstīm, un viņam tas tiek liegts, tad attīstības nebūs. Latvija ar savu iekšējo tirgu neko daudz attīstīties nevar".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas uzņēmums izstrādā un uzsāk jauna dizaina vannas ražošanu

Lelde Petrāne, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibināts un eksportējošs uzņēmums "PAA", kas ir pazīstams kā vannu un izlietņu ražotājs, izstrādājis un piedāvā jauna dizaina vannu – "Bella".

Brīvstāvošā vanna (izmēri: 1700*800*550) ir veidota no uzņēmumā radītā materiāla "Silkstone®", kas ir mūsdienīgs marmora pēctecis.

Dizaina ideja ir radīta uzņēmumā, analizējot vannasistabu iekārtojuma tendences. "PAA" dibinātājs un vadītājs Pēteris Treicis stāsta: "Jau pāris gadus vērojām, ka vairums klientu izvēlas ļoti "vannīgas vannas" – nepretenciozas, ovālas, ar aicinošu formu. Daudzi ražotāji ir radījuši savu variāciju par šo tēmu ar niansētām atšķirībām. Mēs radījām savu īpašo formu, piešķīrām "PAA" raksturojošās nianses. Ja "Bellas" dizaina izstrādē ietveram gan speciālistu atalgojumu, gan materiālus, gan citas izmaksas, tai skaitā formas, tad izmaksas tuvojas 20 000 eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 14.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas "Altum" eksporta kredītu garantijas.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, informē: "Covid-19 radītā nenoteiktība ārējos tirgos pieprasa valsts iesaisti. Latvijas eksports uz Eiropas Savienību veido vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā Latvijas eksporta, un šī brīža apstākļos ir nepieciešams samazināt uzņēmēju riskus un nodrošināt iespēju turpināt ražot un eksportēt. Katru nedēļu tiek pilnveidots un papildināts atbalsta instrumentu klāsts, jo nav universālu rīku, kā tikt galā ar šiem izaicinājumiem."

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

"Diskusija par to, kuros virzienos nepieciešams vairāk ieguldīt krīzes pārvarēšanai un kā izdarīt, lai šī nauda nestu lielāku labumu, turpinās. Kopā ar nozaru profesionāļiem strādājam pie pēckrīzes ekonomikas izaugsmes plāna, lai uzņēmumi var turpināt strādāt valstī noteiktajos ārkārtas apstākļos, kā arī turpinām pilnveidot atbalsta mehānisma rīkus jau nākamajiem krīzes posmiem," skaidro ekonomikas ministrs.

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs, informē: "Uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai sāksim pieņemt nekavējoties, jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar "Altum" garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. "Altum" eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports."

Lai atbalstītu Covid-19 krīzes skartos eksportējošos uzņēmumus, valdība atviegloja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem miljoniem eiro un par debitoru parādiem neatkarīgi no debitoru valsts.

Ņemot vērā, ka lielai daļai Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu likviditātes problēmu dēļ var būt izveidojušies nodokļu parādi uz garantijas piešķiršanas brīdi, eksporta kredītu garantijas piešķiršanai tiks vērtēts uz atvieglotākiem nosacījumiem, ņemot vērā vai Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē uzņēmuma nodokļu un nodevu parāds nepārsniedz 1000 EUR.

Paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks 

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks –...

Vienlaikus, lai līdz gada beigām atbalstītu vēl vairāk uzņēmumu, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, kā arī veicinātu kredītiestādes sniegt saimnieciskās darbības veicējiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus portfeļgarantiju programmā.

Turpmāk, aizdevumu komersantam apgrozāmiem līdzekļiem kredītlīniju un overdraftu veidā līdz šā gada beigām varēs sniegt ar portfeļgarantiju arī, ja kredītiestāde saimnieciskās darbības veicējam pagarina finanšu pakalpojuma līguma darbības termiņu vismaz par trim mēnešiem.

Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas "Altum" starpniecību.

Vairāk iepazīties ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai"" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru