Viedokļi

Draudi investīcijām un Latvijas eksportam

Gunārs Mitris, SIA “Dižmežs” valdes priekšsēdētājs, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.

Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.

Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.

Varu droši teikt, ka jebkuras pēkšņas radikālas izmaiņas efektīvi strādājošā sistēmā atbaida ilgtermiņa partnerus. Pēkšņa noteikumu maiņa, neprognozējamība un nestabilitāte ir lielākais ilgtermiņā strādājošu uzņēmumu bieds. Uzņēmējam, kurš darbojas pasaules tirgū, ir jāiegūst partneru uzticība, jāpierāda citu valstu uzņēmējiem, ka spēsi ilgtermiņā nodrošināt stabilu sadarbību. Strādājot globālā konkurences tirgū, veidojas plašāka sadarbības partneru ķēde, kurā visas iesaistītās puses paļaujas, ka katrs ķēdes posms pildīs savas saistības. Speciālisti tiek pieņemti darbā, darbinieki izglītoti un līdzekļi tiek investēti ar domu strādāt ilgtermiņā. Eksportējošs uzņēmums nestrādā vienam vai pāris gadiem. Tas ir ilgtermiņa investīciju jeb "garās naudas" bizness – ieguldi līdzekļus, ražo preces un sniedz pakalpojumus ar domu tos ilgtermiņā atpelnīt.

Visā nozarē valda vienprātība, ka izveidotā valsts mežu sistēma ar sortimentu izsolēm ir gadiem pilnveidots, efektīvs un pārskatāms koksnes tirdzniecības mehānisms, kur īpaši svarīgas ir izsoles dalībniekiem izvirzītās prasības, kas veidotas tā, lai veicinātu apaļkoksnes pārstrādi un ražotņu attīstību uz vietas Latvijā, lai darba vietas būtu šeit pat Latvijā, lai valsts budžets iegūtu no papildu pievienotās vērtības radīšanas Latvijā.

Uzskatu, ka šobrīd esošā sistēma strādā patiešām labi, tā ik gadu tiek pilnveidota un to radikāli mainīt būtu noziedzīgi pret Latvijas tautsaimniecības interesēm. Tas nav nekāds noslēpums, ka ķīniešu pircēji kokmateriālus gan Eiropā, gan ASV iegādājas ar savas valsts subsīdiju palīdzību. Ja tiks radīta atvieglota iespēja "izpirkt" Latvijas apaļkoksni, tad relatīvi īsā laikā koksnes pārstrāde Latvijā var būtiski un neatgriezeniski samazināties. Tas savukārt nozīmē viegli paredzamu scenāriju – uzņēmumu bankrotus, bezdarba palielināšanos un mazākus budžeta ieņēmumus.

Šobrīd valsts mežu koksnes pārdošanas noteikumi visiem ir zināmi un vienādi. Tās ir kokmateriālu izsoles, tajās piedalās stingriem kritērijiem atbilstoši uzņēmumi, šajās izsolēs augstākās cenas solītājs nopērk kokmateriālus, ļoti vienkārši. Vispārējais ilgtermiņa cenu līmenis, ko SIA "Dižmežs" maksā par "Latvijas valsts mežu" kokmateriāliem, ir augstāks, nekā pērkot tos "spot" darījumos no privātajiem mežu īpašniekiem, taču ir jāsaprot, ka stabilitāte un kvalitāte, ko sniedz piegādes no valsts mežiem, ir pamats ilgtermiņa attīstībai. Mums kā eksportējošam uzņēmumam tas ir ļoti svarīgi.

AS "Latvijas valsts meži" ir ievērojamu peļņu nesošs, stratēģiski svarīgs valsts uzņēmums Latvijas tautsaimniecībā, kā arī lielākais mežu īpašnieks Latvijā. Protams, ka daudziem varētu būt vēlme šādu lielisku uzņēmumu iegūt savā īpašumā. Taču izbrīna tas, ka ir aktivizējušies vietējie "Kangari" kuri mēģina caur Pārresoru koordinācijas centru vadīt šo uzņēmumu, kā arī pārsteidz politiķu vēlme to nodot daļējai privatizācijai. Vēl nesen apspriestā iespēja pārskatīt valsts stratēģisko uzņēmumu privatizācijas liegumu ļoti atklāti sasaucas ar privatizācijas afērām deviņdesmitajos, tikai šoreiz mazliet smalkākā veidā. Arī tagad vērojama zināma ekonomiskā lejupslīde, un kad tad vēl būtu izdevīgāks laiks politbiznesmeņiem rosināt LVM akciju kotēšanu biržā, ja ne brīdī, kad tās varētu uzpirkt par krīzes cenām. Interesanti, ka šis jautājums tiek skatīts gandrīz vienlaikus ar iepriekš pieminēto vēlmi mainīt arī valsts mežu koksnes pārdošanas procedūras. Ņemot vērā AS "Latvijas valsts meži" lomu Latvijas ekonomikā, uzskatu, ka uzņēmumam ir jāpaliek valsts un sabiedrības kontrolē.

Ir tikai loģiski, ja valsts veicina savu resursu pārstrādi uz vietas Latvijā, nevis stimulē to lētu pārdošanu neapstrādātā formā. Mežu nozare kopš neatkarības atgūšanas gandrīz 30 gadu garumā ir gājusi dziļākas pārstrādes un augstākas pievienotās vērtības virzienā. Neapstrādātas apaļkoksnes eksports ir tāda ārkārtīgi robusta un izskaužama nodarbe, kam vajadzētu piederēt pagātnei. Nevienam nav nekādu iebildumu, ja iepriekš pieminētie Ķīnas uzņēmumi šeit uzbūvē pārstrādes rūpnīcas, rada darba vietas un ražo koksnes produktus ar augstu pievienoto vērtību, veicinot konkurenci un ievērojami papildinot Latvijas budžeta ieņēmumus. Mūsu valsts interesēs ir maksimāli pārstrādāt vietējos resursus, šeit uz vietas attīstot vietējo tautsaimniecību.

Tev varētu interesēt arī:

SIA Dižmežs: Latvijā nav ko darīt, jādomā par eksportu 

95% no Jēkabpils kokapstrādes uzņēmuma SIA Dižmežs kopējā apgrozījuma veido eksports, biznesa...

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasniegtas gada balvas vides aizsardzībā Zaļā izcilība 2023

Db.lv, 07.06.2023

Nominācijā "Zaļā izcilības balva ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē" par ilgtspējīgu pieeju izmantotās zemes rekultivācijā balvu ieguva SIA "Laflora", kas ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties enerģijas un izejvielu cenām, kā arī turpinoties straujai pakalpojumu eksporta attīstībai, Luminor banka paaugstina 2023. gada IKP pieauguma prognozi. Ja pagājušā gada rudenī paredzējām iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 0,5 %, tad šobrīd sagaidāms 0,6 % pieaugums, liecina jaunākais Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Savukārt 2024. gada pieauguma prognoze ir samazināta no 4,6 % līdz 3,7 %, un tiek prognozēts, ka aizvadītā pusotra gada laikā notikušajam cenu lēcienam sekos pārejošs cenu krituma jeb deflācijas periods.

Zemāka inflācija šogad palīdzēs iedzīvotājiem veltīt vairāk naudas pirkumiem, kas nav pirmās nepieciešamības tēriņi. Pienāk signāli, ka beidzot iekustas ES fondu apguve, bet investīcijas tomēr ir liels avots nenoteiktībai par ekonomikas sniegumu šogad. Eksporta pieaugums pēc ļoti sekmīgā 2022. gada būs neliels, pakalpojumu eksports līdzsvaros gaidāmo kritumu reālo preču izplatīšanā ārpus Latvijas.

Šī gada cerība ir ES fondi, nākamā – pirktspējas kāpums

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksporta čempioni – Mārupe un Olaine; novadu līderos Jelgava, Jēkabpils un Alūksne

Db.lv, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva IT uzņēmumi, liecina pētījums par dažādu reģionu un novadu sekmēm gan iekšzemes eksporta, gan uz ārvalstīm eksportējošo nozaru attīstībā.

Gandrīz visās pilsētās un novados eksportējošo uzņēmumu algu fonds palielinājies, kā arī samazinājies nozaru skaits ar negatīvu attīstības tendenci.

Globālie procesi ir tikai viens no faktoriem, kas noteica pilsētu un novadu attīstību, sekmes ietekmēja arī tajos pārstāvēto nozaru kopējās izaugsmes tendences un vietējie notikumi – atsevišķu uzņēmumu strauja attīstība, jauni investīciju projekti.

“Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas nepārsteidz, jo tas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Vislēnākā attīstība bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos un skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus - gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Meža nozare Latvijā – augsts potenciāls, jāpielāgojas laikmetam

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būtiskākais uzdevums — iedarbināt noslāpēto ekonomikas motoru

Māris Ķirsons, 21.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā?

Tas ir būtisks, iespējams, pats būtiskākais jautājums, jo no situācijas tautsaimniecībā ir atkarīgi ne tikai kāda uzņēmuma, kādas nozares vai kādas apdzīvotās vietas iedzīvotāju ienākumi (arī pirktspēja), bet arī nodokļu ieņēmumi budžetā un no to apmēra arī tas, cik daudz naudas valsts varēs atvēlēt sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un vajadzību finansēšanai. Tieši tādēļ sekoju līdzi visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, bet pašlaik diemžēl vairumam ir sarkani cipari. Protams, ļoti daudz no kopējā tautsaimniecības klimata Latvijā nosaka uz eksportu orientētās nozares — ar zemi saistītās nozares — meža + kokapstrāde un lauksaimniecība + pārtikas pārstrāde + kūdras substrātu ražošana, kā arī metālapstrāde + mašīnbūve, farmācija+ ķīmija. Šīs nozares, izņemot pārtikas nozari, būtiski ietekmē to, kas notiek to lielākajos noieta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums "Erte Grupa" energoefektivitātes uzlabošanā ieguldījis tuvu miljonam eiro, no tiem 471 tūkstotis eiro saņemti aizdevuma veidā no Attīstības finanšu institūcijas "Altum".

Uzsāktais energoefektivitātes projekts skar trešo daļu no kopējām uzņēmuma tehnoloģiskajām jaudām un ļaus samazināt enerģijas izmaksas uz ražošanas vienību līdz 35%.

"Darbojamies jau vairāk nekā desmit gadus, arī daļa no iekārtām ir novecojušas, tāpēc pakāpeniski audzējām ražošanas apjomus, lai peļņu reinvestētu uzņēmuma konkurētspējas veicināšanā. Pateicoties "Altum" aizdevumam uzņēmuma energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu projektu ieviešanai, šobrīd esam investējuši jaunā ražošanas līnijā resnajai koksnei. Būtiski, ka aizdevumam netiek prasīts nodrošinājums, izņemot projektā iegādātās iekārtas, kā arī fakts, ka finansējums pieejams 85% apmērā no visu iekārtu izmaksām. Jau šī gada aprīlī sasniedzām rekordlielu apgrozījumu, kas ir viens no investīciju ieguvumiem. Šādi turpinot, tuvākajos gados pastāv iespēja aizdevumu dzēst pirms termiņa vai pārfinansējot kredītiestādē, par to nesaņemot soda procentus," stāsta "Erte Grupa" finanšu un attīstības vadītājs Alvis Šepte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksports tuvu pie pagājušā gada līmeņiem

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportā jau teju sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps pierimst. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo gadu.

Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī, ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros.

Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana. Analizējot preču grupas redzams, ka vairāk nekā uz pusi jūlijā sarucis elektroenerģijas eksports, ko noteica termoelektrostacijās saražotās enerģijas apjomu kā arī cenas kritums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, slikti veicies dzērieniem, kur kritums par 27%.

Arī parasto metālu eksports ir sarucis līdzīgā apmērā. Visdrīzāk gan pēdējās divās preču grupās stāsts ir pārsvarā par reeksporta plūsmu sarukumu, nevis vietējo ražojumu eksportu. Graudu eksportā jūlijā vēl bija redzami mīnusi. 2019.gada ražas bija ļoti labas, tādēļ eksporta sasniegumu latiņa šajā jomā pacelta augstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemes apsaimniekotājiem izšķirīgs gads

Māris Ķirsons, 15.04.2021

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības iestādes nespēj nodrošināt tautsaimniecību ar atbilstošas kvalifikācijas jaunajiem speciālistiem, vienlaikus ir jomas, kurās jauno censoņu absolventu pat ir vairāk nekā darba vietu Latvijā un tas nozīmē darbu citā specialitātē vai arī doties peļņā uz ārzemēm.

Tādu ainu rāda absolventu Cv.lv publicēto vakanču skaits pēc amata kategorijām 2021. gadā iepretī augstskolu absolventiem pēc izglītības programmas. Būtiskākā kļūme pie jau tā dilstošās demogrāfijas ir tā, ka kadru trūkums ir tieši tajos tautsaimniecības sektoros, kuros iespējams radīt vislielāko pievienoto vērtību. Proti, šāda disonanse starp izglītību un praktisko pieprasījumu grauj nākotnes izaugsmes cerības.

Sapnis kļūt par direktoru jāierobežo

Dažādu nozaru uzņēmēji jau ilgstoši stāsta – trūkst visa veida inženieru, konstruktoru, tehnologu, ķīmiķu, IT speciālistu utt., bet no šīm atziņām, kas pēdējos gados pārvērtušies par klajiem SOS saucieniem, nekas nemainās. Jura Paidera pētījums atbilstoši CSP datiem par 2021. gada augstskolu absolventiem liecina, ka visvairāk diplomu (gandrīz 2,3 tūkstoši) saņēma absolventi vadības un administrēšanas specialitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"ZGI Capital" jaunākais investīciju fonds "ZGI-4 AIF" otrajā kārtā, piesaistot 7,5 miljonus eiro papildus investīcijas, palielinājis savu apjomu līdz 32,5 miljoniem eiro.

Investori, kuri apņēmušies nodrošināt papildus finansējumu, ir attīstības finanšu institūcija "Altum", "Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība" AS, privāto investoru grupa "Z4 investīcijas’ kā arī savu ieguldījumu palielināja fonda pārvaldnieks "ZGI Capital".

Fonda "ZGI-4" finansējums var palīdzēt uzņēmumiem adaptēties jaunajai situācijai, kad redzamas izaugsmes iespējas pat esošajos neskaidrības apstākļos. Kapitāla piesaistes gadījumā uzņēmums saņem ne tikai tā attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī fonda pārvaldnieka komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu.

Jaunākās paaudzes fonds kopš darbības uzsākšanas veicis pa vienai investīcijai Latvijā un Igaunijā, kā arī šobrīd notiek nākamo investīciju izvērtēšanas process. Ar veiktajiem darījumiem fonds ir paplašinājis savu ģeogrāfisko tvērumu Baltijas līmenī un kļuvis par starptautiska mēroga investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils uzņēmums "BrickMaker" piedāvā būvēšanas konstruktoru komplektus bērniem, kuros ietilpst formas, kurās katrs pats var izliet ģipša klucīšus, no kā tālāk veidot mājas, pilis un jebko citu.

"Man jau sen patīk ar bērniem no konstruktoriem celt mājas un pilis. Taču problēma ir tā, ka parasti pietrūkst klucīšu. Izdomāju, ka vajag pašam veidot klucīšus, tāpēc sāku veidot formas, kur šos ķieģelīšus taisīt," saka Sergejs Vaļuško, "BrickMaker" (SIA "Ewal") īpašnieks.

Uzņēmuma ražotajās būvēšanas konstruktoru komplektos ietilpstošajās formās katrs pats mājās var izveidot klucīšus, pielejot formu ar ģipša masu un to izkaltējot. Viņš teic, ka līdzīgas formas nav nekas jauns, bet parasti tās ir no silikona un maksā ap 20 eiro, bet "BrickMaker" formas ir no cita materiāla un maksā četras reizes mazāk. Kopumā uzņēmums piedāvā astoņas dažādas formas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto pārbūves uzņēmums SIA Electrify Ventspils pasažieru pārvadāšanas vajadzībām ir uzbūvējis pirmos elektriskos mikroautobusus, un to pārbūves darbi tiek pilnībā veikti Latvijā.

Kopējās investīcijas projektā ir 4,4 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums energoefektivitātes projektiem.

No ražotnēm Jelgavā un Ogrē uz Ventspili devušies pirmie divi Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusi, savukārt nākamie divi mikroautobusi ar 21 pasažieru sēdvietām Ventspilij tiks piegādāti tuvāko nedēļu laikā, bet atlikušie desmit līdz šī gada beigām.

"Latvija kļūst “zaļāka” un videi draudzīgāka, un tas notiek pateicoties mūsu uzņēmēju ilgtspējīgām idejām un spējai realizēt ambiciozus plānus. Investīcijas jaunos produktos, īpaši tajos, kas saistītas ar “klimatam draudzīgu” procesu izstrādi, palīdz radīt jaunas darba vietas, dod impulsu tautsaimniecības attīstībai, kā arī ir mūsu nākotnes konkurētspējas iespēja. Šim mērķim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā esam paredzējuši līdzekļus tieši “zaļā” biznesa veicināšanai. Jo uzņēmēji novērtē un izmanto valsts sniegto atbalstu. To redzam arī SIA Electrify stāstā, kuram ar ALTUM atbalstu ir izdevies Latvijā radīt un īstenot videi draudzīgu projektu, kas aizsāks veselu ēru sabiedriskā transporta nozarē, vienlaikus – gādāt par Latvijas pienesumu Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa, Limbažu novadā, izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents - SIA "Palleteries", informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Dalībai atklātajā elektroniskajā izsolē pieteicās viens pretendents - "Palleteries", kura, veicot vienu soli, par 915 000 eiro, ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa - 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrātmetru zemes - iegādi.

"Palleteries" vienīgais īpašnieks ir Latvijas uzņēmējs Edijs Ošs. Uzņēmums darbojas ražošanas un eksporta nozarē.

"Pēc publiskajā telpā izskanējušās ziņas par pils pārdošanu, radās doma Latvijas vēsturē ierakstīt arī savas rindiņas, iegādājoties Igates pili, kas arī ir sava veida mecenātisms. Tālāk pils apsaimniekošana tiks nodota meitas Sintijas Ošas un viņas komandas rokās. Divām ģimenēm - Ošiem un Lāčiem apvienojoties, īpašums tiks pārvaldīts un saglabāts tā vēsturiskais mantojums kombinācijā ar jauno, mūsdienīgo attīstības modeli. Šeit jaunajai paaudzei būs iespējas izpausties radošumā, kā arī uzkrāt biznesa zināšanas mācību procesā. Pils būs ikvienam pieejama un vērsta uz uzņēmējdarbību. Tiks turpināts darbs viesu iecienītajā Igates dzirnavu krodziņā, atjaunota pirts atpūtas māja un pielikti visi spēki, ticība un cerība vērt vaļā pils durvis jau Jaunā 2023. gada sagaidīšanai,” norāda E.Ošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji, kokrūpniecības, tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumi ar kopējo Baltijas stendu šogad pirmo reizi piedalījās Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365", informē LIAA.

No 28. septembra līdz 3. novembrim Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365" tika aizvadīts Baltijas valstu produktu mēnesis.

Izstādes noslēgumā, 3. novembrī, īpašā Latvijas dienas pasākumā, "Magnetic Latvia Business Salon", pulcējās 15 nozares asociāciju pārstāvji no Šanhajas ķīmijas, tekstila, krāsaino metālu, viedo materiālu, būvmateriālu, metālapstrādes un citām nozarēm. Viesi tika iepazīstināti ar Latvijas uzņēmumu piedāvājumu, kā arī apliecināja savu interesi sadarbībai ar mūsu valsts uzņēmumiem.

"Ņemot vērā, ka šajā izstādē ir pārstāvēti Ķīnas uzņēmumi no 15 dažādām nozaru asociācijām, tā ir lieliska iespēja kā veidot divpusējās attiecības un meklēt sev piemērotus sadarbības partnerus Ķīnas tirgū," uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā padomniece Agnese Stūrmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris investēs 20 miljonus eiro sintētisko sveķu ražotnes būvniecībā

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru