Pie apvāršņa jaunas problēmas ar Krievijas rubli 

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Didzis Meļķis, Elīna Pankovska
, 2014. gada 29. janvāris plkst. 8:21

Foto: REUTERS/SCANPIX

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus


«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Bez farmācijas nozares Krievijas tirgus ļoti nozīmīgs ir arī Latvijas pārtikas rūpniekiem. DB jau rakstīja (28.01.2013.), ka Latvijas lielie zivrūpnieki ir būtiski dažādojuši sava biznesa riskus, vienā konkrētā tirgū savu eksporta noietu turot ne lielāku par 30%. Tomēr Latvijā aizvien ir šīs nozares uzņēmumi, kas uz Krieviju eksportē līdz pat 90% produkcijas.

Sāpīgus brīžus rubļa svārstību dēļ Latvijas eksportētājiem paredz SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andris Lāriņš. Pat ja uzņēmumi līgumus ar Krievijas pusi ir slēguši eiro vai ASV dolāros, «rublis jau nekur nepazūd», saka ekonomists. Viens veids riska pārvaldei, piekrītot darījumiem rubļos, ir ar finanšu instrumentiem – forvarda jeb valūtas maiņas nākotnes darījumiem, bet «jāņem vērā, ka, krītoties rubļa vērtībai, dārgāki kļūst arī šie instrumenti».

Riska pārlikšana uz darījumu otro pusi, slēdzot līgumus eiro vai dolāros, pēc ekonomista domām, arī nav ilgtermiņa risinājums, jo ir tikai laika jautājums, kad otrā puse būs spiesta mainīt darījuma cenu. Savukārt, ja rubļa problēmas ir tikai īstermiņa, Latvijas puses uzņēmējs tik un tā var rēķināties kaut vai ar kavētiem maksājumiem.

Grūstīšanās koridorā


Rubļa vērtība var svārstīties Krievijas CB noteiktajā koridorā attiecībā pret t.s. divvalūtu grozu – eiro un ASV dolāru vērtību. 27. janvārī CB šā koridora «sienas» ir noteikusi 33,65 un 40,65 rubļu vērtības «platumā», lasāms bankas mājaslapā. Tas nozīmē, ka, nacionālās valūtas vērtībai draudot uzgrūsties vienai no tām, ir paredzams, ka CB veiks valūtas intervenci un uzpirks tirgū lieko rubļu masu, kā iznākumā rubļa vērtība celsies.

Intervences ietekme uz rubļa kursu ir bijusi pozitīva, secina dīleri, tomēr divvalūtu groza vērtība nedēļas pirmajā dienā pieauga vien par divām kapeikām – līdz 40,31 rublim. Tam vajadzētu atvēsinoši iedarboties uz tirgus spekulantiem, kas gribētu straujāku rubļa devalvāciju, Kommersant komentē Zenit bankas analītiķis Vladimirs Jevstifejevs.

Globāli pūliņi


Visticamāk CB taktikai ir palīdzējusi arī citu attīstības ekonomiku valūtu stabilizēšanās nedēļas sākumā – attiecībā pret ASV dolāru nedaudz cēlās Turcijas lira, Meksikas peso un Singapūras dolārs, ziņo Bloomberg. Tas saistīts ar tirgu cerību uz attīstības valstu centrālo banku iejaukšanos, cīnoties pret to valūtu vērtības kritumu pēdējā laikā.

Turcijas centrālā banka tiešām ir sasaukusi savas monetārās politikas komitejas ārkārtas sapulci, bet tās lēmumi līdz šā DB numura nodošanai nebija zināmi. Savukārt Indijas centrālā banka otrdien finanšu analītiķiem par pārsteigumu paaugstināja bāzes likmi par 25 punktiem līdz 8%, ziņo portāls Indian Times.

Vairumtirdzniecības cenu indekss – galvenais inflācijas rādītājs Indijā – decembrī ir audzis par 6,16% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Tas ir virs maksimālajam 6% rādītājam, aiz kura Indijas ekonomistu vērtējumā inflācija kļūst kaitīga ekonomikas izaugsmei. Ja patēriņa cenu pieaugums atslābs, kā iecerēts centrālās bankas plānā, tā neparedz tālāku bāzes likmes pieaugumu, rakstīts Indian Times ekonomikas pielikumā.

Valūtas kritīsies


Šīs nedēļas CB intervences manevrs neko nemaina pēc būtības, un arī turpmākie, kas varētu sekot, būtu vien īslaicīgi risinājumi, kas nespēs turēties pretī globālajam vājāko ekonomiku valūtu devalvācijas procesam, spriež Kommersant. Lai turpinātu cīņu par rubli, CB varētu ķerties pie cita rīka – ierobežot komercbankām pieejamo refinansējuma apjomu, spriež Petrokommerc bankas makroekonomikas analītiķis Dmitrijs Harlampijevs.

Lai ko darītu CB, Krievijas finanšu tirgus dalībnieki Kommersant teic, ka divvalūtu groza vērtības celšanās jeb rubļa vērtības kritums tuvākajā laikā turpināsies. Galvenais iemesls tam būs kopš pagājušā gada maija jau tradicionālais – ASV Federālo rezervju (FR) politika. Šodien, trešdien, vēlu vakarā pēc Latvijas laika aizejošais FR priekšsēdētājs Bens Bernanke nāks klajā ar paziņojumu par centrālās bankas turpmāko rīcību saistībā ar kvantitatīvo mīkstināšanu jeb aktīvu uzpirkšanu.

Divas trešdaļas no Amerikas raidsabiedrības CNBC aptaujātajiem ekonomistiem uzskata, ka FR samazinās aktīvu uzpirkšanu vēl par desmit miljardiem dolāru mēnesī – līdz 65 miljardu apjomam, tā būtiski mazinot dolāru masu tirgū un izraisot tā vērtības celšanos. FR jau decembrī spēra pirmo soli kvantitatīvās mīkstināšanas pārtraukšanas virzienā, reducējot dolāru iepludināšanu tirgū līdz 75 miljardiem mēnesī. Līdz ar šādu ASV ekonomikas stimulēšanas samazinājumu un paredzamu turpmāku kritumu nākotnē tas izraisīja kapitāla bēgšanu no attīstības tirgiem visā pasaulē, izraisot straujākas kustības arī Krievijas rubļa «koridorā».

«Politikas veidotāji diez vai gribēs pārsteigt tirgus [FR] priekšsēdētāja Bernankes pēdējā sapulcē,» CNBC paredz UBS bankas ārvalstu valūtu stratēģijas vadītājs Mansūrs Modiudins. Arī krievi B. Bernankem «mutē» skatās ar drūmām gaidām. «Notiekošajā sapulcē FR, visticamāk, turpinās stimulēšanas programmas samazināšanu, un tā attīstības valstu valūtām nav tā labākā ziņa,» Kommersant saka Krievijas Nordea bank galvenais analītiķis Dmitrijs Savčenko. Viņš norāda, ka bez FR ietekmes rubļa vērtību uz leju spiedīs arī pašmāju apstākļi, jo šonedēļ beidzas Krievijas uzņēmumu nodokļu nomaksas termiņš, kas nozīmē, ka eksportējošo uzņēmumu pieprasījums pēc rubļiem mazināsies.

UBS valūtu eksperts CNBC prognozē, ka attīstības valstu un akciju tirgu ķibeles diez vai spēs aizkustināt FR Atvērtā tirgus komisijas locekļu sirdis.

Paši vainīgi


Lai gan eirozonas valstis ir satrauktas par valūtu turbulencēm attīstības ekonomikās, eirozonas finanšu ministru padomes prezidents Jerūns Deiselblūms teic, ka valūtu svārstību toksiska izplatība ir maz ticama, citē eubusiness.com. Viņš uzsvēris, ka eirozonas vārgā izaugsme šā faktora dēļ nav apdraudēta. «Neesmu sevišķi satraukts par toksiskuma risku. Uzskatu, ka eirozonas pozīcija ir atšķirīga [no Krievijas] un mums sava izaugsme ir jāsaglabā.»

Eirogrupas šefs atzinis, ka FR stimulēšanas mazināšana ir daļēji vainojama pie attīstības valstu valūtu nedienām, tomēr norādīja arī uz nepieciešamību šajās ekonomikās novērst to strukturālo nesabalansētību. Viņam piebalso ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns, sakot, ka bez reformām šajās valstīs neiztikt.

«Manā ieskatā, vissvarīgākais, ko attīstības ekonomiku valstis varētu darīt, lai palīdzētu pašas sev īstermiņā un vidējā termiņā, ir tādu strukturālo reformu īstenošana, kas stiprinātu šo ekonomiku pamatus,» komisāru citē ES biznesa un ekonomikas portāls.

Bažas par eirozonu saistībā ar attīstības valstu valūtu svārstībām atskanēja pēc Argentīnas peso kritiena par 14% divu dienu laikā. Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Gindoss mierināja, ka Argentīna ir unikāls gadījums un eirozonu tas neiespaidos, jo Spānijas kompāniju padotība svārstībām Argentīnā nav tik nozīmīga.

Arī Vācijas centrālās bankas vadītājs Jenss Vīdmans ir pievienojies savu ES finanšu kolēģu korim, sakot, ka pašreizējās valūtu svārstības attiecīgajām zemēm ir «sauciens pēc reformām».

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 17. janvāris plkst. 17:33

Krievijas patērētāju aizsardzības dienests Rospotrebnadzor apturējis Latvijas uzņēmuma Kolumbija...

2014. gada 16. janvāris plkst. 13:49

Krievijas Federālais Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor ceturtdien,...

2014. gada 16. janvāris plkst. 10:50

«Publiskās «cepšanās» man lielākoties iet garām. Izmantojot gadījumu,...

2014. gada 16. janvāris plkst. 8:41

«Šobrīd tas noteikti nav šprotu karš, ja vien mēs paši to par...

2014. gada 16. janvāris plkst. 7:38

Bizness kļūst arvien globālāks un sarežģītāks. Privātais bizness ar šo situāciju sen...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...