Pasaulē

Ekonomisti: Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus

LETA, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus, atzina ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka rubļa vērtības kritums, neapšaubāmi, ietekmēs visus Latvijas eksportētājus, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus Krievijā.

«Šobrīd rubļa kurss pret eiro ir par 45% zemāks nekā pirms gada (pret dolāru rublis ir pat uz pusi lētāks). Pēc Krievijas centrālās bankas reakcijas un bāzes procentu likmes paaugstināšanas līdz pat 17% (no 10,5%) rubļa vērtība ir nedaudz atguvusies, bet pēc tam atkal pavājinājusies. Tajā pat laikā šis centrālās bankas solis vēl vairāk sadārdzina finansējumu Krievijā, kas noteikti samazinās investīcijas un bremzēs ekonomikas attīstību. Pieaugošā inflācija dārgāka importa dēļ un ievērojami lielāki kredītmaksājumi savukārt mazinās mājsaimniecību patēriņu Krievijā,» informēja Strašuna.

Pēc viņas teiktā, pieprasījums Krievijā pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem mazināsies, turklāt tik nozīmīgs rubļa kritums automātiski sadārdzina visu Latvijas eksportētāju produkciju Krievijā. «Šī ietekme būs lielāka nekā no Krievijas 7.augusta embargo, jo skar visu mūsu eksportu uz Krieviju, nevis konkrētus produktus vai nozares. Latvijas preču eksports uz Krieviju jau krīt (par 1,4% šī gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn), bet kritīs vēl vairāk. Redzams arī kritums Krievijas tūristu skaitā un viņu tēriņos Latvijā,» uzsvēra Strašuna.

AS DNB banka ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš stāstīja, ka no rubļa vērtības krišanas lielākie zaudētāji varētu būt auto pārvadātāji, jo krievi varēs atļauties pirkt daudz mazāk importa preču. Tāpat zaudēs eksportētāji uz Krieviju, kuriem šajā valstī ir spēcīga vietējā konkurence un kas pārdod produktus, pieprasījums pēc kuriem ir svārstīgs, - pirmkārt, daži mašīnbūves uzņēmumi.

«Skaidrs, ka nopietnas sekas būs arī medikamentu, zivju konservu un citu pārtikas produktu eksportētājiem. Tie ir pirmās nepieciešamības produkti, kurus ar vietējiem ražojumiem vairākumā gadījumu aizstāt nevar, tāpēc eksportētāji varēs piespiest importētājus uzņemties lielu daļu kursa krituma radīto zaudējumu. Taču pie tik strauja pirktspējas krituma lejupvērsts spiediens gan uz cenām, gan apjomiem ir neizbēgams,» uzsvēra Strautiņš.

Arī AS SEB banka finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš norādīja, ka no rubļa vērtības krišanas visvairāk cietīs uzņēmēji, kuri pārdod produktus un pakalpojumus Krievijā. Tiesa, šie uzņēmumi cietīs zaudējumus neatkarīgi no tā, vai izraksta rēķinus rubļos vai dolāros un eiro. «Ja rēķini tiek izrakstīti rubļos, tā vērtībai krītot, tiek iegūti mazāk eiro pēc rubļu pārdošanas. Ja rēķinus izraksta eiro, tad šos eiro ir problēma nopirkt sadarbības partnerim un viņš var nebūt spējīgs samaksāt līgumā minēto eiro summu,» uzsvēra ekonomists.

Pēc Lāriņa domām, no rubļa vērtības svārstībām cietīs Latvijas eksports kopumā, jo Krievija ir būtisks eksporta partneris. Vistiešāk cietīs tie uzņēmumi, kas eksportē uz Krieviju, piemēram, pārtikas rūpnieki, kuru ir 35% no eksporta uz Krieviju. Tāpat cietīs Latvijas tūrisma industrija. «Ja par vienu eiro jāatdod 80 rubļi, nevis 45, kā bija pirms gada, daļa Krievijas iedzīvotāju Ziemassvētku braucienu uz Latviju, visticamāk, atcels,» uzskata SEB bankas pārstāvis.

Tiesa, rubļa vērtības krišanai ir arī pozitīvs iespaids uz ekonomiku. Strašuna stāstīja, ka tie uzņēmumi, kas pērk izejvielas vai preces no Krievijas par rubļiem (gan pašu vajadzībām, gan tālākai pārdošanai Eiropā vai citur pasaulē), būs ieguvēji.

Arī Lāriņš stāstīja, ka ieguvēji būs tie importētie pakalpojumi un produkti, kuru cenas rubļos aug lēnāk, nekā krīt rubļa vērtība. Tie varētu būt - koksne un tās izstrādājumi, augu valsts produkti, ādas izstrādājumi, citi Krievijā ražotie izstrādājumi, kuru saražošanai nevajag importētās izejvielas.

«Nosacīti iegūst daļa finanšu sektora, piemēram, pieaugs peļņa no valūtu maiņas, jo riskantos laikos pieaug produktu un pakalpoju cenas. Šī tendence jau bija redzama trīs ceturkšņu valūtas maiņas peļņas rādītājos tām iestādēm, kuras vairāk strādā ar nerezidentiem,» teica Lāriņš.

Savukārt Strašuna uzsvēra, ka rubļa vērtības kritums Krievijā gluži nenozīmē Latvijas kopējā eksporta kritumu. «Kopējais preču eksports desmit mēnešos bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Citas pasaules un Eiropas valstis aug, sniedzot iespējas mūsu eksportētājiem citos tirgos. Tas, cik labi un ātri spēsim apgūt šos tirgus, būs atkarīgs tikai no mums pašiem,» atzina Strašuna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un mašīnbūves nozarei svarīgākais ir, lai Krievijas rubļa kritiena dēļ neapsīktu pasūtījumi no Eiropas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.

Nozares eksporta lielākā daļa nonāk Eiropā, taču Eiropas valstis arī ir visai cieši saistītas ar Krievijas tirgu. Ir bažas, ka varētu samazināties pasūtījumu apjomi no Eiropas, taču to skaidri zināsim janvāra otrajā pusē. Patlaban Eiropā jau ir sākušās Ziemassvētku brīvdienas, tāpēc vairs nekas nenotiek, sacīja Rantiņš.

Viņš piebilda, ka vairumu nozares uzņēmumu Krievijas rubļa krišana būtiski neietekmēs, taču ir pāris uzņēmumu, kuriem eksports uz Krieviju ir pietiekami liels - AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un vēl daži. Šie uzņēmumi rubļa kritumu varētu izjust sāpīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikts, kāda ir Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma ietekme uz Latvijas ekonomiku

Žanete Hāka, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa pārdošana uzņēmusi paniskus apmērus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kādu laiku sīvas kaujas notiek ne tikai Ukrainā, bet arī Maskavā. Tiesa gan, Krievijā cīņa ir par rubļa vērtības saglabāšanu kaut cik pieņemamos līmeņos vai vismaz šīs valūtas cenas straujā krituma ierobežošanu. Šīs nedēļas sākumā liekas, ka Krievijas rubļa vērtības kritums jau uzņēmis otrā kosmiskā ātruma cienīgus tempus un tā rezultātā rublis draud atstāt jebkādas pirms tam visiem kaut cik pieņemamās orbītas.

Ja pirms tam pēdējo mēnešu laikā jau tā varējām runāt par strauju rubļa vērtības samazināšanos, tad to, kas notiek pēdējo divu dienu laikā, jau var saukt par rubļa cenas sabrukumu. Nav palīdzējuši arī Krievijas centrālās bankas paniski mēģinājumi stabilizēt rubļa cenu – vakar šī iestāde negaidīti paaugstināja Krievijas refinansēšanas likmi uzreiz par 6,5 procentpunktiem – līdz 17% atzīmei. Tas uz brīdi rubļa vērtības gāšanos apstādināja, lai gan tikai uz brīdi...

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Rubļa zigzagu laikmets var turpināties ilgi

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 09.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaimiņa labklājība ir arī mana labklājība. Šāds secinājums dzirdēts ne vienu reizi vien, un starpvalstu līmenī šī teiciena nozīmība ir daudz lielāka par ikdienišķo sadzīvi.

Tādēļ pēdējās dienās aizvien lielāku aktualitāti iegūst informācija par Krievijas rubļa vērtības kritumu, kura beigas var nebūt visai drīzas. Pie kaimiņvalsts ekonomiskās, tostarp arī valūtas nestabilitātes, šķiet, jau vajadzētu pierast. Arī uzņēmēji ne vienu reizi vien ir atzinuši, ka neliels rubļa vērtības kritums līdz 10% nav nekas ārkārtējs. Tomēr attiecībā uz kaimiņvalsts valūtu šoreiz situācija ir stipri savādāka nekā citas reizes. Šāds secinājums rodas ne tikai tāpēc, ka kopš gada sākuma uzņēmēju minētais svārstību koridors ir caursists, bet arī tāpēc, ka šobrīd nav pilnīgi nekādu pazīmju, kas varētu liecināt par tendences maiņu. Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret eiro ir sarukusi par 11%, savukārt kopš pagājušā gada maija beigām kritums sasniedz pat 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Rubļu namiņa sienās plaisas kļūst aizvien lielākas

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar iespaidīgāku naftas cenas kritumu un investīciju trūkumu plaisas Krievijas ekonomikā kļūst aizvien lielākas.

Izskatās, ka arī mērķtiecīgā rubļa vērtības mazināšanās kaimiņvalsts budžetā vairs nespēs aizlāpīt iepriekšējos robus. Kas attiecas uz rubļa saistībām, Krievija līdz šim krītošās naftas cenas kaut kādā mērā varēja kompensēt ar nacionālās valūtas vērtības mazināšanos. Protams, tas radīja samērā pamanāmu inflācijas pieaugumu, tomēr, ja šādas negatīvas svārstības ir īstermiņa rakstura, tad tās var pieciest. Sevišķi vēl, ja rubļa vērtības samazināšanās līdz jauniem antirekordiem naftas cenu vietējā valūtā padarījusi gandrīz vai zelta vērtu. Svārstību rezultātā barels Brent naftas bija sadārdzinājies līdz 3800, kas bija vēsturiski vēl nebijis skaitlis. Tādējādi budžetā ienākošo rubļu plūsma kļuva aizvien intensīvāka, un kaimiņvalsts amatpersonas publiski varēja smīkņāt par Rietumu izvirzītajām sankcijām. Tomēr šāda šķietama eiforija var saglabāties pie pāris nosacījumiem, proti, naftas cenu kritumam ir jābūt īslaicīgam, turklāt rubļa kursam jāmazinās straujāk, nekā krītas melnā zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Bankai ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«No malas ir ļoti viegli spriest, ko kuram un kurā brīdī vajadzēja darīt. Krievijas Bankas veiktie pasākumi liecina, ka Krievijas Banka ir gatava sargāt rubļa kursu. Tomēr ir jāredz, vai vienlaikus klāt netiek piedrukāta liela likviditāte pie jau esošās rubļu masas. Es domāju, ka ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu. Taču, ja turpinās naudas drukāšana, tad situācija būs tikpat nestabila kā līdz šim,» teica Rimšēvičs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka valūtas kursa stabilizēšana ir ļoti grūta un sarežģīta lieta, jo situācijas dažādās valstīs ir atšķirīgas, piemēram, Latvijas Bankai bija nemainīga pozīcija 20 gadus un visa apgrozībā esošā nauda bija segta ar ārvalstu valūtu un zelta rezervēm, taču Krievijā rubļa kurss vienmēr ir bijis tā saucamajā «pārvaldītajā peldēšanā», kā arī vienmēr ir veiktas papildu emisijas, bet daudzus no šiem emitētajiem rubļiem Krievijas iedzīvotāji maina pret ārvalstu valūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien turpinājās Krievijas rubļa vērtības kritums, raksta The Moscow Times.

Rubļa vertība pret eiro šķērsoja 53 rubļu par eiro robežu pirmo reizi vesturē, un tuvojās 42 rubļu par dolāru atzīmei, neskatoties, ka centrālā banka nopūlas, lai sargātu rubļa vērtību.

Krievijas valūta sasniedza 53,03 rubļus par eiro un 41,93 rubļus par dolāru, bet pret eiro/dolāru grozu sasniedza 46,93 rubļu robežu.

Tādējādi kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru ir zaudējusi vairāk nekā 25%, bet pret eiro – 18%, ko veicināja naftas cenas kritums un kapitāla aizplūde Rietumvalstu sankciju dēļ.

Centrālā banka rubļa vērtības krituma bremzēšanai šomēnes ir iztērējusi jau vairāk nekā 15 miljardus ASV dolāru. Pašreizējā centrālās bankas politika nosaka, ka tā veic intervences tirgū brīdī, kad rubļa kurss pārsniedz dolāra/eiro groza svārstību diapazona robežas. Diapazona augšējā robeža tiek palielināta par 5 kapeikām ik reizi, kad banka iztērē vairāk nekā 350 miljonus dolāru rubļa atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī gads, kopš ieviests Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) pārtikas ražojumiem, licis ES uzņēmējiem meklēt jaunus noietu tirgus embargo pakļautajiem produktiem, tirdzniecība ar Krieviju joprojām ir daudzu ES ražotāju uzmanības lokā. Tāpēc ES dalībvalstīs, to vidū arī Latvijā, liela uzmanība tiek pievērsta naftas cenu izmaiņām un Krievijas rubļa kursa svārstībām. Patlaban secināms, ka tendences pasaules naftas tirgū labvēlīgas mazākiem rēķiniem par siltumu, tomēr nav labvēlīgas eksporta pieaugumam uz Krieviju, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Norises pasaules naftas tirgū pamazām atgriežas pie pagājušā gada tendencēm, proti, vērstas uz melnā zelta cenas samazinājumu. Lai arī vēl pavasarī Brent naftas cena augšupejošā solī centās sturmēt 70 dolāru ( 63,87 eiro) par barelu robežu, laika gaitā tā atkal pietuvojās 50 dolāru atzīmei un izskatās, ka virzība notiek pretī jauniem antirekordiem kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

ES dalībvalstij Latvijai tas sola gan ieguvumus, gan zaudējumus. Jau patlaban varam vērot degvielas tirgus atrašanos jauna cenu lejupskrējiena sākumpunktā, turklāt nav izslēgts, ka, veicot šo distanci, iekšdedzes dzinējiem tik nepieciešamais produkts kļūs lētāks nekā iepriekšējā krituma reizē. Turklāt attiecībā uz dīzeļdegvielu tas jau noticis. Tāpat diezgan droši ir tas, ka visai drīz varēsim priecāties par jaunu siltumenerģijas tarifu samazinājumu, kas savukārt atbrīvos papildu līdzekļus citu pirkumu veikšanai, tādējādi audzējot ne tikai valsts iekšējo patēriņu, bet arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā. Tomēr potenciāli ieguvumi šoreiz diemžēl var nākt komplektā ar zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubļa kritums uz pusi dzēš Latvijā dzīvojošo Krievijas pensiju saņēmēju ienākumus

Žanete Hāka, 22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Krievijas pensiju saņēmēju ienākumi kritās par 15%, taču lielākais kritums ir gaidāms nākamā gada sākumā. Tad pensijas jau būs sarukušas uz pusi, salīdzinot ar to, kādas tās bija šī gada vasarā, informē raidījums Nekā personīga.

Latvijā Krievijas vecuma pensijas saņem ap 7000 pensionāru. Krievija tās aprēķina reizi trijos mēnešos. Tā fiksē rubļa kursu pret eiro, un attiecīgo naudas summu pārskaita Latvijas sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Aģentūra pensijas katru mēnesi pārskaita saņēmējiem. Pēdējo reizi Krievija naudu skaitīja novembrī. Tobrīd rubļa vērtība pret eiro bija samazinājusies par 15%.

Krievijas pensiju likums daudziem šķita pievilcīgs - piemēram, sievietes pensijas var saņemt jau no 55 gadu vecuma. Vēl līdz šī gada vasarai par vienu un to pašu stāžu līdz 1990.gadam lielāka bija kaimiņvalsts pensija. Tāpēc daudzi Latvijas nepilsoņi pensiju dēļ pieņēma Krievijas pilsonību. Vēl pavasarī uz šādas rīcības izdevīgumu norādīja arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Krievijas Centrālā banka atcēla rubļa svārstību diapazonu, ļaujot valūtai brīvi peldēt agrāk nekā tika gaidīts, raksta Associated Press.

Banka plānoja rubļa svārstību koridoru atcelt nākamā gada sākumā, tomēr šis lēmums ātrāk pieņemts, ņemot vērā lielo spiedienu uz valūtu, ko rada Rietumvalstu sankcijas un krītošās naftas cenas. Kopš gada sākuma rublis pret dolāru ir zaudējis gandrīz pusi savas vērtības.

Krievijas Banka paziņoja, ka pārtrauks noteikt ikdienas limitus rubļa svārstībām un ta nebūs pienākuma iejaukties finanšu tirgos, lai atbalstītu valūtu. Tomēr, lai novērstu straujāku rubļa kursa kritumu, banka būs gatava iejaukties, lai mazinātu draudus finansiālai stabilitātei.

Centrālās Bankas vadītāja Elvīra Nabuļina norādīja, ka regulators iejauksies tirgū jebkurā brīdi nepieciešamajā apjomā, lai novērstu spekulatīvas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Krītošā rubļa laikmetu pavada būtiski riski

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krītošais rublis iedragā ārvalstu kompāniju ieņēmumus Krievijā

Žanete Hāka, 07.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rubļa vērtības samazināšanās pamatīgi pasliktina ieņēmumus Krievijā tādiem Rietumeiropas gigantiem kā PSA Peugeot Citroen, Henkel AG un Carlsberg, raksta Bloomberg.

Tādējādi šo uzņēmumu darbība valstī ir zem jautājuma zīmes arī Krievijas stagnējošās ekonomikas dēļ.

Rubļa kurss patlaban pret eiro un dolāru turas pie rekordzemas atzīmes, Tādējādi kompānijām, kuru biznesā lielu daļu veido šis tirgus, valūtas vērtības samazināšanās sadārdzina izejvielu un detaļu importu uz vietējām rūpnīcām, palielina cenas pircējiem un samazina peļņu.

«Rubļa vājināšanās ir problēma,» atzinis Peugeot vadītājs Karloss Tavares. Rubļa vērtība patlaban turas pie 40 rubļu par dolāru atzīmes, kas ir vājākais līmenis vēsturē, jo konflikts Ukrainā liek investoriem pamest ieguldījumus Krievijā. Inflācija patlaban aug straujākajā tempā pēdējo trīs gadu laikā, jo importa ierobežojumi no Eiropas Savienības un ASV, ko Krievija piemērojusi kā atbildi šo valstu sankcijām, liek augt patēriņa cenām valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzes laikā īpaši jādomā par valsts atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem

Rihards Rāvis, "Skonto Group" vadītājs, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai cīņa ar "Covid-19" izplatību nenogalinās ekonomiku? Mēs visi zinām, ka, ārstējot smagu slimību, paralēli zālēm ir jālieto arī dabīgo imunitāti stiprinošie līdzekļi, lai izvairītos no tālejošām sekām.

Ekonomika ir tikpat trausla un jutīga struktūra kā jebkurš dzīvais organisms, tāpēc jebkādi ierobežojošie regulējumi ir jāsabalansē ar vismaz tikpat spēcīgām stimulējošām darbībām, pretējā gadījumā sekas būs nekontrolējamas un tālejošas.

Šobrīd, cenšoties ierobežot vīrusa izplatību, valdība ir noteikusi dažādus ierobežojumus, tajā skaitā aizliegumu izbraukt no valsts. Tie skar ne tikai ceļot gribētājus, bet īpaši smagi ietekmē eksportējošos uzņēmumus, kas piedāvā pilna cikla pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.

Piemēram, "Skonto Group" uzņēmumi, kuru apgrozījums no jau pārdotajiem projektiem 2020. gadā ir plānots vairāk nekā 180 miljoni eiro, kuru starpā 85 % ir tieši ieņēmumi no eksporta tirgiem, īpaši izjūt ceļošanas ierobežojumu ietekmi. Uzņēmumi, daudzu gadu laikā attīstoties, ir sasnieguši augstu vertikālās integrācijas pakāpi un piedāvā pilna cikla pakalpojumus saviem ārzemju klientiem - sākot ar inženiertehnisko risinājumu izstrādi un konstrukciju ražošanu Latvijā un beidzot ar to piegādi uz mērķa tirgiem un montāžu. Uzstādīšanas darbus veic gan vietējie speciālisti, gan darbinieki, kas tiek nosūtīti no Latvijas, un tieši šo minētā cikla posmu nav iespējams veikt ceļošanas ierobežojumu dēļ. Līdz ar to nav iespējams arī saņemt samaksu par padarīto darbu Latvijā, un tas draud apturēt ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, šī gada janvārī dibināta Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Eksporta atbalsta kustības paspārnē turpmāk apvienos Latvijas eksportējošos uzņēmumus un organizācijas, kas strādā pie valsts eksportspējas veicināšanas. Asociācijas mērķis ir pašmāju eksportējošo uzņēmumu atbalstīšana un izaugsmes stimulēšana, kā arī Latvijas stāsta radīšana un popularizēšana ārzemēs.

Savas darbības pamatā asociācija ir izvirzījusi trīs prioritāros uzdevumus - pirmkārt, veicināt un rūpēties par Latvijas un pašmāju eksportētāju tēla pozicionēšanu globālajā tirgū, sākot ar to, lai izveidotu un iedzīvinātu vienotu Latvijas zīmola stāstu "Created in Latvia".

Otrkārt, asociācijas uzdevums ir būt par eksportētāju balsi, aizstāvot aktuālus jautājumus dialogā ar valsts pārvaldi un atbildīgajām institūcijām, kā primāro no tēmām šobrīd izvirzot finansējuma nodrošinājumu eksporta veicināšanai ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka Bank Rossii šonedēļ pirmo reizi kopš novembra sākuma veikusi intervenci valūtas tirgū ar mērķi atbalstīt rubli.

Bank Rossii pirmdien rubļa atbalstam iztērējusi 700 miljonus dolāru.

10.novembrī centrālā banka paziņoja par pilnīgu atteikšanos no valūtas kursa svārstību koridora un regulārām intervencēm, kursam pārkāpjot koridora robežas.

Centrālā banka gan uzsver, ka jaunā Bank Rossii pieeja neparedz pilnīgu atteikšanos no valūtas intervencēm, tās tiks veiktas gadījumā, ja radīsies draudi finanšu stabilitātei.

1.decembrī, pēc tam, kad Krievijas rubļa kurss pret eiro pārsniedza 67 rubļu atzīmi, bet kurss pret dolāru pietuvojās 54 rubļu atzīmei, valūtas pārdošanas apjoms strauji palielinājās un rubļa vērtība sāka pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievija vēlas paredzamu rubļa kursu

Žanete Hāka, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija vēlētos, lai rubļa kurss būtu paredzams un pārmērīgi neaugtu vai nesamazinātos, atsaucoties uz Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu, raksta Reuters.

«Mūsu valūta patlaban kļūst spēcīgāka, kas nav slikti daļai sektoru, tomēr tas arī pazemina mūsu eksportspēju, līdz ar to mēs esam ieinteresēti, lai rubļa kurss būtu paredzams, lai izvairītos no pārlieku lielas rubļa vājināšanās vai pieauguma,» uzsvēris D. Medvedevs.

Tāpat viņš piebilda, ka valdība runā ar lielajiem uzņēmumiem, lai pārliecinātos, ka tās maina ārvalstu valūtas saskaņā ar paredzamu grafiku.

Savukārt Krievijas Centrālās bankas pārstāve Ksenija Judajeva uzsvērusi, ka patlaban rubļa vērtības kāpums ir beidzies un novērojama stabilizācija. K. Judajeva norāda, ka neuzskata, ka nesenās svārstības valūtu tirgū bija bīstamas, un uzskata, ka tirgus līdz vasarai nomierināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka rubļa atbalstam pārdevusi vairāk nekā 4 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 13.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Krievijas Centrālā banka pārdevusi ārvalstu valūtas vairāk nekā 4 miljardu dolāru vērtībā, jo naftas cenas kritums veicināja ilgāko rubļa vērtības samazinājumu septiņu mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

9. oktobrī centrālā banka iztērēja 866 miljonus dolāru. Nafta, kura kopā ar dabasgāzi veido gandrīz pusi no Krievijas ieņēmumiem, pagājušajā mēnesī zaudēja 4,4% no savas vērtības, kas ir lielākais nedēļas kritums kopš janvāra.

Rubļa vērtība pret dolāru ir samazinājusies jau piecas nedēļas pēc kārtas, kas ir ilgākā zaudējumu sērija kopš Krimas aneksijas.

Centrālā banka paziņojusi, ka tā 10. oktobrī paaugstinājusi augšējo dolāra/eiro groza robežu par 25 kapeikām līdz 45,25 rubļiem. Tādējādi var lēst, ka banka rubļa atbalstam pārdevusi aptuveni 2 miljardus dolāru, jo rubļa vērtība turpināja samazināties, pārsniedzot 40 rubļu par dolāru robežu, uzskata Alfa Bank. Centrālā banka publicē datus par intervencēm ar divu dienu nobīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa cena aug; pārliecība par nākotni izpaliek , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā gada beigas un šā gada sākums par īstenu murgu izvērtās Krievijas rublim, vienā brīdī varēja likties, ka šīs valūtas cena atstās lielākajai daļai cilvēku saprotamās un pieņemamās orbītas. Jāatgādina, ka decembra vidū eiro cena uz brīdi paviesojās pat virs 100 rubļu atzīmes, lai gan vēl tā paša mēneša sākumā tā atradās pie 62 rubļu atzīmes. Pēc tik strauja krituma rubļa vērtība tikpat strauji atguvās, lai gan, piemēram, šā gada janvāri eiro cena noslēdza pie 78 rubļu atzīmes, kas tāpat nozīmēja, ka 12 mēnešu skatījumā kopējās valūtas cena Krievijas rubļos ir pieaugusi par veseliem 66%. Rublim un Krievijas ekonomikai pretī spēlēja naftas cenas kritums un Rietumvalstu sankcijas. Tāpat šāds rubļa cenas kritums sagrauj jebkādas ilūzijas, ka šajā valūtā būtu vērts glabāt naudu un nozīmē, ka strauju importa cenu palielināšanas ietekmē sarūk vietējo iedzīvotāju pirktspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa vērtība otrdien turpinājusi kritumu, sasniedzot jaunu šogad zemāko līmeni saistībā ar naftas cenu samazināšanos, kas negatīvi ietekmē valsts ekonomikas perspektīvas.

Rubļa vērtība pret ASV dolāru samazinājusies līdz 72,85 rubļiem.

Rubļa kurss pret dolāru jau pirmdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada decembra.

Savukārt pret eiro rubļa vērtība nokritusies līdz 80,02 rubļiem, reģistrējot zemāko līmeni kopš augusta.

Naftas cenu kritums pasaules tirgū un rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas par tās lomu Ukrainas krīzē negatīvi ietekmējušas Krievijas ekonomiku.

Rubļa vērtība pērn zaudēja gandrīz pusi savas vērtības, taču nedaudz atguvās, kad enerģijas cenas šogad stabilizējās.

Tomēr nesenākais naftas cenu kritums būtiski aptumšojis Krievijas ekonomikas perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka, rubli balstot, aktīvi pārdot ārvalstu valūtas

Žanete Hāka, 09.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka mainījusi rubļa tirdzniecības diapazonu par 20 kapeikām, kas ir lielākais apjoms kopš marta, raksta Bloomberg.

Tāpat šomēnes ar četru intervenču palīdzību valūtas atbalstam iztērēti 1,85 miljardi dolāru. 7. oktobrī rubļa atbalstīšanai tika atvēlēti 442 miljoni dolāru. Iepriekš centrālā banka piecus mēnešus pēc kārtas ieturēja pauzi intervencēs, bet no gada sākuma līdz maijam iztērēja 40 miljardus dolāru rubļa atbalstam.

Centrālā banka paziņojusi, ka trešdien pārcēlusi rubļa tirdzniecības diapazona augšējo robežu par 20 kapeikām līdz 44,85 rubļiem pret eiro un dolāru grozu. Trešdien rublis pirmo reizi vēsturē tirdzniecības sesiju noslēdza pie 40 rubļu par dolāru atzīmes.

Augšējās diapazona robežas pārcelšana ir lielākā kopš marta sākuma, kad Krievija iebruka Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Rublis pēc Krievijas Bankas lēmuma celt likmes nogāžas par gandrīz 20%

Žanete Hāka, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien rubļa vērtība saruka par 19% līdz 80,1 rublim par dolāru, jo Krievijas Centrālās bankas lēmums pacelt likmi nespēja apstādināt iepriekšējās dienās piedzīvoto kritumu, raksta Bloomberg.

Šodienas samazinājums ir straujākais kopš 1998. gada, kad bija Krievijas defolts.

Pēc centrālās bankas pirmdienas lēmuma rubļa vērtība pakāpās par 11%, taču tas bija īslaicīgi.

Krievijas Centrālā banka pārsteigusi tirgus dalībniekus, negaidīti strauji palielinot bāzes procentu likmi, raksta Bloomberg.

Likme palielināta par 6,5 procentpunktiem līdz 17%, kas ir straujākais temps kopš 1998. gada. Toreiz gan likme pārsniedza 100%.

Tirgus dalībnieki gan bažījas, ka šis solis ievainos ekonomiku, kurai jau tāpat nākamgad tiek prognozēta recesija.

Šajā gadā rublis ir uzrādījis sliktākos rezultātus starp jaunattīstības valstu valūtām, kopš gada sākuma sarūkot par 44%. Kritumu veicināja naftas cenu samazināšanās, kā arī ASV un Eiropas piemērotās sankcijas Ukrainas konflikta dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubļa vērtība turpina krist

Žanete Hāka, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība turpināja vājināties jau otro dienu, testējot centrālās bankas intervences līmeni un tuvojoties jaunam rekordam, raksta Bloomberg.

Rubļa vērtība pirmo reizi vēsturē paslīdēja zem 40 rubļu par dolāru līmenim.

Pirmdien rubļa vērtība pret dolāru un eiro grozu samazinājās par 0,1% līdz 44,5063 rubļiem. Centrālā banka pagājušajā nedēļā paziņoja, ka palielinājusi augšējo tirdzniecības robežu par 10 kapeikām līdz 44,5 rubļiem, tādējādi dodot mājienu, ka tā tirgū pārdevusi vismaz 700 miljonus ASV dolāru. Rubļa vērtība pret dolāru samazinājās par 1% līdz 39,9735 rubļiem. Pirms tam valūtas vērtība sasniedza 40,0535 rubļus par dolāru.

Rubļa vērtībai par sliktu nāk naftas cenu kritums, jo nafta un dabasgāze veido pusi no valsts budžeta ieņēmumiem.

Pagājušajā ceturksnī rubļa vērtība pret dolāru saruka par 14%, kas ir sliktākais rādītājs starp pasaules valstu valūtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru