Lai gan Karostas kanāla attīrīšana no militārā piesārņojuma būs būvdarbu veicēja SB&B atbildība, paredzams, ka gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, kuru neitralizēšanai būs vajadzīga militāro speciālistu palīdzība.

Iespēju, ka kanāla gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, paredz iepirkuma nolikums, kas balstīts uz iepriekšējo gadu kanāla apsekojumiem, Db.lv norādīja pilnsabiedrības SB&B (Skonto būve un Boskalis International B.V.) pārstāvis, SIA Skonto būve projektu vadītājs Juris Pētersons.

Karostas kanāla ārkārtīgi augstais piesārņojuma līmenis, kas to padara par vienu no «karstākajiem» punktiem Baltijas jūrā, bija zināms jau pirms 20 gadiem, taču finansējumu tā attīrīšanai izdevās piesaistīt tikai tagad, atzina bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Indulis Emsis, kurš bijis viens no šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei izdevies ielēkt «pašā pēdējā vilciena sastāvā», jo 2013.gadā beidzas ES naudas piešķīruma termiņš, taču nākamajā plānošanas periodā esot maz ticams, ka vides aizsardzībai vispār būs pieejams finansiāls atbalsts, sacīja I.Emsis.

Valsts policija pagājušajā nedēļā aizturējusi «melno arheologu», kurš bez attiecīgas atļaujas ārvalstu iedzīvotājiem bija sūtījis pa pastu kara laika munīciju, spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas, izmantojot tiešsaistes interneta veikalu.

Pateicoties drošības sistēmām,sūtījumi tikuši izņemti jau pasta šķirošanas kompleksā, tā arī adresātus nesasnieguši. Kopumā kratīšanas laikā atsavināti vairāk nekā 150 spridzināšanas mehānismu, vairāk nekā 50 mīnu un to sastāvdaļu, vairāk nekā 60 granātu un to korpusu, ieroču sastāvdaļas un munīcija.

2019. gada sākumā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Lidostas Rīga iecirknī tika saņemta informācija par personu, kura, iespējams, pārsūta kara laika munīciju,spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas bez attiecīgas atļaujas saņemšanas. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 1972. gadā dzimis Latvijas iedzīvotājs atkārtoti sūtījis Pirmā un Otrā pasaules kara laika spridzekļus iespējamiem pircējiem ārpus Latvijas Republikas, izmantojot pasta starpniecību.

10. novembrī satiksmei atklās jauno Liepājas ostas auto pievedceļu, kas savienos autoceļu A9 jeb Liepājas - Rīgas šoseju ar Liepājas ostu (Pulvera ielas apli).

Jaunais autoceļš uzbūvēts paralēli dzelzceļa līnijai, un tā mērķis ir uzlabot smagā transporta plūsmu uz un no Liepājas ostas. Liepājas ostas auto pievedceļš ir ES Kohēzijas fonda infrastruktūras projekta Liepājas ostas pievedceļi pēdējā no trim sadaļām. Projekta ietvaros izbūvēts pilnīgi jauns autoceļa posms 2,7 km garumā, no kuriem 2,1 km ir divu joslu ceļš, bet pievadu Pulvera ielas aplim veidos divas braukšanas joslas abos virzienos jeb tā sauktās ieskriešanās joslas aptuveni 600 m garumā. Izbūvētas arī caurtekas, jo plānotajā teritorijā ir sarežģīta lietus ūdeņu un kanalizācijas sistēma, kā arī apgaismojuma sistēma, pārbrauktuves un autobusa pietura.

Zemessardzes Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas karavīru grupa, saņemot izsaukumu uz Jūrmalu, Dzintaru koncertzāli, kur remontdarbu laikā tika atrasti aptuveni 15 sprādzienbīstami priekšmeti, konstatēja, ka sešas no granātām vēl ir veselas, bet pārējās jau gandrīz sadalījušās.

Vienība devās uz notikumu vietu un konstatēja, ka ēkas remontdarbu laikā atrastās granātas ir dziļi zem grīdas dēļiem. Vienība konstatēja, ka tikai sešas granātas bija veselas, bet pārējās jau bija gandrīz sadalījušās. Šobrīd karavīru grupa ir devusies ceļā uz tuvāko drošo neitralizēšanas vietu, kur sprādzienbīstamie priekšmeti tiks neitralizēti.

Rudenī, kad aktīvi tiek veikti dažādi zemes apstrādes un remontdarbi, bieži tiek atrasti aizdomīgi priekšmeti, tāpēc Nacionālie bruņotie spēki (NBS) lūdz iedzīvotājus būt uzmanīgiem un, atrodot šādus priekšmetus, tos neaiztikt. Par tiem jāziņo tuvākajā policijas nodaļā vai pa telefonu 112. Pēc informācijas saņemšanas uz notikuma vietu dosies NMN speciālisti, kas atrastos priekšmetus neitralizēs.

Getliņi vēlas apiet ES prasību par poligonos noglabājamo pūstošo atkritumu apjomu samazināšanu, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas un Stopiņu pašvaldībām piederošais atkritumu poligons SIA Getliņi Eko izsludinājis konkursu par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai. Paredzēts, ka šī konkursa uzvarētājs Getliņos būvēs 7-20 milj. eiro vērtu atkritumu šķirošanas rūpnīcu. Formālais šī konkursa izsludināšanas mērķis ir ES prasība, kas paredz, ka poligonos jāsamazina biodegradablo jeb pūstošo atkritumu daļa, kas, pēc Getliņu datiem, veido ap 35% no kopējā atkritumu apjoma. ES direktīvā paredzēts, ka metānu izdalošie pūstošie atkritumi, kas ne tikai piesārņo vidi, bet izdalītā metāna dēļ ir arī sprādzienbīstami, nevis turpina atrasties poligonos, bet gan tiek pārstrādāti.

Ņujorkas policija no Taimskvēra - vienas no tūristu iecienītākajām vietām pilsētā - evakuējusi tūkstošiem cilvēku, jo tur atrasta automašīna - bumba, ziņo BBC.

Gan ASV prezidents Baraks Obama, gan Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs slavējuši Ņujorkas policijas departamenta ātro darbu.

Ņujorkas mērs informējis, ka bumba izskatījusies pēc amatiera darba, bet tā varēja arī eksplodēt, piebilstot, ka šis incidents ir atgādinājums par draudiem, ar kādiem saskaras ASV.

Pirmais to, ka draud briesmas, pamanījis kāds pārdevējs, kurš redzējis, ka no Nissan Pathfinder ceļas dūmi. Transportlīdzeklim darbojies motors un mirgojušas avārijas gaismas.

Policija bloķējusi apkārtni un transportlīdzekļa logi izsisti ar robota palīdzību. «Tur bija sprādzienbīstami elementi, ieskaitot pulveri, benzīnu, propānu un vadus, kas bija pievienoti pulkstenim,» stāstījis policijas pārstāvis Pols Brauns.

Turpinot pamattrases projektēšanas darbus, Rail Baltica kopuzņēmumam un globālā projekta koordinatoram RB Rail AS, sadarbojoties ar Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, veikta sprādzienbīstamu priekšmetu pārbaude Daugavas gultnes virsējā kārtā Saulkalnes – Daugmales apkārtnē, kur plānots Rail Baltica pamattrases un autoceļa apvienotais šķērsojums pāri Daugavas upei.

Ņemot vērā Rail Baltica projekta mērogu, vietējo un starptautisko nozīmi, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki sniedza atbalstu upes gultnes virskārtas pārmeklēšanā militāro mācību ietvaros, izmantojot vizuālās un sonārās pārmeklēšanas metodes.

Upes gultnes virskārtā netika atrasti sprādzienbīstami priekšmeti, taču no tās tika izcelts aptuveni 30 kilogramus smags padomju laika kompresors, kā arī tika atrasta plastmasas caurule aptuveni piecu centimetru diametrā, kas, iespējams, šķērso Daugavu.

“Nacionālo bruņoto spēku ūdenslīdēju veiktā pārbaude apliecināja, ka Daugavas gultnes virskārta Saulkalnes – Daugmales apkārtnē pašlaik nav sprādzienbīstamo objektu, kas ļaus sekmīgi turpināt “Rail Baltica” pamattrases projektēšanas darbus. “Rail Baltica” projekts, kas ar dzelzceļu savienos Baltijas valstis ar citām Eiropas valstīm, ļaus primāri pasažieru pārvadāšanai paredzēto dzelzceļa infrastruktūru izmantot arī militārās tehnikas pārvietošanai. Savukārt militārā mobilitāte ir stratēģiski nozīmīga no valsts aizsardzības viedokļa gan miera laikā, tostarp, Latvijai uzņemot sabiedroto spēkus, gan krīzes situācijā, kad īpaši būtisks ir reaģēšanas ātrums,“ uzsver Aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Izpētes urbumus ogļūdeņražu meklēšanai jūrā varēs veikt tikai pēc sprādzienbīstamo priekšmetu monitoringa.

Bez šāda monitoringa nekādas aktīvas darbības jūrā veikt nedrīkst, jo Baltijas jūras teritoriālie ūdeņi ir paaugstinātas bīstamības zona, DB apliecināja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis. Tā kā šādas operācijas ir jāieplāno, jūras ieguves zonas atmīnēšana nav iespējama ātrāk kā 2013.gadā, norādīja A. Rikveilis. Lai gan Baltijas jūrā regulāri notiek starptautiskās militārās mācības, kuru laikā tiek meklēti un iznīcināti sprādzienbīstami priekšmeti, ogļūdeņražu iespējamās ieguves vietas nav mācību plānos, atzina AM pārstāvis.

Monitorings būtu jāfinansē komersantam, kurš ieguvis licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, paredz MK noteikumu projekts. DB rakstīja, ka noteikumus par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi Ekonomikas ministrija sola tuvākajā laikā iesniegt MK komitejā izskatīšanai. Saskaņā ar EM sniegto informāciju iepriekš, licenciāts Balin Energy grasās jau šovasar sākt izpētes urbumu.

Noslēgumam tuvojas Liepājas ostas auto pievadceļa būvniecība, kas ir trešā un pēdējā sadaļa ES Kohēzijas fonda atbalstītajam projektam Liepājas ostas pievadceļi.

Liepājas ostas auto pievadceļš savienos autoceļu A9 jeb Liepājas - Rīgas šoseju ar Pulvera ielas apli. Projekta ietvaros izbūvēts jauns autoceļš 2,7 km garumā, no kuriem 2,1 km būs divu joslu ceļš, bet pievadu Pulvera ielas aplim veidos divas aptuveni 600 m garas ieskriešanās joslas. Jaunā autoceļa būvniecības darbus veic SIA Aizputes ceļinieks.

Šobrīd ir uzklātas divas no trim asfaltbetona kārtām – apakškārta un saistes kārta. Tuvākajā laikā SIA Aizputes ceļinieks sola uzklāt arī virskārtu. Šobrīd uzņēmums gaida analīžu rezultātus, vai virskārta atbilst noteiktajām prasībām. Tiklīdz uzņēmums saņems atļauju no būvuzrauga un laika apstākļi to atļaus, tas sāks virskārtas uzklāšanu, informē SIA Aizputes ceļinieks valdes priekšsēdētājs Egils Muižulis. Pakāpeniski notiek arī labiekārtošanas darbi. Egils Muižulis norāda, ka vienīgais šķērslis, kas varētu kavēt autoceļa nodošanu ekspluatācijā, ir laika apstākļi – ilglaicīgs un spēcīgs lietus. Saskaņā ar līgumu termiņš ir oktobra beigas.

Eiropas Komisija (EK) ir informējusi Latviju par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda lielā satiksmes projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» apstiprināšanu, informē Finanšu ministrija.

Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu, no tām Kohēzijas fonda finansējums – 54 miljoni latu. Interesanti, ka EK lēmums paredz maksimālo līdzfinansējumu 91,33 milj. eiro, kas ir par 10 milj. Ls vairāk nekā šobrīd iekļauts. Tas paver iespēju šo naudu izmantot, ja netiek īstenots kāds cits projekts.

Savukārt Rīgas brīvostas valde nolēmusi slēgt līgumu ar pilnsabiedrību BMGS-S, kas uzvarēja konkursā par infrastruktūras attīstību Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra, DB informēja RBP Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors Vladimirs Makarovs. Līgumu uzticēts slēgt brīvostas pārvaldnieka vietniekam Aigaram Pečakam. DB jau rakstīja, ka Iepirkumu uzraudzības birojs neņēma vērā Josef Möbius Bau-Aktiengesellschafta kārtējo sūdzību, 27. martā atļaujot brīvostai slēgt 88,71 milj. Ls vērto līgumu.

SIA Aizputes ceļinieks sācis Liepājas ostas auto pievadceļa būvniecību, kas ir noslēdzošais posms 9.5 miljonus latu vērtajā Liepājas ostas pievadceļu projektā.

Jauno autoceļu būvē paralēli dzelzceļa līnijai un tas ievērojami uzlabos smagā transporta plūsmu uz un no Liepājas ostas, sola projekta virzītāji. Liepājas ostas auto pievadceļš ir ES Kohēzijas fonda infrastruktūras projekta Liepājas ostas pievadceļi pēdējā no trim daļām.

Liepājas ostas pievadceļi ir projekts, kas sastāv no trīs nozīmīgām un vērienīgām ostas infrastruktūras attīstības sadaļām – dzelzceļa pievadceļa un Ziemeļu parka, ostas auto pievadceļa būvniecība un Karostas izgriežamā tilta rekonstrukcija. Projekta kopējās izmaksas 9. 5 milj. latu. Projektu finansē no ES Kohēzijas fonda, Valsts budžeta, Liepājas SEZ pārvaldes un Liepājas domes līdzekļiem.

Krustpils bijušā militārā lidlauka teritorijā 250 hektāru platībā taps industriālais parks, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekš vecā lidlauka teritorijā darbojusies mazās aviācijas bāze, līdz ar ko teritorija uzturēta pietiekami labā kārtībā. Tur ir nepieciešamā infrastruktūra un pievadceļi, lai uzņēmumi droši varētu uzsākt savu ražotņu izveidi. Jau tagad vienā no bijušajiem lidmašīnu angāriem ierīkota graudu kalte un pagaidu noliktava. Savukārt SIA Saldus ceļinieks, kuru droši var uzskatīt par pirmo drosminieku, kas, pats nebūdams vietējais uzņēmums, investēja militārā lidlauka industriālajā zonā, izveidojis asfaltbetona ražotni.

Lai nodrošinātu industriālajā zonā strādājošos uzņēmumus ar lētāku elektroenerģiju un siltumu, Enertec holding ir uzbūvējis koģenerācijas staciju, kuras darbībā tiek izmantots industriālajā zonā darbojošos uzņēmumu radītie koksnes atkritumi – šķelda, koku mizas. Tā darbojas, izmantojot koksnes gāzi, ko iegūst pirolīzes procesā. «Tādā veidā mēs varam piedāvāt lētāku siltumu un elektrību, kas, protams, ir izdevīgi arī pašiem uzņēmumiem, jo samazinās ražošanas izmaksas, kā arī saražotā paš- izmaksa. Tas ir saistošs piedāvājums arī tiem uzņēmumiem, kuri meklē vietu savai ražotnei,» stāsta Enertec holding īpašnieks Edgars Kamišovs.

Ja vēlamies, lai Rīgā ielas būtu saremontētas un satiksmes infrastruktūra būtu konkurētspējīga ar citām pilsētām, iedzīvotājiem jārēķinās ar sastrēgumiem, šodien intervijā TV3 teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš uzsvēra, ka pašlaik Rīgas centrā tiek būvēts dzelzceļš "Rail Baltica", kas esot gadsimta būve, tiekot būvēta ar to saistīta infrastruktūra un pievadceļi, tādēļ satiksme centrā tiek traucēta. Pēdējos gadu laikā tiekot forsēti Austrumu maģistrāles būvdarbi, kas ļaušot atslogot centru no kravas auto.

"Tā ir objektīvā realitāte, ja gribam labāku infrastruktūru. Nav citas alternatīvas," teica Ķirsis, norādot, ka ielu remonti bez sastrēgumiem nav iespējami.

Lai tos mazinātu, tiekot pētītas transporta plūsmas, analizēti luksoforu signālu režīmi, lai tos mainītu un situāciju atvieglotu.

Ja iedzīvotāji vēlas Rīgu bez bedrēm, tad katru gadu būtu jāsaremontē vismaz 100 kilometri ielu, teica Ķirsis. Šajā būvniecības sezonā tiks saremontēti 50 kilometri.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Investējot 111,4 tūkstošus eiro, plānots nomainīt pirms 10 gadiem izbūvētās O.Kalpaka tilta segumu nesošās koka konstrukcijas un klāja segumu, kas ir nolietojušās un nākotnē var apdraudēt tilta ekspluatāciju, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Pirms 10 gadiem noslēdzās O. Kalpaka tilta rekonstrukcija, saglabājot tā vēsturisko izskatu, tai skaitā koka klāju un nesošās koka konstrukcijas. Darbi notika ES Kohēzijas fonda projekta «Liepājas ostas pievadceļi» ietvaros.10 gadu laikā koka konstrukcijas jūras vēju ietekmē ir bojātas un lai turpmāk arī varētu nodrošināt drošu satiksmi pār tiltu, nepieciešami remontdarbi. Liepājas SEZ pārvalde no sava budžeta tam atvēlējusi 111, 4 tūkstošus eiro un darbus veiks SIA «Kurzemes Būvserviss».

Liepājas SEZ pārvalde norādīja, ka vasara, kad ir skolēnu brīvlaiks, ir labākais laiks, kad veikt remontdarbus un sadarbībā ar pašvaldību tiks pārkārtota sabiedriskā transporta plūsma, lai iedzīvotāji varētu viegli pārvietoties. Remontdarbu laikā mazizmēra autobuss kursēs jaunizveidotajā maršrutā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.

Līdz 2024.gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras - patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 km), šogad soli pa solim līdz jūlija beigām notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 km garumā. Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos - Daugavas posmā un posmā ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.

"Mēs dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kad būtiski ir demonstrēt skaidru un pārliecinošu rīcību, ejot uz mūsu valstisko mērķi - izveidot modernāko Eiropas Savienības austrumu robežas apsardzību. Latvijas - Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir notikusi profesionāli un plānotajos termiņos, tādēļ vēlos pateikties visiem robežas apsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajiem, bet īpaši valsts kapitālsabiedrībām VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par intensīvo darbu un augsto darbu izpildes kvalitāti valsts uzticēto uzdevumu izpildē. Tas ir ieguldījums kā Latvijas, tā Eiropas Savienības drošības stiprināšanā," uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Rīgas dome plāno SIA Juglas krasti uzdot līdz šā gada 20.decembrim pilnībā izvest pie Vanšu tilta esošo smilšu kaudzi, liecina pieejamie Rīgas domes pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēdes dokumenti.

Lēmuma projektā norādīts, ka līdz 19. oktobrim uzņēmumam jāizved 40% no krautnē esošā smilšu daudzuma, bet līdz 19.novembrim – 80% smilšu. Jāatgādina, ka SIA Juglas krasti bija līdz jūlija beigām jāaizvāc smilšu kaudzi, turklāt augusta sākumā beidzās arī Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izdotā atļauja par smilšu krāvuma pagaidu novietošanu Pieejas kanāla kreisajā pusē Balastu dambī.

Ja noteiktajā termiņā un apjomā smiltis netiks izvestas, Īpašuma departamentam būs jāveic lēmuma piespiedu izpilde, lai novērstu sabiedriskās drošības apdraudējumu un pilsētas ainavas bojāšanu ilgtermiņā. Lēmuma piespiedu izpilde tiks finansēta no pašvaldības līdzekļiem, tam varētu būt nepieciešami līdz 60 tūkst. Ls. Iztērētie pašvaldības līdzekļi, kā arī izdevumi, kas var rasties par smilšu uzglabāšanu, tiks piedzīti no SIA Juglas krasti.

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Oskara Kalpaka tiltu Karostā kājāmgājēju un autotransporta satiksmei pēc veiktajiem remontdarbiem atvērs 9.augustā - nedēļu ātrāk, nekā plānots, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Remontdarbu laikā SIA «Kurzemes Būvserviss» nomainīja tilta nesošās koka konstrukcijas un dēļu klājumu, bet Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā dienesta darbinieki veica tilta mehānisko detaļu apkopi un sakārtošanu.

Kā pastāstīja Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā direktora vietnieks Aigars Kudrēvičs, visi darbi noritējuši pēc plānota darba grafika, nedaudz to apsteidzot. Paralēli tilta koka seguma nomaiņai sakārtoti un atjaunoti arī tilta izgriešanas mehānismi. Sakārtotas arī tilta gala atslēgas, kuru mehānismiem var piekļūt tikai tiltu izgriežot 10 un 20 grādu leņķī. Tāpat notīrītas tilta metāla konstrukcijas un aizkrāsoti nelegālie grafiti zīmējumi.

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un Swedbank parakstījušas līgumu par jauna aizdevuma saņemšanu 4.265 miljonu eiro apjomā, nodrošinot līdzfinansējumu ES Kohēzijas fondu projektu realizēšanai – ostas padziļināšanai un Liepājas ostas pievadceļu rekonstrukcijai.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ieplānojusi veikt ostas padziļināšanu, kas iekļauj brīvostu, ziemas ostu, kuģu ceļu un vārtus, būvuzraudzību, kā arī kuģu satiksmes drošības aprīkojumu – jauns dispečera punkts, monitori un raidītāji. Liepājas ostas pievadceļu rekonstrukcijas projektā jau realizēta dzelzceļa izbūve un Karostas tilta rekonstrukcija, patlaban jau tiek veidots auto pievadceļš.

«Viens no galvenajiem pārvaldes uzdevumiem ir radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un konkurētspējīgu infrastruktūru. Esam aktīvi strādājuši, lai piesaistītu ES Kohēzijas fonda līdzekļus, kas dod iespēju izmantot ievērojamus finanšu resursus un ātrāk attīstīties. Šobrīd realizējam divus nozīmīgus projektus «Liepājas ostas pievadceļi» un «Liepājas ostas akvatorijas un kuģa ceļu padziļināšana,» paudis Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Līdz 2014.gadam Ventspilī turpināsies gandrīz 30 objektu rekonstrukcija un būvniecība ar mērķi uzlabot brīvostas termināļu un industriālo zonu infrastruktūru, informē Ventspils Brīvostas pārvalde.

Ventspils Brīvostas pārvalde norāda, ka šogad tiek plānotas pabeigt pagājušogad iesāktā brauktuvju būve gandrīz 5200 metru garumā. Tāpat Ventspils Brīvostas pārvalde ir izsludinājusi iepirkumu par turpmākiem šā gada būvdarbiem. Iepirkums paredz būvdarbu izpildi brauktuvju izbūvei vēl gandrīz 6000 metru garumā.

Vēl pagājušajā gadā tika aizsākts projekta «Pievadceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām,» īstenošana. Tā rezultātā tika izbūvētas piebraucamās brauktuves apmēram 3000 metru garumā, informē Ventspils Brīvostas pārvalde.

Transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta, nozare veido 20% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tajā nodarbināti teju 70 tūkstoši cilvēku, un 2016. gadā nozares pienesums valsts ekonomikai bija 4,2 miljardi eiro.

Vēl 2013. gadā Pasaules Banka, veicot izpēti par Latvijas lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) konkurētspēju, brīdināja par pieaugošo konkurenci. Tāpēc ir pēdējais brīdis Latvijas transporta sistēmu sagatavot nākotnei, lai tā spētu iekļauties un būt efektīvs kravu un pasažieru plūsmu nodrošinātājs pasaules lielākajām ekonomikām.

Tagad esam jaunās valdības apstiprināšanas priekšvakarā. Mums tiek piedāvāta arī valdības deklarācija par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto nozares konkurētspējas uzlabošanai. Tiek piedāvāts veidot «gudru transporta politiku», prioritāri paredzot Latvijas lielo ostu pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām un pārņemšanu valsts «aprūpē», a/s Latvijas dzelzceļš biznesa modeļa izvērtēšanu un iespējamu restrukturizāciju, dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotības izvērtēšanu un iespējamo īstenošanu ierobežotā apjomā.

Carnikavas novadā patlaban top uzņēmējdarbības un inovāciju parks «Mežgarciems», informē Carnikavas novada dome. Pirmie apbūves gabali jau ir pārdoti, un bet vēl daļai drīzumā notiks izsoles.

Patlaban teritorijā notiek jaunas infrastruktūras un komunikāciju izbūve.

Jaunās industriālās platības var iegādāties izsoles kārtībā un kopumā pieejami 11 apbūves gabali. Patlaban trīs apbūves gabali ir iegādāti, bet astoņus apbūves gabalus no Carnikavas novada dome izsolīs 8., 9. un 15. oktobrī. Reģistrēšanās izsolei iespējama līdz 27. septembrim.

Kā informē domes pārstāvji, izsolē pieejamo zemesgabalu platība ir 4192 – 11 657 m2, un sākumcena svārstās no 19 900 eiro līdz 48 500 eiro. Izsolē iegādātos apbūves gabalus no pašvaldības uzņēmums var izpirkt piecu gadu laikā, un būvniecību tajos iespējams uzsākt uzreiz pēc iegādes. Uzņēmējiem saskaņā ar izsoles noteikumiem 30 mēnešu laikā īpašumā jāuzbūvē ražotne, jāpiesaista investīcijas ne mazāk kā 500 000 tūkstošu eiro apmērā, kā arī jāizveido vismaz 15 jaunas darbavietas.

Liepājas speciālās ekonomiskās zona pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA Aizputes ceļinieks par Liepājas ostas auto pievadceļa būvniecību.

Plānotais ostas ievadceļš savienos autoceļu A9 jeb Liepājas Rīgas autoceļu ar Pulvera ielas apli Liepājā. Jaunais autoceļš tiks uzbūvēts paralēli dzelzceļa līnijai un ievērojami uzlabos smagā transporta plūsmu uz un no Liepājas ostas. Tā ir ES Kohēzijas fonda infrastruktūras projekta Liepājas ostas pievadceļi viena no trim sadaļām.

SIA Aizputes ceļinieks ar lētāko piedāvājumu uzvarēja LR Satiksmes ministrija izsludinātajā konkursā par Liepājas ostas auto ievadceļa būvniecību. Izsludinātajam konkursam par Liepājas ostas autoceļa ievadceļa izbūvi pieteicās deviņi pretendenti. Saskaņā ar līgumi darbi jāuzsāk mēneša laikā, bet jāpabeidz līdz nākamā gada rudenim.