Tranzīts nav veikals, kuru var slēgt uz laiku 

Transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta, nozare veido 20% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tajā nodarbināti teju 70 tūkstoši cilvēku, un 2016. gadā nozares pienesums valsts ekonomikai bija 4,2 miljardi eiro.

Inga Antāne - RTU lektore, zvērināta advokāte transporta un loģistikas jautājumos, neatkarīga eksperte, 22.01.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Vēl 2013. gadā Pasaules Banka, veicot izpēti par Latvijas lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) konkurētspēju, brīdināja par pieaugošo konkurenci. Tāpēc ir pēdējais brīdis Latvijas transporta sistēmu sagatavot nākotnei, lai tā spētu iekļauties un būt efektīvs kravu un pasažieru plūsmu nodrošinātājs pasaules lielākajām ekonomikām.

Tagad esam jaunās valdības apstiprināšanas priekšvakarā. Mums tiek piedāvāta arī valdības deklarācija par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto nozares konkurētspējas uzlabošanai. Tiek piedāvāts veidot «gudru transporta politiku», prioritāri paredzot Latvijas lielo ostu pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām un pārņemšanu valsts «aprūpē», a/s Latvijas dzelzceļš biznesa modeļa izvērtēšanu un iespējamu restrukturizāciju, dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotības izvērtēšanu un iespējamo īstenošanu ierobežotā apjomā.

Latvijas lielo ostu un SEZ pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām un pārņemšana valsts «aprūpē» publiskajā telpā tiek pamatota ar nepieciešamību nodrošināt lēmumu pieņemšanas un ostu darbības caurspīdīgumu. Taču deklarācija neskaidro šādas reformas mērķus un ieguvumus. Ja problēma ir lēmumu pieņemšanas kārtība lielajās ostās, tad nepieciešams uzlabot lēmumu pieņemšanas mehānismus, savlaicīgi tos skaidrot, iespēju robežās lēmumus padarot publiski pieejamus sabiedrībai, pārrunāt ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem. Taču veikt būtisku ostu pārvaldības modeļa maiņu bez padziļinātas izpētes un diskusijas, to pamatojot ar «caurspīdīgumu», būtu, mazākais, bezatbildīgi, īpaši šobrīd – sīvas konkureneces apstākļos.

Ja pat varētu diskutēt par ostu pārveidošanu par kapitālsabiedrībām, būtu jāņem vērā, ka ostu aktīvi (zeme, infrastruktūra, ēkas, pievadceļi utt.) pieder ne tikai valstij, bet arī attiecīgajai pašvaldībai un privātpersonām. Pirmkārt, būtu jāuzsāk diskusija par lielo ostu pārvaldības modeļa pārskatīšanu, skaidri definējot problēmas esošajā ostu apsaimniekošanas modelī, un tad attiecīgi to pakāpeniski risināt. Tāpat izvērtējami visi finanšu, tiesiskie un tranzīta koridora nepārtrauktas darbības riski. Otrkārt, sazobē ar nozari un ekspertiem būtu jāuzsāk darbs pie jauna Ostu likuma un tam pakārtoto likumu un Ministru kabineta noteikumu izstrādes.

Ir pēdējais brīdis Latvijas transporta sistēmu sagatavot nākotnei.

Osta ir būtisks loģistikas ķēdes posms. Jādomā par lielo ostu konkurētspēju. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam ES ostās apstrādāto kravu apjoms palielināsies par 50%. Tāpēc ļoti svarīgi aizstāvēt Latvijas lielo ostu intereses Eiropas Savienības līmenī. Diemžēl deklarācija par šādiem jautājumiem nerunā un tos pat neapskata. Tā arī nerunā par tirgus pieprasījumu un Āzijas interesi par izeju uz Skandināvijas tirgu, potenciālajiem partneriem piedāvājot tirdzniecības un tranzīta tiltu starp Āziju un Ziemeļeiropu, kas būtu reāls pienesums Latvijas tautsaimniecībai.

Runājot par dzelzceļu, joprojām ir diskusijas un pretēji viedokļi par dzelzceļa tīkla elektrifikāciju. Runājot par potenciālās valdības apņemšanos, ir nepieciešama skaidra valsts nostāja. Diskusijām vairs nav vietas un arī laika, īpaši, ņemot vērā, ka projekts jau ir saskaņots valsts un Eiropas Savienības līmenī, kā arī pozitīvu atzinumu ir devuši neatkarīgie eksperti (JASPERS). Nesamērīgi būtu uzsākt atkārtotu projekta apjomu un ietekmes izpēti. Tāpēc valdības veidotājiem un potenciālajam nozares ministram būtu jāapņemas nodrošināt efektīvu, nozares interesēs balstītu projekta realizāciju, maksimāli samazinot izmaksas un ietekmi uz valsts budžetu un tranzīta koridora konkurētspēju. Politikas veidotājiem jāspēj šo projektu izmantot nozares interesēs. Valdības prioritātei jābūt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas palielināšanai, maksimāli novirzot kravu plūsmu no autoceļiem uz dzelzceļa sliedēm. Tas veicinās dzelzceļa izmaksu efektivitāti un radīs pamatu tā turpmākai modernizācijai. Tas ļautu mums dot arī skaidru signālu potenciālajiem partneriem par ilgtspēju, stabilitāti un augstas kvalitātes pakalpojumiem.

Izvērtējot jaunās valdības deklarācijas sadaļu, kas skar satiksmes nozari, grūti saskatīt vēlmi attīstīt nozari, kam būtu nepieciešama konsekventa un stratēģiski virzīta pārvaldība, skaidra, profesionāla un, galvenais, ar nozares vajadzībām saskaņota valdības nostāja un rīcība bez straujiem, neizskaidrotiem un neizsvērtiem lēmumiem.

Pieaugot starptautiskās konkurences apstākļiem, mums daudz nopietnāk jādomā par transporta un loģistikas nozares īpašajām priekšrocībām un daudz lielāka vērība jāpievērš visas tranzīta (transporta) ķēdes sniegumam. Jāstrādā pie dzelzceļa, ostu, lidostu un autoceļu savstarpējās sinerģijas, jo, tikai veidojot saslēgumu starp šiem ķēdes posmiem, var panākt interesi izmantot mūsu pakalpojumus.

Jaunākais izdevums