Jaunākais izdevums

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Kas bija tas, kas jums savulaik lika tik radikāli mainīt nodarbi – no angļu un vācu valodu mācīšanas un tulkošanas uz loģistiku?

Mans karjeras sākums ir klasisks 90. gadu vidus karjeras stāsts. Institūts, kurā biju mācījusies angļu un vācu valodu, aicināja mani par pasniedzēju. Tajā vēstures posmā nebija tik viegli atrast labu darbu, kur izmēģināt starptautisku pieredzi, iemācīties ko jaunu no Eiropas vai Amerikas kompānijām. Pēc pusgadu ilga pasniedzēja darba institūtā man 1997. gadā piedāvāja darbu TNT. Sāku kā klientu apkalpošanas speciāliste, kas man bija kaut kas pilnīgi jauns. Tai pašā laikā tas bija kaut kas pilnīgi jauns arī tirgum. Strādājot šajā Eiropas kompānijā, ieguvu labu pieredzi, tostarp uzņēmuma tīkla izveidē. Tobrīd TNT ieviesa daudzus inovatīvus risinājumus, un mēs jaunievedumu ziņā visu laiku bijām tirgus līderi.

Kas 2007. gadā lika pāriet uz DPD?

Man piedāvāja izveidot biznesu no nulles. DPD atšķirībā no TNT nebija tīra eksprespasta kompānija, bet darbojās vairāk paku sūtījumu biznesā. Savienojām Ukrainā izveidoto tīklu ar Eiropu. Esmu lepna, ka izdevās no nulles izveidot lielu kompāniju, kas līdz pat 2014. gadam bija viena no vadošajām kompānijām Ukrainas iekšējā tirgū.

Tad 2014. gadā nāca piedāvājums no Gefco, kam ir pilnīgi atšķirīgs bizness – ne paku sūtījumi, ne eksprespasts, bet kravu pārvadājumi, 3PL (noliktavu saimniecības, distribūcijas nodošana ārpakalpojumā) un 4PL (visas loģistikas, tostarp tās vadīšanas nodošana ārpakalpojumā), kas mani īpaši piesaistīja, jo man nebija šādas pieredzes. Izlēmu, ka jāizmēģina kaut kas jauns, jo, lai būtu piegāžu ķēžu speciālists, ir jāzina pēc iespējas vairāk.

Tas bija arī lielu izaicinājumu laiks kompānijai saistībā ar ģeopolitisko situāciju. Loģistika ir kā lakmusa papīrs citām nozarēm. Kad tās piedzīvo kritumu, arī loģistikā to izjūt. Tobrīd runājām ar klientiem par to, kā kopīgi diversificēt biznesu, minimizēt risku, atrast jaunus tirgus, izveidot jaunus produktus. Līdz ar to tikai vienu gadu no pieciem, ko strādāju Gefco Ukrainā, bija mīnusi, pārējos bija plusi, strauja atveseļošanās un izaugsme.

Kādi ir bijuši jūsu lielākie izaicinājumi šajos 22 gados, attīstot šīs kompānijas? Man 90. gadu sākums biznesā zināmā mērā asociējas ar vardarbīgu lietu kārtošanu.

Jā, 90. gadu specifika bija tā, ka valstis vēl bija pavisam jaunas, attīstījās. Biznesa un investīciju drošība bija izaicinājums. Jebkurā laika periodā gan ir arī savas iespējas. No vienas puses, kad trakie 90. gadi beidzās, iestājās zināmas stabilitātes periods. No otras puses, loģistika ir viena no visdinamiskākajām nozarēm. Ir ļoti ātri jāmainās. Tas ir lielākais loģistikas izaicinājums. Vai nu maināties ļoti dinamiski, vai arī ļoti ātri varat izlidot no tirgus. Šodienas izaicinājums ir tehnoloģiju kompānijas, kas ienāk pārvadājumu tirgū un mēģina savienot pieprasījumu un piedāvājumu, izslēdzot starpnieku. Un loģistika ir starpnieks.

Nevar taču izslēgt transporta līdzekļus un noliktavas.

Protams, jo loģistika ir visai tehnisks bizness un aiz elektroniskajām platformām tāpat stāv mašīnas, noliktavas un loģistikas darbību organizēšana. Patlaban klienti pieprasa aizvien lielāku caurspīdīgumu, un daudz tiek runāts par blokķēdēm, kuru būtība ir caurspīdīgums. Proti, klienti vēlas redzēt produktu un risinājumu pilnībā, sekot tam līdzi, kontrolēt, pat veikt zināmas izmaiņas, kad sūtījums jau ir ceļā. Tas nozīmē, ka esam ļoti koncentrējušies uz tehnoloģijām, inovācijām, digitalizāciju.

Vai tādas loģistikas kompānijas kā Gefco apkalpo Ukrainas austrumu teritorijas?

Nē, cik zinu, neviens to nedara, ja neskaita humāno un medicīnisko palīdzību, ko nodrošina, piemēram, Sarkanais krusts vai Ārsti bez robežām. Apdrošināšanas kompānijas neapdrošina transportlīdzekļus un preces, kas turp dotos. Protams, daudzas kompānijas zaudēja tur lielu daļu biznesa, jo nebija daudz iespēju to iepriekš kaut kā pārcelt – viss notika ļoti ātri.

Cik liels zaudējums tas bija tādām kompānijām kā TNT, DPD, Gefco?

Donbass veido trešo daļu no Ukrainas ekonomikas, jo tur bija attīstīta ražošana – ķīmiskā rūpniecība, ogļu ieguve. Doņeckas un Luhanskas apgabali bija visblīvāk apdzīvotie Ukrainas apgabali, tur dzīvoja apmēram pieci miljoni cilvēku. Daudzi emigrēja uz citu vietu Ukrainā, citi – uz Krieviju, bet kāds miljons tur joprojām dzīvo. Kopumā tur šobrīd ir mierīgi, ja neskaita pierobežu.

Ja salīdzina Ukrainu, Baltiju, Eiropu, vai tur ir kādas atšķirības globālo kompāniju darbībā?

Starptautisko kompāniju darbībā nav īpašu atšķirību, lai kur tās strādātu. Piemēram, Gefco visur ir līdzīga struktūra, standarti, produkti. Protams, Ukrainā, kur ir 38‒39 miljoni iedzīvotāju, ir daudz lielāks iekšējais tirgus nekā Baltijas valstīs kopumā. Iepriekš Ukraina lielā mērā bija tranzītvalsts. Kad 2014. gadā sākās krīze, Ukraina ļoti cieta, jo liela daļa Ukrainā saražotās produkcijas bija domāta Krievijas un Vidusāzijas valstu tirgum. Bija jāmeklē jauni tirgi. Tagad lasu, ka Ukraina ir trešā lielākā lauksaimniecības produktu piegādātāja Eiropai. Produkcija tiek eksportēta arī uz Kazahstānu, Ķīnu, Tuvajiem Austrumiem un Āfriku.

Šobrīd aktuāls ir jautājums par ASV un Ķīnas tirdzniecības karu. Tai pašā laikā daudzas Ķīnas kompānijas vēlas Ukrainā atvērt ražotnes. Šādā gadījumā ir salīdzinoši lēta, ātra loģistika, jo esam ļoti tuvu Eiropai.

Par kādām ražošanas jomām ir runa?

Ķīnieši jau būvē sadzīves elektronikas ražotni, kam Gefco piegādā ražošanas iekārtas no Ķīnas uz Poltavas apgabalu Ukrainas centrālajā apgabalā. Pēdējos četros gados ir atvērtas vairākas rūpnīcas Ukrainas rietumu daļā. Diemžēl tikai neliela daļa no tām ir saistīta ar augstajām tehnoloģijām. Taču netālu no Ļvovas ir tāda kompānija kā Leoni, kas ražo elektrības vadus, elektroniku Opel, Peugeot, Citroen, BMW automašīnām. Citas kompānijas atver savas ražotnes Ukrainas vidienē netālu no Viņņicas. Tādējādi par spīti politiskajai nestabilitātei un ekonomiskās stabilitātes dēļ Ukrainā ienāk starptautiskās kompānijas. Piemēram, Gefco Ukraine pērn kopā ar norvēģu kompāniju uzvarēja iepirkumā par saules paneļu piegādi no Ķīnas. Ukraina veic lielus ieguldījumus altenatīvajos enerģijas veidos, un valsts dienvidu un rietumu daļās tiek būvētas daudzas saules spēkstacijas.

Vai valdība to kaut kā atbalsta?

Jā. Tiešu subsīdiju gan nav, bet tiek piešķirta zeme ar zemu nomas maksu, kā arī zaļais tarifs ir labā līmenī, lai kompānijas, kas investē, varētu nopelnīt. Tā kā šobrīd gāzes cena ir teju trīsreiz augstāka nekā iepriekš, iegūst arī valdība. Tiek nodrošināta energoapgāde gan iedzīvotājiem, gan ražotājiem, kuriem augstā gāzes cena bija galvenās izmaksas – vairāk nekā 30%. Kā alternatīvs enerģijas avots populārs ir rapsis, ko redzu arī Latvijā, un tas pamatā tiek audzēts degvielas iegūšanai.

Visu interviju lasiet 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Balti Logistika", loģistikas uzņēmums, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā jau 15 gadus, šodien, 1. jūnijā, atver savu filiāli Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.

Tas stiprinās pozīcijas Baltkrievijā un palīdzēs uzņēmumiem optimizēt piegādes ķēdes. Par Minskas filiāles vadītāju iecelta Leili Guļijeva no Latvijas, kura jau vairākus gadus ir "Balti Logistika" pārdošanas vadītāja Baltijā.

Līdz ar šo paplašināšanos, "Balti Logistika" kļūst par globālās loģistikas kompānijas "UPS Supply Chain Solutions" oficiālo pārstāvi arī Baltkrievijas tirgū. "Balti Logistika" ir ilgstoša pieredze gaisa, jūras un dzelzceļa pārvadājumu organizēšanā.

"Mūsu biznesa modelis Baltijā šodien ir labi pierādījies – esam piedzīvojuši stabilu izaugsmi, pēdējo četru gadu laikā dubultojot uzņēmuma apgrozījumu. Mēs saredzam, ka tagad ir īstais laiks paplašināties arī ārpus Baltijas," saka L. Guļijeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas vairumtirgotājam SIA “GREIS loģistika” reģistrētas izmaiņas dalībniekos, patiesajos labuma guvējos, kā arī prokūristos.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka iepriekš Nikolajam Kočujevskim un SIA “GREIS” piederošā SIA “GREIS loģistika” jaunā dalībniece ir Ekaterina Soroka, kura kopš vakardienas reģistrēta arī kā uzņēmuma patiesā labuma guvēja.

Līdz ar izmaiņām SIA “GREIS loģistika” kapitāldaļu turētājos, uzņēmumam reģistrēts arī jauns prokūrists – Edgars Ševels. Prokūristam piešķirtais tiesību apjoms ļauj atsevišķi pārstāvēt uzņēmumu, taču bez tiesībām atsavināt nekustamo īpašumu, to ieķīlāt vai arī apgrūtināt ar lietu tiesībām.

Lursoft izziņas dati rāda, ka Ekaterinai Sorokai pieder arī šūnbetona bloku ražošanas uzņēmums SIA “Industrial Management”.

SIA “GREIS loģistika” apgrozījums 2018.gadā audzis par 7,29% līdz 8,25 miljoniem eiro, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 98,42 tūkstoši eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, uzņēmuma peļņa sarukusi par 8%, kas izskaidrojams ar pamatienākumu samazināšanos, kā arī ar būtiski lielākiem noliktavu nomas izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgales dārzeņu loģistika siltumnīcu kompleksa paplašināšanā plāno ieguldīt trīs miljonus eiro

LETA, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētāja, siltumnīcu kompleksa «Mežvidi» īpašnieks «Latgales dārzeņu loģistika» plāno ieguldīt trīs miljonus eiro siltumnīcu kompleksa paplašināšanā, pastāstīja kompānijas valdes loceklis Edgars Romanovskis.

Viņš teica, ka kompānija vairākus gadus strādā pie siltumnīcu kompleksa «Mežvidi» paplašināšanas, un šobrīd Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ir izsludināts iepirkumu konkurss par siltumnīcas būvniecību.

Pēc viņa teiktā, projekta īstenošanas rezultātā tomātu audzēšanas platība attiecīgajā siltumnīcu kompleksā palielinātos par 0,6 hektāriem, izvietojot arī papildus gaismas un nodrošinot pietiekamu, saules gaismai pietuvinātu apgaismojumu gada tumšanā periodā. Tomātu ražošanas apmēru tādējādi plānots palielināt 2,5 līdz trīs reizes, kā arī uzlabot ražas kvalitāti.

«Projekts mums dos iespēju audzēt vairāk vēl izteiktāk gaismu mīlošas tomātu šķirnes ziemas sezonā,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 11.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Vispārējo paniku par klimata pārmaiņām trāpīgi raksturo Austrumsomijas Universitātes docents Andrejs Belijs. Viņš norāda uz viedokļu radikalizāciju, kas sadala zinātniskās hipotēzes par klimatu "pareizajās" un "neapreizajās".

Savukārt nekustamo īpašumu segmentā panika nav gaidāma. SIA "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits pauž, ka prognozētajam ekonomikas krīzes ugunsgrēkam nav tādas "degvielas", kāda bija pirms 2008. gada recesijas. Vienīgais, kas var notikt, ir cenu pieauguma sabremzēšanās vai, sliktākajā gadījumā, minimāla lejupslīde.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. februāra numurā:

  • viedokļi – kas nepieciešams nekustamo īpašumu tirgū
  • aktuāli - Latvijas attīstība caur Mārupes prizmu
  • tēma - nekustamo īpašumu segmentā gaida uz banku finansējumu
  • būvniecība - digitalizācija ienāk arī konservatīvajā būvniecības nozarē
  • intervija - Andrejs Belijs, Austrumsomijas Universitātes docents, par klimata pārmaiņām
  • klimata pārmaiņas - piesārņotās vietas Latvijā
  • elektronika - elektronikas komponentu ražotājs SIA "Silmor" tuvu pirmā miljona apgrozījumam
  • DB konferences - jaunās paaudzes uzņēmumi ir atvērtāki mākoņpakalpojumiem
  • transports/loģistika - SIA "Balti Logistika" audzē vērtīgo preču eksportu
  • kāzu bizness - kāzas veicina nomas biznesa attīstību
  • karjera - kā kļūt par pilotu
  • brīvdienu ceļvedis ar Kasparu Bulu, "Bite Latvija" vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš jaunais biznesa modelis paredz paplašināt darbību

LETA, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras ekspedīcijas, autokravu ekspedīcijas, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus, trešdien žurnālistiem pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka jau pērnā gada beigās bija skaidrs, ka kravu apmēri, kas tiek pārvadāti pa dzelzceļu, turpmāk piedzīvos būtisku kritumu. "Jau pērnā gada rezultāti kravu ziņā bija zemākie pēdējo 18 gadu laikā. Šogad kritums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu ir par vēl 52%," teica Kleinbergs, piebilstot, ka jau pērn uzņēmums sāka vērtēt, kā šo situāciju mainīt un kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Viņš arī skaidroja, ka kravu apmēra kritumu šogad nosaka vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, nozīmīgi samazinājušās kravas no Krievijas - pamatā tās ir akmeņogles, un tas saistīts ar Eiropas Savienības politiku, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem kurināmiem. Attiecīgi Krievijā parorientē akmeņogļu plūsmas uz Austrumu tirgiem. Turklāt šogad kravu apmēru ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas digitālās ekspedīcijas uzņēmums "sennder" paziņojis par biroja atvēršanu Rīgā.

"Baltijas valstis vienmēr ir bijušas centrālais mezgls kravu kustībā, ievērojot reģiona atrašanās vietu un kalpojot par tiltu starp Skandināviju, Centrāleiropu un Austrumeiropu. Mēs uzsākam darbību šajā tirgū, ienesot reģionā digitālos loģistikas un transporta pakalpojumus. Šī stratēģiski nozīmīgā ienākšana tirgū padarīs mūsu, mākonī balstītos komunikācijas un lietvedības risinājumus, kā arī loģistikas kartēšanas organizēšanu, pieejamu loģistikas pakalpojumu sniedzējiem visā Baltijā," stāsta viens no "sennder" dibinātājiem un tā izpilddirektors Nikolass Šēfenakers.

"sennder" specializētais piedāvājums koncentrējas uz "pilnu autokravu" (FTL) tirgu, cenšoties organizēt, sagatavot un optimizēt pārvadāšanai paredzēto kravu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna profesija tikai par 40 - 70 eiro? Tas ir iespējams! Projekta Mācības pieaugušajiem 5.kārtas ietvarā, kuru īstenojam sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA), aicinām Jūs iegūt modernākas zināšanas un prasmes, maksājot tikai 5-10% no kursu maksas (90-95% apmērā tiek segts no ES fondu un valsts līdzekļiem).

Pieteikumi tiek pieņemti līdz 22. oktobrim (ieskaitot) - www.viaakursi.mcalfa.lv

“Uzņēmējdarbība, loģistika, lauksaimniecība, tekstilizstrādājumi un vismodernākās zināšanas - digitālās tehnoloģijas un IT sfēra, mēs precīzi zinām, kas šodien ir pieprasīts darba tirgū un kādas zināšanas meklē mūsu studenti! ”. Laila Uzule, izglītības iestādes MC Alfa - mācību centrs direktore, piedaloties profesionālo kursu īstenošanā pieaugušajiem kopš 2017. gada, ir pārliecināta, ka nav lieku zināšanu: “Iepriekšējā mācību kārtā vairāk kā 300 personu pieteicās apgūt programmu Dārzkopības pamati. Cilvēki COVID laikā pamanīja savas dobes, dārzus un balkona puķu kastes. Mūsu lieliskie pasniedzēji sniedza ļoti noderīgas, praktiski pielietojamas zināšanas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jaunā transportēšanas iepakojuma sistēma ļauj ietaupīt resursus

Andris Skakauskis, SIA BEPCO vadītājs Latvijā, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers: Ceļu remonti un neplānoti sastrēgumi ir izaicinājums jebkuram

Žanete Hāka, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijai «Forevers» ir sava loģistika, kurā ir 47 auto vienības, līdz ar to reaģēt uz izmaiņām ceļu satiksmē mums ir salīdzinoši vienkāršāk, stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans.

«Esmu pārliecināts, ka jebkuram piegādātājam šā brīža ceļu remonti un neplānoti sastrēgumi ir izaicinājums, kas uz brīdi apgrūtina darbu un liek rast alternatīvus risinājumus. Kopumā vajadzīgās piegādes uz «Forevers» veikaliem un citiem mazumtirdzniecības tīkliem šobrīd tiek plānotas nedaudz agrāk, kas ļauj maksimāli izvairīties no sastrēgumiem,» skaidro A. Ždans.

«Protams, nevar izslēgt, ka situācija var pasliktināties tuvāko nedēļu laikā,» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pārtrauc darba attiecības ar Latvijas dzelzceļa vadītājiem Bērziņu un Strakšas

LETA, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredzi apģērbu mazumtirdzniecībā nu jau trešo gadu Zariņu ģimene no Alūksnes liek lietā izveidotajā ražošanas uzņēmumā SIA Linden

«Sākām kā apģērbu un aksesuāru mazumtirdzniecības uzņēmums Alūksnē pirms vairāk nekā 20 gadiem. Esam attīstījušies līdz tam, ka esam izveidojuši zīmolu Branchess un sešus veikalus Alūksnē, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Pirms trīs gadiem nolēmām izmēģināt savus spēkus sieviešu apģērbu ražošanā un nodibinājām atsevišķu uzņēmumu, lai to izdarītu,» saka Līva Lelīte, SIA Linden valdes locekle. Pieredze, kas diendienā gūta, pārdodot sieviešu apģērbus veikalos, kas agrāk darbojās zem zīmola Līna, bet tagad ar vienotu Branchess vizuālo identitāti, ir devusi iespēju labāk saprast, ko pircēji vēlas. «Gribējām izdarīt kaut ko labu savai pilsētai, radīt jaunas darbavietas,» teic Kalvis Zariņš, SIA Linden projektu vadītājs. L. Lelīte piebilst, ka Alūksne ir viņu dzimtā pilsēta un ģimene ir priecīga dot iespēju cilvēkiem atgriezties tajā. «Pie mums strādā cilvēki, kuriem varbūt nebūtu iespējas palikt un veidot ģimenes Alūksnē, ja nebūtu šī uzņēmuma,» norāda K. Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk augošais Latvijas ārējās tirdzniecības segments – pakalpojumu eksports

Anda Asere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība augusi par 29%.

Par to liecina kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums par pašmāju eksporta nozares tendencēm. Vienlaikus produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 21%.

Lielo eksportētāju skaits, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par 145 uzņēmumiem un veido 9,4% pieaugumu. 51% no šiem uzņēmumiem ārzemēs sevi piesaka ar Latvijā radītu zīmolu.

Arī kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtības apjoms 2018. gadā pieaudzis par 18% jeb no 15,1 miljonu eiro uz 17,9 miljoniem eiro. Tas liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu uzdrīkstas virzīties ārējos tirgos, stiprinot kopējo eksportēšanas pieredzes un zināšanu bāzi valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) turpina uzsāktās darbinieku atlases, aicinot darba ņēmējus izvērtēt šo laiku un atvērti skatīties uz jauniem karjeras pavērsieniem.

Šobrīd darba meklētāju vietnē CV.lv SBPC publicējuši aptuveni 200 darba sludinājumus IT, finanšu, klientu servisa, loģistikas, iepirkumu un citās administratīvajās funkcijās.

"SBPC ir globāli pārstāvētu organizāciju struktūrvienības, kas nodrošina biznesa atbalsta funkciju izpildi (tādas kā grāmatvedība, finanses, IT, klientu serviss, iepirkumi, loģistika, personāla vadība) uzņēmumu grupai vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem," stāsta Monta Geidāne, "ABSL Latvija" izpilddirektore.

"Ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu specifiku, vairums uzņēmumu ne tikai šajā laikā turpinājuši darbu bez būtiskām dīkstāvēm vai darba resursu samazinājumiem, bet arī turpina meklēt papildspēkus savām komandām," viņa informē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Slēgtā konkursā meklē Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojekta izstrādātāju

Db.lv, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis slēgtu konkursu Salaspils TEN-T intermodālā kravu termināļa būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai.

Konkurss norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā notiks kandidātu atlase, otrajā - kandidātu piedāvājumu iesniegšana un vērtēšana, iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana.

Loģistikas centru Salaspilī grib kā lielāko Baltijā  

Pagaidām gan maz skaidrības par šī Rail Baltica objekta izveides grafiku...

Konkursā tiek aicināti piedalīties pieredzējuši projektētāji: kandidātam pēdējo septiņu gadu laikā ir jābūt profesionālai pieredzei, kas saistīta ar intermodālā kravu pārkraušanas termināļa projektēšanu, ieskaitot 1435 mm dzelzceļa sliežu ceļus ar iespēju vienlaikus apkalpot vairākus kravas vilcienus; konteineru uzglabāšanas laukuma projektēšanā; 1520 mm dzelzceļa kravas stacijas projektēšanā ar noteiktu skaitu pieņemšanas - nosūtīšanas sliežu ceļu; dzelzceļa sliežu ceļu projektēšanā, kas paredzēta autotransporta pārvadājumu nodrošināšanai, kā arī autoceļu projektēšanā.

Lai šis projekts noritētu raitāk, un potenciālais konkursa uzvarētājs uzreiz varētu ķerties pie darba, šobrīd tiek gatavota būvniecības ieceres dokumentācija, to veic apvienība, kas sastāv no Egis Rail S.A., DB Engineering & Consulting SIA un Olimps Rīgas sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Konkursa pirmā posma pieteikumu iesniegšanas termiņš - 2020.gada 20.novembris plkst. 14:00. Līguma izpildes laiks - 27 kalendāra mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas. Autoruzraudzības termiņš - līdz būvju pieņemšanai ekspluatācijā.

Iepirkuma līgums tiek līdzfinansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).

Salaspils TEN-T terminālī, kas sasaistīs 1520 mm dzelzceļu un Rail Baltica pamatlīniju - Eiropas standarta sliežu ceļu platumu 1435 mm, tiks nodrošināta kravu pieņemšana, nosūtīšana, kā arī to loģistika. Galvenie pakalpojumi, ko nodrošinās šis terminālis - kravas operācijas ar konteineriem, autotransporta pārvadājumi pa dzelzceļu, noliktavas un atvērtā tipa glabāšanas laukumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Sanitex attīsta vairākus biznesa virzienus, audzē apgrozījumus un turpina investēt loģistikas pakalpojumos un tehnoloģijās.

2018. gadā SIA Sanitex atvērusi sesto Promo Cash&Carry vairumtirdzniecības bāzi, ieguldot tajā aptuveni 4,5 miljonus eiro. Šogad jaunas vairumtirdzniecības bāzes atvērtas netiks.

Veiksmīga sinerģija

Kopš 2011. gada uzņēmums ir atvēris sešas Promo Cash&Carry vairumtirdzniecības bāzes juridiskām personām – trīs Rīgā, pa vienai Valmierā, Liepājā un Daugavpilī; kopumā ieguldīti 15 milj. eiro; Rāmavā uzbūvēts loģistikas komplekss 41 tūkst. m2 platībā, kurā atrodas arī kompānijas birojs. Kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz 25 milj. eiro, loģistikas centru pārvalda Sanitex grupas uzņēmums Baltic Logistic Solutions. «Turpmākās investīcijas tiek plānotas jaunu produktu, pakalpojumu izstrādē, kā arī tehnoloģijās, kas ļaus klientiem daudz ērtāk sazināties un iegādāties preces no uzņēmuma. Sagaidāmas investīcijas loģistikā, lai uzlabotu kvalitāti, darba ražīgumu un nodrošinātu vēl augstāku preču piegādes kvalitāti un izsekojamību,» stāsta SIA Sanitex valdes loceklis Kārlis Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģijas ļauj nedoties tik bieži darījumu braucienos, vienlaikus uzņēmumi kļūst starptautiski, daudzi globāli spēlētāji izvērš darbību Baltijā, un vajadzība pēc biznesa ceļošanas pieaug.

Tā uzskata darījumu tūrisma aģentūras CWT vadītāja Baltijā Rasa Barisiene. Kompānija pārsvarā koncentrējas uz korporatīvajiem klientiem – vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī valsts institūcijām. Lietuvā un arī Latvijā gandrīz 90% ir korporatīvie klienti, Igaunijā situācija ir nedaudz atšķirīga, tur korporatīvie klienti ir 85%. «Bizness aug, visas trīs Baltijas valstis uzrāda diezgan labus rezultātus, strādā saskaņā ar mūsu budžetu un mērķiem. Starptautiskas kompānijas investē Baltijā, izveido te ārpakalpojumu centrus vai būvē ražotnes, un šiem uzņēmumiem vajag tieši to pašu pakalpojuma līmeni, pie kā tie ir pieraduši Vācijā, Francijā, Lielbritānijā vai ASV. Tas, ka mūsu kompānija ir no Mineapolisas ASV, dod iespēju piedāvāt tirgū optimālus rīkus un tehnoloģijas. Ceļot ir jauki, bet, ja cilvēks to dara darba darīšanās katru nedēļu, tas ir nogurdinoši un sarežģīti. Mūsu uzdevums ir palīdzēt šiem cilvēkiem,» saka R. Barisiene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mēbeļu mazumtirgotājs IKEA plāno saglabāt uzņēmuma izaugsmes tendenci un plāno paplašināt piegādātāju bāzi Latvijā un Baltijā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja IKEA pārstāvis Dmitrijs Bozenovs (Dmitrij Bozenov).

Šobrīd uzņēmums Latvijā un Baltijas valstīs ražo, galvenokārt, koka mēbeles, plastmasas, metāla un tekstilizstrādājumus, ņemot vērā izejvielu un rūpniecisko pieejamību un tradīcijas. Tālāk šie produkti tiek pārdoti globāli. Baltijā ražotā produkcija var parādīties jebkurā no IKEA 433 veikaliem, kas atrodas 52 tirgos.

«IKEA saglabā izaugsmes tendenci, un mums ir plāns paplašināt piegādātāju bāzi. Piegādātāja atrašanās vieta var radīt priekšrocības vai neizdevīgus apstākļus loģistikā, darbaspēka izmaksās un izejvielu pieejamībā/cenās. Tie ir tikai daži faktori, ko mēs apsveram, kad nolemjam sākt sadarbību ar jaunu piegādātāju. Mēs esam atvērti diskusijām par iespējām ar visiem ieinteresētajiem ražotājiem, neatkarīgi no reģiona,» Db.lv komentēja D.Bozenovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Attīsta ilgtspējīgus pārvadājumus

Egons Mudulis, 17.10.2019

SIA Dinotrans valdes priekšsēdētājs Stafans Bengts Magnuss Resare (no labās) un valdes loceklis Allans Aukštikalnis.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dinotrans koncentrējas uz videi draudzīgākiem dzinējiem un degvielu, sociālo atbildību.

Ilgstoša darbošanās nozarē un izpratne par tirgu bija iemesls, kāpēc arī Latvijā 2001. g. dibināta kravu pārvadājumu kompānija, sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Dinotrans valdes priekšsēdētājs Stafans Bengts Magnuss Resare, kurš biznesu uzsācis, pirmo kravas auto nopērkot jau 18 gadu vecumā Zviedrijā. Savukārt 1989. g. uzsākti pārvadājumi Igaunijas (tobrīd vēl Padomju Savienības sastāvā) virzienā. Latvijā Dinotrans attīstīta soli pa solim, 2003. g. un 2004. g. piedzīvojot strauju izaugsmi. Kad pienākusi krīze 2008. g., kompānijai jau bijis ap 200 kravas automašīnu. Patlaban kompānijas rīcībā ir vairāk nekā 220 automašīnas.

Tīrāki pārvadājumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu

Armands Nikolajevs, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji izvirzītajam mērķim, politiķu steidzamības kārtā virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu un sadārdzinās atkritumu izvešanu Rīgas iedzīvotājiem, jo īpaši privātmājās dzīvojošajiem.

Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt ES izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas draud ar pamatīgiem sodiem.

Šonedēļ Saeima, visticamāk, turpinās skatīt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas tieši skars visus Rīgas iedzīvotājus. Politiķi, kas virza šos ar nozari neizdiskutētos grozījumus, uzskata, ka tādējādi tiks sekmēta brīva konkurence Rīgas atkritumu apsaimniekošanā. LASUA ieskatā likumprojekts politiķu piedāvātajā redakcijā nenodrošinās veselīgu konkurenci, bet gan gluži pretēji - tā tiks kropļota, negatīvi ietekmējot pašvaldības iedzīvotāju iespēju saņemt efektīvāko un labāko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Latvijas dzelzceļa vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir kompānijas vadības uzdevums izstrādāt tādus risinājumus, lai tie atbilstu visiem likumiem," sacīja ministrs, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka LDz jaunais biznesa modelis, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus, varētu būt pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Ministrs uzsvēra, ka LDz ir ļoti svarīgi piesaistīt kravas. "Protams, ka visi konkurences darbības likumi ir jāievēro, bet tajā pašā laikā mums ir svarīgi dzelzceļam piesaistīt kravas. Faktiski katra tonna ir svarīga, tāpēc mums ir svarīgi, lai LDz pavērš seju pret klientu un izprot klienta vēlmes," teica Linkaits, atzīmējot, ka LDz plānotā darbības paplašināšana ļautu vairāk pievērsties iekšzemes pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa noliktava SIA API Sūti.lv bāzēta Latvijā, bet strādā starptautiski – no Eiropas un Amerikai līdz pat Austrālijai. API Sūti.lv klienta vietā veic Fulfillment - nodrošina sūtījuma iepakošanu, uzglabāšanu un izsūtīšanu. Ja vēlies būt mūsu klients, tad vari atrasties jebkur pasaulē un mēs nodrošināsim sūtījumu iepakošanu un nosūtīšanu Jūsu vietā. Mums ir vairāku gadu pieredze strādājot ar klientiem ASV, Kanādā, Vācijā, Anglijā, Francijā, Zviedrijā, Austrālijā, Nīderlandē, Spānijā, Itālijā un, protams, mūsu mītnes zemē Latvijā.

Pick & Pack procesā izmantojam pašu radītu noliktavas sistēmu, kas ļauj mums fulfillments veikt ātri, precīzi un ar iespējami zemākām izmaksām. Tieši optimāla sūtījuma izmaksu piedāvāšana ir mūsu trumpis, kas loģistikā ir viens no galvenajiem veiksmīgas darbības stūrakmeņiem. Mūsu Know How ir Jūsu, mūsu klienta, ieguvums, jo varam nodrošināt, ka sūtījuma saņēmējs būs apmierināts. Ātrs sūtījuma veikšanas laiks, precizitāte un zemas izmaksas ir mūsu ikdiena un jūsu priekšrocība ceļā uz apmierināta klienta sirdi. Mēs šo formulu varam nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteicis neuzticību AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un diviem valdes locekļiem - Aivaram Strakšas un Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata, otrdien žurnālistiem pastāstīja ministrs.

Linkaits sacīja, ka otrdien ticies ar LDz vadību un dalījies savos iespaidos par uzņēmuma darbību.

Viņš informēja, ka, pēc uzņēmuma darbības izvērtējuma, secināts, ka uzņēmumā notiek potenciāla korupcija un shēmošana. Satiksmes ministrija (SM) attiecīgo informāciju iesniegusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

«Pirmais iespaids ir, ka daudzas lietas tiek darītas necaurspīdīgi, kas dod iespēju dažādām shēmām un koruptīvām darbībām,» pauda ministrs.

Informācija ir nodota LDz padomei, kas nākamnedēļ sanāks uz sēdi un «tālāk tas ir padomes kompetences jautājums izlemt par valdes locekļu darba turpināšanu vai neturpinašānu», pauda Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru