Jaunākais izdevums

Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.

Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.

Paredzēts, ka vēlākais 2050.gadā gandrīz visi vieglie automobiļi, furgoni, autobusi un jauni lielas noslodzes transportlīdzekļi būs bezemisiju transportlīdzekļi, dzelzceļa kravu pārvadājumi divkāršosies, būs pilnībā funkcionējošs, multimodāls Eiropas transporta tīkls (TEN-T) ilgtspējīgam un viedam transportam ar ātrdarbīgu savienojamību.

Tāpat EK uzskaitījusi arī desmit galvenās jomas, kurās jārīkojas, lai redzējums kļūtu par realitāti. EK skaidroja, lai mērķi kļūtu par realitāti, stratēģijā ir noteiktas kopumā 82 iniciatīvas desmit galvenajās darbības jomās jeb "pamatiniciatīvas", kā arī katrā jomā veicamie konkrētie pasākumi.

Lai transports kļūtu ilgtspējīgs, faktiski ir jāveicina bezemisiju transportlīdzekļu, kuģu un lidmašīnu, atjaunīgo un mazoglekļa degvielu un ar tiem saistītās infrastruktūras izmantošana, piemēram, līdz 2030.gadam uzstādot trīs miljonus publisku uzlādes punktu. Tāpat jāizveido bezemisiju lidostas un ostas, piemēram, izmantojot jaunas iniciatīvas, kas popularizē ilgtspējīgas aviācijas un jūrniecības degvielas.

Būtu arī jāpadara starppilsētu un pilsētu mobilitāte veselīga un ilgtspējīga, piemēram, nākamajos desmit gados divkāršojot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi un vēl vairāk attīstot velotransporta infrastruktūru. Būtu arī jāzaļina kravu pārvadājumi, piemēram, līdz 2050.gadam divkāršojot dzelzceļa kravu satiksmi. Vajadzētu arī noteikt oglekļa cenu un nodrošināt labākus stimulus lietotājiem, piemēram, īstenojot visaptverošu pasākumu kopumu, kura mērķis ir nodrošināt taisnīgu un efektīvu cenu noteikšanu visos transporta veidos.

Stratēģija saistībā ar viedo transportu minēts, ja būs radīti labvēlīgi apstākļi, inovācija un digitalizācija ietekmēs pasažieru un kravu pārvadājumus nākotnē. Plānots padarīt par realitāti satīklotu un automatizētu multimodālo mobilitāti, piemēram, nodrošinot pasažieriem iespēju iegādāties biļetes multimodāliem braucieniem un kravām - iespēju bez grūtībām tikt pārvietotām no viena transporta veida uz citu. Tāpat būtu jāveicina inovāciju un datu un mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu viedākai mobilitātei, piemēram, pilnībā atbalstot dronu un bezpilota gaisa kuģu izmantošanu un turpmākas darbības, kuru mērķis ir izveidot vienotu Eiropas mobilitātes datu telpu.

EK atzīmēja, ka transports ir viena no nozarēm, ko Covid-19 pandēmija skārusi vissmagāk, un daudzi nozares uzņēmumi saskaras ar milzīgām operatīvām un finansiālām grūtībām. Tāpēc EK apņemas stiprināt vienoto tirgu, piemēram, pastiprinot centienus un investīcijas, lai līdz 2030.gadam pabeigtu Eiropas transporta tīkla (TEN-T) izveidi un palīdzētu nozarei atveseļoties, pateicoties lielākām publiskām un privātām investīcijām visu transporta veidu flošu modernizācijā.

Tāpat EK plāno padarīt mobilitāti taisnīgu visiem, piemēram, padarot jauno mobilitāti cenu ziņā pieejamu un piekļūstamu visos reģionos un visiem pasažieriem, arī personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un padarot šo nozari pievilcīgāku darba ņēmējiem. EK arī apņēmusies palielināt transporta drošumu un drošību visos transporta veidos, tostarp līdz 2050.gadam samazinot bojāgājušo skaitu gandrīz līdz nullei.

Tā kā transporta nozare veido aptuveni 5% no ES iekšzemes kopprodukta un Eiropā nodarbina vairāk nekā 10 miljonus cilvēku, transporta sistēma Eiropas uzņēmumiem un globālajām piegādes ķēdēm ir ļoti svarīga. Tajā pašā laikā transports mūsu sabiedrībai rada problēmas: siltumnīcefekta gāzu un piesārņojošu vielu emisijas, troksni, ceļu satiksmes negadījumus un sastrēgumus. Patlaban transporta radītās emisijas veido aptuveni vienu ceturtdaļu no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

EK klāstīja, ka šie centieni pārveidot transportu tiek īstenoti laikā, kad visa nozare izjūt koronavīrusa radītās sekas. Palielinot publiskās un privātās investīcijas mūsu flošu un infrastruktūras modernizācijā un zaļināšanā un stiprinot vienoto tirgu, mums tagad ir vēsturiska iespēja padarīt Eiropas transportu ne tikai ilgtspējīgāku, bet arī konkurētspējīgāku pasaules mērogā un izturīgāku pret jebkādiem turpmākiem satricinājumiem.

Tomēr šī attīstība nedrīkst nevienu atstāt novārtā, jo ir būtiski, lai mobilitāte būtu fiziski un finansiāli pieejama visiem, lai lauku un attālie reģioni arī turpmāk būtu savienoti un lai nozare piedāvātu labus sociālos apstākļus un radītu pievilcīgas darbvietas, uzsvēra EK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļās mobilitātes zīmols Fiqsy atklājis publiskai lietošanai divas elektroauto uzlādes vietas Rīgā, nodrošinot astoņus pieslēguma punktus, informē uzņēmumā.

Uzlādes stacijas atrodas pilsētniekiem viegli pieejamās un bieži apmeklētās vietās. Pirmās četras elektrisko automobiļu uzlādes stacijas uzņēmums ierīkoja pērn pie tirdzniecības un izklaides centra Akropole, kur sākotnēji varēja uzlādēt tikai Fiqsy koplietošanas auto.

Atklājot jaunu elektroauto uzlādes vietu iepirkšanās centrā Olimpia, uzņēmums vienlaikus atklājis savu uzlādes tīklu publiskai lietošanai – turpmāk tajā būs iespējams uzlādēt jebkuru elektrisko automobili, izmantojot Fiqsy aplikāciju.

"Mēs vēlamies padarīt elektroauto lietošanu Rīgā arvien ērtāku un pieejamāku ikvienam. Savas uzlādes stacijas izvietojām vietās, kurās elektroauto īpašnieki un Fiqsy koplietošanas auto lietotāji varēs uzlādēt spēkratu sev ērtā laikā, vienlaikus veicot savas ikdienas darīšanas. Turklāt Fiqsy koplietošanas auto var uzlādēt Fiqsy tīklā bez maksas," stāsta Māris Avotiņš, Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektromobilitātes uzņēmums Fiqsy uzsācis darbību Liepājā, kur turpmāk būs pieejami gan koplietošanas skrejriteņi, gan elektriskie automobiļi, informē uzņēmumā.

Ar Fiqsy koplietošanas e-auto būs iespējams veikt braucienus ne tikai Liepājā un tās apkārtnē, bet arī ceļot starp Liepāju, Rīgu un Jūrmalu – uzsākt braucienu vienā pilsētā un pabeigt citā.

"Tagad esam par vienu soli tuvāk tam, lai elektromobilitāte būtu pieejama ne tikai Rīgā un tās apkārtnē, bet visā Latvijā. Attīstot elektromobilitāti un koplietošanu, varēsim atslogot pilsētas no auto, padarot gaisu tīrāku un pilsētas – pievilcīgākas dzīvošanai," teic Māris Avotiņš, Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks.

Pašlaik Latvijā ir trīs pilsētas, kas veicina elektriskā autotransporta lietošanu. Liepājā pilsētas pašvaldības maksas stāvvietās elektromobiļus var novietot bez maksas. Rīgā elektroauto arī var bez maksas novietot Rīgas Satiksmes pārvaldītajās autostāvvietās, kā arī tiem ir atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām. Savukārt Jūrmalas pilsētas dome elektriskajiem automobiļiem ir atcēlusi maksu par iebraukšanu pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai 2021. būs izrāviena gads pārejā uz ilgtspēju?

Anderss Larsons, SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru