Jaunākais izdevums

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu 

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustu iezīmēja koksnes iztrūkums un mežizstrādes izmaksu kāpums, kas papildus ģeopolitiskajai situācijai, saistīts ar degvielas sadārdzinājumu un nepietiekamu darbaspēka pieejamību.

Augusta mēnesī bija novērojams cenas kritums skujkoku zāģbaļķiem, pašās mēneša beigās piedzīvojot kāpumu, kā rezultātā vidējai skujkoku cenai pat paaugstinoties par gandrīz 4 % vidēji priedes un par 6 % egles zāģbaļķim. Mēreni turpina kāpt malkas un granulu izejmateriālu cenas.

Šobrīd ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka, liecina “E-silva” ekspertu prognozes. Koksnes cenas kritums augustā saistīts ar uzkrājumiem, kas izveidoti noliktavās, gatavojoties tam, ka jūlijā tika pārtraukts Krievijas meža produkcijas eksports uz Eiropu. Šobrīd ir stājušās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas ierobežo koksnes izstrādājumu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. Veidotie uzkrājumi noliktavās palēnām sāk tukšoties. Tomēr ne tik ātri kā gaidīts, ņemot vērā straujo inflāciju un kreditēšanas procentu likmju kāpumu, kas veicina sabiedrības kavēšanos uzsākt jaunus būvniecības projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada Eiropas Savienībā (ES) ieviesīs CO2 kvotas daļai šķeldas, kas var novest pie siltuma tarifu pieauguma, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

No nākamā gada ES par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas var nozīmēt tarifu pieaugumu. Kā atzīmē raidījums, lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības esot maz.

Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc ES tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana CO2 emisijas nerada. Taču no 1.janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas katlumājām trūkst kurināmā nākamajai apkures sezonai, jo granulu un papīra eksportētājiem valsts mežu apsaimniekotājs RMK pārdod trešdaļu šķeldas, vēsta laikraksts "Postimees".

Arī privāto mežu īpašnieki lielu daļu koksnes pārdod pārstrādātājiem.

"Siltumapgādes uzņēmumiem vēl nav līgumu nepieciešamajam šķeldas apmēram," teicis Igaunijas Elektroenerģijas un siltuma asociācijas vadītājs Sīms Umbleja. Trūkstot 0,3 teravatstundu (TWh) jeb apmēram 150 000 kubikmetru koksnes.

Kā sacījis Umbleja, šķelda ir visbiežāk izmantotais kurināmais Igaunijas katlumājās, veidojot 55-60% no kopējās siltuma ražošanas. Gāzes īpatsvars ir 20%, no kā daļu tagad plānots aizvietot ar degakmens eļļu.

Asociācijas vadītājs pauda cerību, ka koksnes nodrošināšanu veicinās Igaunijas valdības koalīcijas līguma punkts, kas paredz, ka RMK prioritāri jānodrošina katlumājas ar kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties.

Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Siltumapgādes kompānijas līdz janvārim nepaspēs izpildīt prasības

Māris Ķirsons, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Gāzi ražo no pašmāju koksnes

Māris Ķirsons, 29.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, kuras gan pašlaik tiek piegādātas Japānas pasūtītājiem.

SIA Fortes inženieri vairāku gadu garumā ir izstrādājuši koģenerācijas tehnoloģiju, kas, izmantojot biomasu, gāzģeneratorā rada kokgāzi, saražojot gan elektroenerģiju, gan siltumu, kā arī triģenerācijas procesā - aukstumu.

„Šis process ir gan cenu ziņā krietni izdevīgāks par dabasgāzi, gan videi draudzīgs biomasas resursu izlietojuma ziņā, jo pārsvarā biomasa tiek izmantota tikai viena veida enerģijas – siltuma – ražošanā. Turklāt šo tehnoloģiju ir iespējams integrēt jau esošajās dabasgāzes stacijās. Savukārt moduļu risinājums ļauj uzstādīt šādu pārvietojamu, iepriekš samontētu koģenerācijas staciju ar atvieglotām būvniecības procedūrām vai arī bez speciālas infrastruktūras,” skaidro SIA Fortes vadītājs Armands Zemītis. Viņš atzīst, ka vienu šādu sistēmu piegādās klientam Japānā un ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu prezentēs arī citiem potenciālajiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

ES plāno jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai enerģijas ražošanā

Db.lv, 30.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,59 milj. tonnu, kas ir par 15,3% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā, tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 20,6 reizes, kā arī lielākām konteineru un roll on / roll of kravām.

To rāda Satiksmes ministrijas dati par Latvijas ostu kravu apgrozījumu. Proti, šogad Latvijas ostās ogles pārkrautas 4,44 milj. t apmērā, kamēr pērn tikai 0,21 milj. t. Jāņem gan vērā, ka pirms 10 gadiem – 2012. gadā – pārkrauto ogļu apmērs pārsniedza 12,5 milj. t. Labība un tās produkti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos pārkrauti teju 2,8 milj. t, kas ir teju tikpat, cik pārkrauts analogā laikā pērn.

Salīdzinājumam – 2012. gada pirmajā pusgadā tika pārkrauta labība un tās produkti 1,58 milj. t apmērā. Koksnes šķelda pārkrauta 1,07 milj. t, kas arī ir līdzvērtīgs rādītājs 2021. gada sešos mēnešos iespētajam, vienlaikus 2012. gadā tika pārkrauti 0,795 milj. tonnu, bet vēl mazāks apjoms bija novērots 2015. gadā, kad šī produkta apjoms bija tikai 0,454 milj. tonnu. Vislielāko kravu apgrozījuma pieaugumu – par 25,4% – uzrāda Ventspils osta, Liepājas ostai šis pieaugums ir 15,2%, bet Rīgai – 11,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži peļņa 2022. gada deviņos mēnešos pirms nodokļu nomaksas sasniedza 186,4 miljonus eiro, kas ir par 87,7 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

A/s Latvijas valsts meži” (LVM) skaidro, ka to galvenokārt ietekmējusi par 24,36 EUR/m3 jeb 47% augstāka vidējā apaļkoksnes sortimentu pārdošanas cena meža nozarē.

«Uzņēmums ir ne vien sasniedzis augstus peļņas rādītājus, bet arī spējis ievērojami palielināt enerģētiskās šķeldas piegādes apjomus Latvijas siltuma ražošanas uzņēmumiem. Tāpat pozitīvi vērtējams šajā periodā piegādātais augstais minerālo materiālu apjoms ceļu būvētājiem, īstenojot nozīmīgus valsts infrastruktūras objektus. Tomēr turpmākajā periodā iezīmējas arī vairāki būtiski izaicinājumi – arvien asāk izjūtam kvalitatīvu mežizstrādes pakalpojumu sniedzēju trūkumu, jo īpaši meža kopšanas darbos, savukārt globālās ekonomikas bremzēšanās neapšaubāmi ietekmēs arī koksnes tirgu,» situāciju skaidroja LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šajā gadā slēgto līgumu ietvaros šķeldas piegādes veic tikai Latvijas ražošanas uzņēmumiem, norādīja kompānijas pārdošanas vadītāja Līga Ozola-Šmite.

Viņa skaidro, ka vietējais pieprasījums pašlaik būtiski pārsniedz piedāvājumu un ir tāds, kāds tas nekad iepriekš nav bijis. To ietekmējot tirgū notiekošajai pārorientācijai no dabasgāzes patēriņa uz citiem resursiem.

Ozola-Šmite atzīmē, ka LVM pārstāvji ir informējuši gan esošos, gan potenciālos sadarbības partnerus, ka, būtiski pieaugot pieprasījumam pēc enerģētiskās koksnes, LVM, pārplānojot ražošanu, rada iespējas līdz pat 30% palielināt šķeldas pārdošanas apjomus 2022./2023.gada apkures sezonai.

Latvijas valsts mežiem jauna valde  

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži (LVM) apstiprināti jauni valdes locekļi...

Pārdošana papildu apjomam noslēdzās 26.jūlijā, un šķeldu iegādājās seši uzņēmumi. Pieci no šiem uzņēmumiem nodrošinās siltumapgādi pilsētām, kas nozīmē, ka izvirzītie mērķi LVM sniegt atbalstu un iespējas iegādāties šķeldu siltumapgādei ir sasniegti.

"Jāturpina darbs pie enerģētiskās koksnes sagatavošanas, krājumu veidošanas, ražošanas un piegāžu plānošanas, rēķinoties, ka no sagatavotas enerģētiskās koksnes līdz saražotai un piegādātai šķeldai paiet trīs līdz deviņi mēneši, līdz šķelda iegūs optimālu mitruma līmeni un siltumietilpību," norādīja LVM pārdošanas vadītāja.

Kā ziņots, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc siltumenerģijas ražošanai izmantojamiem koksnes resursiem, LVM sāka enerģētiskās šķeldas papildu apmēru pārdošanu 2022./2023.gada apkures sezonai.

LVM jūnija vidū vēstīja, ka, turpinoties pieprasījuma kāpumam pēc enerģētiskajiem produktiem vietējā tirgū, kompānija palielinās enerģētiskās koksnes ražošanas apmērus un saražos papildu 180 000 berkubikmetru enerģētiskās šķeldas 2022./2023.gada apkures sezonas vajadzībām.

LVM 2021.gadā realizēja kopumā 6,83 miljonus kubikmetru koksnes, tostarp 6,64 miljonus kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kā arī tika pārdoti 591 800 MWh šķeldas.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās pērn pārkrauti 48,078 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 25,608 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 26,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.

Tostarp ogles pārkrautas 8,417 miljonu tonnu apmērā, kas ir 4,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 6,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 1,918 miljonu tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 4,6%, bet ķīmiskās beramkravas - 779 600 tonnu apmērā, kas ir par 56,1% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2022.gadā pārkrautas 13,893 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,771 miljona tonnu apmērā, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 4,742 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,4% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,883 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot kurināmās koksnes cenām, tirgū novērota negodīgas komercprakses izplatība, norādīja mežizstrādes un meža apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Pata Strenči" vadītājs Andris Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka, pieaugot kokmateriālu un kurināmās koksnes cenām, meža nozarē ienāca liels skaits uzņēmumu, kas bez iepriekšējas pieredzes, zināšanām un profesionāliem darbiniekiem iegādājās lietotu tehniku no Skandināvijas, cerot, ka īsā laikā uzbūvēs pelnošu biznesu. Savukārt šobrīd, kad tirgus ir apstājies, šie uzņēmēji ar dažādām krāpnieciskām un negodīgām shēmām cenšas nodrošināt darbu "pīķa stundā" iegādātajai tehnikai.

"Ar agresīvām metodēm tiek slēgti līgumi ar neizglītotiem mežu īpašniekiem par cirsmu iegādi, kur meža īpašnieka iegūta peļņa ir krietni mazāka par faktisko vērtību. Līgumos ļoti vispārīgi tiek definēti sadarbības nosacījumi gan par izstrādes apmēru, gan apmaksas kārtību. Mežā tiek veiktas nepamatotas darbības, piemēram, pārzīmētas cirsmu robežas, izstrādāts vairāk nekā sākotnēji plānots, izlases cirtēs izstrāde tiek veikta līdz likumā noteiktajām minimālajām prasībām, taču saimnieciski šādai mežaudzei vairs nav nākotnes," stāstīja Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes granulu cena pašreiz ir neilgtspējīgi augsta un turpmākajos gados tā nebūs "jaunais normālais", pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka koksnes kurināmais joprojām ir un būs lētākais kurināmais šajā apkures sezonā, turklāt granulu pieejamības deficīts nedraud.

Klauss uzsvēra, ka mājsaimniecību granulas ir nopērkamas, bet par vēsturiski visaugstāko cenu. "Diemžēl nepiepildījās manas cerīgās prognozes, ka vasarā "premium" granulu cenas stabilizēsies, tādēļ nebūtu atbildīgi man izteikt jaunas prognozes," norādīja Klauss, piebilstot, ka šī cena ir neilgtspējīgi augsta un tā turpmākajos gados nebūs "jaunais normālais".

Viņš atzīmēja, ka cenu augšanai ir objektīvi iemesli, jo augušas ir gan koksnes izejvielas, gan elektrības cenas. Kā piemēru Klauss minēja, ka nesenajās uzņēmuma "Latvijas valsts meži" izsolēs alkšņa apaļkoks, kas domāts skaldītas malkas ražošanai, sasniedza 130 eiro par kubikmetru, bet šāds pats bērza apaļkoks pat 150 eiro par kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2 miljardus eiro, kas ir par 36,6% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir lielāks nekā visā 2016. gadā kopā; šādas situācijas iemesls – baiļu cena.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2022. gada I pusgadā ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnās) ir mazāks vai aptuveni tāds pats, salīdzinot ar 2021. gada I pusgadu. Ienākumi no zāģmateriālu eksporta pieauguši par 33,9%, kaut arī to piegādes daudzums ir par 1,1% mazāks. Savukārt apaļkoksnes eksporta apjoms ir pieaudzis par 1,9%, bet ienākumi no eksporta pieauguši par 59,6%. Būtībā ienākumu pieauguma pamatā ir ažiotāža un tā brīža neziņa par attiecīgo produktu pieejamību perspektīvā.

Neredzēta aina

„Patiešām tas ir nepieredzēts ienākumu pieaugums, kam pamatā ir bailes, proti, ārvalstu zāģmateriālu un plātņu materiālu pircēji pēc Krievijas invāzijas Ukrainā nobijās par iespējamu šo produktu nepieejamību un deficītu, tāpēc bija gatavi maksāt ļoti augstu – tā dēvēto riska cenu tikai tāpēc, lai viņiem šādi produkti būtu,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka brīdī, kad ir redzami šā gada pirmā pusgada eksporta ieņēmumi, iepriekš minētā situācija jau ir pagātne. „Zāģmateriālu cenas pēc neticamu augstuma rekordu sasniegšanas pašlaik ir nokāpušas pagrabā. Tie ir sava veida amerikāņu kalniņi – te augšā, te lejā, turklāt salīdzinoši īsā laikā,” skaidro K. Klauss. Viņš nenoliedz, ka situācijā, kad zāģmateriālu cenas lielākajos to noieta ārvalstu tirgos ir sarukušas, jāsamazinās būtu arī zāģbaļķu iepirkuma cenām, taču tās joprojām augstā līmenī uztur malkas kosmiskās cenas, kuras turpina karsēt dabasgāzes deficīts un tās neadekvātās cenas Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru