Jaunākais izdevums

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

“Transports ir vienīgais industriālais sektors, kurā vēsturiski Eiropā būtisks emisiju samazinājums nav noticis, taču šobrīd izstrādātās tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas, lai veiktu nozīmīgu transporta zaļināšanu. Dažādas valstis izvēlas dažādus instrumentus un stratēģijas, lai tiektos uz šo kopējo mērķi, piemēram, nodokļu stimulus, subsīdijas, kā arī saistošus mērķus aizliegt pilsētu centros iebraukt ar fosilās degvielas dzinējiem. Daudzi auto ražotāji arī paši nosaka savus mērķus, no kura gada izbeigt ražot automašīnas ar benzīna vai dīzeļa dzinējiem,” teic M. Zemītis.

Gatavojas jau tagad

Raugoties no rūpniecības viedokļa, elektrifikācija ir neizbēgama, domā J. Poliščanova. “General Motors, Volvo, Ford, Volkswagen, Renault un daudzi automobiļu ražotāji šobrīd veic lielus ieguldījumus elektroakumulatoru tehnoloģijā un piegādes ķēdēs. Iekšdedzes dzinējs, tāpat kā zirgi XX gadsimta sākumā, mūsdienās ir novecojusi tehnoloģija. Lai Eiropas autobūves nozare saglabātu konkurētspēju, tai jābalstās uz pirmajām virzītājspēka priekšrocībām un jāpaātrina pāreja uz nulles emisiju mobilitāti – no tā ir atkarīga mūsu tirgus izaugsme. Jau šobrīd vairākas valstis, tajā skaitā Apvienotā Karaliste, Francija, Spānija, Norvēģija, Nīderlande, Īrija un citas, ir paziņojušas par iekšdedzes motoru automašīnu tirdzniecības pārtraukšanu laika posmā no 2025. līdz 2040. gadam. Tuvākajā laikā šis jautājums būs arī citu valstu dienas kārtībā, jo šogad ES iecerējusi pārskatīt tiesību aktus par automobiļu CO2 emisijām,” teic T&E vadītāja.

Viņa piebilst, ka, nosakot iekšdedzes dzinēju tirdzniecības pakāpenisku pārtraukšanu ES mērogā, automobiļu ražotājiem un piegādātājiem, kā arī enerģētikas nozarei un finanšu iestādēm tiks sniegts skaidrs signāls laikus veikt ieguldījumus pārejā, kas nepieciešama, līdz 2035. gadam. “Jau pirms Covid-19 krīzes Eiropā varēja novērot iekšdedzes dzinēju automašīnu pārdošanas apjomu samazināšanos, kas šobrīd turpinās. Tajā pašā laikā elektroauto tirdzniecība strauji pieaug. Šī iemesla dēļ šajā nozarē tiek veikti lieli ieguldījumi. Jaunākā informācija liecina, ka 22 lielajās elektroakumulatoru rūpnīcās Eiropā tuvāko gadu laikā plānots saražot baterijas, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt vairākus simtus gigavatstundu (GWh). Tas būtu pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu Eiropas elektroauto parku,” atzīmē J. Poliščanova.

Jādod iespēja

AS Virši A Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers gan uzskata, ka nevajadzētu aizstāvēt kādas vienas tehnoloģijas nākotnes potenciālu, jo, visticamāk, vieta tirgū atradīsies visiem. “Būs gan elektroauto un automobiļi, kas darbojas, izmantojot ūdeņradi, gan biometāna spēkrati ar iekšdedzes dzinējiem. Iespējams, kāds būs nišas risinājums, bet kāds – plašāk izmantots, taču nedomāju, ka kāds no dzinēju veidiem tuvākajā laikā varētu izzust pavisam. Kravas automašīnu segmentā šobrīd dīzeļa motoriem ir divas būtiskas alternatīvas – saspiestās dabasgāzes (CNG) un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) automašīnas. Latvijas apstākļiem un attālumiem vietējos pārvadājumus visefektīvāk ir īstenot ar CNG automašīnām, un samazinātā akcīzes likme dabasgāzes izmantošanai transportā ir būtisks stimuls, lai autoparki lemtu par labu CNG izmantošanai,” domā J. Bethers, uzsverot, ka arī Virši A aktīvi gatavojas nākotnei.

“Gadu no gada mēs dubultojam CNG staciju skaitu Latvijā, uzskatām, ka 2021. gadā CNG staciju pārklājums būs pietiekams, lai uzpildes pieejamība nebūtu par iemeslu atturēties no CNG automašīnu iegādes. Kad Igaunijā tika sasniegts līdzvērtīgs CNG staciju pārklājums, kādu šogad nodrošināsim arī Latvijā, tas bija lūzuma punkts, pēc kura strauji sāka pieaugt CNG izmantošana. Tas ļauj gan samazināt SEG emisijas un dod būtisku finansiālo ieguvumu automašīnu īpašniekiem, gan arī kalpo kā priekšnoteikums, lai dabasgāzi CNG automašīnās jau tuvākajā nākotnē aizvietotu ar biometānu. Mūsu uzņēmums aktīvi pēta iespējas nākotnes tehnoloģiju pielietojumā, un aizraujošākais šajā procesā ir tas, ka apzināmies – šobrīd importēto fosilo degvielu nākotnē aizvietos Latvijā ražota ilgtspējīga degviela,” prognozē Virši A Biznesa attīstības vadītājs. J. Poliščanova gan atgādina, ka CNG transportlīdzekļi pēc būtības ir pielīdzināmi tradicionālajām automašīnām, jo izmanto fosilo degvielu. “CO2 emisiju ieguvumi, salīdzinot ar tradicionālajām benzīna vai dīzeļdegvielas automašīnām, ir nelieli, tāpēc šis transporta attīstības virziens ilgtermiņā nevar būt saderīgs ar Eiropas klimata neitralitātes mērķiem. Lielākas iespējas nākotnē šajā gadījumā varētu būt automašīnām, kas tiek darbinātas, izmantojot biometānu,” paredz J. Poliščanova.

Piemēru netrūkst

Izstrādājot un piedāvājot kādu rīcībpolitiku un pasākumus, tiek vērtēta arī citu valstu, īpaši Igaunijas un Lietuvas, pieredze, norāda Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā. “Piemēram, strādājot pie risinājumiem biometāna izmantošanas attīstībai transportā, vērtīga ir Igaunijas pieredze šajā jomā, īstenojot biometāna izmantošanas veicināšanas pasākumus sabiedriskajā transportā. Tāpat, izstrādājot pasākumus atjaunojamās transporta enerģijas mērķu sasniegšanai, varam novērtēt arī citu dalībvalstu pieredzi ar obligātā atjaunojamās transporta enerģijas pienākuma noteikšanu degvielas piegādātājiem,” skaidro EM.

M. Zemītis uzskata, ka Eiropas līderis ilgtspējīga transporta attīstībā ir Norvēģija, kurā vairāk nekā puse no visa jaunā auto tirgus ir elektroauto. Arī J. Poliščanova Norvēģiju min kā labo piemēru. “Šī valsts ir ilggadēja čempione veiksmīgā elektrifikācijas politikā un ilgtspējīgāka transporta jomā. Tāpat var minēt arī Nīderlandi, Dāniju un Lielbritāniju. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka ilgtspējīga transporta nozari veiksmīgi attīsta arī mazāk bagātas ES dalībvalstis. Piemēram, Portugāle ir ieviesusi dažādus nodokļus un subsīdijas, kā arī veikusi lielus ieguldījumus elektroauto infrastruktūras attīstībā, kā rezultātā elektrisko transporta līdzekļu pārdošanas apjomi šajā valstī pašlaik ir lielāki nekā Vācijā, Francijā, Lielbritānijā vai Spānijā,” stāsta J. Poliščanova.

SIA ABLabs līdzdibinātājs Imants Martinsons savukārt uzskata, ka labs piemērs zaļā transporta attīstībā ir Itālija, kur regulāri ar grantiem tiek atbalstīta automašīnu pielāgošana naftas gāzes un dabasgāzes izmantošanai. “Tādējādi tiek uzlabots jau esošais autoparks un rezultāts ir tūlītējs. Pozitīvs aspekts šādam modelim ir tas, ka tas ir sociāli godīgs – netiek atbalstīta tikai jaunu automašīnu iegāde, bet arī esošo modernizācija. Tādā veidā atbalstu iespējams izmantot arī mazāk nodrošinātajam sabiedrības slānim, kas vēlas samazināt savas ikdienas degvielas izmaksas, kā arī zaļināt savu transportlīdzekli,” uzsver I. Martinsons.

Jāmeklē alternatīvas

Zaļš transports pilsētās nenozīmē, ka katra automašīna, kas darbojas ar iekšdedzes dzinēju, tiktu aizstāta ar elektroauto, taču tas nozīmē privāto transporta līdzekļu skaita samazināšanu un sabiedriskā transporta lomas pieaugumu, uzskata J. Poliščanova. “Ērtāka jāpadara auto koplietošana, kā arī velosipēdistu un gājēju pārvietošanās. Latvijā nav nevienas pilsētas, kur nevarētu staigāt vai pārvietoties ar velosipēdu. Pat Rīgā attālums no pilsētas mikrorajoniem līdz centram ir salīdzinoši neliels, tāpēc arī šis ir jautājums, par kuru būtu nepieciešams domāt. Tajā pašā laikā, protams, nedrīkst aizmirst arī par elektroauto uzlādes tīkla uzlabošanu,” teic T&E vadītāja.

Arī transporta koplietošanas uzņēmuma Fiqsy vadītājs un Latvijas Mobilitātes asociācijas valdes loceklis Māris Avotiņš piekrīt, ka, domājot par elektrotransporta ātrāku ieviešanu, primāri ir sakārtot un atrisināt ar infrastruktūru saistītos jautājumus. “Tehniski šobrīd elektroauto uzlādes stacijas ir pieejamas visā Latvijā. Taču to izvietojums nav proporcionāls iedzīvotāju blīvumam un vēlamajiem braukšanas maršrutiem. Lai gan šī infrastruktūra tiek attīstīta, uzlādes staciju skaits vēl nav pietiekams, lai iedrošinātu ikvienu to pamēģināt un tādējādi lauzt stereotipus, kas saistīti ar elektroauto un bieži vien balstīti praktiskos pieņēmumos,” domā M. Avotiņš.

Altum uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs norāda, ka Latvijā ir liels potenciāls ilgtspējīga transporta attīstībai: "Uzņēmēji, kas tam pievēršas jau šobrīd, izprot, ka ilgtspējīgs transports nav nākotne, bet gan tagadne, un, ja nebūsi daļa no tagadnes, drīzumā kļūsi par pagātni. Altum uzņēmumu energoefektivitātes programmā jau šobrīd esam finansējuši atsevišķus projektus šajā jomā, viens no kuriem ir labi zināmais Fiqsy koplietošanas autoparks. Pēc mūsu finansējuma datiem redzam, ka kopumā proporcionāli krietni vairāk uzņēmumu šobrīd efektivitāti palielinošus un ilgtspējas risinājumus ievieš ražošanas procesos, ēkās un iekārtās, tomēr esmu pārliecināts, ka arī ilgtspējīgs transports ir pilnīgi loģisks solis, ko spers arvien vairāk uzņēmēju un arī privātpersonu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrisko automobiļu ražošana Eiropā sešu gadu laikā kļūs lētāka par iekšdedzes automašīnu ražošanu, liecina pirmdien publiskots "Bloomberg New Energy Finance" pētījums.

Pētījumā norādīts, ka elektrisko sedanu un vieglo apvidus automašīnu ražošana no 2026.gada būs tikpat lēta, kā ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automobiļu ražošana.

Savukārt mazizmēra automašīnām nāksies gaidīt līdz 2027.gadam, lai saskaņotos ar iekšdedzes dzinēju modeļu ražošanas izmaksām.

Tikmēr vieglie elektriskie mikroautobusi jau no 2025.gada būs lētāki par modeļiem, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem.

Pētījumā teikts, ka akumulatoru ražošanas izmaksu kritums un elektrisko automobiļu ražošanas līniju izmantošana vidēji samazinās šo automašīnu cenas.

Sagaidāms, ka sedans ar elektrodzinēju, kas pirms nodokļu atlaidēm 2020.gadā maksāja gandrīz 40 000 eiro, 2026.gadā maksās tikpat, cik ar iekšdedzes dzinēju aprīkots modelis, jeb aptuveni 20 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp.", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", otrdien paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norāda, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

"Automobiļiem ar iekšdedzes dzinējiem nav ilgtermiņa nākotnes," skaidro "Volvo Cars" tehnoloģiju direktors Henriks Grīns.

Viņš piebilst, ka 2030.gads kā mērķis noteikts saistībā ar spēcīgo pieprasījumu pēdējos gados pēc "Volvo" elektriskajiem automobiļiem un pārliecību, ka ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automašīnu tirgus pakāpeniski sarūk.

"Volvo Cars" iecerējis, ka līdz 2025.gadam 50% no tā tirdzniecības apjoma pasaulē nodrošinās pilnībā elektriskie automobiļi.

Tāpat uzņēmums plāno koncentrēties uz tirdzniecību internetā, norādot, ka visi elektriskie automobiļi būs pieejami tikai internetā, izmantojot pakalpojumu "Care by Volvo".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB, 13.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunais normālais mūsu industrijai būs saistīts ar Covid – tik ilgi, kamēr tas joprojām būs objekts, un domāju, ka tas tā pasaulē būs vēl daudzus gadus – lai iekāptu lidmašīnā, būs jābūt kādam sertifikātam. Sertifikāts ir vai nu negatīvs Covid-19 tests, vai vakcinēšanās apliecība pret šo vīrusu. Tas būs jaunais normālais.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Runājot par nākotni, viņš gan sola, ka uzņēmums ir labi pozicionēts izejai no krīzes un pēc četriem gadiem sasniegs apaļa miljarda eiro apgrozījumu.

Vēl 13.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness" lasi:

  • Tēma - Pandēmija atstāj bez ārvalstu tūristiem un viņu simtiem miljonu eiro
  • Pandēmijas zelta ādere – namiņš laukos
  • Spēles noteikumi - Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas
  • Portrets - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs
  • Tiesiskums - Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem
  • Biznesa ideja - Ar atpūtas krēsliem eksporta virzienā
  • DB konferences - Iekšdedzes dzinēji varētu izzust
  • Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties
  • Brīvdienu ceļvedis - Jans Jeļinskis, SIA 1NCE Latvia valdes loceklis, vadītājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas luksusa automašīnu ražošanas uzņēmums "Aston Martin" elektriskos automobiļus no 2025.gada ražos Lielbritānijā, teikts kompānijas publiskotajā paziņojumā.

Autoražotājs norāda, ka elektriskās vieglās apvidus automašīnas un sporta automobiļi tiks ražoti rūpnīcās Anglijā un Velsā.

20% "Aston Martin" akciju pieder Vācijas autobūves kompānijai "Mercedes-Benz", un iepriekš izskanēja minējumi, ka ražošana varētu norisināties Vācijā.

Vienlaikus "Aston Martin" šogad plāno tirgū laist savu automobiļu hibrīda versijas pirms pilnībā elektrisku modeļu izlaišanas.

Lielbritānijas valdība nolēmusi no 2030.gada valstī aizliegt jaunu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automobiļu tirgošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī joki var maksāt miljardus

Jānis Šķupelis, 01.04.2021

Volkswagen ziņoja, ka, izceļot savus elektrifikācijas centienus, tā savu nosaukumu mainīs uz Voltswagen.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlis mēdz būt diena, kad cilvēki viens otru izjoko. Šajos gadījumos gan būtu svarīgi piedomāt pie tā, lai šie joki – sevišķi, ja tie ir publiski - citiem būtu daudz maz izprotami un neradītu kādu pārlieku lielu stresu. Tā, piemēram, pēdējo dienu laikā ar visai interesantu paziņojumu klajā nācis viens no valdošajiem pasaules autoražotājiem Volkswagen.

Kompānija ziņoja, ka, izceļot savus elektrifikācijas centienus, tā savu nosaukumu mainīs uz Voltswagen.

Sākotnēji kompānijas pārstāvji noliedza, ka tas būtu kāds pāragrs aprīļa joks. Rezultātā uz to nācās reaģēt arī investoriem un izrādījās, ka tie to novērtēja visai labi, kur šo pirmdien Volkswagen akcijas cena biržā palēcās aptuveni par 5%.

Jāņem vērā, ka 5% kāpums tik gigantiskai kompānijai nebūt nav mazs, kas situāciju padarīja visai nopietnu. Rezultātā Volkswagen pārstāvjiem nācies tomēr atzīties, ka nosaukuma maiņa uz Volkswagen tomēr ir bijis aprīļa joks. Tam šo trešdien sekoja uzņēmums akcijas cenas kritiens gandrīz par 4%.Kopumā situācija ir gan interesanta, gan mulsinoša. It kā tas ir bijis aprīļa joks, lai gan gaisā virmo viedokļi, ka tas var būt uzskatāms pat par akciju cenas manipulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Bez atsevišķu atbalsta iniciatīvu ieviešanas Latvijā 2030.gadā būs ap 36 500 elektroauto

LETA, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez atsevišķu atbalsta iniciatīvu ieviešanas elektroauto iegādei Latvijā 2030.gadā būs ap 36 500 elektrisku automašīnu, AS "Latvenergo" prognozi trešdien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tautsaimniecības komitejas sēdē izklāstīja uzņēmuma Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstītājs Ansis Valdovskis.

Viņš norādīja, ka, pēc "Latvenergo" prognozēm, par lūzuma punktu elektroauto iegādei Latvijā varēs uzskatīt 2024.gadu, kad paredzams, ka iekšdedzes auto un elektroauto cenas tirgū jau būs samērā līdzvērtīgas, kas pircējiem videi draudzīgā tipa automašīnas padarīs pievilcīgākas.

Vienlaikus Valdovskis pauda, ka "Latvenergo" strādā pie kompānijas tirdzniecības zīmola "Elektrum" publiskās uzlādes staciju izveides - 2019.gadā klientiem bija pieejamas septiņas pieslēgvietas, 2020.gadā - 36 pieslēgvietas, šī gada beigās paredzēts nodrošināt apmēram 84 pieslēgvietas, bet līdz 2022.gada beigām - 200 pieslēgvietas.

Tāpat Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstītājs norādīja, ka Latvijā elektroauto uzlādes staciju infrastruktūru izbūvē pašlaik tiek izmantoti divi principi - Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ievieš Latvijas elektroautomobiļu ātrās uzlādes tīklu "e-mobi", kas ir uz vispārēju pārklājumu orientēta un tiek izvietota uzlāde stacijas ik pēc 50 kilometriem, bet "Latvenergo" savu uzlādes staciju vietu izvēlē balstās uz pieprasījumu orientētu pieeju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Izmēģinājuma laikā eksplodējis SpaceX raķetes Starship prototips

LETA--DPA, 03.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien izmēģinājuma lidojuma laikā eksplodējis ASV privātā uzņēmuma "SpaceX" raķetes "Starship" prototips.

"SpaceX" dibinātāja Īlona Maska mērķis ir nākotnē nosūtīt "Starship" uz Marsu.

Pēc šķietami perfekta starta Kemeronas apgabalā Teksasas štatā raķete "Starship SN9" sasniedza maksimālo ieplānoto augstumu un kādu laiku lidoja vertikālā stāvoklī.

Pēc tam raķete pagriezās un ar izslēgtiem dzinējiem planēja horizontāli, lai pēc tam atkal ieslēgtu dzinējus, veiktu pagriešanās manevru uz vertikālu stāvokli un piezemētos.

Pāris sekundes pirms nolaišanās dzinēji tika atkal iedarbināti, mēģinot palēnināt nolaišanās ātrumu, bet raķete ietriecās zemē un eksplodēja, tieši tāpat kā tas notika iepriekšējā prototipa "Starship SN8" izmēģinājuma laikā.

"Starship" prototips iepriekš sasniedza 12,5 kilometru augstumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ Latvija varētu saņemt divas piegādes kopumā 25 170 vakcīnas pret Covid-19 devu apmērā, liecina Vakcinācijas biroja otrdienas valdības sēdē sniegtā informācija.

Pirmā "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde 1170 devu apmērā varētu sasniegt Latviju 8.martā, savukārt otrā - ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu piegāde 24 000 devu apmērā - Latvijā varētu nonākt 9.martā.

Kopumā no 8.marta līdz 4.aprīlim paredzētas desmit vakcīnu piegādes, kā rezultātā Latvija varētu saņemt 164 448 vakcīnas devu. Tas nozīmē, ka nākamajā nedēļā Latvija varētu saņemt kopumā 15% no šajā laika periodā - no 8.marta līdz 4.aprīlim - paredzētajām vakcīnu devām.

Pēc abām minētajām piegādēm, nākamā, ko Latvija varētu saņemt, tiek plānota 15.martā, kad Latvijā varētu pienākt 1170 devu "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde. Savukārt ievērojami lielāka piegāde varētu nonākt Latvijā 17.martā, kad plānots saņemt 15 412 vakcīnas devu no "AstraZeneca".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padomes sekretariāts izstrādājis virkni kritēriju lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātais drošības pasākumu kopums ārkārtējās situācijas ietvaros "D+ koncepts" šodien tiks skatīts Ministru kabinetā.

Ārkārtējo situāciju varētu nepagarināt 

Ministru kabinets trešdien vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Covid-19 infekcijas...

"D+ konceptu", kas būtībā paredz ļoti stingrus ierobežojumus, paredzēts aktivizēt, ja izpildīsies viens no vairākiem kritērijiem, proti, ja 14 dienu Covid-19 kumulatīvā gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem pieaugums būs par 20%, ja Covid-19 saslimstības rādītājs sasniedz 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaitu virs 600 uz 100 000 iedzīvotājiem, ja stacionāru gultu noslodze sasniedz 70% no ikdienas apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz 70%.

Ja izpildīsies kāds no šiem kritērijiem, tad četru dienu laikā plānots izstrādāt lēmumu projektu par konkrētiem ierobežojumiem, bet to apstiprināt valdībā plānos trīs dienas pirms ierobežojumu spēkā stāšanās.

Krīzes vadības padomes sekretariāts iesaka, ka, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, personām būs pienākums uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros, bet no tās varēs iziet tikai pamatotas nepieciešamības gadījumos.

Šādā gadījumā klātienē varētu apmeklēt tikai ārstniecības iestādi, nodot Covid-19 testu vai apmeklēt vakcinēšanās vietu.

Tāpat lokdauna gadījumā klātienē varētu saņemt pakalpojumus tuvākajā vietā, tostarp tirdzniecības vietā. Pastaiga būtu atļauta vienu stundu divas reizes diennaktī līdz trīs kilometru attālumam no dzīves vietas. Personas, kas atrodas pašizolācijā vai karantīnā, nedrīkstēs atstāt dzīvesvietu.

Tāpat būtu atļauts individuāli sportot ārā līdz vienai stundai divas reizes diennaktī un līdz trīs kilometru attālumam no dzīves vietas. Būtu atļauts apmeklēt kopjamas personas. Tāpat būtu atļauts apmeklēt sankcionētas sapulces, gājienu vai piketu, reliģiskās vietas, bēres, kāzas vai kristības.

Būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, klātienē varētu strādā tikai tie darbinieki, kuri nodrošina steidzamu un neatliekamu pakalpojumu sniegšanu, vai kuri nodrošina būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīves vietā.

Savukārt tirdzniecības jomā būtu liegts sniegt pakalpojumus klātienē. Ievērojot "Drošas tirdzniecības protokolu", klātienē varētu strādā tikai aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, un tirdzniecības vietas, kas tirgo pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.

Kritiskas epidemioloģiskās situācijas gadījumā darbu varētu turpināt plašsaziņas līdzekļi, savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietās būtu atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, tai skaitā ārā.

Šī scenārija gadījumā tiktu aizliegti un atcelti visi sporta un kultūras pasākumi. Ārā būtu atļauti tikai treniņi profesionālajā sportā. Muzeju ārtelpās, dabas takas un sporta veikšanas vietas ārā būtu slēgtas.

Izglītības jomā tiktu pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošinātas mācības attālināti, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu, ja izglītības iestādē nodarbinātie mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus.

Starppilsētu un pilsētas pasažieru pārvadājumos būtu jāveic noslodze līdz 50%. Tāpat transporta jomā tiktu atceltas visa veida valsts un pašvaldību noteiktās atlaides.

Šī scenārija gadījumā tiktu pārtraukti visi starptautiskie pasažieru pārvadājumi gan pa gaisu, gan zemi, gan ūdeni. Tāpat tiktu pārtraukti visi tūrisma pakalpojumi.

Savukārt ārstniecības iestādes varētu nodrošināt un nepārtraukt virkni veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu - neatliekamo medicīnisko un akūto palīdzību, tai skaitā zobārstniecības, nepieciešamos izmeklējumus un konsultācijas, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, Valsts asinsdonoru centra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, vakcinācijas pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus mājās, grūtnieču aprūpi un laboratorijas pakalpojumus.

Reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varētu uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, ievērojot "Reliģisko vietu drošības protokolu".

Ierobežojumu kontroli veiktu Valsts policija, pašvaldības policija un Valsts robežsardze.

Lai nodrošinātu vakcīnu piegāžu un loģistikas drošību, Nacionālie bruņotie spēki varētu aktivizēt mobilizācijas sistēmu un nodrošināt vakcinācijas procesa koordināciju.

Šī koncepta ieviešanas mērķis ir novērst vai strauji samazināt Covid-19 infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, mazināt Covid-19 inficēto personu skaitu un importēto Covid-19 infekcijas gadījumu skaitu. Tāpat šo pasākumu mērķis ir mazināt jaunu Covid-19 infekciju izplatību, hospitalizēto un mirušo personu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka izstrādātais "D+ koncepts" tiks īstenots gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija Latvijā pasliktināsies tā, kā, piemēram, Igaunijā un citās valstīs, kuras piedzīvo Covid-19 trešo vilni. "Šis ir rezerves variants, ja krasi mainās situācija. Bet [priekšlikumu] pamatu pamats, ka mēs atkal sēdētu mājās," rezumēja premjers.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citksovskis uzsvēra, ka šī principa ieviešanai nav paredzēts konkrēts laiks, bet gan tas tiktu "iedarbināts" pēc nepieciešamības, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai. Viņš piebilda, ka "iedarbinot" šo konceptu, ierobežojumi būtu spēkā 21 dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No ANM programmām lielākā interese varētu būt par īres un daudzdzīvokļu namiem

LETA, 29.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) programmām, kuras varētu nonākt "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārziņā, lielākā interese varētu būt par atbalstu īres namu celtniecībai un energoefektivitātes celšanu daudzdzīvokļu namos, prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Sarunas vēl turpinās, bet pašlaik izskatās, ka "Altum" varētu uzticēt aptuveni 200 miljonus eiro no šī mehānisma," teica Bērziņš.

Tostarp viņš norādīja, ka apmēram 80 miljoni eiro varētu būt saistīti ar energoefektivitātes programmu. Tāpat būs instrumenti digitalizācijai.

"Ļoti liels prieks ir par to, ka varētu būt finansējums īres namu celtniecībai gandrīz 43 miljonu eiro apjomā, kā arī nepilni 60 miljoni eiro varētu tikt paredzēti daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes programmai. Tas ir ļoti svarīgi, jo līdzīgai programmai mums jau pērn lielā pieprasījuma dēļ vienā brīdī bija jāpārtrauc pieņemt pieteikumi. Ar šo ANM papildu finansējumu mēs šīs programmas apjomu varam turpināt celt," stāstīja Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vērtēs attālinātā darba ieviešanu, klātienē ļaujot strādāt ražotājiem

LETA, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

"A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība vienojas par pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu vakcinētām personām

LETA, 13.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu pakāpeniski atcelt ierobežojumus vakcinētām personām, vienlaikus ministri vēl diskutēs par konkrētiem pasākumiem, kurus varētu attiecināt uz vakcinētām personām.

VM rosināja nodrošināt "drošu, godīgu un kontrolētu ierobežojumu atcelšanu" vakcinētām personām vairākos soļos.

Pirmais solis paredz ieviest vakcinētajiem tādus pašus izņēmumus kā personām, kas pārslimojušas Covid-19. Otrajā solī paredzēts ieviest individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas atvieglojumus slēgtos un kontrolētos kolektīvos.

Trešais solis paredz ieviest atvieglojumus individuālu pakalpojumu sniegšanai. Savukārt ceturtais solis paredz ieviest plašākus atvieglojumus pulcēšanās ierobežošanai, pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai.

No VM provizoriskā plāna izriet, ka jau šonedēļ varētu ieviest izņēmumus pašizolācijas ievērošanai vakcinētām personām, iebraucot no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību

LETA, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdības ārkārtējo situāciju komisija ieteikusi līdz marta sākumam pagarināt valstī noteikto karantīnu, lai iegrožotu Covid-19 izplatību.

"Izvērtējot visus argumentus un skaitļus (..), pieņemts lēmums ieteikt valdībai pagarināt karantīnu vēl par mēnesi - līdz 28.februārim," pirmdien pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja tās priekšsēdētāja, iekšlietu ministre Agne Bilotaite.

Vienlaikus plānots, ka gadījumā, ja inficēšanās gadījumu skaits samazināsies, no februāra vidus varētu atļaut savā starpā kontaktēties divu mājsaimniecību locekļiem un ārstniecības iestādēs palielināt plānveida stacionāro pakalpojumu skaitu.

Mēneša otrajā pusē varētu tikt apsvērta iespēja, ka sākumskolas klašu skolēni atgriežas skolā vai mācās pēc jauktas sistēmas - daļēji klātienē un daļēji attālināti.

Kā viens no pirmajiem varētu tikt izskatīts jautājums par atļauju atsākt darbu nepārtikas preču veikaliem, ja tiem ir atsevišķa ieeja no āra un tiek ievērotas arī citas drošības prasības. Šis atvieglojums varētu stāties spēkā februāra otrajā pusē vai beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien iepazīstināta ar Ekonomikas un inovāciju ministrijas izstrādāto imunitātes pases koncepciju, kas iecerēta, lai drīzāk varētu atvieglot stingros karantīnas režīma ierobežojumus daudzās ekonomiskās darbības nozarēs.

Kā norādīts koncepcijā, šāds elektroniskais dokuments apliecinātu, ka cilvēks ir vai nu pārslimojis Covid-19 vai pilnībā vakcinējies, vai arī viņa Covid-19 testa rezultāti ir negatīvi, un ļautu viņam apmeklēt dažādus pasākumus, ēdināšanas iestādes vai sporta klubus, kā arī pievērsties citām aktivitātēm.

Kā uzskata ekonomikas ministre Aušrine Armonaite, imunitātes pase ļautu testēt un aizsargāt aktīvākos sabiedrības locekļus, kamēr viņiem nav iespēju vakcinēties.

Savukārt premjerministre Ingrīda Šimonīte iepriekš izteikusies, ka viens no svarīgākajiem nosacījumiem imunitātes pases ieviešanā ir pienācīgu testēšanas jaudu nodrošināšana, tomēr tagad aizrādījusi, ka tests vēl negarantē imunitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru