Nepālu otrdien satricinājusi 7,4 magnitūdu zemestrīce, kas laupījusi vismaz 58 cilvēku dzīvības.

Zemestrīces epicentrs atradās 68 kilometrus uz rietumiem no Nāmče Bāzāras, netālu no Everesta, paziņoja ASV Ģeoloģijas dienests (USGS). Taču tā bija jūtama arī Indijas ziemeļos un pat Deli.

Nepālā zemestrīcē, kurai sekoja vairāki pēcgrūdieni, bojā gājuši vismaz 40 cilvēki, bet ievainoti 1129, liecina Nepālas amatpersonu sniegtā informācija.

Zemestrīce skārusi 32 no Nepālas 75 rajoniem, tostarp apgabalus, kas smagi cieta 25.aprīlī notikušajā zemestrīcē.

Sešos rajonos zemestrīce izraisījusi zemes nogruvums.

Tikmēr Indijā dzīvību zaudējuši 17 cilvēki un 39 ievainoti, paziņojusi Indijas Iekšlietu ministrija. Visvairāk upuru - 16 cilvēki - ir Bihāras štatā. Vēl viens cilvēks gājis bojā Utarpradēšas štatā. Reģionā sagruvušas un bojātas daudzas ēkas. Deli apturēta metro satiksme un evakuētas skolas.

Itālijas ziemeļu daļu otrdien satricināja 5,8 balles spēcīga zemestrīce, kas ir jau otrā zemestrīce reģionā vienas nedēļas laikā. Zemestrīce sagrāvusi vairākas ēkas un nogalinājusi vismaz desmit cilvēkus, vēsta Reuters.

Tūkstošiem cilvēku zemestrīces laikā vēl dzīvojuši teltīs, jo vēl pirms nedēļas viņu mājokļus iznīcināja cita spēcīga zemestrīce. Itālijas Sarkanā krusta amatpersonas norādīja, ka Emīlijas Romanjas reģionā vairāki cilvēki ieslodzīti zem ēku gruvešiem. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju miruši ir desmit cilvēki, tomēr paredzams, ka šis skaitlis turpinās pieaugt.

Pagājušajā nedēļā, 20. maijā, tajā pašā reģionā notikusī sešas balle stiprā zemestrīce iznīcināja simtiem ēku, ieskaitot vēsturiskas baznīcas un pilis. Pēc zemestrīces aptuveni 7000 cilvēki bija spiesti mitināties teltīs.

Japānā notikusī zemestrīce ir līdz šim postošākā valsts vēsturē, un, ņemot vērā Japānas parāda līmeni, eksperti saskata ekonomikas lejupslīdes iespējas, taču tajā pat laikā viņi norāda, ka valsts var kompensēt zaudētās ražošanas jaudas, jo citos Japānas reģionos ražošanas kapacitāte nav līdz galam izmantota.

Pasaules ekonomisti nākuši klajā ar pirmajām aplēsēm par zemestrīces un tai sekojošā cunami ietekmi uz Japānas ekonomiku.

Bank of America Merrill Lynch ekonomisti pašreizējo situāciju mēģinājuši salīdzināt 1995. gadā notikušo līdzīga rakstura dabas katastrofu Japānas pilsētas Kobes reģionā. Toreiz gada griezumā vissmagāk skartajā Hjogo prefektūrā ražošana saruka par 3,1%. Tuvākajā apkārtnē ražošanas kritums bija aptuveni 1 - 2 %. Kobes reģions ir relatīvi liels un toreiz veidoja aptuveni 12,4% no Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomistu aprēķini liecina, ka kopumā toreizējā katastrofa samazināja Japānas ekonomikas izaugsmi par aptuveni 0,4 līdz 0,5 procentpunktiem. Taču ražošanas kapacitāte citos Japānas reģionos spēja kompensēt zemestrīces skarto radīto ražošanas iztrūkumu, tāpēc valsti joprojām turpinājās ekonomikas izaugsme. Turklāt zemestrīces postījumu likvidēšanas darbu devums Japānas ekonomikai bija aptuveni 2 – 3 % apmērā no IKP, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku nākamo divu gadu laikā.

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Bojāgājušo skaits svētdien Indonēzijā tūristu iecienītajā Lombokas salānotikušajā zemestrīcē pieaudzis līdz 98, otrdien pavēstīja varasiestādes.

Turpinoties glābšanas un meklēšanas darbiem, sagrauto dzīvojamo ēku, mošeju un skolu drupās atrastas vēl citu bojāgājušo mirstīgās atliekas.

Lombokā vairāk nekā 20 000 cilvēku palikuši bez pajumtes, bet 236 guvuši smagus savainojumus. Varasiestādeslūgušas nodrošināt lielāku mediķu skaitu, kā arī palielināt pirmās nepieciešamības preču piegādes. No trim nelielajām Gili salu grupas salām, kas atrodas Lombokas ziemeļrietumu piekrastē un ir ļoti populāras tūristuvidū, evakuēti 4600 tūristi. Lielākajā no trim salām Gili Travanganā dzīvību zaudējuši deviņi indonēziešu atpūtnieki.

Svētdienas zemestrīce sasniedza septiņu magnitūdu stiprumu, un tās epicentrs atradās 10,5 kilometru dziļumā. Zemestrīcei sekoja 21 pēcgrūdiens, no kuriem spēcīgākais bija 5,6 magnitūdas stiprs. Vairums upuru ir kalnainajā Lombokas ziemeļu daļā, kas atrodas atstatu no galvenajiem tūrisma apvidiem dienvidos un rietumos.

Japānas ziemeļaustrumu piekrasti satricinājusi 7,3 balles spēcīga zemestrīce, izraisot nelielu cunami, kas sasniedzis piekrasti. Informācijas par postījumiem un cietušajiem pagaidām nav.

Zemestrīces epicentrs atradies jūrā aptuveni 245 kilometru attālumā no krasta un aptuveni 36 kilometru dziļumā. Īsi pēc pazemes grūdieniem Japānas piekrastē tika izsludināta cunami trauksme.

Tika prognozēts, ka sauszemi sasniegs 50 centimetru līdz divus metrus augsts ūdens vilnis,un iedzīvotāji tika aicināti doties iekšzemē. Cunami skāra Išinomaki pilsētu, tomēr par lieliem postījumiem un cietušajiem informācijas nav. Aculiecinieki norāda, ka pilsētu sasniedzis vienu metru augsts ūdens vilnis.

Pazemes grūdieni, kuru epicentrs bija tajā pašā vietā, kur notika postošā aizvadītā gada zemestrīce, bija jūtama pat valsts galvaspilsētā Tokijā. Aizvadītā gada spēcīgajā zemestrīcē smagi skartās Mijagi prefektūras varasiestādes norādījušas, ka vietām apturēta dzelzceļa satiksme, tomēr drīz vien tā tikusi atjaunota. Tāpat veiktas autoceļu pārbaudes.

Tūkstošiem cilvēku, kurus spēcīgā zemestrīce Itālijas ziemeļdaļā atstājusi bez pajumtes, nakti pavadījuši patversmēs. Reģionā turpinās pēcgrūdieni, ziņo BBC.

Zemestrīces dēļ dzīvību zaudējuši vismaz septiņi cilvēki un vairāk nekā 50 ievainoti.

Sešas balles spēcīgā zemestrīce iznīcinājusi vai būtiski bojājusi daudzas vēsturiskas ēkas. Tā, piemēram, tiek vēstīts, ka sabrucis nesen renovētas sešpadsmitā gadsimta kapellas jumts. Renovācija notikusi astoņus gadus.

Saskaņā ar Itālijas amatpersonu teikto šobrīd prioritāte ir atrast drošas mājvietas aptuveni trim tūkstošiem cilvēku. Daudzu mājvietas ir iznīcinātas, bet citi baidās atgriezties mājās, kamēr reģionā iestājas miers.

Zemestrīce sagrāvusi arī noliktavas ar vairāk nekā 300 tūkstošiem Parmesan un Grana Padano siera rituļiem. Siera vērtība bijusi vairāk nekā 250 miljoni eiro.

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte trešdien uz 12 mēnešiem izsludinājis ārkārtas stāvokli Ligūrijas reģionā, kur Dženovā, sagrūstot tiltam, otrdien dzīvību zaudēja vismaz 39 cilvēki.

Precīzs bojāgājušo skaits vēl nav zināms, jo tilta drupas vēl nav pilnībā pārmeklētas.

Ārkārtas stāvokļa izsludināšana ļāvusi piešķirt reģionam piecus miljonus eiro no nacionālā ārkārtas situāciju fona.

Konte arī apstiprināja, ka valdība gatavojas anulēt līgumu ar privāto autoceļu uzņēmumu «Autostrade per l'Italia», kas atbildēja par Dženovā sabrukušā tilta apkopi un apsaimniekošanu.

«Šī ir traģēdija, kas nav pieņemama modernā sabiedrībā, un šī valdība darīs visu, kas ir tās spēkos, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos,» paziņoja Konte.

Premjers sacīja, ka bojāgājušo skaits, visticamāk, vēl pieaugs.

Kā vēstīja itāļu mediji, otrdien ap plkst.12 (plkst.13 pēc Latvijas laika) spēcīgas lietusgāzes laikā Dženovā iegruva aptuveni 200 metru garš Morandi tilta posms.

Lai palīdzētu Japānas zemestrīcē un cunami cietušajiem, labdarības organizācija Charity Factors (Labdarības Faktors) portālā www.labdaribasfaktors.lv aicina ziedot projektam Japānas zemestrīcē cietušajiem, informēja organizācijas vadītāja Ilze Šēfere-Siliņa.

Ziedojumi 100% apmērā tikšot novirzīti Japānas Sarkanā krusta komitejai, lai šīs organizācijas brīvprātīgie varētu veikt savu darbu un palīdzēt cietušajiem – sūtīt brīvprātīgos zemestrīces seku novēršanai, sniegt medicīnisko palīdzību, nodrošināt ar tīru ūdeni, sniegt psiholoģisko atbalstu, patvērumu un veikt atjaunošanas darbus.

«Ikviens ziedojums un gatavība palīdzēt šajā situācijā ir ļoti svarīgi, jo sniedz iespēju ne tikai paust savu līdzjūtību par notikušo, bet arī reāli kaut ar nelielu ziedojumu palīdzēt Japānā cietušajiem,» sacīja Šēfere-Siliņa.

Japānas Sarkanā krusta komitejas pārstāvis Patriks Fillers ziņojis, ka Sarkanā Krusta slimnīcā izmantota katra iespējamā telpa. Pārguruši Sarkanā Krusta mediķi guļot blakus ievainotajiem un joprojām tiekot ievests dučiem ievainoto, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība. Viņi ierodoties pašu spēkiem, ar helikopteriem vai viņus atvedot līdzcilvēki. Japānas Sarkanais krusts seku likvidēšanai esot nosūtījis 62 Nacionālās katastrofu reaģēšanas vienības - kopumā vairāk nekā 400 cilvēkus, tostarp dakterus, medmāsas un praktiskās palīdzības sniedzējus, kas sniedz pirmo palīdzību, kā arī psiholoģisko atbalstu.

Šogad ceļu satiksmes drošības jomā uzsvaru liks uz pakāpenisku vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, informē Satiksmes ministrija.

Balstoties uz iepriekšējos gados veiktā darba rezultātu analīzi, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes dalībnieki lēma atbalstīt vidējā ātruma kontroles ieviešanu kā vienu no galvenajām 2021.gada aktivitātēm. Padomes locekļi vienojās 2021. gadā atbalstīt 26 ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses projektus un pasākumus par kopējo summu 1,8 miljoni eiro. Padome vienojās lūgt iekļaut ceļu satiksmes drošības tematiku sabiedriskajā pasūtījumā sabiedriskajiem medijiem.

“Viens no galvenajiem pasākumiem 2021. gadā ir plānotais vidējā ātruma kontroles ieviešanas projekts, ko realizēs VAS “Latvijas valsts ceļi”. Citu valstu, kā arī Latvijas prakse liecina, ka sistemātiski veikta ātruma kontrole ievērojami samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu un seku smagumu. Šo ņemot vērā, plānojam sākt izvietot uz Latvijas ceļiem vidējā ātruma kontroles mērierīces, kas kopīgi ar stacionārajiem radariem nodrošinās arvien plašāku kontroles klātbūtni ceļu satiksmē," norādīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Upuru skaits pēc pagājušās nedēļas zemestrīces Turcijā un Sīrijā pirmdien pārsniedzis 37 500, kamēr glābšanas darbi sākuši tuvoties noslēgumam.

Amatpersonas un mediķi ziņo, ka Turcijā bojāgājušo skaits sasniedzis 31 643, kamēr kaimiņos esošajā Sīrijā gājis bojā vismaz 5900 cilvēku.

Tādējādi kopējais upuru skaits abās valstīs sasniedzis 37 543 cilvēkus.

Tikmēr ANO ģenerālsekretāra vietnieks humanitāros jautājumos Mārtins Grifitss atzinis, ka upuru skaits varētu pārsniegt 50 000.

Zemestrīce, kuras stiprums bija 7,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas, notika 6.februārī plkst.4.17 pēc vietējā laika (3.17 pēc Latvijas laika), tās hipocentrs atradies 17,9 kilometru dziļumā, bet epicentrs bijis 33 kilometrus uz ziemeļiem no Turcijas pilsētas Gaziantepas. 15 minūtes vēlāk sekojis 6,7 magnitūdas stiprs pēcgrūdiens, bet pēc tam bijuši vairāk nekā 200 pēcgrūdieni. Pēc Turcijas seismologu datiem, pirmā grūdiena stiprums bijis 7,4 magnitūdas.

Reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Japānas ilgtermiņa kredītreitingu. Tam par iemeslu reitingu aģentūra minējusi valsts deficīta apjomu un ievērojamos aizņēmumus, vēsta BBC.

Neraugoties uz to, ka Moody’s raksturojis Japānas prespektīvas kā stabilas, pasaules trešās lielākās ekonomikas reitings ir samazināts no Aa2 līdz Aa3. Japānas parāda līmenis ir augstākais no attīstītajām valstīm. Valsts finanses cietušas gan no globālās finanšu krīzes 2009. gadā, gan no šī gada martā notikušās zemestrīces un tai sekojošā cunami izraisītajām sekām.

«Reitinga samazinājumu rosināja apjomīgais budžeta deficīts un tā parāda pieaugums, kas Japānai veidojies jau 2009. gadā,» teikts Moody’s paziņojumā.

Otrajā ceturksnī Japānas ekonomika sarukusi par 1,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, piedzīvots 0,3% samazinājums, liecina Japānas valdības sniegtie dati. Lai gan šis samazinājums ir mazāks, nekā daudzi analītiķi iepriekš paredzēja, ir pieaugušas bažas par to, ka aizvien palielinās Japānas aizņēmumi, lai tās ekonomika atlabtu pēc dabas katastrofas.

Glābšanas komandas Turcijā turpina meklēt cilvēkus, kuri iesprostoti zem drupām. Svētdien Turcijas austrumus satricināja spēcīga zemestrīce, ziņo BBC.

Šobrīd tiek lēsts, ka 7,2 balles spēcīgajā zemestrīcē bojā gājuši 239 cilvēki, bet 1300 ir ievainoti, pavēstījis premjerministra vietnieks Besirs Atalajs. Tomēr tiek uzskatīts, ka bojāgājušo skaits ievērojami palielināsies.

Vissmagāk zemestrīce skārusi Ercis pilsētu. Iznīcināto ēku dēļ pēc zemestrīces cilvēki spiesti gulēt ārā aukstumā.

Zemestrīcē skarto reģionu apmeklējis arī Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdogans.

Jāatzīmē, ka atrašanās vietas dēļ Turcija ir īpaši neaizsargāta pret zemestrīcēm. Divas zemestrīces 1999. gadā nogalināja vairāk nekā 20 tūkstošus cilvēku, jo satricināja brīvi apdzīvotas valsts daļas.

Ķīnas rietumu provinci Gaņsu piemeklējusi spēcīga zemestrīce. Pazemes grūdienu dēļ bojā gājuši vairāk nekā 73, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 300 cilvēku.

Zemestrīces, kuras epicentrs atradies netālu no Dinsji pilsētas, spēks sasniedzis sešas balles, pavēstījis ASV Ģeoloģiskais dienests. Lielākā daļa bojā gājušo un ievainoto cilvēku bijuši no Dinsji apkaimes. Dinsji amatpersonas aplēsušas, ka zemestrīce izraisījusi postījumus 32 miljonu ASV dolāru apmērā. Reģionā kopumā sagrauti vai nopietni bojāti desmitiem tūkstošu mājokļu, kā arī piedzīvoti elektroenerģijas piegādes traucējumi.

Pazemes grūdienu seku likvidēšanai varasiestādes mobilizējušas vairāk nekā divus tūkstošus karavīru un desmitiem glābēju, vēsta Ķīnas ziņu aģentūra Xinhua. Zemestrīce izraisījusi arī zemes nogruvumus kalnos, kas apgrūtina glābēju piekļūšanu katastrofas skartajam reģionam. Zemestrīces skartajā apkārtnē gaidāmas arī spēcīgas lietusgāzes, kas, kā tiek prognozēts, vēl vairāk varētu apgrūtināt glābēju darbu. Tāpat reģions piedzīvojis jau vairāk nekā 370 pēgrūdienus.

Turcijas dienvidrietumu piekrasti un tuvumā esošās Grieķijas salas naktī uz piektdienu satricināja 6,7 magnitūdas stipra zemestrīce, un tajā gājuši bojā divi, bet ievainoti apmēram 480 cilvēki.

Abi upuri bija tūristi, kas gāja bojā Grieķijas Kosas salā, sabrūkot griestiem bāra ēkā. Viens no bojāgājušajiem bija no Turcijas, bet otrs - no Zviedrijas.

Turcijas veselības ministrs Ahmets Demirdžans paziņojis, ka Turcijas kūrortpilsētā Bodrumā ievainoti 358 cilvēki, bet 272 no tiem hospitalizēti. Ministrs piebilda, ka 25 cietušie joprojām atrodas slimnīcā, daži ar lauztiem kauliem, tomēr smagu traumu neesot.

Daudzi guvuši traumas, jo panikā lēkuši ārā pa māju logiem.

Grieķijas Kosas salā tikmēr ievainoti apmēram 120 cilvēki.

Kosas mērs Georgs Kiricis pastāstīja, ka salas galvenajā pilsētā ir postījumi, bet pārējā salas daļā nav problēmu. «Skartās ēkas lielākoties bija vecas un uzceltas pirms zemestrīču drošības noteikumu ieviešanas būvniecībā,» sacīja mērs.

Pirmdien Filipīnu ziemeļu salu Lusonu satricinājusi 6,3 magnitūdu zemestrīce, kurā gājuši bojā vismaz pieci cilvēki un desmitiem ievainoti, vēsta vietējie mediji.

Zemestrīce notikusi plkst.17.11 pēc vietējā laika 40 kilometru dziļumā.

Zemestrīcē cietusi Pampangas province, kurā pārrauta elektrības padeve un, sabrūkot ēkām, gājuši bojā pieci cilvēki un vairāki desmiti ievainoti.

Galvaspilsētā Manilā evakuēti biroji un šūpojušās ēkas, liekot tūkstošiem cilvēku panikā bēgt ielās.

Salu valsts Filipīnas atrodas tā sauktajā Klusā okeāna «ugunslokā», kam ir raksturīgas biežas zemestrīces un vulkāniskā aktivitāte.

1990.gadā 7,7 magnitūdu zemestrīce Lusonā prasīja apmēram 2000 cilvēku dzīvības.

Grieķijas galvaspilsētu Atēnas piektdien satricinājusi spēcīga zemestrīce, un tās rezultātā pazuduši telefona sakari, tiesa gan, nav ziņu par postījumiem vai ievainotajiem.

5,1 magnitūdu stiprās zemestrīces epicentrs atradies 23 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Atēnām, un tai sekojuši vairāki pēcgrūdieni. Ugunsdzēsības dienests līdz šim izglābis vairākus desmitus cilvēku, kas galvaspilsētā bija iestrēguši liftos, vēsta raidsabiedrība ERT. Zemestrīce notikusi ap plkst.14. Satraukti par pazemes grūdieniem, iedzīvotāji pametuši dzīvojamās un biroju ēkas. Kā vēsta vietējie mediji, pazudusi elektrība, tomēr interneta sakari joprojām darbojas.

Grieķija atrodas seismiski aktīvā reģionā, un zemestrīces tur notiek regulāri, tomēr tajās reti kad ir cilvēku upuri. 2017.gda jūlijā 6,7 magnitūdu stiprā zemestrīcē Egejas jūras Kosas salā dzīvību zaudēja divi cilvēki un tika nodarīti būtiski postījumi. 1999.gadā Atēnās un galvaspilsētas reģionā 5,9 magnitūdu stiprā zemestrīcē dzīvību zaudēja 143 cilvēki.

Piektdienas zemestrīcē bojātās atomeletrostacijas (AES) Fukušima 1 trešajā reaktorā ir noticis sprādziens, tomēr tas ir to izturējis, vēsta BBC.

Jau iepriekš ziņots, ka sestdien ir noticis sprādziens AES pirmajā reaktorā, kura rezultātā tika novērota radioaktīvo elementu noplūde un no tuvākās apkārtnes evakuēti cilvēki. Tomēr arī pirmais reaktors sprādzienā nav ticis bojāts.

Japānas atomenerģijas drošības aģentūra norādīja, ka sprādzienu izraisīja ūdeņraža gāze, kas bija uzkrājusies reaktorā. Reaktora kodols palicis neskarts un radiācijas līmenis apkārtnē nav paaugstinājies.

Inženieri jau kopš piektdienas cenšas neļaut pārkarst Fukušima 1 trijiem reaktoriem, kuru dzesēšanas sistēma pārtrauca darboties zemestrīces un cunami rezultātā. Japānas valdība norāda, ka reaktoros turpina pumpēt jūras ūdeni, neskatoties uz notikušajiem sprādzieniem.

Radiācijas līmeņa paaugstināšanās Japānas zemestrīcē cietušajā Fukušimas atomelektrostacijā iepriekš lika tajā pārtraukt darbus, atsaucoties uz valdības pārstāvja sniegto informāciju, ziņoja BBC. Taču saskaņā ar jaunāko informāciju darbs ir atsācies.

Informāciju par darbu pārtraukšanu valdības pārstāvis sniedza pēc tam, kad no trešā reaktora bijusi vērojama dūmu pacelšanās. Pirms tam otro reizi divu dienu laikā ceturtajā reaktorā izcēlies ugunsgrēks.

Kā vēstīts, pagājušās nedēļas piektdienā notikusī zemestrīce, kuras dēļ bojā gājuši tūkstošiem cilvēku, bojājusi stacijas dzesēšanas ierīces.

Fukušimā notikuši jau vairāki sprādzieni, izraidot radiācijas noplūdes.

Francija radiācijas riska dēļ ir aicinājusi savus pilsoņus, kas dzīvo Tokijā, pamest valsti vai doties uz tās dienvidiem.

Par to, ka no Fukušimas atsaukti strādnieki, trešdien paziņoja Japānas Ministru kabineta sekretārs Jukio Edano. Tiek uzskatīts, ka stacijā, kas atrodas nedaudz vairāk nekā 220 kilometrus uz ziemeļiem no Tokijas, strādā aptuveni 50 cilvēki. Viņu uzdevums ir mēģināt atdzesēt četrus reaktorus un novērst to sabrukumu. Edano iepriekš sacīja, ka darbinieki stacijā nevar veikt nekādus uzdevumus, un radiācijas riska dēļ iestājies gaidīšanas režīms.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.

ASV dolāra cena Japānas jenās šodien noslīdēja līdz visu laiku zemākajam līmenim un sasniedza 76,25 ASV dolāru atzīmi.

Jāpiebilst, ka dolāra cena šādos līmeņos turējās neilgu laiku un, dienai ejot, atkāpās līdz 79 Japānas jenu atzīmei. Kopumā Japānas jenas cenas pieauguma pamatā ir tas, ka zemestrīce Japānas investorus padarījusi piesardzīgākus un valstī atgriežas ārvalstu investīcijas (tās tiek pārdotas un valstī atgriežas nauda). Tāpat savu lomu ieņēmusi spekulatīvā jenu pirkšana, raksta Reuters.

Japānas jenas cenai pieaugot, pastāv liels risks, ka ar intervencēm valūtu tirgū iesaistīsies Japānas centrālā banka. Spēcīga Japānas jena sarežģī dzīvi jau tā no zemestrīces cietušajiem Japānas ražotājiem (domājams, Japānas CB pārlieku stipri jenu ilgstoši nepieļaus). Daudzi Japānas eksportētāji norādījuši, ka tie var palikt pelnoši, ka dolāra cena atrodas pie 86,3 jenu atzīmes vai augstāk. Valda viedoklis, ka tas ir tikai laika jautājums, kad tirgū tiks veiktas centrālās bankas intervences.