Nepālu otrdien satricinājusi 7,4 magnitūdu zemestrīce, kas laupījusi vismaz 58 cilvēku dzīvības.

Zemestrīces epicentrs atradās 68 kilometrus uz rietumiem no Nāmče Bāzāras, netālu no Everesta, paziņoja ASV Ģeoloģijas dienests (USGS). Taču tā bija jūtama arī Indijas ziemeļos un pat Deli.

Nepālā zemestrīcē, kurai sekoja vairāki pēcgrūdieni, bojā gājuši vismaz 40 cilvēki, bet ievainoti 1129, liecina Nepālas amatpersonu sniegtā informācija.

Zemestrīce skārusi 32 no Nepālas 75 rajoniem, tostarp apgabalus, kas smagi cieta 25.aprīlī notikušajā zemestrīcē.

Sešos rajonos zemestrīce izraisījusi zemes nogruvums.

Tikmēr Indijā dzīvību zaudējuši 17 cilvēki un 39 ievainoti, paziņojusi Indijas Iekšlietu ministrija. Visvairāk upuru - 16 cilvēki - ir Bihāras štatā. Vēl viens cilvēks gājis bojā Utarpradēšas štatā. Reģionā sagruvušas un bojātas daudzas ēkas. Deli apturēta metro satiksme un evakuētas skolas.

Itālijas ziemeļu daļu otrdien satricināja 5,8 balles spēcīga zemestrīce, kas ir jau otrā zemestrīce reģionā vienas nedēļas laikā. Zemestrīce sagrāvusi vairākas ēkas un nogalinājusi vismaz desmit cilvēkus, vēsta Reuters.

Tūkstošiem cilvēku zemestrīces laikā vēl dzīvojuši teltīs, jo vēl pirms nedēļas viņu mājokļus iznīcināja cita spēcīga zemestrīce. Itālijas Sarkanā krusta amatpersonas norādīja, ka Emīlijas Romanjas reģionā vairāki cilvēki ieslodzīti zem ēku gruvešiem. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju miruši ir desmit cilvēki, tomēr paredzams, ka šis skaitlis turpinās pieaugt.

Pagājušajā nedēļā, 20. maijā, tajā pašā reģionā notikusī sešas balle stiprā zemestrīce iznīcināja simtiem ēku, ieskaitot vēsturiskas baznīcas un pilis. Pēc zemestrīces aptuveni 7000 cilvēki bija spiesti mitināties teltīs.

Japānā notikusī zemestrīce ir līdz šim postošākā valsts vēsturē, un, ņemot vērā Japānas parāda līmeni, eksperti saskata ekonomikas lejupslīdes iespējas, taču tajā pat laikā viņi norāda, ka valsts var kompensēt zaudētās ražošanas jaudas, jo citos Japānas reģionos ražošanas kapacitāte nav līdz galam izmantota.

Pasaules ekonomisti nākuši klajā ar pirmajām aplēsēm par zemestrīces un tai sekojošā cunami ietekmi uz Japānas ekonomiku.

Bank of America Merrill Lynch ekonomisti pašreizējo situāciju mēģinājuši salīdzināt 1995. gadā notikušo līdzīga rakstura dabas katastrofu Japānas pilsētas Kobes reģionā. Toreiz gada griezumā vissmagāk skartajā Hjogo prefektūrā ražošana saruka par 3,1%. Tuvākajā apkārtnē ražošanas kritums bija aptuveni 1 - 2 %. Kobes reģions ir relatīvi liels un toreiz veidoja aptuveni 12,4% no Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomistu aprēķini liecina, ka kopumā toreizējā katastrofa samazināja Japānas ekonomikas izaugsmi par aptuveni 0,4 līdz 0,5 procentpunktiem. Taču ražošanas kapacitāte citos Japānas reģionos spēja kompensēt zemestrīces skarto radīto ražošanas iztrūkumu, tāpēc valsti joprojām turpinājās ekonomikas izaugsme. Turklāt zemestrīces postījumu likvidēšanas darbu devums Japānas ekonomikai bija aptuveni 2 – 3 % apmērā no IKP, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku nākamo divu gadu laikā.

Japānas ziemeļaustrumu piekrasti satricinājusi 7,3 balles spēcīga zemestrīce, izraisot nelielu cunami, kas sasniedzis piekrasti. Informācijas par postījumiem un cietušajiem pagaidām nav.

Zemestrīces epicentrs atradies jūrā aptuveni 245 kilometru attālumā no krasta un aptuveni 36 kilometru dziļumā. Īsi pēc pazemes grūdieniem Japānas piekrastē tika izsludināta cunami trauksme.

Tika prognozēts, ka sauszemi sasniegs 50 centimetru līdz divus metrus augsts ūdens vilnis,un iedzīvotāji tika aicināti doties iekšzemē. Cunami skāra Išinomaki pilsētu, tomēr par lieliem postījumiem un cietušajiem informācijas nav. Aculiecinieki norāda, ka pilsētu sasniedzis vienu metru augsts ūdens vilnis.

Pazemes grūdieni, kuru epicentrs bija tajā pašā vietā, kur notika postošā aizvadītā gada zemestrīce, bija jūtama pat valsts galvaspilsētā Tokijā. Aizvadītā gada spēcīgajā zemestrīcē smagi skartās Mijagi prefektūras varasiestādes norādījušas, ka vietām apturēta dzelzceļa satiksme, tomēr drīz vien tā tikusi atjaunota. Tāpat veiktas autoceļu pārbaudes.

Tūkstošiem cilvēku, kurus spēcīgā zemestrīce Itālijas ziemeļdaļā atstājusi bez pajumtes, nakti pavadījuši patversmēs. Reģionā turpinās pēcgrūdieni, ziņo BBC.

Zemestrīces dēļ dzīvību zaudējuši vismaz septiņi cilvēki un vairāk nekā 50 ievainoti.

Sešas balles spēcīgā zemestrīce iznīcinājusi vai būtiski bojājusi daudzas vēsturiskas ēkas. Tā, piemēram, tiek vēstīts, ka sabrucis nesen renovētas sešpadsmitā gadsimta kapellas jumts. Renovācija notikusi astoņus gadus.

Saskaņā ar Itālijas amatpersonu teikto šobrīd prioritāte ir atrast drošas mājvietas aptuveni trim tūkstošiem cilvēku. Daudzu mājvietas ir iznīcinātas, bet citi baidās atgriezties mājās, kamēr reģionā iestājas miers.

Zemestrīce sagrāvusi arī noliktavas ar vairāk nekā 300 tūkstošiem Parmesan un Grana Padano siera rituļiem. Siera vērtība bijusi vairāk nekā 250 miljoni eiro.

Reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Japānas ilgtermiņa kredītreitingu. Tam par iemeslu reitingu aģentūra minējusi valsts deficīta apjomu un ievērojamos aizņēmumus, vēsta BBC.

Neraugoties uz to, ka Moody’s raksturojis Japānas prespektīvas kā stabilas, pasaules trešās lielākās ekonomikas reitings ir samazināts no Aa2 līdz Aa3. Japānas parāda līmenis ir augstākais no attīstītajām valstīm. Valsts finanses cietušas gan no globālās finanšu krīzes 2009. gadā, gan no šī gada martā notikušās zemestrīces un tai sekojošā cunami izraisītajām sekām.

«Reitinga samazinājumu rosināja apjomīgais budžeta deficīts un tā parāda pieaugums, kas Japānai veidojies jau 2009. gadā,» teikts Moody’s paziņojumā.

Otrajā ceturksnī Japānas ekonomika sarukusi par 1,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, piedzīvots 0,3% samazinājums, liecina Japānas valdības sniegtie dati. Lai gan šis samazinājums ir mazāks, nekā daudzi analītiķi iepriekš paredzēja, ir pieaugušas bažas par to, ka aizvien palielinās Japānas aizņēmumi, lai tās ekonomika atlabtu pēc dabas katastrofas.

Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās 2016. gadā izmaksājuši 790 885 eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tostarp riteņbraucējiem atlīdzībās izmaksāti 216 519 eiro, gājējiem - 574 366 eiro, kas ir attiecīgi par divām reizēm un 47% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt salīdzinot ar 2012. gadu pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā divas reizes vairāk, bet cietušajiem riteņbraucējiem gandrīz trīs vairāk.

«Atlīdzības cietušajiem gājējiem gadu no gada palielinās, un pērn apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 2 reizes lielāku summu, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības īpaši strauji palielinājušās tieši pērn, un, salīdzinot ar 2012.gadu, ir gandrīz trīskārt lielākas,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Ķīnas rietumu provinci Gaņsu piemeklējusi spēcīga zemestrīce. Pazemes grūdienu dēļ bojā gājuši vairāk nekā 73, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 300 cilvēku.

Zemestrīces, kuras epicentrs atradies netālu no Dinsji pilsētas, spēks sasniedzis sešas balles, pavēstījis ASV Ģeoloģiskais dienests. Lielākā daļa bojā gājušo un ievainoto cilvēku bijuši no Dinsji apkaimes. Dinsji amatpersonas aplēsušas, ka zemestrīce izraisījusi postījumus 32 miljonu ASV dolāru apmērā. Reģionā kopumā sagrauti vai nopietni bojāti desmitiem tūkstošu mājokļu, kā arī piedzīvoti elektroenerģijas piegādes traucējumi.

Pazemes grūdienu seku likvidēšanai varasiestādes mobilizējušas vairāk nekā divus tūkstošus karavīru un desmitiem glābēju, vēsta Ķīnas ziņu aģentūra Xinhua. Zemestrīce izraisījusi arī zemes nogruvumus kalnos, kas apgrūtina glābēju piekļūšanu katastrofas skartajam reģionam. Zemestrīces skartajā apkārtnē gaidāmas arī spēcīgas lietusgāzes, kas, kā tiek prognozēts, vēl vairāk varētu apgrūtināt glābēju darbu. Tāpat reģions piedzīvojis jau vairāk nekā 370 pēgrūdienus.

Turcijas dienvidrietumu piekrasti un tuvumā esošās Grieķijas salas naktī uz piektdienu satricināja 6,7 magnitūdas stipra zemestrīce, un tajā gājuši bojā divi, bet ievainoti apmēram 480 cilvēki.

Abi upuri bija tūristi, kas gāja bojā Grieķijas Kosas salā, sabrūkot griestiem bāra ēkā. Viens no bojāgājušajiem bija no Turcijas, bet otrs - no Zviedrijas.

Turcijas veselības ministrs Ahmets Demirdžans paziņojis, ka Turcijas kūrortpilsētā Bodrumā ievainoti 358 cilvēki, bet 272 no tiem hospitalizēti. Ministrs piebilda, ka 25 cietušie joprojām atrodas slimnīcā, daži ar lauztiem kauliem, tomēr smagu traumu neesot.

Daudzi guvuši traumas, jo panikā lēkuši ārā pa māju logiem.

Grieķijas Kosas salā tikmēr ievainoti apmēram 120 cilvēki.

Kosas mērs Georgs Kiricis pastāstīja, ka salas galvenajā pilsētā ir postījumi, bet pārējā salas daļā nav problēmu. «Skartās ēkas lielākoties bija vecas un uzceltas pirms zemestrīču drošības noteikumu ieviešanas būvniecībā,» sacīja mērs.

Glābšanas komandas Turcijā turpina meklēt cilvēkus, kuri iesprostoti zem drupām. Svētdien Turcijas austrumus satricināja spēcīga zemestrīce, ziņo BBC.

Šobrīd tiek lēsts, ka 7,2 balles spēcīgajā zemestrīcē bojā gājuši 239 cilvēki, bet 1300 ir ievainoti, pavēstījis premjerministra vietnieks Besirs Atalajs. Tomēr tiek uzskatīts, ka bojāgājušo skaits ievērojami palielināsies.

Vissmagāk zemestrīce skārusi Ercis pilsētu. Iznīcināto ēku dēļ pēc zemestrīces cilvēki spiesti gulēt ārā aukstumā.

Zemestrīcē skarto reģionu apmeklējis arī Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdogans.

Jāatzīmē, ka atrašanās vietas dēļ Turcija ir īpaši neaizsargāta pret zemestrīcēm. Divas zemestrīces 1999. gadā nogalināja vairāk nekā 20 tūkstošus cilvēku, jo satricināja brīvi apdzīvotas valsts daļas.

Grieķijas galvaspilsētu Atēnas piektdien satricinājusi spēcīga zemestrīce, un tās rezultātā pazuduši telefona sakari, tiesa gan, nav ziņu par postījumiem vai ievainotajiem.

5,1 magnitūdu stiprās zemestrīces epicentrs atradies 23 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Atēnām, un tai sekojuši vairāki pēcgrūdieni. Ugunsdzēsības dienests līdz šim izglābis vairākus desmitus cilvēku, kas galvaspilsētā bija iestrēguši liftos, vēsta raidsabiedrība ERT. Zemestrīce notikusi ap plkst.14. Satraukti par pazemes grūdieniem, iedzīvotāji pametuši dzīvojamās un biroju ēkas. Kā vēsta vietējie mediji, pazudusi elektrība, tomēr interneta sakari joprojām darbojas.

Grieķija atrodas seismiski aktīvā reģionā, un zemestrīces tur notiek regulāri, tomēr tajās reti kad ir cilvēku upuri. 2017.gda jūlijā 6,7 magnitūdu stiprā zemestrīcē Egejas jūras Kosas salā dzīvību zaudēja divi cilvēki un tika nodarīti būtiski postījumi. 1999.gadā Atēnās un galvaspilsētas reģionā 5,9 magnitūdu stiprā zemestrīcē dzīvību zaudēja 143 cilvēki.

Pirmdien Filipīnu ziemeļu salu Lusonu satricinājusi 6,3 magnitūdu zemestrīce, kurā gājuši bojā vismaz pieci cilvēki un desmitiem ievainoti, vēsta vietējie mediji.

Zemestrīce notikusi plkst.17.11 pēc vietējā laika 40 kilometru dziļumā.

Zemestrīcē cietusi Pampangas province, kurā pārrauta elektrības padeve un, sabrūkot ēkām, gājuši bojā pieci cilvēki un vairāki desmiti ievainoti.

Galvaspilsētā Manilā evakuēti biroji un šūpojušās ēkas, liekot tūkstošiem cilvēku panikā bēgt ielās.

Salu valsts Filipīnas atrodas tā sauktajā Klusā okeāna «ugunslokā», kam ir raksturīgas biežas zemestrīces un vulkāniskā aktivitāte.

1990.gadā 7,7 magnitūdu zemestrīce Lusonā prasīja apmēram 2000 cilvēku dzīvības.

Piektdienas zemestrīcē bojātās atomeletrostacijas (AES) Fukušima 1 trešajā reaktorā ir noticis sprādziens, tomēr tas ir to izturējis, vēsta BBC.

Jau iepriekš ziņots, ka sestdien ir noticis sprādziens AES pirmajā reaktorā, kura rezultātā tika novērota radioaktīvo elementu noplūde un no tuvākās apkārtnes evakuēti cilvēki. Tomēr arī pirmais reaktors sprādzienā nav ticis bojāts.

Japānas atomenerģijas drošības aģentūra norādīja, ka sprādzienu izraisīja ūdeņraža gāze, kas bija uzkrājusies reaktorā. Reaktora kodols palicis neskarts un radiācijas līmenis apkārtnē nav paaugstinājies.

Inženieri jau kopš piektdienas cenšas neļaut pārkarst Fukušima 1 trijiem reaktoriem, kuru dzesēšanas sistēma pārtrauca darboties zemestrīces un cunami rezultātā. Japānas valdība norāda, ka reaktoros turpina pumpēt jūras ūdeni, neskatoties uz notikušajiem sprādzieniem.

Radiācijas līmeņa paaugstināšanās Japānas zemestrīcē cietušajā Fukušimas atomelektrostacijā iepriekš lika tajā pārtraukt darbus, atsaucoties uz valdības pārstāvja sniegto informāciju, ziņoja BBC. Taču saskaņā ar jaunāko informāciju darbs ir atsācies.

Informāciju par darbu pārtraukšanu valdības pārstāvis sniedza pēc tam, kad no trešā reaktora bijusi vērojama dūmu pacelšanās. Pirms tam otro reizi divu dienu laikā ceturtajā reaktorā izcēlies ugunsgrēks.

Kā vēstīts, pagājušās nedēļas piektdienā notikusī zemestrīce, kuras dēļ bojā gājuši tūkstošiem cilvēku, bojājusi stacijas dzesēšanas ierīces.

Fukušimā notikuši jau vairāki sprādzieni, izraidot radiācijas noplūdes.

Francija radiācijas riska dēļ ir aicinājusi savus pilsoņus, kas dzīvo Tokijā, pamest valsti vai doties uz tās dienvidiem.

Par to, ka no Fukušimas atsaukti strādnieki, trešdien paziņoja Japānas Ministru kabineta sekretārs Jukio Edano. Tiek uzskatīts, ka stacijā, kas atrodas nedaudz vairāk nekā 220 kilometrus uz ziemeļiem no Tokijas, strādā aptuveni 50 cilvēki. Viņu uzdevums ir mēģināt atdzesēt četrus reaktorus un novērst to sabrukumu. Edano iepriekš sacīja, ka darbinieki stacijā nevar veikt nekādus uzdevumus, un radiācijas riska dēļ iestājies gaidīšanas režīms.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

Piektdienas rītā Japānā notikušajā zemestrīcē bojāgājušo skaits turpina paaugstināties, valsts policija ir apstiprinājusi, ka tā atradusi 300 cilvēku mirstīgās atliekas pludmalē pie Sendai pilsētas. Visticamāk bojā gājušo skaits turpinās palielināties. Ap 88 tūkstošiem cilvēku ir pazuduši bez vēsts, norāda Japānas oficiālā ziņu aģentūra.

Zemestrīces rezultātā ir izcēlies uzgunsgrēks Onagavas atomelektrostacijas turbīnu ēkā. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem to nodzēst, Japāna ir paziņojusi par «kodolavārijas» stāvokli. Tomēr par radiācijas noplūdi pagaidām netiek vēstīts. Reģiona varasiestādes ir uzsākušas vietējo iedzīvotāju evakuāciju, raksta BBC.

Jūrā ieskalots un izgaisis ir kāds kuģis uz kura atradās ap simts pasažieriem.

Tiek sagaidīts, ka zemestrīces izraisītais cunami šodienas pievakarē sasniegs Filipīnas, Indonēziju, Havaju salas un ASV rietumu piekrasti. Havaju salas varētu sasniegt vismaz divus metrus augsts cunami vilnis. Salu valdība ir veikusi visu piekrastes iedzīvotāju evakuāciju, kā arī slēgusi salu lidostas.

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.

ASV dolāra cena Japānas jenās šodien noslīdēja līdz visu laiku zemākajam līmenim un sasniedza 76,25 ASV dolāru atzīmi.

Jāpiebilst, ka dolāra cena šādos līmeņos turējās neilgu laiku un, dienai ejot, atkāpās līdz 79 Japānas jenu atzīmei. Kopumā Japānas jenas cenas pieauguma pamatā ir tas, ka zemestrīce Japānas investorus padarījusi piesardzīgākus un valstī atgriežas ārvalstu investīcijas (tās tiek pārdotas un valstī atgriežas nauda). Tāpat savu lomu ieņēmusi spekulatīvā jenu pirkšana, raksta Reuters.

Japānas jenas cenai pieaugot, pastāv liels risks, ka ar intervencēm valūtu tirgū iesaistīsies Japānas centrālā banka. Spēcīga Japānas jena sarežģī dzīvi jau tā no zemestrīces cietušajiem Japānas ražotājiem (domājams, Japānas CB pārlieku stipri jenu ilgstoši nepieļaus). Daudzi Japānas eksportētāji norādījuši, ka tie var palikt pelnoši, ka dolāra cena atrodas pie 86,3 jenu atzīmes vai augstāk. Valda viedoklis, ka tas ir tikai laika jautājums, kad tirgū tiks veiktas centrālās bankas intervences.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Japānas ziemeļaustrumu piekrasti piektdienas rītā satricinājusi spēcīga zemestrīce un tika izsludināts cunami brīdinājums Fukušimas un Mijagi prefektūrās, paziņojusi Japānas meteroloģiskā aģentūra.

Pazemes grūdienu spēks sasniedzis 6,8 magnitūdas, vēsta Reuters. Tika prognozēts, ka cunami viļņa būs vismaz 50 centrimetri, taču aptuveni 30 minūtes vēlāk cunami brīdinājums tika atcelts.

Tika apturēta satiksme pa reģiona ātrgaitas šosejām, kā arī atcelti ātrvilcienu reisi. Zemestrīces epicentrs atradies jūrā, 20 kilometru attālumā no Fukušimas prefektūras krasta.

Par postījumiem netiek ziņots. Kompānija Tokyo Electric Corp., kas apsaimnieko bojāto Fukušimas atomelektrostaciju uzsver, ka situāciju AES zemestrīce nav ietekmējusi un radiācijas līmenis tās apkātnē nav palielinājies.

Db.lv jau rakstīja, ka 11. martā Japānu satricināja pamatīga zemestrīce, kas izraisīja cunami un kodolkatastrofu Fukušimas AES. Dabas katastrofa nogalināja tūkstošiem cilvēku.

Pastāv aizdomas, ka vienā no Japānas atomelektrostacijas Fukušima kodolreaktoriem radušies nopietni bojājumi, kas rada bažas par smagāku vides piesārņojuma iespējamību. Tā norādījuši Japānas kodoldrošības speciālisti, vēsta Associated Press.

«Iespējams, ka kaut kur kodolreaktorā radies bojājums,» norāda Japānas Kodoldrošības aģentūras pārstāvis Hidehiko Nišijama (Hidehiko Nishiyama), piebilstot gan, ka reaktors joprojām saglabājis noteiktas aizsardzības funkcijas.

Citi speciālisti norāda, ka bojājums, iespējams, nav pašā kodolreaktorā, bet gan varētu būt radies citā aprīkojumā, piemēram, cauruļvados vai kodoldegvielas baseinos.

Atomelektrostacijas operatori joprojām aktīvi nodarbojas ar kodolreaktoru radioaktīvo degvielas stieņu dzesēšanu pēc šogad 11. martā piedzīvotās zemestrīces un tai sekojošā cunami, kas izraisīja elektroenerģijas padeves traucējumus atomelektrostacijas dzesēšanas sistēmām.

Japāna, kas ir pasaulē trešā lielākā ekonomika, pēc martā notikušās zemestrīces un cunami šā gada pirmajos trīs mēnešos strauji sarukusi. Galvenie iemesli ir patēriņa un eksporta samazināšanās, vēsta BBC.

Gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,9%. Savukārt gada griezumā tas sarucis par 3,7%. Tā kā jau divus ceturkšņus pēc kārtas IKP sarūk, valsts oficiāli ieslīgusi recesijā, Japāna piedzīvo krīzi.

Vissmagāk ir cietis patēriņš un eksports. Ekonomikas samazinājums ir lielāks nekā tika paredzēts – iepriekš tika lēsts, ka Japānas ekonomika varētu samazināties par 2%.

«Paredzam, ka Japānas ekonomika būs vāja vēl kādu laika posmu,» stāstīja Japānas ekonomikas ministrs Kaoru Josano (Kaoru Yosano).

Pēc katastrofas Japānas iedzīvotāji ir samazinājuši privāto patēriņu par 0,6%. Privātais patēriņš veido gandrīz 60% no Japānas ekonomikas. «Patēriņš bija zems jau 2010. gada beigu ceturksnī, bet zemestrīce izraisīja tālāku tā kritumu,» norādīja ekonomiste Naomi Finka (Naomi Fink). Aprīlī patērētāju uzticības indekss samazinājās līdz 33.1 punktam.

Šodien starptautiskā reitingu aģentūra Standard and Poor's samazinājusi Japānas kredītreitinga AA- nākotnes izredzes no stabilām uz negatīvām.

Aģentūra savu lēmumu skaidro ar to, ka zemestrīce ar visām no tās izrietošajām sekām pasliktinās jau tā vājo publisko finanšu stāvokli, ja vien netikšot palielināti nodokļi.

Jāatgādina, ka Standard and Poor's pirmo reizi kopš 2002. gada Japānas kredītreitingu samazināja šā gada janvārī uzsverot, ka Japānas valdībai neesot plāna kā cīnīties ar arvien augošo valsts parādu. Jāpiezīmē, ka Japānas valsts parāds ir milzīgs (aptuveni 10 triljoni ASV dolāri) un divkārt pārsniedz valsts ekonomikas lielumu. Turklāt zemestrīces seku likvidēšanas un atjaunošanas darbi šo parādu, visticamāk, audzēs vēl lielāku. Tāpat tiek sagaidīts, ka Japānas budžeta deficīts paliks virs 8% atzīmes vēl vismaz līdz 2014. gada, norāda S&P eksperti.

Valsts nepiedalīšanās vēlētāju iniciatīvu parakstu vākšanā varētu sarežģīt referendumu rīkošanu, taču neiespējami tas nebūtu.

Referendums par krievu valodas statusu Latvijā raisījis plašas diskusijas un kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē. Provizoriskie rezultāti liecina, ka pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju. Oficiālu divvalodību Latvijā savukārt atbalstījuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo. Bez pārsteigumiem vienīgais reģions, kur valsts valodas statusa noteikšanai krievu valodai atbalstītāju bijis vairāk nekā pretinieku, ir Latgale - grozījumus Satversmē atbalstījuši 78 736 jeb 55,57% balsstiesīgo. Referenduma par krievu valodas statusu rīkošanai no valsts budžeta piešķirti 1,7 miljoni latu. Jānorāda, ka referenduma kopējais rezultāts bija zināms jau iepriekš, un krievu valodas statusa izmaiņas nebija gaidāmas. Tagad jādomā par to, kā izvairīties no šādām situācijām turpmāk - lai valsts pamatvērtības netiktu apšaubītas un nenāktos tērēt budžeta līdzekļus provokācijām. Ne mazāk svarīga ir sabiedrības integrācija.