Finanses

Krāpnieki uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes pārstāvjiem

Db.lv, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Ja cietušie atsakās iesaistīties komunikācijā, tad krāpnieki draud, ka pret viņiem pašiem tiks uzsākta krimināllieta un tie tikšot iesūdzēti tiesā.

Ja cietušie iesaistās komunikācijā: Krāpnieki lūdz instalēt datoros programmatūras, kā, piemēram, TeamViewer QuickSupport, AnyDesk u.c., ar kuru palīdzību krāpnieki attālināti pieslēdzas cietušās personas datoram, veicot krāpnieciskas darbības ar cietušās personas kontiem un maksājumu līdzekļiem.

Vienlaikus cietušajiem tiek teikts, ka lai atgrieztu tiem kontā esošos naudas līdzekļus ir jābūt aktīvai bankas norēķinu kartei, t.sk. cietušajiem tiek norādīts konkrēts minimālais atlikums kādam ir jābūt bankas norēķinu kartes kontā.

Līdzekļu atgriešanai tiek lūgts reģistrēties tādās platformās kā GUARDA, PAYEER, AVALONSEC, BLOCKCHAIN u.c. Lai aktivizētu šīs platformas, esot jāveic pirkums ar bankas norēķinu karti.

Cietušie tiek pierunāti aizņemties pēc iespējas lielāku summu ātro kredītu izsniegšanas kompānijās, aizbildinoties, ka tas ir nepieciešams, lai uzlabotu cietušo kredītreitingu un viņi varētu saņemt atpakaļ maksimāli iespējamo summu. Pēc kredītu saņemšanas, izsniegtā summa tiek novirzīta uz krāpnieku izvēlētajiem kontiem, t.sk. kriptovalūtu kontiem.

Tādējādi krāpniecisko darbību rezultātā, ļaundari piekļūst ne tikai cietušo personu datoriem, bet iegūst arī cietušo bankas norēķinu karšu un to kontu informāciju, ko tālāk izmanto, lai izkrāptu finanšu līdzekļus, novirzot tos uz krāpnieku izvēlētajiem kontiem.

Valsts policija veic pārbaudi par šāda veida gadījumiem un aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, nebūt pārlieku uzticīgiem komunikācijā ar nepazīstamiem cilvēkiem, nepakļauties šantāžai, neizpaust savus personas un elektronisko maksāšanas līdzekļu (kredītkaršu) datus citiem cilvēkiem un pēc nepazīstamu cilvēku lūgumiem neinstalēt savos datoros jebkāda veida programmatūras, tādējādi pasargājot sevi no riska kļūt par iespējamās krāpniecības upuriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bankas eksperiments: Kas slēpjas aiz viltus Īlona Maska aicinājuma investēt?

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

"Cūku nokaušanas" draudi jaunajiem investoriem: vispirms piebaro, pēc tam "nokauj"

Polina Brotjē, Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajiem investoriem finanšu un kripto pasaulē arvien lielākas briesmas rada “cūku miesnieki” jeb finanšu krāpnieki, kas savus upurus piebaro ar ātras peļņas gūšanas investīciju shēmām, kam vienmēr seko “cūku nokaušanas” operācija jeb visas investētās naudas zaudēšana.

Pēdējo gadu laikā tieši šāda veida krāpniecības shēmās ir novērojams ievērojamu zaudēto summu pieaugums.

“Cūku nokaušanas” shēmas izcelsme ir Dienvidaustrumāzijā, kur tā pazīstama arī kā “romantiskā krāpšana”. “Cūku nokaušana” ir ieguldījumu krāpšanas veids, kura mērķis ir nepieredzējuši vai neuzmanīgi investori. Noziedznieki pievilina upurus, solot lielu atdevi un krāšņu dzīvesveidu. Viena no būtiskām šī krāpniecības veida pazīmēm ir uzsvars uz ilgtermiņa attiecību veidošanu, jo noziedznieki uzticību iegūst ilgākā laika posmā nekā parasti.

Tas ir ilgtermiņa krāpšanas veids, kas apvieno ieguldījumu shēmas, romantisku izkrāpšanu un krāpšanos ar investīcijām un kriptovalūtu. “Cūku miesnieki” savus upurus meklē iepazīšanās un sociālo mediju vietnēs. Krāpnieks parasti izveido viltotu kontu un sazinās ar potenciālajiem upuriem, izmantojot tādas vietnes kā “Tinder” vai “WhatsApp”. Mērķis ir caur sirsnīgām diskusijām kļūt par šī upura mīļoto vai draugu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieaug pret uzņēmumiem vērsta algu kontu izkrāpšana

Db.lv, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar pagājušo gadu, pret uzņēmumiem vērsto krāpšanas shēmu apjoms ir divkāršojies, liecina SEB bankas Drošības pārvaldes novērojumi.

Pēdējās nedēļās īpaši pastiprinājusies algu kontu izkrāpšana: krāpnieki, uzdodoties par uzņēmumu darbiniekiem, sūta e-pastus vadībai ar lūgumu mainīt savu algas konta numuru, lai patiesībā novirzītu naudu uz krāpnieku kontiem. Atsevišķos gadījumos tas arī ir izdevies.

Shēma ir mērķēta gan uz valsts, gan uz privātiem uzņēmumiem un iestādēm – par upuri faktiski var kļūt katrs, kurš maksā algas. Lielākoties krāpnieciskus e-pastus saņem personālvadības darbinieki un nodaļu vadītāji, kam ir pieeja algu izmaksas sistēmām. Krāpnieki uzdodas par uzņēmuma vai iestādes darbinieku un e-pastā informē par vēlmi turpmāk saņemt algu jaunā norēķinu kontā. Nereti krāpnieki ir jau iepriekš piekļuvuši darbinieka e-pasta kontam, tādējādi krāpnieciskais e-pasts patiešām tiek nosūtīts no darbinieka personīgās pastkastītes un sūtītāja e-pasta adrese ir pareiza. Turklāt krāpnieki ģenerē arī jaunas e-pasta adreses, kas var būt ļoti līdzīgas īstajai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Starptautiskā operācijā pārtrauc viltus finanšu brokeru zvanu centru darbību

Db.lv, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā starptautiskā operācijā vienlaicīgi Latvijā un Lietuvā šī gada 24. martā tika aizturētas kopumā vairāk nekā 100 personas aizdomās par iesaistīšanos starptautiskā zvanu centru krāpniecības shēmu īstenošanā.

Kopumā pārtraukta trīs krāpnieku zvanu centru darbība – divi no tiem darbojušies Latvijā un viens Lietuvā. Latvijā kopumā aizturētas tika 80 personas, bet 14 personas šobrīd ir atzītas par aizdomās turamām. No tām četrām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka krāpnieki ik mēnesi guvuši nelikumīgu peļņu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Pērnā gada februārī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā (par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa) un 195. panta trešajā daļā (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kriptovalūtām komplektā arī šādu krāpniecības shēmu birums

Jānis Šķupelis, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investīciju krāpnieki vilina ar lielu peļņu un "medī" investorus iesācējus

Db.lv, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju krāpšana ir viens no šobrīd izplatītākajiem garnadžu krāpšanas veidiem, turklāt salīdzinoši ar citām krāpnieku izmantotajām shēmām šādos gadījumos zaudējumu apmērs var būt ievērojami lielāks.

Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperts Anrijs Šmits dalās ar populārākajām investīciju krāpšanas metodēm un sniedz padomus, kā pasargāt sevi un savus naudas līdzekļus no nonākšanas krāpnieku rīcībā.

Šobrīd ierasta investīciju krāpnieku shēma ir telefoniska sazināšanās ar potenciālo upuri, sarunas laikā piedāvājot ar investīciju palīdzību iespēju ar minimālu risku gūt lielu peļņu. Iedzīvotāji arvien vairāk meklē investīciju iespējas, savukārt krāpnieki aktīvi izmanto populārus zīmolus, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību. Piemēram, tiek piedāvāti viltus darījumi, solot lielu peļņu ar lielu un plaši pazīstamu uzņēmumu akcijām (piemēram, Tesla), zeltu, kriptovalūtu vai pat elektroenerģiju. Nereti krāpnieki ar piesaistošu viltus rakstu vai reklāmu palīdzību panāk to, ka investors pats reģistrē savus datus viltus investīciju platformā. Jāņem vērā, ka noziedznieki aktīvi izmanto nepatiesu informāciju un viltus iespējas, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību un pārliecinātu iedzīvotājus veikt naudas pārskaitījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro.

No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: “Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, - lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nekustamā īpašuma izkrāpšana – valsts atbildība

Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē.

Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” aicina savus klientus būt uzmanīgiem, jo šobrīd ir aktivizējušies krāpnieki, kas zvana uzņēmuma klientiem, uzdodas par “Tele2” darbiniekiem un cenšas iegūt pašapkalpošanās portāla mans.tele2.lv kodu.

Krāpnieki, kas sarunu ar klientu uzsāk svešvalodā, visbiežāk kā pamatojumu koda iegūšanai izmanto it kā pieteiktu numura maiņu, kā arī to, ka ar attiecīgo numuru ir veiktas kādas nelikumīgas darbības. Turklāt krāpnieki mēdz zvanīt, izmantojot arī dažādas mobilās lietotnes.

“Tele2” atgādina, ka uzņēmuma darbinieki sarunu ar klientu neuzsākt svešvalodā un uzņēmums nekad nezvana klientiem, izmantojot tādas lietotnes kā WhatsApp, Viber, FaceTime u.tml.

Tāpat “Tele2 nekad neveiks izmaiņas klienta datos bez klienta iniciatīvas, un, veicot izmaiņas pakalpojumos, par to klientu informēs vismaz 30 dienas iepriekš. Tāpat uzņēmuma darbinieki nesteidzina pieņemt lēmumus sarunas gaitā, kas ir raksturīga metode dažāda veida krāpniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpnieki 2024. gada sākumā savu upuru medīšanai aktīvi izmanto saziņas lietotni WhatsApp, turklāt jaunākajās krāpšanas shēmās iesaista arī kurjerus, liecina bankas Citadele IT drošības departamenta novērojumi.

Krāpnieki veic zvanus, uzdodoties par policijas, drošības dienestu vai bankas darbiniekiem, un informē, ka radusies problēma ar maksājumu kartes datiem, tāpēc tā jānomaina. Tiek teikts, ka atbrauks kurjers vai bankas darbinieks ar jaunu karti, taču vispirms kurjeram jāatdod vecā bankas karte un PIN kods.

“Banka šāda veida kurjerpakalpojumus nenodrošina, turklāt nekādā gadījumā ne maksājumu karšu PIN kodus, ne arī bankas pieejas datus nedrīkst atklāt arī bankas darbiniekiem,” atgādina Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs. "Ja rodas nepieciešamība nomainīt maksājumu karti vai tai beidzies derīguma termiņš, jaunā karte tiks nosūtīta pa pastu, turklāt atsevišķos sūtījumos – vispirms karte, pēc tam PIN kods."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Krāpnieki kļuvuši izsmalcinātāki, darbības – pārdomātākas. Kā pasargāt savus datus?

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krāpšanā uzsvars uz kovidkontekstu

Jānis Šķupelis, 24.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Jau pavasarī, kad bija vērojami Covid-19 pirmie uzplūdi, tika runāts par to, ka vīruss varētu būt radījis ideālus apstākļus, lai zeltu krāpniecība.

Daudzas lietas nu tiek darītas internetā, un ne visiem ir nepieciešamā pieredze, lai šādas darbības veiktu droši.

Krāpniecība parasti mēdz uzplaukt līdz ar dažādām katastrofām, jo tās sev komplektā nes papildu emocionālos satricinājumus, finansiālās grūtības, mazāk stingru uzraudzību, potenciālu vientulību un ierastā atbalsta trūkumu. Kopumā krāpšanas galvenie veidi Covid-19 laikmetā palikuši tie paši vecie. Mainījies gan konteksts, kā šo shēmu īstenotāji vēršas pret saviem upuriem, – daudzas lietas nu griežas par un ap Covid-19. Attīstoties tehnoloģijām, arī krāpniekiem ir iespēja tikt pie arvien gudrākiem rīkiem, lai sasniegtu savus mērķus.

Izkrāpj arī valdību stimulus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties 2022. gada trešajam ceturksnim, četru lielāko Latvijas banku klientiem ar pašrocīgi apstiprinātiem maksājumiem līdz šim izkrāpti vairāk kā 8 miljoni eiro, liecina jaunākie Finanšu nozares asociācijas dati.

Ar dažāda veida krāpniecības shēmām un pašu apstiprinātiem maksājumiem Latvijas iedzīvotājiem līdz šī gada septembra beigām izkrāptais naudas apjoms mērāms 8,1 miljona eiro apmērā, kamēr līdzekļu izkrāpšanu 3,7 miljonu eiro vērtībā izdevies novērst, liecina apkopotā statistika.

Laika posmā no 1. jūlija līdz septembra beigām, proti, šī gada trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izkrāpti 3,2 miljoni eiro, savukārt aizvadītajā gadā krāpnieki pamanījušies kopumā izkrāpt 11,1 miljonu eiro.

“Pieredze rāda, ka vispopulārākais finanšu krāpšanas gadījums Latvijā joprojām ir investīciju krāpšanas, uz kurām aicina gan paši krāpnieki, uzdodoties par investīciju brokeriem vai banku darbiniekiem, kā arī internetā izvietotas reklāmas, kas ved uz mājaslapām ar sevišķi pievilcīgām investīciju iespējām. Tāpat pietiekami izplatīta krāpšanas shēma ir telefonkrāpšanas, kurās noziedznieki cenšas veiklos dialogos pārliecināt tevi autorizēt kādu maksājumu vai dalīties ar sensitīvu informāciju, lai it kā novērstu kredīta formēšanu tavā vārdā,” iecienītākās krāpnieku metodes raksturo Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pasta pakalpojumu uzņēmums "Omniva" brīdina iedzīvotājus par krāpnieku mēģinājumiem izkrāpt maksājumu karšu datus, informē uzņēmumā. Par līdzīgu krāpniecības shēmu informējis arī sūtījumu piegādes uzņēmums "DPD Latvija".

Lai īstenotu nolūku, krāpnieki izrāda interesi no privātpersonām iegādāties sludinājumu platformās piedāvātās preces, bet kā norēķina veikšanas apstiprinājumu norāda it kā "Omniva" apliecinājumu par apmaksas veikšanu un aicinājumu viltus mājaslapā saņemt maksājumu, informē uzņēmumā.

Taču šādu pakalpojumu "Omniva" nenodrošina un aicina individuālos preču pārdevējus uzmanīties, kā arī, saskaroties ar krāpšanas mēģinājumiem, vērsties Valsts policijā.

Par aizdomīgām īsziņām vai e-pastiem kompānija aicina ziņot uzņēmuma atbalsta centram pa tālruni 27042424 vai rakstot uz [email protected], kā arī ziņot Valsts policijai.

Arī "DPD Latvija" pārstāvji infomēja, ka saņemti vairāki ziņojumi par jaunu shēmu, kurā krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kas dažādās interneta tirdzniecības platformās ir izvietojuši preces pārdošanai, ar mērķi it kā iegādāties konkrēto preci, izmantojot kurjera pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknī saņemti iesniegumi no personām, kuras, vēloties iegādāties kokskaidu briketes vai granulas, kļuvušas par krāpnieku upuriem.

Valsts policija aicina iedzīvotājus rūpīgāk pārbaudīt sludinājumu portālos ievietoto informāciju un neveikt avansa maksājumus par preci, kuru nav redzējuši.

Ņemot vērā, ka pieaug koksnes kurināmā cena, ir saprotama vēlme pēc iespējas laicīgāk un lētāk iegādāties kokskaidu briketes vai granulas nākamajai apkures sezonai. Diemžēl, šo situāciju izmanto krāpnieki, kuri internetā izvieto sludinājumus un par izdevīgu cenu piedāvā iegādāties kokskaidu briketes vai granulas. Savstarpējā komunikācija notiek līdz brīdim, kad potenciālais klients veic avansa maksājumu par preces saņemšanu.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknī jūnijā sākts viens kriminālprocess par gadījumu, kad, atsaucoties sludinājumam interneta vietnē reklama.bb.lv, vīrietis veica 1240,36 eiro pārskaitījumu kādam uzņēmumam par kokskaidu granulu piegādi, tomēr līdz šim nav saņēmis ne pasūtīto preci, ne arī viņam atgriezta jau iemaksātā nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Lietuvā uzņēmumi saskārušies ar jauna veida krāpniecības mēģinājumiem, izmantojot rēķinu finansēšanas pakalpojumu (faktoringu), brīdina faktoringa kompānijas “Factris Latvia” izpilddirektors Kaspars Barons.

Krāpniecības shēma visos pieredzētajos gadījumos pamatā ir viena un tā pati, vienīgi mazliet atšķiras nianses, kādā veidā mēģināts iemidzināt uzņēmēju modrību. Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, K. Barons iesaka dažus vienkāršus, konkrētus ieteikumus potenciālo sadarbības partneru piedāvājumu patiesuma pārbaudei.

Jaunā krāpniecības shēma zīmīga ar to, ka no uzņēmumiem tiek mēģināts izkrāpt nevis naudu, bet preces. Proti, preču viltus pircējs, uzdodoties par kādu citu, tirgū zināmu un uzticamu kompāniju, pats sazinās ar pārdevēju un izsaka interesi par ievērojama apjoma preču pasūtījumu, stāsta K. Barons. Vienlaikus tiek norādīts, ka pircējs strādā tikai ar pēcapmaksu. Ja pārdevējs tomēr uzstāj uz vismaz daļējas priekšapmaksas saņemšanu, pircējs piedāvā pārdevējam vērsties pie faktoringa kompānijas, lai saņemtu rēķina apmaksu (līdz 90% apmērā) no tās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot elektroauto popularitātei, daudzi cilvēki pārsēžas elektromobiļos, lai samazinātu izmešus, ekspluatācijas un remonta izmaksas. Savukārt auto vēstures izpētes uzņēmuma “carVertical” veiktajā pētījumā atklāts, ka arī elektroauto cieš no tiem pašiem krāpniecības veidiem, kā iekšdedzes dzinēja spēkrati, tajā skaitā arī no nobraukuma viltošanas.

Lai arī valstis pamazām samazina elektrisko automašīnu izmantošanas labumus, šos spēkratus tāpat ir vieglāk uzturēt. Kā arī tehnoloģiskajā ziņā tie ir krietni attīstītāki nekā dīzeļa un benzīna automobiļi. Taču jebkuru elektroauto nobraukumu ir iespējams “attīt”. Šādiem auto ir tieši tāds pats digitālais odometrs, kā jebkuram citam automobilim. Turklāt digitālo odometru manipulēt ir krietni vieglāk nekā mehānisku odometru, kas atrodams vecākos auto. Saskaņā ar “carVertical” informāciju, 15,6 % no visiem Eiropas transportlīdzekļiem ir viltots nobraukums.

Elektroauto īpatsvars šajā ziņā ir visai līdzīgs – 13,4 % elektromobiļu odometra rādījumi ir manipulēti. Dati norāda uz to, ka elektroauto un iekšdedzes dzinēju spēkratu pircēji saskaras ar teju vienādu nobraukuma viltošanas risku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 "iesviež" digitālajā pasaulē: stress, riski un iespējas

Vadims Frolovs, "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs, 30.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozīmīgas pārmaiņas dažkārt notiek lēcienveidīgi, proti, tās veidojas un "briest" ilgāku laiku, līdz kļūst par dzīves sastāvdaļu.

Par katalizatoriem mēdz būt arī krīzes, un pašreizējā Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par pamatu nākamajai pārmaiņai, – tā ir digitālu finanšu pakalpojumu kļūšana par visas sabiedrības ikdienu. Līdz ar jauniem paradumiem, kā parasti, nākuši klāt arī riski, piemēram, daļai cilvēku vēl ir maz iemaņu krāpnieku atpazīšanai un drošības likumu ievērošanai virtuālajā vidē.

Digitālie risinājumi palīdz pandēmijas ierobežojumu laikā

Arī jau ilgi pirms Covid-19 norisēm attālināti norēķini bija kļuvuši par mūsu ikdienu. Tomēr masveidīgums, ar kādu digitālie risinājumi tiek izmantoti tagad, liecina, ka šī ir viena no pārmaiņām, kas pēc ilgākas "nobriešanas" ir ienākusi gandrīz visā sabiedrībā. "Swedbank" pētījums par bankas pakalpojumu izmantošanu Latvijā rāda, ka teju piektdaļa cilvēku tieši Covid-19 dēļ ir sākuši maksāt ar karti vai telefonu skaidras naudas vietā. Absolūts vairākums (87%) no šiem cilvēkiem atzīst, ka turpinās pamatā norēķināties bez skaidras naudas arī pēc pandēmijas. Savukārt katrs trešais norāda, ka arī pirms krīzes izmantoja pamatā bezkontakta norēķinus, kur vien tas ir iespējams. Zīmīgs cipars: patlaban jau 90% no "Swedbank" izsniegtajām kartēm ir bezkontakta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bankas sodītas, kas tālāk?

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozare, īpaši komercbanku sektors, pagājušajā gadā pieredzēja dažādus satricinājumus, kurus vēl tikai pirms gada bija grūti prognozēt.

Kopumā gads it kā sākās cerīgi - ziema bija siltāka nekā ierasts, un energoresursus apkurei vajadzēja mazāk. Cerība, ka jau šogad Ukraina uzvarēs karā Krieviju, bija spēcīga, jo sabiedrotie bija sākuši nopietnas ieroču, tehnikas un munīcijas piegādes Ukrainai. Tikmēr Latvijā finanšu nozare paveica lielāko darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un sankciju praktiskā piemērošanā, protams, sadarbojoties ar valsts institūcijām, kā arī partneriem ārvalstīs. Neapšaubāmi, tas nebija vienīgais, bet ievērojamu resursu patērējošs darbs, pie kā nozare, apzinoties šī darba lielo sociālo nozīmi, strādāja, lai veicinātu mūsu valsts un finanšu sektora attīstību un sniegtu savu ieguldījumu nacionālajā drošībā. Bet tad (dažu autoritatīvu analītiķu skatījumā novēloti) sākās Eiropas Centrālās bankas (ECB) cīņa ar inflāciju eirozonā. Tā kļuva par iespēju politiķiem aktīvi īstenot nepamatotu un neproduktīvu demonizēšanas un atcelšanas kultūru attiecībā pret Latvijas bankām. Arī citās frontēs, kas diemžēl vairāk līdzinājās kara, nevis darba frontēm, negāja vieglāk un produktīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” drošības pakalpojums “Interneta Drošība” aizvadītā gada decembrī novērsis 5,7 milj. potenciālo krāpniecības gadījumu digitālajā vidē, kas ir rekordskaits.

Salīdzinot ar novembri, novērsto krāpniecības mēģinājumu skaits palielinājies par 50%.

Lielākoties novērsti tādi gadījumi kā inficētu saišu un interneta mājas lapu atvēršana, kā arī ļaunatūras darbības jeb ļaunprātīgu programmatūru uzbrukumi.

“Drošības jautājumi digitālajā vidē šobrīd ir aktuālāki kā jebkad un nevienam nav ilūziju par to, ka krāpnieki savas aktivitātes varētu samazināt, ņemot vērā, ka cilvēki digitālajā vidē pavada arvien vairāk laika,” saka “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Mārtiņš Melnis.

“Tieši tādēļ arī mēs esam ieviesuši vairākus risinājumus, lai klientus aizsargātu. Piemēram, ieviesuši pakalpojumu “Interneta Drošība”, kas tagad ir integrēts ar CERT.LV datu bāzēm, kas ļauj vēl precīzāk un straujāk reaģēt uz visjaunākajiem apdraudējumiem Latvijas teritorijā. Tāpat “Tele2” klienti, saņemot aizdomīga rakstura īsziņas, var tās pārsūtīt uz bezmaksas numuru 1677, lai tās bloķētu un citi klienti šīs īsziņas vairs nesaņemtu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka" Igaunijā februārī piedzīvoja kiberuzbrukumu, kurā nelikumīgi lejupielādēti vairāki simti tūkstošu aptiekas klienta kartes īpašnieku datu, ceturtdien paziņoja Igaunijas Centrālā kriminālpolicija, ģenerālprokuratūra, Datu aizsardzības inspekcija un Valsts informācijas sistēmu departaments, apliecinot, ka datu noplūšana ir apturēta.

Kompānija "Allium UPI", kas nodarbojas ar aptieku un slimnīcu preču izplatīšanu, februārī paziņoja, ka tās pārvaldītajā klienta karšu sistēmā notikusi nesankcionēta piekļuve un no sistēmas lejupielādētu personas kodi, dati par pirkumiem un klientu kontaktinformācija. Kiberuzbrukuma apstākļi tiks noskaidroti ierosinātajā krimināllietā un uzraudzības procesā.

Līdz šim kriminālprocesā ir noskaidrots, ka no "Allium UPI" datubāzes tika lejupielādēti aptuveni 700 000 "Apotheka", "Apotheka Beauty" un "PetCity" klientu karšu īpašnieku personas kodi, vairāk nekā 400 000 elektroniskā pasta adrešu, aptuveni 60 000 mājas adrešu un aptuveni 30 000 tālruņa numuru. Ir iespējams arī noteikt, kādi bezrecepšu medikamenti un citi aptiekas produkti tika iegādāti no 2014. līdz 2020.gadam, taču tas neattiecas uz recepšu medikamentiem. Personas, kuru dati tika nelikumīgi lejupielādēti, "Allium UPI" informēs personīgi elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru