Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Severstal Distribution" reģistrēts jaunais nosaukums SIA "Marcegaglia Baltics", liecina "Firmas.lv" informācija.

Tāpat reģistrēta arī īpašnieku maiņa, un "Marcegaglia Baltics" 100% kapitāldaļu īpašnieks tagad ir Itālijas uzņēmums "Marcegaglia Carbon Steel". Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Itālijas pilsoņi Antonio Marčegalja un Emma Marčegalja.

Mainījusies arī uzņēmuma vadība - "Marcegaglia Baltics" jaunais valdes priekšsēdētājs ir Itālijas pilsonis Filipo Nikoli, kurš šajā amatā nomainījis līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Timuru Judičevu.

Veiktās izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 25.aprīlī.

Jau ziņots, ka Itālijas uzņēmums "Marcegaglia" iegādājies sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, piektdien, 21.aprīlī, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Aiz skandāla ap Krievijas miljardiera Oļega Burlakova mantojuma dalīšanu, iespējams, stāv kāda ar Krievijas augstāko varas ešelonu saistīta un sankcijām pakļauta persona, ziņo Ukrainas medijs “comments.ua”.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Maskavas tiesa neeksistējošam Veras un Nikolaja Kazakovu fondam par labu it kā rakstīto testamentu atzina par īstu.

Tiek lēsts, ka Oļega Burlakova atstātais mantojums ir no 650 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru liels. Saskaņā ar likumu, puse no Burlakova īpašuma pieder viņa sievai Ludmilai kā neatraidāmai mantiniecei, savukārt otra puse, tajā skaitā arī aptuveni 220 miljonu ASV dolāru vērtā 106 metrus garā trīsmastu buru jahta “Melnā Pērle”, ietilpst mantojuma masā.

Šī jahta vēl 2018.gadā aizdomīgu darījumu rezultātā nonāca Kazakovu kontrolētās Kipras kompānijas “Silver Angel Yachting Limited” īpašumā, un pēc Melnkalnes tiesas lēmuma par visu uz tās esošo mākslas darbu inventarizāciju tika pretlikumīgi izvesta no Tivatas ostas Melnkalnē. “Comments.ua” ziņo, ka jahta 29.jūnijā esot redzēta Duresas ostā Albānijā, turklāt šoziem, kad jahta atradās pie Karību salām, uz tās klāja esot manīta Krievijas politiskajai elitei pietuvināta un sankcijām pakļauta persona.

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju ir iesaldēti apmēram 74 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ir identificējuši sešas fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 35 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Latvijas Bankā norādīja, ka attiecīgos datus finanšu iestādes sniegušas atbilstoši līdz 22.septembra dienas beigām veiktajam izvērtējumam.

Jau vēstīts, ka šogad jūlija vidū Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju bija iesaldēti apmēram 73 miljoni eiro.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieki tobrīd bija identificējuši sešas fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 34 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās.

Savienotās Valstis piemērojušas sankcijas personām un uzņēmumiem no Turcijas, Ķīnas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), kas tiek turēti aizdomās par Krievijas atbalstīšanu karā pret Ukrainu.

Saskaroties ar sankcijām, Krievija ir novirzījusi uz citām valstīm tehnoloģiju, aprīkojuma un citu militārajām vajadzībām nepieciešamo preču ražošanu, paļaujoties uz piegādātājiem citās valstīs, lai iegādātos šīs preces, norādīja ASV Finanšu ministrija.

"Krievija ir atkarīga no personām un organizācijām trešās valstīs, lai apgādātu savu armiju un turpinātu savu briesmīgo karu pret Ukrainu, un mēs nevilcināsimies saukt viņus pie atbildības," paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

ASV Finanšu ministrija piebilda, ka Krievija ir izmantojusi "citādi likumīgas ekonomiskās attiecības" ar citām valstīm. Struktūras Ķīnā, Turcijā un AAE ir sūtījušas Krievijai divējāda lietojuma preces, piemēram, sastāvdaļas, kas ir būtiskas Krievijas ieroču sistēmām, norādīja ministrija.

Kazahstānas kravu plūsma caur Klaipēdas ostu šā gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā četrkāršojās un sasniedza 63 100 tonnu, tomēr Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika atzīst, ka Lietuvas stingrā politika starptautisko sankciju ievērošanā liedz tai izmantot Vidusāzijas valsts potenciālu, un ieguvēja no tā esot Latvija.

Kazahstānas uzņēmēji labprātāk izvēlas Latvijas ostas vairāku iemeslu dēļ, piemēram, Latvijā esot pielaidīgāka attieksme pret starptautisko sankciju ievērošanu, apgalvoja Šileika, kurš kā citus iemeslus minēja to, ka Latvija ir ģeogrāfiski tuvāk, kā arī Kazahstānas kravu veidu, piemēram, ogles.

Viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka Kazahstānas eksportētāji bažījas par Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" īstenoto stingro sankciju politiku, jo pastāv riski zaudēt kravu, kurā pat nav sankcijām pakļauto preču, ja tā tiek pārvadāta vagonā, kas saistīts ar sankcijām pakļautu biznesu.

Šileika stāstīja, ka, cik viņam zināms, Latvijā netiek "pievērsta uzmanība, kam pieder vagons, kamēr krava nav pakļauta sankcijām", tādējādi vagonu deficīta situācija Kazahstānas eksportētājiem Latvija kļūst pievilcīgāka.

Izvērtējot nesenā Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma atziņas par privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību, Latvijā arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norāda, ka EST spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora vidi, mazina korupcijas riskus, nodrošina sankciju ieviešanu, tādējādi stiprinot mūsu valsts stabilitāti un drošību.

ASV Finanšu ministrija noteikusi sankcijas Krievijas miljardieriem, Krievijas "Alfa Bank" dibinātājiem un akcionāriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam.

Viņi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pameta valsti, tomēr nonāca Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sankciju sarakstos. Arī pašai bankai ir piemērotas ES un ASV sankcijas.

Viņu vārdi parādījušies Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) publicētajā atjauninātajā ASV sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Lielbritānijas valdība Fridmanu un Avenu dēvē par "prokremliski noskaņotiem oligarhiem", kas cieši saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ES sankciju sarakstā Avens nodēvēts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, kurš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis no tiem labumu.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši 1,76 miljardus eiro, kas ir par 20, 6% jeb 454, 59 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā 2022. gadā — iemesls ir salīdzinoši slikta tirgus situācija būvniecībā, koka taras segmentos.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2023. gada I pusgadā lielākus eksporta ienākumus nesis apaļkoksnes, kurināmās koksnes un saplākšņa eksports, savukārt mazāki ienākumi ir no zāģmateriālu, kokskaidu plātņu, taras, mēbeļu eksporta. Tāpat sarucis ir arī meža nozares produkcijas importa apmērs no 816, 4 milj. eiro pērn līdz 543, 4 milj. eiro šogad.

Cita situācija

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss uzsver, ka 2023. gada pirmā pusgada datus īsti korekti salīdzināt ar 2022. gada analoga laika datiem nevar, jo ir notikušas nepieredzētas izmaiņas, kas Latvijas meža nozarei ir ar negatīvu ietekmi. "Tas, ka Krievijas un Baltkrievijas koksnes produkti, kuri tika importēti, Latvijā un visā Eiropas Savienībā ir pakļauti sankcijām un tos nepērk un ir pareizi, jo tādējādi netiek uzturēts šo agresorvalstu ienākumu līmenis, taču līdz sankciju spēkā stāšanās brīdim kopumā ik gadu no šīm austrumu valstīm Latvija importēja vienu miljonu m3 zāģmateriālu, kur daļa tika pārstrādāta namdaru un galdniecības izstrādājumos, daļa - koka būvēs, mēbelēs u. tml., bet kaut kāda daļa arī tika eksportēta kā zāģmateriāli," skaidro K. Klauss.

Mēģinot novērst Rietumu sankcijām pakļauto preču nonākšanu Krievijā no Lietuvas caur citām valstīm, Lietuva vēlas Eiropas Savienības (ES) atļauju noteikt nacionālo aizliegumu atsevišķu preču izvešanai no valsts, otrdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

"Pašlaik apspriestais paredz, ka būs ierobežojumi noteiktu preču izvešanai no Lietuvas uz trešajām valstīm," Landsberģis sacīja žurnālistiem.

"Tas nozīmē, ka būs pilnīgs [noteiktu preču] eksporta aizliegums uz citām valstīm arī tad, ja tās nav iesaistītas karā, jo mēs vienkārši nespējam visu kontrolēt," viņš paskaidroja.

Ministrs sacīja, ka tāds aizliegums vispirms tiks attiecināts uz dubultas pielietojamības precēm.

"Pašlaik ar partneriem Briselē apspriežam nacionālo ierobežojumu pielietošanu," teica Lietuvas ārlietu ministrs, paskaidrojot, ka ES tiesību normas paredz iespējas noteikt ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz dubultas pielietojamības precēm, lai novērstu to nonākšanu agresorvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, izmantojot Lietuvas ārējo robežu, kas ir arī ES ārējā robeža.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Zviedrija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, paziņojusi, ka jaunā sankciju pakete cita starpā paredz pasākumus pret iepriekš noteikto sankciju apiešanu, kā arī jaunu juridisko un fizisko personu iekļaušanu "melnajos sarakstos".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi novērtējusi jaunās sankcijas.

"Tās dos vēl vienu triecienu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnai, padarot stingrākus eksporta ierobežojumus un vēršoties pret struktūrām, kas atbalsta Kremli," paziņojusi Leiena. Viņa norādījusi, ka pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu liegs Krievijai iegūt preces, kuras tai liegts pārdot saskaņā ar iepriekš pieņemtajām sankcijām.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu,* kurā norādīts uz riskiem vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. Vai mēs kā valsts esam darījuši visu iespējamo, lai mazinātu savus atkritumu kalnus, un vai ar pašreizējiem mērķiem spēsim panākt, ka atkritumi tiek ne tikai sašķiroti, bet arī pārstrādāti?

Šī joma diemžēl ir atstāta novārtā. Tā vietā, lai vecinātu investīcijas pārstrādes attīstībā, galvenokārt tās tiek virzītas turpat, kur nonāk lielākā daļa nepārstrādāto atkritumu – tas ir atkritumu poligonos.

Pārstrādes infrastruktūras vietā – daudzmiljonu atkritumu poligoni

Jau 2025. gadā Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm būs jāsagatavo 55% sadzīves atkritumu atkalizmantošanai un pārstrādei, kā arī jāpārstrādā 65% iepakojuma. Savukārt 2035. gadā atkritumu poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas datu un rīcībpolitiku analīzi, EK uzskata, ka Latvijai pastāv risks šos mērķrādītājus nesasniegt. Salīdzinot situāciju Latvijā, Baltijas valstīs un citur Eiropā, kopumā izskatāmies salīdzinoši labi – politiskā līmenī ir radīts saprotams, taču vēl gana uzlabojams normatīvo aktu kopums, kam jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. Bet praksē atduramies pret pamatīgu problēmu: proti, lielākā daļa – 70% vai pat 80% – Eiropas naudas tiek novirzīta atkritumu poligonu attīstībai, atstājot novārtā šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru.

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā, teikts jaunākajā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) informatīvajā izdevumā par Nacionālā risku novērtējumā gūtajiem rezultātiem un secinājumiem.

2023.gada ziņojums atklāj galvenos izaicinājumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) jomā. Pārskatā idenficiēti trīs jauni riski, kas skar Latvijas finanšu sistēmu un kuriem tuvākajā nākotnē ir nepieciešami atbilstoši risku mazināšanas pasākumi.

Pirmkārt, strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā.

Lūgts detalizētāk komentēt šo risku, FID atbildēja, ka pilnais minētais novērtējums tuvākajā laikā tiks izskatīts Finanšu sektora attīstības padomē. Pēc tā izskatīšanas tas būs pieejams arī publiski, iespējams, jau oktobra beigās. Attiecīgi tad arī medijiem un ikvienam interesentam būs piekļuve šim dokumentam, lai gūtu detalizētāku ieskatu rezultātos un secinājumos.

Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju ir iesaldēti apmēram 73 miljoni eiro, pavēstīja Latvijas Bankā.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ir identificējuši sešas fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 34 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Latvijas Bankā norādīja, ka finanšu iestādes datus sniegušas atbilstoši līdz piektdienas, 14.jūlija, dienas beigām veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās.

Igaunijā trešdien plkst.10 stājies spēkā aizliegums valstī iebraukt transportlīdzekļiem ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm.

Tādējādi Igaunija izpilda Eiropas Komisijas (EK) papildu interpretāciju par 8. septembrī paziņotajām sankcijām Krievijai, saskaņā ar kuru Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem nav atļauts iebraukt Eiropas Savienībā (ES) teritorijā.

Latvija turpmāk neielaidīs automašīnas ar Krievijas numura zīmēm 

Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim no šodienas...

"Sankcijām Krievijai ir viens mērķis - likt agresorvalstij atkāpties savas valsts robežās. Tā kā Eiropas Komisija nupat sniedza papildu skaidrojumu par pašreizējām sankcijām un Igaunija uzskata, ka ir jāizmanto visi līdzekļi, lai paaugstinātu agresijas cenu Krievijai, mēs, konsultējoties ar Latvijas un Lietuvas iestādēm, esam nolēmuši, ka ierobežojumi ir visefektīvākie, ja sankcijas tiek piemērotas kopā," paziņoja Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss.

Iebraukššanas aizliegums ir spēkā neatkarīgi no tā, kādu iemeslu dēļ transportlīdzekļa īpašnieks vai lietotājs uzturas Igaunijā vai ES.

Transportlīdzekļi ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm var izbraukt no Igaunijas, šķērsojot ārējo robežu, vai šķērsot ES iekšējās robežas.

Transportlīdzeklim ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm ierodoties robežšķērsošanas vietā, Igaunijas Nodokļu un muitas departaments veiks attiecīgās procedūras. Lietotājam vai īpašniekam būs vai nu jāatgriežas Krievijā kopā ar transportlīdzekli, vai jāšķērso robeža bez tā.

Jau vēstīts, ka no otrdienas plkst.18 personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt ES caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām.

Arī Lietuva otrdien paziņoja, ka caur robežkontroles punktiem valstī vairs netiks ielaistas automašīnas ar Krievijas numura zīmēm.

Eiropas Komisija 8.septembrī publicēja skaidrojumus par importu un preču ievešanu no Krievijas. Tajos teikts, ka ir aizliegts ievest personīgās automašīnas un personīgās mantas. Vēlāk Eiropas Komisija paziņoja, ka šim sarakstam ir konsultatīvs raksturs un ES valstīm individuāli jāizlemj, vai noteikt aizliegumus.

25 uzņēmumi no Vācijas, Francijas, Šveices, Ungārijas, Slovākijas, Itālijas, Igaunijas, Lietuvas, Austrijas un Polijas pārdod preces Krievijas uzņēmumiem, kuri nodrošina Krievijas armiju ar mikroshēmām, munīciju un citām militāra lietojuma precēm, teikts pētnieciskās žurnālistikas izdevuma "The Insider" trešdien publicētā ziņojumā.

Starp Eiropas uzņēmumu pārdotajām precēm bija mikroshēmas raķetēm, optiskās šķiedras nakts redzamības ierīcēm, taktiskie zābaki, bruņuvestes, komponenti karakuģu dzinējiem un daudz kas cits.

Krievijas aizsardzības resora uzņēmumiem nepieciešamo aprīkojumu ieved militārie darbuzņēmēji, kas izvairās no iekļūšanas sankciju sarakstos.

"The Insider" atzīmēja, ka viens no šādiem darbuzņēmējiem ir Maskavā bāzētais "Stan", kas izstrādā mūsdienīgus darbgaldus un ir daļa no Krievijas aizsardzības konglomerāta "Rosteh". Korporācijai "Rosteh" ir noteiktas sankcijas, bet "Stan", kas izvairījies no sankcijām, pērnā gada jūlijā saņēmusi tehnisko aprīkojumu no Vācijas uzņēmuma "Vansped Logistics".

Pēdējo trīs gadu laikā bieži esam atradušies nezināmā priekšā – Covid-19 pandēmija un tās radītās sekas, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, energoresursu pieejamība un izmaksas, kā arī straujais inflācijas pieaugums. Tas radījis situāciju, kad izdarīt nākotnes prognozes ir sarežģīti, taču ne neiespējami. Nenoteiktības sajūta iesēdusies ne vien privātpersonu, bet arī juridisko personu prātos, radot sava veida ekonomisko stagnēšanu.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance rāda, ka 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājušies gan importa, gan eksporta apjomi. Rādītāji ir ļoti tuvu pērnā gada rezultātiem, taču jāņem vērā fakts, ka pagājušā gada sākumā – janvārī, februārī, vēl nebija sācies Krievijas iebrukums Ukrainā. Tādēļ šķiet, ka attīstība ir iestagnējusi, lai neteiktu vairāk. Te gan svarīgi piezīmēt, ka sākusi strādāt daļa sankciju, kas atstāj būtisku ietekmi uz eksportu un importu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas šogad martā, salīdzinot ar februāri, Latvijā pieaugušas par 0,7%, bet gada griezumā – marts pret 2022. gada martu – palielinājušās par 17,3%. Inflācija ar visu EURIBOR likmju pieaugumu nebremzējas tik strauji, kā cerēja Eiropas Centrālas banka, kas, savukārt, liecina par to, ka tirgū joprojām ir nauda, taču tā tiek tērēta patēriņā. Jau pavisam drīz, 4. maijā, Eiropas Centrālā banka nāks klajā ar jaunāko paziņojumu par EURIBOR likmju izmaiņām. Prognozēju, ka kārtējais likmju kāpums būs 0,25%-0,5% robežās.

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Kopš 2016.gada pastāvīgi samazinās jaunu fizisko personu maksātnespējas procesu skaits. Ja 2016.gadā tika pasludināts 2431 maksātnespējas process, tad 2022.gadā 1302, kas ir samazinājums par 46%, liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" reģistrā iekļautā informācija.

Šī gada pirmo divu ceturkšņu dati liecina, ka jaunu ierosināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ir līdzvērtīgs pagājušā gada attiecīgam laika periodam.

Fizisko personu maksātnespēja Latvijā ir pieejama kopš 2010.gada, ar mērķi pēc iespējas pilnīgāk apmierināt aizdevēja intereses un vienlaikus dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām, atjaunojot maksātspēju.

"Pēc Maksātnespējas likuma pieņemšanas pirms 13 gadiem, to izmantojuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, lai atbrīvotos no savām saistībām, par kurām vairs nespēja norēķināties. Mūsu apkopotie dati liecina, ka jau kopš 2016.gada jaunu fizisko personu maksātnespējas lietu ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Pērn bija vērojama neliela Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekme, kas veicināja strauju inflācijas kāpumu un Euribor likmju celšanos, kā rezultātā pasludināto maksātnespējas lietu skaits nedaudz pieauga, tomēr svārstības nav bijušas ļoti būtiskas," informē AS "Kredītinformācijas Birojs" izpilddirektors Intars Miķelsons.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.