Transports un loģistika

Latvija iegūst no Klaipēdas ostas nespējas izmantot Kazahstānas kravu potenciālu

LETA/BNS, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

Kazahstānas kravu plūsma caur Klaipēdas ostu šā gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā četrkāršojās un sasniedza 63 100 tonnu, tomēr Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika atzīst, ka Lietuvas stingrā politika starptautisko sankciju ievērošanā liedz tai izmantot Vidusāzijas valsts potenciālu, un ieguvēja no tā esot Latvija.

Kazahstānas uzņēmēji labprātāk izvēlas Latvijas ostas vairāku iemeslu dēļ, piemēram, Latvijā esot pielaidīgāka attieksme pret starptautisko sankciju ievērošanu, apgalvoja Šileika, kurš kā citus iemeslus minēja to, ka Latvija ir ģeogrāfiski tuvāk, kā arī Kazahstānas kravu veidu, piemēram, ogles.

Viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka Kazahstānas eksportētāji bažījas par Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" īstenoto stingro sankciju politiku, jo pastāv riski zaudēt kravu, kurā pat nav sankcijām pakļauto preču, ja tā tiek pārvadāta vagonā, kas saistīts ar sankcijām pakļautu biznesu.

Šileika stāstīja, ka, cik viņam zināms, Latvijā netiek "pievērsta uzmanība, kam pieder vagons, kamēr krava nav pakļauta sankcijām", tādējādi vagonu deficīta situācija Kazahstānas eksportētājiem Latvija kļūst pievilcīgāka.

Asociācijas prezidents, kurš vada arī Klaipēdas ostā bāzēto uzņēmumu "Klaipedos konteineriu terminalas", paziņoja, ka Lietuvas osta nespēj izmantot Kazahstānas potenciālu un gadā zaudē ap 0,3 miljoniem tonnu kravas.

No Kazahstānas caur Klaipēdas ostu tiek pārvadātas dažādas izejvielas, dzelzs sakausējumi, minerālmēslojums, naftas un pārtikas produkti.

Pērn kravu plūsma starp Lietuvu un Kazahstānu pieauga par 86% līdz 0,2 miljoniem tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums

LETA, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Uzņēmējiem šī problemātika ir ļoti būtiska un LTRK biedri par to mūs regulāri informē," sacīja Lielpēteris, piebilstot, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot.

"Lai arī var teikt, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi šīs uzņēmēju problēmas, uzņēmēji sagaida raitāku virzību šo problēmjautājumu risināšanā," sacīja valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā LTRK rosinājumi risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā dalāmi divās daļās - darbnespējas lapu izmaksas darba devējam un citi saistītie jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums.

Joprojām pozitīva tendence saglabājas mazo ostu kravu apjoma pieaugumā, kas palielinājies par 12%.

Ņemot vērā kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu salīdzinot ar pērno gadu, ostas aktīvi meklē risinājumu, veidojot jaunus loģistikas koridorus un attīstot alternatīvas piegāžu ķēdes, tādējādi veicinot pieaugumu atsevišķos kravu segmentos un ilgtermiņā kāpinot kopējo kravu apjomu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Neskatoties uz kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, pieaug labības kravu apjoms gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos. Par 6,4% pieaudzis labības kravu apjoms ostās, savukārt dzelzceļa pārvadājumos šajā kravu segmentā apgrozījuma palielinājums bijis par 28%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot diskusijas ar nozaru politikas veidotājiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas biedri Jelgavā tikās ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējiem būtiskus problēmjautājumus un meklētu tiem labākos risinājumus.

Iezīmējot šobrīd uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška, kā ļoti būtisku uzsvēra jautājumu par darba nespējas lapu apmaksas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, vienlaikus norādot uz gadījumiem, kad darba nespējas attaisnojums no ārstu puses tiek izsniegts nepamatoti. "Lai arī 2022.gadā tika izdarītas izmaiņas dienu skaitā, kas par slimošanu jāapmaksā darba devējam (iepriekš - 10 dienas, tagad - 9 dienas (no tām viena uz darbinieka rēķina), joprojām neesam konkurētspējīgi Baltijas reģionā - Lietuvā darba devējs apmaksā divas slimošanas dienas, Igaunijā - 4. Jāpiebilst, ka Latvijā darba devēji 2022.gadā slimības naudās izmaksāja 350 miljonus eiro, Igaunijā - 260 miljonus eiro un Lietuvā - 70 miljonus eiro.," uzsvēra I.Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas

LETA, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," teica Gorkšs.

Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

"Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā," atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kamēr Latvija vilcinās, Klaipēda jau plāno LNG termināļa paplašināšanu

Db.lv, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada enerģētikas krīze Eiropā padarīja Klaipēdas LNG termināli par ļoti nozīmīgu visam reģionam. Tagad mūsu dienvidu kaimiņiem pavērušās iespējas ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt tā pozīcijas, vēsta lrytas.lt.

Kad Krievija ķērās pie tā sauktās "gāzes šantāžas", vairākas Eiropas valstis sāka plānot savu LNG termināļu būvniecību, taču Lietuva jau sen bija izpildījusi šo mājasdarbu – LNG pārvadātājs “Independence”, kas paredzēts kā peldoša LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienība, Klaipēdā darbojas kopš 2014. gada.

Šā gada janvārī Somijas Inko ostā tika atvērts vēl viens terminālis, bet poļi plāno tādu būvēt Gdaņskas līcī.

"Iekustināti ir arī mūsu kaimiņi latvieši. Saeima Skultes LNG termināli ir atzinusi par lielu valsts projektu, kas jāpabeidz līdz 2024. gadam. Taču Latvijas galvenais gāzes piegādātājs “Latvenergo” gandrīz vienlaikus noslēdza piegādes līgumu uz desmit gadiem ar Klaipēdas LNG termināli. Tas nozīmē, ka topošais terminālis Latvijā zaudēja savu galveno pircēju un tam nācās lūgt valsts palīdzību," raksta lrytas.lt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jaunais dzelzceļa savienojums Rīgas ostā atslogos pilsētu no kravas autotransporta

Db.lv, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No decembra sākuma starp diviem Rīgas brīvostā strādājošajiem termināļiem – Rīgas universālo termināli (RUT) un Baltic Container Terminal (BCT) ir uzsācis kursēt regulārs konteineru vilciens jeb “shuttle train”, nodrošinot ātrāku un drošāku konteineru nogādi uz terminālos apkalpotajiem kuģiem.

Tādējādi tiek ne vien uzlabota kravu aprite ostas teritorijā, bet arī no autotransporta atslogota termināļu infrastruktūra, ostas autoceļi un, kas būtiski ostai piegulošu apkaimju un citiem Rīgas iedzīvotājiem - arī pilsētas ielas.

Pārvadājumu nodrošina lielākais privātais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar ostas uzņēmumiem Jaunzeltiņi, RUT un BCT.

Līdz šim konteineri starp Rīgas ostas termināļiem tika pārvietoti tikai ar autotransportu, būtiski noslogojot Rīgas pilsētas ielas, ostas autoceļus un terminālu infrastruktūru. Jaunais “shuttle train” projekts ir svarīgs notikums Rīgas ostai, jo pirmo reizi ir izveidots alternatīvs risinājums autotransporta pārvadājumam, kas savieno divus lielākos un noslogotākos terminālus Rīgas ostā. Regulārs vilciena pārvadājums ir drošs veids, kā ostas klientiem - kravu nosūtītājiem, konteineru īpašniekiem un kuģošanas līnijām ātri, ērti un vienmēr laikā nogādāt savus sūtījumus uz kuģiem Rīgas ostas terminālos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Starptautiskie kravu pārvadājumi – kā digitālās platformas palīdzēs Tavam biznesam

Sadarbības materiāls, 01.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “LNK Industries” Klaipēdas ostā ir īstenojis trīs nozīmīgus attīstības projektus - divu mola konstrukcijas atbalsta sienu izbūvi un enkurošanas sistēmas izveidošanu, kas kļuva par Dienvidu mola rekonstrukcijas noslēdzošo etapu.

Tika izbūvēti vairāk nekā 300 metri zemūdens sienas, kas veidota no viļņlauža konstrukcijā ieurbtām tērauda caurulēm, kā arī uzstādīta atbalstsienas zemūdens enkurošanas sistēma vairāk kā 120 metru garumā. Darbi tika veikti ostas vārtu akvatorijā no peldošajām platformām 24 stundas diennaktī un tika pabeigti noteiktos termiņos.

Trīs realizēto projektu kopējā līgumu summa veido nedaudz vairāk kā 24 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savstarpēji saslēgto tērauda cauruļu atbalstsienas kopējais garums ir 325 metri. Šāda grunts necaurlaidīga konstrukcija izveidota ieurbjot kanāla gruntī, 28 metru dziļumā līdz pat 30 metru garas tērauda caurules. Urbšana veikta caur esošā mola uzbērumu – granīta akmeņiem un betona blokiem. Šajā projektā tika pielietota Skandināvijas valstīs izplatīta DTH tehnoloģija, kas caur cietajiem iežiem ļauj ieurbt liela izmēra pāļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, mežsaimniecības un kokrūpniecības kravas arī pērn bijusi lielākā kravu grupa Rīgas ostā, ko krauj 15 stividorkompāniju termināļos. 2022. gadā pārkrautie 5,5 miljoni tonnu koksnes produktu veidoja 23% no kopējā ostas kravu apgrozījuma.

2022. gads bijis izaicinājumu pilns visās nozarēs, bet Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes sektorā tas bija force majore gads, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

“Visas pārmaiņas nozares tirgos 2022. gadā viennozīmīgi izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Pirms kara Krievija, Baltkrievija un Ukraina nodrošināja Eiropai aptuveni 60 % no bērza saplākšņa patēriņa, 10 % no skujkoku dēļu patēriņa un vienu trešdaļu no granulu tirgus apjoma. Sākoties karam, sankcijām un kokmateriālu piegāžu pārtraukšanai no šīm valstīm, tirgus ažiotāža pacēla koksnes produktu cenas neiedomājamā augstumā. Savukārt gada beigās piedzīvojām tikpat strauju cenu kritumu, ko izraisīja recesija pasaules ekonomikā, būvniecības tirgus sagruvums un kokmateriālu pārprodukcija”, tā K.Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajām Latvijas ostām būs vienotas prasības ostu maksai, kā arī atvieglojumu un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai, paredz otrdien valdībā atbalstītais noteikumu projekts.

Ministru kabineta (MK) noteikumi "Kārtība, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksas, to atvieglojumus, ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus" izstrādāti, pamatojoties uz Ostu likumu. Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka Latvijas lielajām ostām paredzētas vienotas, pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas prasības ostu maksai, to atvieglojumiem un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta regulai šie noteikumi neattiecas uz mazajām ostām.

Ostu likums paredz, ka ostas maksas un ostu pakalpojuma tarifa robežlīmeņus nosaka ostas pārvalde. SM skaidro, ka, ņemot vērā Eiropas Parlamenta regulas ieteikumus, lai ostu maksas būtu efektīvas, tās katrā atsevišķā ostā būtu jānosaka pārredzami atbilstoši ostas komercstratēģijai un investīciju plānām un - attiecīgā gadījumā - ar vispārējām prasībām, kas noteiktas attiecīgās dalībvalsts vispārējās ostu politikas ietvaros. SM arī norāda, ka attiecībā uz minētajiem ostu pakalpojumiem būtu jāparedz kārtība, lai nodrošinātu, ka maksas tiek noteiktas pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā un ir samērīgas ar sniegtā pakalpojuma izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Rīgas ostas stividorkompānijām kokmateriālu kravu segmentā - SIA “Jaunmīlgrāvja ostas kompānija” ir noslēgusi divu gadu laikā īstenoto projektu „Zaļās inovācijas ar digitalizētu kraušanas procesu”. Lai uzlabotu kravu apstrādes ātrumu un energoefektivitāti, projekta ietvaros uzņēmumā uzstādīts ar elektrodzinēju darbināms celtnis, kā arī ieviesta īpaša sistēma, digitalizējot un automatizējot kravu apstrādes procesu attiecībā uz svēršanu, pārkraušanu un uzglabāšanu.

Ar elektrodzinēju darbināmais mobilais celtnis, kas īpaši pielāgots uzņēmuma SIA „Jaunmīlgrāvja ostas kompānija” vajadzībām, ļauj apkalpot lielāka izmēra kuģus un pārkraut smagākas kravas, vienlaikus nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu līdz pat 80% salīdzinājumā ar iepriekš kravu apstrādē izmantotajām tehnoloģijām.

Uzņēmuma klienti turpmāk varēs saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu un ietaupīt izmaksas. Ieviešot digitalizētu kraušanas sistēmu, paaugstinājusies arī klientu transporta efektivitāte, samazinot kaitīgo izmešu daudzumu un izvairoties no kravas transportlīdzekļu svara pārsniegumiem.

„Mēs esam gandarīti, ka ir veiksmīgi noslēgusies projekta īstenošana un jau šobrīd varam piedāvāt saviem klientiem pakalpojumus, kuri ir ne tikai ir videi draudzīgāki, bet arī efektīvāki, samazinot iepriekš nepieciešamo laiku un izmaksu apjomus kravu apstrādē. Mums ir būtiska gan sava, gan savu klientu konkurētspēja un produktivitāte, tāpēc investīcijas uzņēmuma attīstībā, digitālos un energoefektīvos risinājumos ir svarīgs priekšnosacījums ilgtermiņa sadarbībai”, norāda SIA „Jaunmīlgrāvja osta kompānija” valdes locekle Jeļena Rjabaja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas pārvaldei būs jāsamaksā Latvijas būvuzņēmumam AS "BMGS" gandrīz pusmiljons eiro par papildu darbiem piestātnes rekonstrukcijas laikā, nolēmusi Lietuvas Apelāciju tiesa.

Tiesa 4.jūlijā atcēla Klaipēdas apgabaltiesas 8.marta lēmumu un noteica izmaksāt Latvijas uzņēmumam 499 400 eiro, kurus ostas pārvalde bija iemaksājusi glabāšanai, bet procenti ar likmi 5% gadā netika piespriesti, jo Klaipēdas ostas vadība nevairījās no līdzekļu samaksas - tā nekavējoties sāka noskaidrot, kuram no diviem konsorcija uzņēmumiem izmaksāt līdzekļus.

"Līguma izpildes laikā faktiskā situācija attiecībā uz atbildīgā partnera iecelšanu mainījās," norādīja Lietuvas Apelāciju tiesa. "No līguma parakstīšanas brīža 2019.gada 16.novembrī tieši apelācijas sūdzības iesniedzējs ["BMGS"] kļuva par atbildīgo partneri, kas attiecībās ar atbildētāju [ostas pārvaldi] darbojās abu partneru vārdā, tostarp jautājumā par atlīdzības saņemšanu no iestādes par faktiski veiktajiem līguma darbiem," secināja tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK un LTRK iesniedz Finanšu ministrijai ieteikumus darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā

Db.lv, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ASV pastiprinās stratēģisko sadarbību ar Kazahstānu un Centrālāzijas reģionu

Db.lv, 06.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pastiprinās stratēģisko partnerību ar Kazahstānu, veidojot ciešāku ekonomisko sadarbību ar Kazahstānu un pārējām Centrālāzijas reģiona valstīm, savas pirmās oficiālās vizītes laikā Kazahstānā paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

“Vēlos uzsvērt, ka stratēģiskā partnerība starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kazahstānu piedzīvo ļoti strauju attīstību. Kopš 1991. gada decembra, kad ASV kā pirmā valsts atzina Kazahstānas neatkarību, ASV ir stingri apņēmušās atbalstīt Kazahstānas un visa reģiona valstu suverenitāti, teritoriālo integritāti un neatkarību” pauda E. Blinkens.

Viņš arī uzsvēra, ka ASV uzņēmēji jau sākotnēji bija vieni no pirmajiem, kas investēja Kazahstānā, ieguldījumiem kopš 1991. gada pārsniedzot 50 miljardus ASV dolāru. Tāpat vizītes laikā E. Blinkens paziņoja par papildus 25 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Vidusāzijas valstu Ekonomiskās noturības iniciatīvai, kas kopumā tagad veidos 50 miljonus ASV dolāru. Šīs palīdzības uzdevums ir plašāka reģionālās ekonomikas attīstīšana, jaunu eksporta tirgu izveide un privātā sektora investīciju piesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts nav atsaukusies aicinājumam pārrunāt tālāko Skultes termināļa projekta virzību

LETA, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš valdības lēmuma par Skultes termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas nav atsaukušās AS "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai, pauda viena no "Skulte LNG Terminal" akcionāra AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka valsts iesaiste LNG termināļu infrastruktūras izveidei ir tipiska visur Eiropā. Somijas un Lietuvas termināļu gadījumā valsts iesaiste un atbalsts ir mērāms daudzu desmitu miljonu eiro apmērā katru gadu.

Latvijas gadījumā šāda iesaiste pat nebūtu nepieciešama, ja AS "Latvenergo" nebūtu noslēdzis 10 gadu līgumu ar Lietuvas Klaipēdas termināli.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

"Zīmīgi un reizē arī ļoti savdabīgi ir tas, ka šāds līgums tika noslēgts burtiski dažas dienas pēc tam, kad Latvija lēma par sava termināļa nepieciešamību un Skultes terminālim tika piešķirts Nacionālā Interešu objekta statuss," pauda Vība, skaidrojot, ka Klaipēdas terminālis un lietuvieši tādējādi "ļoti eleganti izmantoja situāciju, lai bremzētu sava konkurenta Skultes termināla attīstību Latvijā". Vība arī uzsvēra, ka šis 10 gadu līgums var tikt definēts kā mūsu valsts garantija, kas bez nekādām diskusijām, bez īpašas publicitātes ir iedota Klaipēdas terminālim.

Kā skaidroja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs, zinot, ka AS "Latvenergo" kā lielākais Latvijas dabasgāzes patērētājs ir "ieslēgts" uz 10 gadiem Klaipēdas līgumā, kā arī to, ka Skultes projekts prasa vērienīgas investīcijas no stratēģiskā investora puses, "Skulte LNG Terminal" lūdza no valsts iesaisti finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos darbības gados provizoriskā apmērā līdz pieciem miljoniem eiro gadā, atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

"Šī valsts iesaiste tiktu atlīdzināta, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Tāpat tika lūgti daži administratīvas dabas atvieglojumi," skaidroja Vība, piebilstot, ka, viņaprāt, tā nav liela cena par Latvijas energoneatkarību, ja salīdzina ar līdzīgu situāciju citās valstīs, kā arī, ja salīdzina ar Latvijas valsts iespējamo plānu termināli būvēt pašiem, kas valsts budžetam būtu ievērojamas izmaksas, turklāt būvniecības process notiktu arī daudz ilgāk birokrātiskā sloga iepirkumu veikšanā un citu jautājumu dēļ.

Vība skaidroja, ka uzņēmums no valsts puses sagaida konstruktīvu dialogu un pauda nožēlu, ka tas šobrīd nenotiek.

"Kopš valdības lēmuma par termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas vismaz pagaidām tā arī nav atsaukušās "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai. Uzskatām, ka abām pusēm būtu jāpāriet uz daudz intensīvāku sarunu ritmu, lai diskutētu tālākos scenārijus projekta veiksmīgai realizācijai," pauda Vība, piebilstot, ka fiziskas tikšanās būtu daudz produktīvāks sarunu veids nekā "simboliska vēstuļu sūtīšana reizi pāris mēnešos", uz dažām no kurām joprojām nav saņemtas atbildes.

Vība pauda pārliecību, ka šādas komunikācijas rezultātā varētu nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju, valsts ekonomikas un drošības interesēs.

Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams veltīt visas pūles, lai nenonāktu situācijā, kad "Latvija kārtējo reizi izšķiež vējā unikālu iespēju veicināt savai ekonomikai pozitīvu efektu radošu projektu līdzīgi, kā tas jau ir noticis iepriekš ar citiem vērienīgiem investīciju projektiem", kas, neredzot valsts ieinteresētību un politisko uzņēmību, to realizēšanā ir aizmigrējuši uz kaimiņvalstīm, kur rada jaunas investīcijas un darba vietas.

"Tā rezultātā ekonomikas attīstības ziņā pēdējā desmitgadē Latvijā turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm par spīti mūsu valsts priekšrocībām ar kvalitatīva darba spēka pieejamību un izdevīgu ģeogrāfisko atrašanas vietu," pauda Vība.

Viņš skaidroja, ka Latvijai vismaz nākamos 10-15 gadus būs nepieciešama dabasgāze, jo ar tās palīdzību tiek ražota elektroenerģija un siltums TEC. Tāpat dabasgāze tiek izmantota daudzos ražojošos uzņēmumos kā ērts un ilgtermiņā cenas ziņā salīdzinoši konkurētspējīgs enerģijas avots.

"Tuvāko gadu laikā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka. Lai noturētu elektrības frekvenci Baltijā vajadzīgajā līmenī, būs nepieciešamība ražot papildu elektrību. Tādā gadījumā dabasgāzes patēriņš provizoriski var pieaugt par trīs teravatstundām (TWh), no aptuvenā pēdējo gadu vidējā līmeņa, kas ir 10 TWh, līdz potenciāli 13 TWh gadā," skaidroja Vība, uzsverot, ka tāpēc viedoklim par to, kā pēc pāris gadiem Latvijā vairs netiks lietota dabasgāze, nav absolūti nekāda racionāla pamatojuma.

Viņš arī uzsver, ka tajā pašā laikā ir svarīgi audzēt atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas Latvijā, taču tas ir investīciju ziņā apjomīgs un laika ziņā ilgstošs process, tāpēc dabasgāzes kā enerģijas avota nozīmība Baltijas reģionā vidējā termiņā paliks ļoti būtiska.

Vība arī skaidroja, ka mūsu reģiona dabasgāzes tirgus ir jāskata Somijas, Baltijas un Polijas mērogā. Pašlaik šī reģiona ikgadējais patēriņš ir aptuveni 80 TWh, kamēr reģionā pašlaik esošo termināļu jauda, kuri atrodas Somijā un Lietuvā ir 60 TWh.

"Bieži ir dzirdēts arguments, ka šo termināļu jauda ir pietiekama, lai apgādātu Baltiju un Somiju, tomēr jāatgādina, ka jau pašlaik liela daļa no Klaipēdas termināļa jaudām tiek virzītas uz mēroga ziņā būtisko Polijas tirgu, tāpēc, manuprāt, tirgū ir vieta vēl vienam terminālim, kas atrastos Latvijā, tādējādi nodrošinot Latviju ne tikai ar energo neatkarību, bet arī ar jaunām investīcijām, darba vietām un augstu potenciālu izkonkurēt kaimiņvalstīs esošos termināļus," norādīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

Vība arī skaidroja, ka Latvijai ir unikāla dabas dota priekšrocība - Inčukalna dabasgāzes krātuve. Praktiski nekur citur Eiropā nav vērojama tāda ģeogrāfiska situācija, kur dabasgāzes krātuve atrodas tik tuvu jūrai un ir savienojama ar gāzes vadu, nešķērsojot pilsētas un citas blīvi apdzīvotas vietas. Tas nozīmē, ka Skultes gadījumā nav jāveic vērienīgas investīcijas LNG krātuvē, kā tas, piemēram, ir Klaipēdā un Somijā, kur šīs krātuves funkcijas pilda dārgs kuģis, bet ir iespēja virzīt piegādāto dabasgāzi tieši no termināla uzreiz uz Inčukalna krātuvi.

"Šāds risinājums prasa aptuveni četras reizes zemākas investīcijas. Tāpat dabasgāzei nav jāmēro daudzu simtu kilometru ceļš uz un no Inčukalna, kā tas ir konkurējošos termināļos, kas prasa būtisku enerģijas patēriņu un pārvades tarifu maksāšanu," pauda Vība, skaidrojot, ka attiecīgi Skultes risinājums spētu piedāvāt krietni zemāku termināļa tarifu nekā citi reģionālie termināļi, kas dotu iespēju pārņemt lielos dabasgāzes patērētājus no Klaipēdas un Somijas, kā arī rezultētos zemākās dabasgāzes un elektrības cenās Latvijas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets februāra otrajā pusē noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bolderājā attīsta lielgabarīta stiklaplasta konstrukciju ražošanu un eksportu

Db.lv, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2020. gada Rīgas ostas teritorijā Bolderājā veiksmīgi strādā un ražošanu attīsta uzņēmums “Baltic Industrial Composites”, ražojot un eksportējot lielgabarīta stiklaplasta konstrukcijas, un tādējādi sniedzot pienesumu arī kopējā Rīgas ostas kravu apgrozījuma nodrošināšanā.

Saražotās konstrukcijas ar kuģiem tiek eksportētas galvenokārt uz Skandināvijas valstīm, bet arī uz Eiropas valstīm, ASV, Kolumbiju un Meksiku.

Ostas uzņēmuma izpilddirektors Gints Briedis atzīst, ka uzņēmuma konkurētspējas pamatā ir atrašanās ostas teritorijā, kas dod iespēju lētāk un izdevīgāk transportēt lielizmēra konstrukcijas ar kuģiem, kā arī pašu apmācīti augsti kvalificēti darbinieki, kas ļauj nodrošināt nemainīgi augstu produkcijas kvalitāti.

“Stratēģisko mērķi, ko bijām izvirzījuši dibinot uzņēmumu - uzsākt lielgabarīta produkcijas ražošanu ostas teritorijā, esam veiksmīgi sasnieguši. Tas arī ir mūsu konkurētspējas pamatā - spēja saražot jebkura izmēra stiklaplasta konstrukcijas un nodrošināt to izdevīgu transportēšanu. Tagad galvenais ir investēt darbiniekos - viņu kvalifikācijas un darba apstākļu uzlabošanā. Kvalitātes ziņā mēs kompromisus nedrīkstam pieļaut, un, tā kā tehnoloģiskajā procesā ir daudz roku darba, tad kvalitātes nodrošināšana lielā mērā ir atkarīga no darbinieku kvalifikācijas, prasmēm un attieksmes” uzsver Gints Briedis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas stividorkompānijas 2024. gada četros mēnešos pārkrāvušas 2,54 milj. tonnu dažādu kravu, kas ir līdzvērtīgi 2023. gada 4 mēnešiem.

Ostas darbības stabilitāti nodrošina kravu veidu dažādība un jau tradicionālais uzsvars uz vietējās izcelsmes kravām. Šā gada 4 mēnešos apkalpoti 479 kuģi, pārvadāti 24 691 pasažieri, bet ar prāmi pārvadāto pašgaitas/ bez dzinēja ro-ro vienību skaits bija 31 945 un konteineru vienības - 1 967.

Vietējās izcelsmes kravu apjoms Liepājas ostā veido vairāk nekā 50 %. Labībai un labības produktiem, kokmateriāliem, šķeldai, cementam, kā arī ar prāmja līnijā pārvadāto kravu apjomam, ko nodrošina pašmāju rūpniecības uzņēmumi, pavasara mēnešos pievienojas arī Latvijā, Kurzemē iegūta kūdra. Liepājas ostas stividorkompānija “Mols L” jau ceturto gadu veiksmīgi sadarbojas ar SIA BaltBio”, kura pamatdarbība ir kūdras ieguve un transportēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzīta kravu apjoms, kas nāca no austrumiem vai arī tika nosūtīts uz austrumiem, sarūk; Latvijas ostas pamatā apkalpos Latvijas un Baltijas reģiona kravas.

Tādu atzinumu pauž Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš. Viņš uzsver, ka tā, kā bija, tā vairs nebūs. Iemesls ir jaunā ģeopolitiskā realitāte – jauna dzelzs priekškara nolaišanās uz Latvijas austrumu robežas, kura iemesls ir Krievijas invāzija Ukrainā un tam sekojošo starptautisko sankciju ieviešana pret Krievijas un Baltkrievijas precēm, tām slēdzot Eiropas Savienības (un ne tikai) tirgu, kā arī liedzot daudzu Eiropā (un ne tikai) ražoto preču ievešanu uz šīm valstīm. Pēc dažu nozares uzņēmēju domām, tranzīta sapnis Latvijā ir teju pilnībā izbeidzies, un tas savu ietekmi atstās ne tikai uz ostām un tajās strādājošajiem, bet arī transportu, jo īpaši dzelzceļu, kas bija galvenais tranzīta kravu pārvadātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā tika apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) finansējuma piešķiršana Latvijas ostu un loģistikas koridoru digitalizācijas projektam “Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi”.

Projekta vadību ir uzņēmusies Rīgas brīvostas pārvalde, un tajā piedalīsies Ventspils ostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Satiksmes ministrija, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, SIA “LDz Cargo”, VID Muitas pārvalde un Valsts robežsardze. Projekta ieviešanas finansējums ir 3,24 miljoni eiro, bet tā uzturēšanu un attīstību nākotnē nodrošinās pašas ostas.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš: “Ostas procesu digitalizācija un automatizācija ir mūsdienīgas ostas ikdienas darba sastāvdaļa, kas, nodrošinot arvien efektīvāku ostas darbību, paaugstina tās konkurētspēju. Rīgas ostā aktīvi attīstām un investējam viedo tehnoloģiju un IT projektos, kā arī sadarbojamies ar Latvijas inovāciju uzņēmumiem un uzturam aktīvu pieredzes apmaiņu ar Eiropas ostu inovāciju līderiem - Roterdamas, Triestes, Stokholmas un Plimutas ostām. Tas ļauj mums atrasties viedo tehnoloģiju ieviešanas kopienā un uzņemties līderību arī šajā Latvijas transporta un loģistikas nozarei svarīgajā digitalizācijas projektā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli nākamajā biznesa gadā, kas sākas oktobrī, izmantos seši klienti, informēja Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un LNG termināļu operators "Klaipedos nafta".

Gaidāms, ka 2024.gāzes gadā tiks regazificētas 34 terevatstundas (TWh) LNG, regazifikācijas līmenim saglabājoties šā gada apmērā. Gāzi Klaipēdas terminālim piegādās 34 LNG kuģi un termināļa pakalpojumus izmantos seši klienti, informēja "Klaipedos nafta".

Uzņēmuma komercdirektors Mindaugs Naviks apliecināja, ka Klaipēdas LNG darbība ir raita un gandrīz ar maksimālo jaudu.

Lielāko daļu jeb 24 TWh dabasgāzes nākamajā gadā saņems klienti Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuri pērn rezervēja ilgtermiņa LNG termināļa jaudu. Vēl četras TWh jaudas no tūlītējā tirgus tiks piešķirtas nākamgad, balstoties uz nepieciešamību importēt dabasgāzi, lai nodrošinātu izolētu elektrības sistēmas darbību, bet, ja tādas nepieciešamības nebūs, to jaudu varēs izmantot citos dabasgāzes pieprasījuma gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu sortimentā esošo griķu piegādātājvalstis gada laikā mainījušās – ja vēl pērn Krievija bija viena no lielākajām griķu importētājām, tad šobrīd kā griķu izcelsmes valsts uz iepakojuma visbiežāk figurē Kazahstāna.

Dienas Biznesa lasītāji pamatoti uzdod jautājumu, kādus griķus ēdam – Krievijas vai Kazahstānas, jo pat valsts institūciju atbildes nesakrīt. Importētājs pārliecināts, ka piegādātā prece tiešām ir no Kazahstānas.

Neimportējam, nē - importējam!

Runājot par griķiem no Kazahstānas vai no Krievijas, parasts veikala apmeklētājs uzreiz nevar apgalvot, kā runājot par apaļkoku importu no Kirgizstānas, sak, viņiem jau tādi neaug! Kazahstanā griķi aug un tīri labi, un globālajā tirgū valsts ir labi pamanāms spēlētājs. Proti, nav tieša pamata uzreiz pieņemt, ka Latvijā ienākošai precei izcelsmes valsts norādīta, lai tirgotājus preventīvi pasargātu no reputācijas riskiem, jo sankcijām pandēmijas superprodukts – griķi - nav pakļauti.

Komentāri

Pievienot komentāru