Apzinoties Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) nespēju vadīt raidorganizāciju pārejas procesu no analogā uz zemes ciparu formātu, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards organizēs projektā iesaistīto institūciju un uzņēmumu tikšanos.

Zināms, ka NRTP mediju telpā izplatījusi paziņojumu ar pārmetumiem satiksmes ministram par nespēju divu mēnešu laikā tikties, lai pārrunātu televīziju pāreju uz jaunu apraides formātu un raidīšanas izmaksām.

Satiksmes ministrs līdz ar šiem NRTP pārmetumiem uzskata, ka vajadzētu atsākt diskusiju par padomes lietderību. Ministrs piedāvā, ka NRTP funkciju - vadīt televīzijas raidorganizāciju pāreju uz apraidi ciparu formātā - pārņem Satiksmes ministrija (SM).

«Acīmredzot NRTP paši ar šo jautājumu galā netiks,» saka Gerhards.

Latvijas Televīzijas (LTV) pērnā gada naudas plūsma bijusi ar mīnusa zīmi — LTV izdevumi par 500 tūkstošiem latu pārsnieguši ieņēmumus, to šodien secinājusi Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP).

LTV kurators NRTP Sergejs Kārītis Diena.lv stāsta, ka NRTP sēdē mīnusus LTV vadība skaidrojusi ar gada nogalē veiktiem avansa maksājumiem.

Diena jau rakstījusi, ka parādos LTV nebūšot jāslīgst, tāpēc ka iepriekšējos gados izveidots peļņas uzkrājums. Toreiz NRTP locekle Ingrīda Brigita Stroda laikrakstam norādīja, ka LTV «barojas no veciem taukiem». Pēc viņas domām, LTV pērn nestrādāja gana saimnieciski.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konceptuāli ir atbalstījusi TV kanāla LTV1 pāreju uz ciparu apraidi no nākamā gada 1.marta, Db apstiprināja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Viņa paskaidroja, ka 3.decembrī panāks konceptuāls atbalsts, bet oficiālais lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ 10.decembrī.

«Lai gan sākotnēji tika paziņots, ka pēdējais no TV ētera kanāliem, kas pāries uz ciparu apraidi, būs LTV1, tomēr situācija ir mainījusies. Ņemot vērā LTV budžeta līdzekļus televīzijai nākas optimizēt līdzekļus un mēs ņemam to vērā» sacīja D.Buceniece, informējot, ka pārejot uz ciparu apraidi, tiks ietaupīti 560 tūkst. Ls.

NRTP jau iepriekš atļāvusi LTV7 no nākamā gada 1.marta pāriet uz ciparu apraidi.

Svarīgi, ka ētera TV kanālu pāreja uz ciparu apraidi Latvijā notiek vienlaicīgi, atzīmēja D.Buceniece, atgādinot, ka līdz 15.decembrim raidorganizācijām NRTP ir jāiesniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu. Pēc tam tiks pieņemt attiecīgs lēmums atkarībā no raidorganizāciju nostājas.

Vairākas radiostacijas priekšvēlēšanu laikā intervējušas pašvaldību deputātu kandidātus, nenorādot, ka materiāls ir reklāma, lai gan par intervijām saņēmušas samaksu, raksta laikraksts Diena.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konstatējusi, ka četrās radiostacijās pārraidīta slēptā reklāma, toties kopumā sešas raidorganizācijas nav ievērojušas priekšvēlēšanu aģitācijas likuma ierobežojumus.

Slēptās reklāmas saturs radiostacijās SWH+, Krievu hitu radio, PIK un Mix FM bijis vienāds - raidījumā «Mums ir tiesības» intervēti vairāki partijas PCTVL deputātu kandidāti. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka visas raidorganizācijas, izņemot Mix FM, par šo raidījumu saņēmušas 11 370 latu no Latvijas Cilvēktiesību komitejas, kas arī bija raidījuma autore.

Tā kā Mix FM pārraidīts identisks raidījums, NRTP ieskatā arī tā bija slēptā reklāma. Maksimālais sods par šādu pārkāpumu ir 5 tūkst. Ls.

Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) Monitoringa centrs ir konstatējis slēpto reklāmu TV3 seriālā UgunsGrēks, tāpēc NRTP ierosinājusi administratīvo lietvedību. Tagad TV3 būs jāsniedz paskaidrojumi un vēlāk tiks lemts par iespējamo raidorganizācijas sodīšanu, pastāstīja NRTP loceklis Sergejs Kārītis.

Pastāvot gan iespēja, ka lietvedība beigsies arī bez soda sankcijām, taču ir iespējams, ka TV3 var nākties maksāt sodu no 500 līdz 5000 latiem.

Monitoringa centrs ir izvērtējis slēpto reklāmu vairākās seriāla sērijās, kur varoņi sarunājās gan par medikamentiem, gan apdrošināšanu, pieminot arī mājaslapu adreses internetā, kur var iegūt papildu informāciju.

TV3 līdz NRTP lēmuma saņemšanai komentārus nesniegs, norādīja TV3 pārstāve Marta Zandersone.

Db.lv jau ziņoja, ka seriāla UgunsGrēks varoņi reizēm sāk uzvesties visai dīvaini - viņi pēkšņi nevis risina savstarpējo attiecību savijumus, bet pārrunā, kādas zāles vislabāk lietot, ja sāp galva vai ir kāda cita kaite, vai uzkrītoši iesaka viens otram dzert sula

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) nevar izslēgt, ka apraides atļauju Liepājā ieguvušo SIA TeleMedia centrs finansē kāda politiskā partija, jo tuvākas informācijas par šo firmu tās rīcībā nav. Db noskaidroja, ka uzvarētāja interešu lokā bijusi arī Skrundas militārā pilsētiņa.

NRTP par konkursa uzvarētājiem apraides atļaujas saņemšanai radio programmu veidošanā 87,5 - 108 megahercu diapazonā Ventspilī atzinusi Uģi Poli, bet Liepājā - SIA TeleMedia centrs, Db apstiprināja NRTP jurists Alens Ancāns. Konkursa uzvarētāju noteikšanai bijuši daudzi kritēriji, TeleMedia centrs prezentācija atšķīrusies ar inovatīvām idejām. Tomēr uzvarētājs nav atstājis nekādus kontaktus, izņemot juridisko adresi, apgalvoja A. Ancāns. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA TeleMedia centrs reģistrēta Rīgā, Miera iela 87A-14, tās valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi ir kāds Sergejs Fiščenko, kurš ir arī amatpersona šajā pašā adresē reģistrētajā SIA Latvian Development Holding un SIA Simplejet LV.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) secinājusi, ka raidījumu vadītājs Haralds Burkovskis ir pārkāpis likumu, vadot ziņu raidījumus un arī ierunājot reklāmas. Nākamnedēļ tiks lemts par tālāko lietas virzību.

Izrādās, ka NRTP jau ziemā spriedusi par šo jautājumu un raidorganizācijām nosūtītas vēstules, skaidrojot, ka H.Burkovskis nevar vienlaikus vadīt ziņu raidījumus un ierunāt reklāmas, ziņo diena.lv.

Tagad telekompānijai LNT un, iespējams, arī Latvijas radio tiks nosūtītas jaunas vēstules un būs jāsniedz paskaidrojumi, bet NRTP var lemt arī par soda sankcijām, pastāstīja NRTP locekle Dzintra Geka. Viņa noraida H.Burkovska laikrakstam Diena sniegto skaidrojumu, ka LNT raidījums TOP 10 esot šovs: «Mūsu juristi norādīja, ka tas ir analītisks ziņu raidījums. Viņš nav nekāds šovmenis.» Dz.Geka arī norādīja, ka padomes lēmums nekādā gadījumā nav politisks: «Ja kādam glauda pa spalvai, tad viss ir kārtībā, bet, tiklīdz glauda pret spalvu, tā apgalvo, ka tas ir politiski angažēts lēmums».

Pēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) aprēķiniem, ja analogajā apraidē paliktu tikai TV3 ar esošo tarifu un teritorijas noklājumu, 2010.gadā tiktu radīti 1.6 milj. Ls zaudējumi, tā Db informēja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka Radio un Televīzijas likumu, nosaka, ka parejas periodā LVRTC nodrošina elektroniskā sakaru tīkla darbību televīzijas programmuzemes apraidei analogajā formātā, bet elektroniskā sakaru tīkla uzturēšanas izmaksas sedz attiecīgās raidorganizācijas, kuras savā darbībā izmanto televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā.

Tādējādi atbilstoši minētajiem noteikumiem izriet, ka raidorganizācijai TV3 vajadzētu pašai atmaksāt izmaksas, ja tā vienīgā ir nolēmusi turpināt raidīt analogajā formātā.

«Iespējams, attīstoties šādam scenārijam, LVRTC būs spiests vienpusīgi, izmantojot savas tiesības, lauzt līgumu ar raidorganizāciju, iepriekš par to brīdinot,» brīdināja I.Līne.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) uzskata, ka pokera apmācības portāla reklamēšana Pasaules kausa futbolā spēļu translācijas laikā ir pretlikumīga.

Inspekcijas vadītāja Signe Birne DB skaidroja, ka Reklāmas likums aizliedz reklamēt azartspēles un līdzšinējā tiesu praksē pokers atzīts par azartspēli. Konkrētais portāls gan nepiedāvā spēlēt pokeru uz naudu.

Futbola turnīra tiešraižu starplaikos LTV7 tiek rādītas portāla www.free-bwin.com reklāmas. DB gan novēroja, ka šis portāls tiek reklamēts ne tikai televīzijā, bet arī, piemēram, daudzdzīvokļu māju liftos. Šis portāls piedāvā reģistrētiem lietotājiem mācīties spēlēt pokeru. Jāpiebilst, ka tāda paša nosaukuma interneta vietne, bet bez vārda «free» tās adresē, piedāvā spēlēt pokeru, veicot naudas likmes.

Pagaidām nav neviena dokumenta, kas apstiprinātu, uz kāda pamata Arvils Ašeradens faktiski ir pārņēmis Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) funkciju – uzraudzīt sabiedriskās raidorganizācijas, tās apvienojot, raksta Nra.lv.

«Šefību var uzņemties, bet nevar uzņemties vadību. Sabiedriskos medijus demokrātiskā valstī nevar pakļaut valdībai. Tad jau drīz mums būs tāda iekārta, kā tas bija agrāk. Esmu divreiz ar A. Ašeradenu privāti ticies. Nevar būt kaut kādas viņa veidotas darba grupas, kas strādā uz savu vai Ministru kabineta roku,» skaidro NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins, piebilstot, ka lēmumus par Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu var pieņemt tikai NRTP, turklāt padomes darba kārtībā nemaz nav bijis jautājums par apvienošanas darba grupas izveidošanu, par ko ar Valda Dombrovska biroju jau runājis A. Ašeradens.

Db.lv jau vēstīja, ka Premjera Valda Dombrovska birojs ir uzrunājis bijušo a/s Diena valdes priekšsēdētāju A. Ašeradenu aicinot vadīt LR un LTV apvienošanas procesu.

Bijušais AS Diena prezidents Arvils Ašeradens nepretendēs uz Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vadītāja krēslu. Tā viņš norādījis laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze.

«Es nekādā veidā nepretendēju uz šo mediju vadību. Tas, ko es varu un labprāt izdarītu kā projektu vadītājs, – apvienot sabiedriskos medijus,» skaidrojis A. Ašeradens.

Viņš kopā ar premjera preses sekretāri Līgu Krapāni, kura devusi zaļo gaismu neformālu sarunu vešanai par LTV un LR apvienošanu, vakar Jaunā laika (JL) Saeimas frakcijā par vērienīgajām iecerēm kā pirmos vēlējās pārliecināt premjera partijas deputātus. Uz frakcijas sēdi ieradās arī no JL izvirzītās un apstiprinātās Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekles Dzintra Geka un Dārija Juškeviča (pēc mēneša viņai beigsies pilnvaru laiks NRTP).

Seriāla UgunsGrēks varoņi reizēm sāk uzvesties visai dīvaini - viņi pēkšņi nevis risina savstarpējo attiecību savijumus, bet pārrunā, kādas zāles vislabāk lietot, ja sāp galva vai ir kāda cita kaite, vai uzkrītoši iesaka viens otram dzert sulas, raksta laikraksts Diena.

Jāatzīmē, ka tie nav vienīgie gadījumi, kas izraisījuši arī nozares speciālistu bažas par iespējamu Reklāmas likuma pārkāpumu.

«Pirms pāris gadiem Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) atļāva produktu izvietošanu - ja ekrānā parādās kāda dzēriena pudele ar konkrēta zīmola etiķeti, mēs neuzskatām to par pārkāpumu, kaut arī daudzviet pasaulē to nepraktizē. Mēs to atļāvām, lai seriālu veidotājiem būtu vieglāk piesaistīt sponsorus. Bet šāda veida reklāma, kur tekstā seriāla varoņi atsaucas uz ārsta ieteikumu un piemin interneta portāla adresi, kur iegūt papildu informāciju, nav pieļaujama,» uzskata NRTP loceklis Sergejs Kārītis.

Latvijā lielākos TV pakalpojuma sniedzējus uztrauc iedzīvotāju neinformētība par valsts mērogā realizēto pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi.

Tādas raizes, pirmdien tiekoties ar NRTP, Lattelecom, LVRTC un Hannu Digital pārstāvjiem, izteica IZZI, Baltkom un Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija, kas pārstāv 25 kabeļtelevīzijas operatorus.

Tāpat asociācijai ir bažas, ka Latvijā virszemes apraidei pārejot tikai uz ciparu izplatību draud izveidoties situācija, kurā Lattelecom iegūst īpaši labvēlīgu statusu sava pakalpojuma virzīšanai tirgū.

Lai mainītu esošo situāciju un uzlabotu iedzīvotāju informētību, ekspertu tikšanas laikā NRTP atzina, ka ir veicami uzlabojumi sabiedrības informēšanā un kā pirmais konkrētais solis būs informācijas ievietošana NRTP mājas lapā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis 2.aprīļa laidienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses padomnieka pienākumu izpildītāja Kristīne Kļaveniece, Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.

Nacionālā Radio un televīzijas padome (NRTP) iesaka atlikt televīzijas kanālu pāreju uz ciparu apraidi līdz nākamā gada 1. aprīlim Rīgā un tās apkaimē, bet līdz 1. jūnijam pārējā Latvijas teritorijā, ziņo Latvijas Radio.

Par to pēc tikšanās ar Satiksmes ministrijas, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Lattelecom pārstāvjiem informējusi NRTP pārstāve Dace Buceniece.

Tā kā abi Latvijas Televīzijas (LTV) kanāli ierobežoto finanšu dēļ vēlējās pāriet uz ciparu apraidi no marta, tiks meklēti līdzekļi, lai LTV vēl pagaidām turpinātu raidīt analogajā tīklā.

Latvijas Radio ziņo, ka LVRTC no nākamā gada analogo televīzijas apraidi varētu pārtraukt kā pakalpojumu, vai arī prasīt TV3 maksāt vairāk nekā 2 miljonus latu gadā, lai tas kā vienīgais klients segtu šī tīkla izmaksas. Tā norādījis LVRTC vadītājs Jānis Bokta.

Cilvēkiem, kuri iekāpuši galvaspilsētas sabiedriskajā transportā, dodoties savās ikdienas gaitās, drīzumā var rasties iespēja skatīties televīziju, vēsta laikraksts Diena.

Ar Nacionālo radio un televīzijas padomi (NRTP) jau saskaņota iecere veidot Rīgas reģionālo televīziju (RRT), kurā tikšot rādītas «vienas pieturas formāta» ziņas, un tās būtu skatāmas visos galvaspilsētas sabiedriskā transporta līdzekļos.

Kopumā par šo ieceri A.Kamenščikova izteikusies vispārīgi, konkrētību solot pēc tam, kad tā tiks akceptēta. Viens no jautājumiem, ko viņa vēlas paturēt zem slepenības plīvura, ir televīzijas investors, norādot, ka to atklāšot tikai, kad būs parakstīts līgums.

NRTP pārstāve Dārija Juškeviča gan apgalvojusi, ka padome interesējusies, vai šis projekts nav saistīts ar Rīgas domi vai kādu politisku spēku, sevišķi ņemot vērā gaidāmo vēlēšanu tuvumu.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) līdz 15.decembrim ir lūgusi raidorganizācijām iesniegt pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi tās būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomniece Inga Spriņķe Db pastāstīja, ka NRTP, saņemot raidorganizāciju pieteikumus, līdz Ziemassvētkiem varētu nosaukt termiņu, kad Latvijā notiks pāreja no analogās uz ciparu apraidi, kā arī datumu, kad Latvijā pilnībā tiks atslēgta analogā TV.

I.Spiņķe sacīja, ka arī pašas raidorganizācijas apliecinājušas gatavību uz ciparu apraidi pāriet pirms ES noteiktā termiņa. Datumi, kas diskusijās tiek minēti, ir 2010.gada 1.marts vai 1.aprīlis.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom jau apliecinājis, ka ir gatavs tam, ka analogā apraide Latvijā varētu tik atslēgta ātrāk pirms Eiropas Savienības regulā noteikta laika, proti, 2012.gada. Arī ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), norāda, ka ir ieinteresēts, lai TV raidorganizācijas pēc iespējas ātrāk un vienlaicīgi pārietu uz ciparu apraidi.

Baltkom uzturētais TV24 vēlas iekļauties virszemes TV programmu klāstā. Baltkom ir nosūtījis vēstuli Nacionālai radio un televīzijas padomei (NRTP) un digitālās TV ieviesējam Lattelecom.

«Valstī notiekošo ētera televīzijas apraides formāta maiņu un digitālās virszemes televīzijas ieviešanu, piedāvājam sadarbību ar diennakts ziņu kanālu TV24, iekļaujot to virszemes TV skatītājiem pieejamo programmu klāstā,» lēmumu iekļauties digitālā apraidē skaidro Baltkom.

Bez TV24 arī citi TV kanāli, kas vēlas iekļauties TV programmu klāstā. Tiesa, plašāku informāciju NRTP nesniedz.

«Esam gandarīti, ka pašmāju televīzijas kanāli saskata iespējas ciparu apraidē un vēlas paplašināt savu apraides zonu un sasniegt lielāku auditoriju,» tā Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča.

No ceturtdienas testa režīmā ciparu apraidē sāk raidīt pirmā reģionālā televīzija – Vidzemes TV, DB informēja Lattelecom Komunikācijas daļas projektu vadītāja Līga Bite.

Tas nozīmē, ka tiem skatītājiem Vidzemē, kuri jau pārgājuši uz virszemes ciparu apraidi un aprīkojuši televizorus ar dekoderiem, ir pieejams vēl viens bezmaksas kanāls.

Vidzemes TV ciparu apraidē būs skatāma visā Vidzemē un daļā Ziemeļlatgales – no Ainažiem līdz Balviem.

«Šis mums kā reģionālajai televīzijai ir nozīmīgs tālākās attīstības solis,» uzsver Valmieras TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris, paskaidrojot, ja iepriekš šo reģionālo televīziju redzēja tikai 30% Vidzemes iedzīvotāju, tad šobrīd tā pieejama 99% Vidzemes teritorijas.

Vidzemes TV ir pirmā no Latvijas reģionālajām televīzijām, kas saņēmusi Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NRTP) atļauju raidīt ciparu formātā.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) cer, ka pārējie Latvijas TV kanāli jau pēc gada sekos LTV7 piemēram un pilnībā pāries uz ciparu apraidi.

Otrdien, 20.oktobrī, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis parakstīja līgumu par LTV7 pilnīgu pāreju uz ciparu apraidi sākot jau ar 2010. gada 1.martu (janvāris, februāris būs pārejas periods, kad kanāls būs skatāms abos formātos).

«Man ir liels prieks, ka tieši sabiedriskā televīzija ir pirmais karognesējs, kas iezīmē Latvijas pāreju no analogās uz ciparu apraidi. Šis faktiski ir vēsturisks brīdis, jo parasti komerckanāli ir tie, kas pirmie ievieš dažādus tehnoloģiskos jauninājumus. Mēs ļoti ceram, ka arī pārējās televīzijas jau drīz sekos LTV7, un Latvija veiksmīgi noslēgs pāreju uz ciparu TV apraidi,» priecājas NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.

Auditorkompānijas Ernst & Young ziņojumā norādīts, ka, apvienojot Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio (LR), kopīgas struktūras izveidei būtu nepieciešami 50 milj. Ls, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

No šīs summas 20 milj. Ls tiktu izmantoti jauna kompleksa celtniecībai, bet pārējie līdzekļi – jaunu televīzijas, radio un interneta tehnoloģiju iegādei.

Tuvākās nedēļas laikā Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) jāizstrādā priekšlikumi, lai Saeima, atgriežoties no atvaļinājuma, varētu pieņemt lēmumu par abu sabiedrisko mediju apvienošanu.

Kopumā apvienošanas process varētu ilgt vairāk nekā divus gadus. Pirmos deviņus mēnešus plānots izstrādāt un pieņemt ar apvienošanos saistītos normatīvos aktus, izstrādāt jaunā uzņēmuma darbības projektu utt., bet nākamos 18 mēnešus notiktu jaunā centra būvniecība. Tomēr nav skaidrs, kas ar abiem medijiem notiks nākamgad. To budžetus plānots apcirpt par 40%, kas, visticamāk, nozīmē šo raidorganizāciju pastāvēšanas beigas, uzskata NRTP priekšsēdētāja Dace Buceniece.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvo lietvedību par Pirmā Baltijas kanāla (PBK) 4.oktobra raidījumu «Cilvēks un likums».

Kā pēc padomes sēdes teica NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, raidījumā saskatāmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Konkrēti, iespējams, pārkāpts likuma 24.pants, kas nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Par minētā likuma pārkāpumu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 1500 latiem.

Tiks arī izvērtēts, vai minētais raidījums satur krimināltiesiska pārkāpuma pazīmes. NEPLP trīs dienu laikā pieprasīs paskaidrojumus no PBK.

Kā ziņots, šodien NEPLP vērtēja situāciju, kāda izveidojusies pēc PBK pārraides «Cilvēks un likums», kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem.

Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) monitoringa centrs pieprasījis no TV3 seriāla Ugunsgrēks sērijas ierakstus, kurā seriāla varone iesaka citai varonei lietot medikamentu Detralex, kā arī ielūkoties mājaslapā, kurā reklamētas šīs zāles, raksta Diena.

NRTP pārbaudīs, vai nav pārkāpts Reklāmas likums, jo tas paredz reklāmu nodalīt no raidījuma satura.

Padomes loceklis Sergejs Kārītis skaidro, ka seriāla laikā ir pieļaujama preču izvietošana reklāmā, taču reklāmas tekstus nedrīkst iekļaut dialogos.

Db.lv jau ziņoja, ka Seriāla UgunsGrēks varoņi reizēm sāk uzvesties visai dīvaini - viņi pēkšņi nevis risina savstarpējo attiecību savijumus, bet pārrunā, kādas zāles vislabāk lietot, ja sāp galva vai ir kāda cita kaite, vai uzkrītoši iesaka viens otram dzert sula