No 1. decembra trijos Rimi hipermārketos – t/p Alfa, t/c Spice un i/c Olimpija - sāk strādāt īpašas norēķinu kases, kurās maksājumus var veikt tikai ar norēķinu kartēm, liecina mazumtirgotāja sniegtā informācija.

Ņemot vērā pirmssvētku sezonā pieaugošo pirkumu skaitu un apjomu, katrā no šiem hipermārketiem ieviesta viena, īpaša kase, kurā pircēji norēķinus ātri varēs veikt tikai ar banku maksājumu kartēm. Bezskaidras naudas norēķinu apjomam valstī turpinot palielināties, šīs kases pirmssvētku sezonā paātrināšot Rimi klientu apkalpošanas ātrumu un nodrošināšot pirkumu norēķinu drošību.

Hipermārketi Alfa, Spice un Olimpija izvēlēti tāpēc, ka pirmssvētku sezonā tajos tradicionāli ir vislielākais pircēju pieplūdums un individuālo pirkumu skaita pieaugums.

Saskaņā ar CSP datiem tūristu skaits Jūrmalā 2004.gadā ir pieaudzis par gandrīz 50 procentiem salīdzinājumā ar 2003.gadu un ir 88 312 cilvēku. Vidēji tūristi paliek Jūrmalā piecas dienas, kas ir labs rādītājs valstī. Palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm, kas atbrauc uz Jūrmalu brīvdienās ar mērķi apmeklēt Līvu Akvaparku, uzturoties vidēji vienu vai divas naktis. Visilgāk Jūrmalā paliek tūristi no Baltkrievijas un Izraēlas - vidēji 15 dienas. Šo abu valstu tūristi jau sen iecienījuši Jūrmalas klimatu un parasti izmanto kūrortārstniecības procedūras. Būtiski ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji atpūšas Jūrmalā vidēji sešas dienas, savukārt tūristi no Krievijas un Vācijas paliek šeit 3,3 dienas un tērē vairāk naudas. Nedaudz izmainījies tūristu ģeogrāfiskais sadalījums, kā arī katras valsts īpatsvars kopējā tūristu skaitā. Līderpozīcijās tāpat kā iepriekšējos gados ir vietējie tūristi no Latvijas, kuri veido 36 procentus no kopējā skaita. Viņiem seko tūristi no Krievijas (17%). Krasi palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm - Lietuvas (11%) un Igaunijas (7%). Tad seko tūristi no Baltkrievijas, Vācijas, Somijas, Polijas, Izraēlas un Zviedrijas. Tūristu skaita pieauguma analīze pa valstīm rāda, ka salīdzinājumā ar 2003.gadu pērn visus apsteidza tūristi no Lietuvas - viņu skaits palielinājies par 338%. Viņiem seko Somijas tūristi (par 126%), Nīderlandes (par 193%), Igaunijas (par 92%), Krievijas (par 63%) un Vācijas (par 42%). Šāds tūristu sadalījums un pieaugums Jūrmalā izskaidrojams ar Latvijas iestāšanos ES un kopējo tūristu pieplūdumu valstī, ar Līvu Akvaparka atvēršanu, kas piesaista lielu apmeklētāju skaitu no daudzām valstīm, ar populāru pasākumu norisi Jūrmalā - festivāli „KVN”, „Jaunais Vilnis”, „Jurmaļina”, kuri tiek plaši reklamēti vietējos un Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kā arī ar aktīvu pilsētas mārketingu ārvalstīs - dalība starptautiskajos gadatirgos un prezentācijās Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Vācijā, žurnālistu un tūrisma kompāniju pārstāvju uzņemšana Jūrmalā un citas mārketinga aktivitātes. 2004.gadā ir atvērtas vairākas jaunas un rekonstruētas vecās tūristu naktsmītnes: 1. pilnībā rekonstruēta kūrortviesnīca "Baltic Beach Hotel" (bijusī „Rīgas Jūrmala”); 2. jaunas viesu mājas - VIP apartamenti „Lagūna”, „Brigantīna”; 3. viesnīca "Eiropa"; 4. viesnīca „Konkordija”; 5. elitārais klubs „TB Palace” ar viesu māju un spa centru. 2004.gadā atvērti divi jauni spa centri (kūrorta centri): 1. „Aquae triumphus"; 2. „Amber Spa". 2005.gadā plānots atvērts šādas tūristu naktsmītnes: 1. kūrortviesnīca „Hotel Jūrmala Spa” (atvērs 27.maijā); 2. kūrortviesnīca „Amber Spa hotel Jūrmala” (atvērs rudenī); 3. viesnīca „Pegasa pils” maijā atvērs jaunu viesnīcas korpusu, kurā būs arī spa centrs (kūrorta centrs). Jūrmalas pilsētas domes tūrisma mārketinga aktivitātes Šovasar uzsāks savu darbu Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma informācijas centrs, kas atradīsies Lienes ielā 5. Jūrmalas pilsētas domes sarūpētās tūrisma brošūras: 1. Šogad ir iznākušas jaunas tūrisma informatīvās brošūras „Jūrmala 2005” astoņās valodās; 2. Maijā tiks izdota brošūra „Jūrmala Guide” trīs valodās; 3. Vasarā katru mēnesi iznāks tūrisma informatīvās brošūras „Pasākumi Jūrmalā” trīs valodās. Tajās būs plaša informācijas par Jūrmalas kultūras un sporta aktivitātēm, ko var apmeklēt gan pilsētas iedzīvotāji, gan tās viesi; 4. Maijā iznāks brošūra „Jūrmala gardēžiem”, kuru Jūrmalas pilsētas dome izdod sadarbībā ar izdevniecību „Jumava”. Katru gadu Jūrmalas pilsētas dome izgatavo un uzstāda jaunas tūrisma informatīvās zīmes Jūrmalas pilsētā. Arī šogad maijā tiks uzstādītas jaunas tūrisma informatīvās zīmes. Pirmo reizi tās parādīsies Slokā, kam šogad atzīmējam 750 gadskārtu. Jūrmalas pilsētas domes dalība tūrisma gadatirgos 2005.gadā: 1. Somijā „Matka 2005”; 2. Latvijā „Balttour 2005”; 3. Lietuvā „Vivatour 2005”; 4. Vācijā „ITB 2005”; 5. Krievijā „MITT 2005”, „MITF 2005”, „CI

IHG (InterContinental Hotels Group) atvērs pirmo viesnīcu Latvijā.

Tiek plānots, ka Rīgā, bijušajā Preses nama ēkā 2022. gada septembrī tiks atvērta IHG^{grupas zīmola Holiday Inn viesnīca. Holiday Inn ir lielākais viesnīcu zīmols pasaulē. Projekts tiek īstenots kopā ar Lords LB Asset Management.}

Jaunajā Holiday Inn Riga būs 280 numuri. Viesnīcā Holiday Inn Riga darbosies viens restorāns, un tā tiks veidota pēc Holiday Inn atvērtā tipa koncepcijas. Tās dizains, kas apvieno reģistrācijas vietu, plašu foajē, restorānu, bāru, atpūtas zonu un biznesa centru, sniedz viesiem iespējas ieturēt maltīti, atpūsties, strādāt un izklaidēties vienā integrētā telpā.

Viesnīcā paredzēts ierīkot arī konferenču/banketu zāli, kas varēs uzņemt līdz 400 personām, sešas sanāksmju telpas, autostāvvietu, fitnesa centru. .

Digitālās drukas aprīkojuma ražotājs Xerox ir pieņēmis lēmumu atvērt vēl vienu pārstāvniecību Baltijas valstīs - Viļņā, kas darbosies papildus jau esošajai pārstāvniecībai Rīgā, informē Dienas bizness.

"Ņemot vērā, ka pašlaik Xerox apgrozījums Lietuvā veido vien nedaudz vairāk par 30% no kopējā kompānijas apgrozījuma Baltijas valstīs, Xerox pārstāvniecības izveide Lietuvā ir vērtējam kā likumsakarīga izvirzīto biznesa mērķu sasniegšanai. Pārstāvniecībai atrodoties tikai Rīgā, visticamāk, Lietuvas tirgus potenciālu neizdotos izmantot pilnībā," akcentē I. Stepaņenko.

Xerox pārstāvniecību Viļņā šobrīd tiek plānots reģistrēt un atvērt 2009.gada pirmajā pusē. Turklāt pieļaujams, ka sākotnēji, darbības sākumā darbinieku skaits tajā būs neliels. Savukārt kādas pārmaiņas personālā būs Latvijas birojā, pēc pārstāvniecības atvēršanas Viļņā, pašlaik vēl nav zināms.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, kurā tika izskatīts detālplānojums Preses nama teritorijai, Balasta dambī 2, bija dzirdama viedokļu daudzveidība.

Preses namu plānots pārbūvēt par viesnīcu, konferenču centru un daudzfunkcionālu centru, kurā ietilps tirdzniecības, ēdināšanas un atpūtas zonas. Pirmo starptautiskās ķēdes «Holiday Inn» viesnīcu Latvijā plānots atvērt 2022.gada septembrī. Pirmo plānojuma posmu paredzēts īstenot līdz 2021.gada beigām, bet tuvāko desmit gadu laikā teritorijā plānots uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes.

Kā norāda Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors un pilsētas arhitekts Gvido Princis, šis ir pilsētai nozīmīgs projekts. «Par to domāts jau desmit vai pat padsmit gadus. Projekts ir nonācis tik tālu, ka ir reāls pasūtītājs un investors.»

Projekta pasūtītājs ir SIA «PN Project», detālplānojuma autors - SIA «Grupa 93», bet konceptuālās skices autors - SIA «ARHIS arhitekti» ar arhitektu Andri Kronbergu.

Akciju cenas Eiropā piektdien lielākoties pieauga, savukārt ASV biržās kritās pēc republikāņu paziņojuma par pauzi sarunās par valsts parāda griestu paaugstināšanu.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs piektdien pavēstīja par pārtraukumu sarunās par valsts parāda griestu paaugstināšanu, savukārt Baltā nama amatpersona atzina, ka starp demokrātiem un republikāņiem ir lielas domstarpības, tāpēc sarunas ir sarežģītas.

"Mums ir nepieciešama Baltā nama nostājas maiņa, taču pagaidām tādas nav. Tāpēc mums vajadzīga pauze," žurnālistiem sacīja Makartijs.

Viņš norādīja, ka demokrātiem jāpiekrīt izdevumu samazināšanai.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena maija sākumā brīdināja, ka ASV jau 1.jūnijā varētu apsīkt finanšu līdzekļi un valsts varētu piedzīvot parāda maksājumu defoltu, ja Kongress nepalielinās vai uz laiku neatcels parādsaistību griestus. Savienoto Valstu parādsaistību griesti pašlaik ir 31,4 triljoni dolāru.

Paredzēts, ka pilna izmēra futbola laukums, kuru nepieciešamības gadījumā varēs sadalīt pat sešos mazākos treniņa laukumos, atradīsies uz multifunkcionālās ēkas jumta - to paredz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Kaspara Gorkša parakstītais sadarbības memorands ar AS PN Project padomes priekšsēdētāju Aivaru Abromaviču (Aivaras Abromavičius), informē LFF.

Futbola laukumu paredzēts izveidot biznesa kvartāla projekta attīstīšanas ietvaros. «Viens no mūsu mērķiem ir Latvijā attīstīt Grassroots futbolu, dodot iespēju ikvienam bērnam, jaunietim un pieaugušajam neatkarīgi no viņa vecuma, nodarbošanās un sportiskā līmeņa spēlēt futbolu. Bez piemērotas infrastruktūras tas diemžēl nav iespējams. Tādēļ mums ir prieks būt daļai no šāda projekta un no savas puses darīsim visu, lai tas izdotos un futbols Latvijā kļūtu vēl populārāks. Manuprāt, šis ir piemērs, kā uzņēmēji ar sociāli atbildīgu pieeju palīdz visai sabiedrībai kļūt labākai,» komentē LFF prezidents K.Gorkšs.

«Attīstot savus projektus, mums vienmēr bijis svarīgi tajos iekļaut arī papildu ieguvumus gan sabiedrībai, gan apkārtējai videi. Futbola laukuma izveide, manuprāt, piešķirs papildu sabiedrisko nozīmīgumu un pievienoto vērtību visam Preses nama biznesa kvartālam. Ņemot vērā šādu infrastruktūras objektu sarežģītību gan būvniecības, gan uzturēšanas procesā, esam piesaistījuši augstākā līmeņa arhitektus un arī vienojušies par ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas Futbola federāciju,» stāsta AS PN Project padomes priekšsēdētājs A.Abromavičs.

«Berry jau iepriekš ir pieredzējis IKEA veikala ienākšanu tirgū, tādēļ ar situāciju esam pazīstami. Tas mums sniedz zināmas priekšrocības. Jāuzsver, ka Berry atšķiras no IKEA,» biznesa portālam db.lv sacīja SIA KBP valdes loceklis Saulius Maleckas.

SIA KBP ir oficiālā SIA, kas pārvaldīs veikalu Berry Latvijā.

Kā vēstīts, marta beigās, investējot vairāk nekā vienu miljonu eiro, Lietuvas mēbeļu un interjera veikals Berry atvērs savu pirmo veikalu Latvijā.

«Pirmkārt, tā vietā, lai piedāvātu klientiem vienu konkrētu dzīvesstilu, Berry piedāvā dažāda stila interjerus ar papildus iespējām variēt ne tikai ar krāsām, bet arī ar materiāliem. Otrkāt, Berry klientiem piedāvā dažādu zīmolu preces no Lietuvas, Eiropas un Āzijas. Berry arī ir izteikti uz klientu servisu orientēts veikals, jo konsultējam klientus ne tikai mēbeļu izvēlē, bet arī krāsu, materiālu un elementu kombinēšanā. Tāpat kā Lietuvā, arī Latvijā 2018.gads būs izaicinošs, bet tas reizē palīdzēs veikalam attīstīties,» atšķirības no IKEA uzskaita S. Maleckas.

Tirdzniecības centrā Galleria Riga piektdien apmeklētājiem durvis vērs pasaulē pazīstamais muzikālais restorāns Ciro’s Pomodoro.

T/c Galleria Riga atvērts pēc skaita jau 13. restorāns Ciro’s Pomodoro tīklā un pirmais Baltijas valstīs. Jauno restorānu uz franšīzes līguma pamata atvērusi SIA Future Invest, kam t/c Galleria Riga 7. stāvā pieder autentiskais īru krogs Trinity un drīzumā atvērs austeru bāru Oyster Baar, savukārt vasarā atvērs vēl četru dažādu koncepciju restorānus uz t/c Galleria Riga 8. stāva jumta terases. Restorānu tīkla Ciro’s Pomodoro īpašnieku Čiro Orsini (Ciro Orsini) par darbības uzsākšanu Latvijas tirgū pārliecinājis kompānijas Future Invest valdes priekšsēdētājs – uzņēmējs Edgars Beitāns. Restorāna atvēršanā ieguldītās investīcijas netiek atklātas.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Gada laikā Cinamon atvērs divus kinoteātru kompleksus ar 8 ekrāniem Latvijā - vienu Alfa centrā un otru Rīgas lielākajā iepirkšanās un izklaižu centrā Plaza.

Lietuvā pašreiz jau veiksmīgi darbojas divi kinoteātri – 2005. gadā atvērtais piecu ekrānu komplekss Kauņā un gadu vēlāk sešu ekrānu komplekss Klaipēdā. Pirmajā to darbības gadā Cinamon ieguva 34% no Lietuvas tirgus, piesaistot vairāk kā miljons apmeklētāju kinoteātriem, Db.lv informē Cinamon valdes loceklis Arpads Aboni.

Igaunijā pirmo Cinamon kinoteātri ar 7 ekrāniem atvērs Tartu jaunajā iepirkšanās centrā Tasku. Pavisam Baltijā darbojas un celtniecības procesā kopā ir 39 Cinamon kino zāles.

A. Aboni, Cinamon valdes loceklis norāda, ka kompānijas valde pieņēmusi lēmumu un apstiprinājusi investīciju plānu pirmo 3D digitālo kinoteātru celtniecībai Baltijā. “3D filmas un kinoteātri arvien vairāk iekaro popularitāti visā pasaulē – trīs dimensiju attēlu augstā kvalitāte sniedz kino cienītājiem pilnīgi jaunu pieredzi un rada sajūtu, ka piedalies filmā. ” uzsver A. Aboni.

Pirms Jaunā gada izsludinātajā Gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un šoreiz arī Gada savārstījuma meklēšanā jau saņemti vairāki simti ieteikumu. Uz Gada vārda titulu jau otro gadu pretendē arī "Cūkmens".

Par to Db.lv informēja Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka.

Šogad īpaši populāra esot polītiskā, sabiedriskā un filozofiskā tematika. Visvairāk kandidātu izvirzīts uz Gada spārnotā teiciena un Gada nevārda nosaukumu.

Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšana, ko rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju, notiek jau ceturto gadu. Šoreiz tiek meklēts arī Gada savārstījums – nesakarīgākais nopietni domātais teikums vai vārdkopa.

Ieteikumus šim konkursam ar attiecīgu norādi vēl var iesūtīt līdz pirmdienai, 2007. gada 15. janvārim, rakstot Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopai Merķeļa ielā 13, Rīga, LV-1050, vai uz elektroniskā pasta adresi [email protected].

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka pārdevusi vairāk nekā 10 miljonus latu. Naudas tirgū pieejamo latu daudzums turpina pieaugt. LB izvietoto depozītu apjoms piektdien saglabājies 132.3 miljonu latu līmenī. LB kontos komercbankas piektdien turēja 180.4 miljonus latu. Šonedēļ beidzas obligāto rezervju periods. Latu procentu likmes turpina svārstīties samērā zemā līmenī. Eiro cena turpina turēties pie LB noteiktā svārstību koridora apakšējās atzīmes, kas ik pa laikam valūtu tirgū liek iesaistīties Latvijas Bankai. Kopš gada sākuma LB valūtu tirgū nu jau pārdevusi vairāk nekā 230 miljonus latu. Eiro cena dolāros piektdien mēģināja sasniegt 1.23 dolāru līmeni (palīdzēja vājie ASV dati), bet šos centienus pārtrauca ES līderu nespēšana vienoties par budžetu un konstitūcijas ratifikācijas termiņa pagarināšana. Rezultātā šorīt bija vērojami mēģinājumi atgriezt eiro cenu zem 1.220 dolāru atzīmes. ES politiskās un ekonomiskās problēmas pagaidām nosaka toni tirgū pat neskatoties uz ASV vājo ekonomikas datu sēriju. Dolārs piektdienas vakarā cieta zaudējumus un tā cena pirmo reizi kopš 10. jūnija nokļuva zem 57 santīmu atzīmes. Vainīgs ir jaunais ASV šā gada pirmā ceturkšņa tekošā konta deficīta rekords Ė 195.1 miljards dolāru. Arī deficīta un IKP attiecības ir sasniegušas rekorda 6.4% atzīmi. Ja ne ekonomiskās un politiskās problēmas Eiropā, dolāra cena šodien būtu daudz zemākā līmenī. ES budžeta jautājums bija viens no iemesliem kādēļ dolāra cena šorīt atguva daļu piektdien zaudētā. Dienas vidū dolāra cena svārstījās pie 56.9 santīmu atzīmes. Piektdien eiro klājās labi pret daudzām valūtām, tajā skaitā pret mārciņu. Mārciņas cena vēl piektdien nokļuva zem 1.04 latu atzīmes, bet šodien tai izdevās atgūt daļu zaudētā un dienas vidū mārciņas cena svārstījās pie 1.04 latu līmeņa (vainīgas ES problēmas). Hipotekārās kreditēšanas apjomi Lielbritānijā maijā nedaudz pieauguši, bet izaugsme ir zem pēdējā laika vidējā rādītāja. Sešu mēnešu vidējais pieaugums ir 4.5 miljardi mārciņu mēnesī, maijā +4.3 miljardi mārciņu. Atkal saasinājies procentu likmju nākotnes jautājums. Mājokļu tirgū situācija nav iepriecinoša un patēriņa sektorā arī vērojama datu pavājināšanās, kas liek runāt par procentu likmju samazināšanas nepieciešamību. Galvenais notikums Zviedrijas finanšu dzīvē šonedēļ būs Centrālās Bankas sanāksme. Tirgus dalībnieki prognozē Zviedrijas kronas bāzes procentu likmes samazināšanu par vismaz 25 bāzes punktiem. Ja nu gadījumā CB rīkosies agresīvāk un likmes samazinās par 50 bāzes punktiem, tad kronas cena varētu pirmajā brīdī krietni samazināties, bet ne uz ilgu laiku, jo šādas CB rīcības gadījumā netiktu gaidīti turpmāki procentu likmju samazinājumi. Eiro cena šo nedēļu uzsāka nedaudz virs 9.22 kronu atzīmes, kas kronas cenai Latvijā liek svārstīties 7.54 santīmu rajonā. Līdzīgi kā pasaulē arī Krievijā dolāra cena šodien ir nokritusi, bet eiro vērtība pieaugusi. Vidējā svērtā dolāra cena Krievijas biržās šodien ir 28.4765 rubļi, eiro cena 34.8196 rubļi. Rubļa cena Latvijā pietuvojusies 2.0 santīmu atzīmei. Krievijas CB pirmā pusgada inflāciju plāno 8.0% līmenī un šādā līmenī inflācija varētu būt arī septembrī, ja būs laba raža, kas samazinātu pārtikas cenas. Ja raža neattaisnos cerības, tad diez vai gada inflāciju izdosies iegrožot zem 10% atzīmes. Krievijas CB šodien arī atzina, ka, neskatoties uz straujo eiro cenas samazināšanos, tā neplāno mainīt savas ārvalstu valūtu rezervju struktūru. Krievijas CB vadītāja pirmais vietnieks paziņoja: "Mēs nereaģēsim uz īstermiņa faktoriem. Protams, mēs rezervēs saglabāsim eiro. Eiropa ir viens no mūsu vissvarīgākajiem partneriem. "

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Marta beigās Rīgā būs apskatāma pasaulē lielākā Titānikam veltītā izstāde, kas ietver stāstus par kuģa celtniecību, tā pirmo un vienīgo ceļojumu, pasažieriem un apkalpes locekļiem, informē izstādes rīkotāji.

Izstādi veido vairāk nekā 375 vēsturiski objekti, kas atradās uz Titānika vai tā līdzinieka – kuģa Olimpija ( Olympic ). Eksponātu vidū ir priekšmeti, kas tika nocelti no kuģa īsi pirms tā došanās ceļā uz Ņujorku, atrasti jūrā tūlīt pēc katastrofas, tādi, kurus paņēma līdzi izdzīvojošie pasažieri, kā arī priekšmeti no Džeimsa Kamerona 1997.gada filmas, kuru vidū ir arī leģendārā briljanta Okeāna Sirds kopija, kā arī Keitas Vinsletas un Leonardo Di Kaprio tērpi.

Apmeklētāji izstādes laikā varēs iepazīties ar kuģa būvniecības procesu, izjust tā laika greznību, dzīvi pirmajā, otrajā un trešajā klasē, pastaigāties uz pirmās klases klāja un galvenajām kāpnēm, pieskarties aisbergam un uzzināt daudzus faktus par šo leģendāro kuģi un tā traģisko likteni. Pateicoties rūpīgam vēsturnieku, kolekcionāru un inženieru darbam, kā arī skaņas un gaismas specefektiem, izstādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot ļoti precīzu Titānika iekštelpu atainojumu un iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē. Uz katras biļetes būs stāsts par kādu reālu uz kuģa bijušu cilvēku. Izstādes noslēdzošajā posmā – Memoriālā, katrs varēs uzzināt šī cilvēka likteni.

Šajā darba nedēļā degvielas cenas pieauga Igaunijā un Lietuvā, bet Latvijā degvielas cena samazinājās, un līdz ar to Rīgā pašlaik ir lētākā degviela visā Baltijā, liecina aģentūras BNS biznesa informācijas portāla BBS apkopotie dati.

Joprojām dārgākais 95.benzīns ir Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, seko Tallina un tad Rīga. Savukārt dīzeļdegviela Baltijā joprojām dārgākā ir Tallinā, seko Viļņa, bet viszemākā cena šai degvielai pašlaik ir Rīgā. Tiesa, dīzeļdegvielas cenas atšķirības Latvijā un Lietuvā ir nebūtiskas.

Rīgā piektdien "Statoil" degvielas uzpildes stacijās 95.benzīns maksāja 0,799 latus jeb 1,137 eiro par litru, kas ir par 2,4% mazāk nekā pirms nedēļas. Dīzeļdegvielas cena piektdien arī ir kritusies līdz 0,799 latiem jeb 1,137 eiro litrā, kas ir par 3% mazāk nekā pirms nedēļas.

Tallinā degvielas cenas pieauga. 95.benzīna cena "Statoil" degvielas uzpildes stacijās piektdien bija 18,7 kronas jeb 1,195 eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā pagājušās darba nedēļas beigās. Dīzeļdegvielas cena pieauga par 2,4% - līdz 18,95 kronām jeb 1,211 eiro par litru.

Eiropai spiežot Lielbritāniju atcelt ierobežojumus attiecībā uz pabalstiem, aptuveni 100 tūkstoši migrantu no Austrumeiropas varēs pretendēt uz 250 Lielbritānijas sterliņu mārciņām nedēļā, vēsta dailymail.co.uk.

Kā norāda medijs, šāds solis britu nodokļu maksātājiem varētu izmaksāt desmitiem miljonu mārciņu. Migranti no bijušā padomju bloka varēs saņemt darba meklētāja pabalstu, municipālā nodokļa atvieglojumus un mājokļa pabalstu.

Likuma izmaiņas stāšoties spēkā dažu nedēļu laikā, jo Eiropas Savienība iebilst pret ierobežojumiem, kas tika ieviesti, kad 2004.gadā tai pievienojās astoņas jaunas valstis. Lielbritānija, saskaroties ar šo spiedienu, esot bezspēcīga.

Darbinieku reģistrācijas shēmas beigas nozīmējot, ka migrantiem no tā sauktajām A8 valstīm - Čehijas, Polijas, Ungārijas, Slovākijas, Slovēnijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas - vairs nebūs jāreģistrējas, ja viņi vēlēsies Lielbritānijā strādāt mēnesi vai ilgāk.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Rīga Plaza vadītāja Iveta Priedīte.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tirdzniecības centri ir ļoti dinamiska, mainīga vide, man ļoti patīk pieņemt izaicinājumus, ko tā sagādā.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina tas, ka pēdējos gados Latvijai tic aizvien vairāk starptautisko investoru, tai skaitā plaši pazīstami mazumtirgotāji. Līdz ar to arī Rīga Plaza apmeklētāji spēj baudīt sev tīkamus zīmolus tādus kā Rituals, Swarovski, Intimissimi (atvērsies martā), H&M Home.

Baltijas valstīs šīs nedēļas laikā degvielas cenas, izņemot Igauniju, kritās. Līdz ar to Rīgai ir izdevies saglabāt zemāko benzīna cenu līmeni Baltijā.

Joprojām dārgākais 95.benzīns ir Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, seko Tallina un tad Rīga. Dīzeļdegviela Baltijā pašlaik dārgākā ir Tallinā, seko Rīga, bet vismazākā cena šai degvielai ir Viļņā.

«Kopumā šonedēļ naftas produktu tirgū Eiropā bija vērojamas būtiskas cenu svārstības. Nedēļas sākumā benzīna cena par vienu tonnu turējās virs 870 ASV dolāriem, savukārt dīzeļdegvielas cenas sasniedza jaunu rekordu - 856 ASV dolārus par tonnu. Ceturtdien naftas produktu cenas pēc divus mēnešus ilgušā kāpuma beidzot piedzīvoja nelielu kritumu par aptuveni 15 ASV dolāriem tonnā. Pasaules cenu samazinājumu veicinājušas ziņas par naftas produktu krājumiem gan ASV, gan lielākajās Eiropas valstīs, kā arī patēriņa samazināšanās, ko izraisīja nesenais degvielas cenu pieaugums,» paskaidroja Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns.

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta Mario Dragi piektdien izteiktajiem solījumiem pastiprināt ECB pretrunīgi vērtēto aktīvu uzpirkšanas programmu, lai stimuētu ekonomiku, pirmdien samazinās eiro kurss.

Tirdzniecībā Āzijā dienas vidū pēc vietējā laika par vienu eiro maksāja 145,86 jenas, salīdzinot ar 145,91 jenu Londonā piektdien tirdzniecības beigās un 147,81 jenu piektdien Āzijā.

Āzijā pirmdien eiro vērtība bija 1,2387 ASV dolāri, salīdzinot ar 1,2405 dolāriem piektdien Londonā un 1,2553 dolāriem piektdien Tokijā.

Jau ziņots, ka Dragi piektdien banku jomas kongresā Frankfurtē solīja: «Mēs izmantosim visus pieejamos līdzekļus, kas atbilst mūsu mandātam, lai atgrieztu inflāciju uz mūsu mērķi - un darīsim to bez nekādas kavēšanās.»

«Mēs pastiprināsim spiedienu un paplašināsim vēl vairāk kanālu, caur kuriem iesaistāmies, atbilstoši mainot mūsu iepirkumu izmēru, tempu un struktūru,» viņš teica.

Sakarā ar Vācijas lidsabiedrības Lufthansa stjuartu streiku no lidostas Rīga piektdien, 7. septembrī, atcelti abi lidojumi no Rīgas uz Frankfurti, Db.lv noskaidroja Lufthansa Latvijas birojā.

Lielākajai daļai pasažieru, kuru reiss ticis atcelts, lidsabiedrība piedāvājusi alternatīvu lidojumu ar citu aviokompāniju. Lai nodrošinātu savu pasažieru lidojumus no Rīgas uz Vāciju, Lufthansa izmantojusi vairākas citas aviokompānijas, Db.lv stāstīja Lufthansa birojā.

Alternatīva nav atrasta vien nedaudziem pasažieriem, kas nebija atstājuši savu kontaktinformāciju, kā arī nesazinājās ar Lufthansa biroju.

Sestdien no Rīgas notiks abi Lufthansa lidojumi uz Frankfurti.

Db.lv jau rakstīja, ka piektdien Lufthansa stjuarti devušies 24 stundu ilgā streikā, lai panākto no lidsabiedrības algas palielināšanu 5% apmērā, kā arī to, ka darbā netiek pieņemti zemāk atalgoti pagaidu stjuarti. Patlaban stjuartu streiks nav licis aviosabiedrībai piekāpties. «Ir bijusi komunikācija, bet to nevar saukt par sarunām,» piektdien pauda arodbiedrības pārstāvji. Kā jau vēstīts iepriekš, paziņojums par streiku izplatīts pēc ilgām Lufthansa un arodbiedrības pārstāvju diskusijām, kas rezultātu nav devušas.