Quantcast
Ekonomika

Pierobežas iedzīvotāji protestēs pret alkohola akcīzes palielināšanu

LETA, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Valkas, Ainažu, Salacgrīvas un citi Latvijas-Igaunijas pierobežas iedzīvotāji piketēs pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu par 30% palielināt alkohola akcīzi no 2020.gada 1.marta, informē iedzīvotāju un veikalu tīkla «Alko 1000 Market» pārstāvis Oskars Kotāns.

Viņš stāstīja, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darbavietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti ierobežots skaits darbavietu. «Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā,» vaicāja Kotāns.

Viņš uzsvēra, ka pārdevēji ir ļoti apmierināti ar darbu, jo viņi saņem labu algu, par viņiem tiek samaksāti nodokļi.

Kotāns pauda viedokli, ka, palielinot alkohola akcīzi, valdība sagraus Latvijas pierobežas tirdzniecības eksportspēju un iznīcinās vismaz 150 darbavietas Vidzemes reģionā, bet uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, būs spiesti bankrotēt. Kotāns norādīja, ka aprēķini par zaudējumiem valsts budžetam veikti, pamatojoties uz šovasar Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas datiem par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.

Nozares aplēses liecinot, ka šo bankrotu dēļ valsts budžetam 2020.gadā alkohola akcīzes palielināšana nesīs teju pusmiljarda eiro lielus zaudējumus - tie būs mīnus 367,5 miljoni eiro jeb vairāk nekā 1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vidzemes pierobežas iedzīvotāji aprēķinājuši, ka valsts zaudēs 70 miljonus eiro no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, desmit miljonus eiro no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un darbaspēka nodokļa ieņēmumiem, 50 miljonus eiro no degvielas akcīzes ieņēmumiem un PVN no pakalpojumiem, kā arī 500 000 eiro bezdarbnieku pabalstiem.

Viņi lēš, ka, paaugstinot akcīzes nodokli alkoholam, Vidzemes reģiona ekonomikai būs 124,5 miljonu eiro zaudējums no alkohola tirdzniecības; 110 miljonus eiro zaudēs pakalpojumu un tirdzniecības sektors (pārtikas tirdzniecība, viesu nami, «Depo», izklaides bizness), par 38,5 miljoniem eiro samazināsies degvielas akcīzes ieņēmumi.

No alkohola akcīzes palielināšanas cietīs ne tikai veikali, bet arī viesnīcas, kafejnīcas, degvielas uzpildes stacijas, suvenīru veikali un citi mazie un vidējie lauku uzņēmēji, kas apkalpo tūrisma plūsmu ne tikai Vidzemē, bet arī Rīgā un pierobežā ar Lietuvu, piebilda Kotāns.

«Uzņēmēji bankrotēs, darbinieki kļūs par bezdarbniekiem, būs jātērē budžeta nauda bezdarbnieku pabalstiem. Lieki piebilst, ka Latvijas reģionos atrast labu darbu, kur noslēdz darba līgumu, kur samaksā visus nodokļus, kur maksā normālu algu - ir ļoti grūti,» skaidroja Vidzemes iedzīvotāju pārstāvis.

«Atliek tikai minēt, kam patiesībā ir izdevīga šī iracionālā un neloģiskā alkohola akcīzes palielināšana - nelegālā alkohola tirgum, odekolona biznesam? Vai varbūt tas ir vienkārši - stulbums? Tādēļ, mēs 13.novembrī pulcēsimies pie Saeimas un protestēsim. Pret stulbumu un pret bezdarbu reģionos,» sola Vidzemes pierobežas iedzīvotāju pārstāvis.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Aira Šmelde apstiprināja, ka 13.novembrī no plkst.11 līdz 13 ir pieteikts pikets Jēkaba ielā 11, lai protestētu pret alkohola akcīzes palielināšanu.

Kā ziņots, Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols prognozēja, ka nākamais gads alkohola nozarei solās būt sliktāks nekā šis - ja saglabāsies 2020.gadā plānotās akcīzes nodokļa likmes, pierobežas tirdzniecība iznīks. Latvijā grādīgo dzērienu cenas tādā gadījumā pieaugs par 3-4 eiro litrā, kas negatīvi ietekmēs vietējo patēriņu. Asociācija lēš, ka apmēram 15% no Latvijas iedzīvotājiem izvērtēs alkohola pirkumus un varētu, piemēram, doties iegādāties alkoholu uz kaimiņvalstīm vai pirkt to internetā. Līdz ar to saruks arī akcīzes ieņēmumi valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīklā iegulda 10,9 miljonus eiro

Db.lv, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla atjaunošanā Sadales tīkls ieguldīs 60 miljonus

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad elektrotīkla atjaunošanā AS "Sadales tīkls" plāno ieguldīt vairāk nekā 60 miljonus eiro, atjaunojot 1600 km elektrolīniju, 460 transformatoru apakšstaciju, kā arī veicot sadales elektroietaišu rekonstrukciju apakšstacijās "Jāņciems", "Mīlgrāvis", "TEC-1", "Valka", "Salacgrīva" un "Pļaviņas".

Arī turpmākajos gados AS "Sadales tīkls" plāno ik gadu investēt aptuveni 60 miljonus eiro, uzlabojot elektroapgādes drošuma un kvalitātes rādītājus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sprieguma kvalitātes uzlabošanai.

Viens no apjomīgākajiem investīciju projektiem ir Rīgas centra vēsturiskā elektrotīkla pārbūve, kas pakāpeniski tiek veikta kopš 2014. gada. Šā elektrotīkla sākotnējais kopgarums bija 191 km, nodrošinot elektroapgādi vairāk nekā 32 000 lietotāju, bet, uzsākot elektrotīkla rekonstrukciju 2014. gadā, ir atjaunoti jau 112 km. Šogad lielākie projekti tiek realizēti Aleksandra Čaka, Artilērijas, Lāčplēša, Elizabetes, Miera, Upes, Hospitāļu, Matīsa un Ausekļa ielā. Vēsturiskā elektrotīkla pārbūvi Rīgā plānots pabeigt līdz 2023. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļā no Rīgas uz festivālu Positivus vērojami gan sastrēgumi, gan avārijas

LETA, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļā no Rīgas uz Salacgrīvā notiekošo mūzikas festivālu «Positivus» ir izveidojušies gan būtiski sastrēgumi, gan arī notikušas vismaz divas autoavārijas.

Valsts policijas (VP) pārstāve Simona Grāvīte apliecināja, ka plkst.14.51 saņemts izsaukums uz Tallinas šoseju netālu no Lilastes, kur saskaņā ar sākotnējo informāciju sadūrušās trīs automašīnas un cietuši divi cilvēki.

Lietotnē «Waze» ir redzams, ka uz Tallinas šosejas daudzos posmos ir izveidojošies būtiski sastrēgumi. Konkrētās avārijas dēļ sastrēgums esot jau no Ādažiem līdz pat Lilastei, tātad kopumā ap 10 kilometru garumā. Attiecīgi autovadītājiem jārēķinās, ka nokļūšana uz festivālu prasīs ilgāku laiku nekā plānots.

Šodien plkst.13.48 VP saņemts izsaukums arī uz šoseju Rīga-Sigulda, kur notikusi četru automašīnu sadursme, kurā nav cietuši cilvēki un nav traucēta satiksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 Sadales tīkls klientu

Zane Atlāce - Bistere, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Augstsprieguma tīkls elektrotīklā svētdien, 27. oktobrī, vētras kulminācijas brīdī elektroapgādes traucējumi īslaicīgi bija aptuveni 40 000 klientu. Elektroapgāde klientiem tika operatīvi atjaunota un šorīt elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 klientiem, informē Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova.

Lielākie postījumi elektrotīklā reģistrēti Vidzemē un kopumā diennakts laikā visā Latvijā novērsti 200 vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrotīkla bojājumi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 130 elektromontieru brigādes un, lai noņemtu elektrolīnijas vados ieķērušos koku zarus, iegāztus kokus, savienotu trūkušos gaisvadu elektrolīniju vadus un nomainītu balstus, intensīvs darbs turpināsies arī šodien.

Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura - gaisvadu elektrolīnijās ir iegāzti koki, ieķērušies vēja nolauztie koku zari, sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, izraisot elektroapgādes traucējumus klientiem. Vakar plašākos elektroapgādes pārtraukumus izraisīja tehnoloģiski traucējumi AS «Augstsprieguma tīkls» 110kV (kilovoltu) apakšstacijās «Limbaži», «Salacgrīva», «Aloja», «Rūjiena», Ērgļi» un «Aiviekste», kas vienlaicīgi radīja elektroapgādes pārtraukumus vairākiem tūkstošiem AS «Sadales tīkls’ klientu dažādos Vidzemes novados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, sociālajos tīklos paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Viņš norāda, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. "Šī paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā, jo mums jāpaziņo, ka 20202.gada vasara būs bez "Positivus" festivāla," raksta Ģ.Majors.

Viņš skaidro, ka festivāls nevar notiks mākslinieku, mūziķu, tehniskā personāla festivālu apmeklētāju veselības drošības dēļ. "Koncerti no guļamistabām televizora vai datoru ekrānā, ballītes dzīvojamās istabās vai uz balkoniem nekad neaizstās dzīvu koncertu apmeklējuma pieredzi. Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi visā pasaulē liek māksliniekiem atcelt koncertus, bet festivāla organizatoriem - rakstīt atcelšanas paziņojumus visu veselības un drošības labā," vēsta Ģ.Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā esošo situāciju valstī, uz 2021.gada vasaru pārcelts Liepājā notiekošais festivāls "Summer Sound", informēja festivāla organizatoru pārstāve Alise Pabērza.

Plānots, ka festivāls notiks nākamā gada 23. un 24.jūlijā, saglabājot visu līdz šim izziņoto programmu.

Festivāla organizators Uldis Pabērzis pauda, ka tika cerēts uz pozitīvāko iznākumu un, ka desmitais festivāls "Summer Sound" šogad varēs norisināties kā ierasts, tomēr tika pieņemts lēmums festivālu pārcelt uz nākamā gada vasaru, "jo nav nekā cita svarīgāka par visu mūsu līdzcilvēku drošību un veselību".

Šī vasara bez Positivus 

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu,...

Viņš skaidroja, ka kopš pirmajām runām par iespējamo pasākumu norises aizliegumu šajā vasarā, festivāla rīkotāji ir visu laiku paralēli strādājuši pie alternatīviem festivāla norises scenārijiem, lai vienotos par labākajiem risinājumiem ar māksliniekiem un festivāla atbalstītājiem, un varētu sniegt apmeklētājiem iespējami precīzāku un pilnīgāku informāciju par festivāla pārcelšanu uz nākamo gadu.

Pēc festivāla rīkotāja paustā, ieguldītais darbs ir rezultējies tajā, ka pašlaik visi šajā gadā apstiprinātie festivāla mākslinieki ir piekrituši uzstāties arī 2021.gada festivālā, tādējādi ļaujot pilnībā saglabāt festivāla mākslinieku programmu.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka visas iegādātās biļetes uz festivālu ir derīgas un ar tām nav jāveic nekādas papildu darbības, lai varētu apmeklēt festivālu "Summer Sound" 2021.gadā.

Precizējošas detaļas par festivāla norisi 2021.gadā tiks paziņotas laika gaitā, pauda Pabērza.

Festivāla mākslinieku programmā līdz šim jau bija izziņots franču dīdžeja Kungs, DJ "Regard", dīdžeju duets "Ofenbach", grupa "Mumiy Troll", "Musiqq", "Jumprava", Singapūras Satīns un citas.

Kā ziņots, apmeklētāju drošības dēļ arī festivāls "Positivus", kam bija jānotiek 17.jūlijā un 18.jūlijā Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, savā kontā sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Paziņojumā norādīts, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. Majors uzsver, ka paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ilvesa pērn no Igaunijas pensijā saņēmusi nepilnus 13 000 eiro

LETA, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dzīvesbiedre, Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāja Ieva Ilvesa, kura uz nepilnu slodzi pilda Latvijas jaunā Valsts prezidenta Egila Levita padomnieces pienākumus informatīvās telpas politikas jautājumos, pērn saņēmusi 12 854 eiro pensiju no Igaunijas prezidenta biroja.

Kā liecina Ilvesas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu, viņai pagājušā gada izskaņā bijušas parādsaistības 71 000 eiro apmērā. Ilvesa bija deklarējusi arī 10 000 eiro uzkrājumus.

Ilvesa, kura pagājušajā gadā bija bērna kopšanas atvaļinājumā, algā no AM saņēmusi 211 eiro. Tāpat viņa saņēmusi 1600 eiro pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Honorārā no SIA «Žurnāls Santa» Ilvesa saņēmusi 292 eiro, bet no AS «Delfi» - 4549 eiro.

Ilvesai pieder dzīvoklis Kazbegi, Gruzijā, un Limbažos. Tāpat viņai pieder divi zemes gabali un viena ēka Salacgrīvā. Savukārt kopīpašumā Ilvesai pieder zeme un ēka Rīgā. Ilvesai pieder arī divas automašīnas - 1990.gada «VW Golf» un 2006.gada «BMW X5».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemē uz vēl pieciem autoceļiem sākusies seguma atjaunošana, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Sākušies seguma atjaunošanas darbi:

  • uz autoceļa Alauksts-Garkalne (P3) posmā no Podkājām līdz Plānupei (11,40.-19,48. km) Ropažu novadā;
  • uz autoceļa Limbaži-Salacgrīva (P12) posmā no Annasmuižas tilta līdz Salacgrīvai (42,173.-44,317. km);
  • uz autoceļa Limbaži-Aloja (P13) posmā no Pociema Zeltiņiem līdz Alojai (16,317.-31,939. km);
  • uz autoceļa Ainaži-Matīši (P15) posmā no Ainažiem līdz Vecvietām (2,6.-16,2. km) Salacgrīvas novadā un
  • uz autoceļa Valmiera-Smiltene (P18) posmā no divlīmeņu satiksmes mezgla krustojumā ar Valmieras šoseju (A3) Valmierā līdz Cempmuižai (0,352.-11,605. km).

Šonedēļ remonta posmos lielākoties noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Būvdarbi paredz iesēdumu remontu un profila labošanu, kur tas nepieciešams, ar sekojošu virsmas apstrādi, līdztekus sakārtos arī ūdens novades sistēmu.Visos šajos posmos uz ceļiem strādā SIA Binders par kopējo līgumcenu vairāk nekā 4,37 miljoni eiro (ar PVN). Par šo naudu tiek atjaunots segums arī uz autoceļa P12 posmā no Pāles līdz Kliku ezeram (21,000.-29,528. km) Limbažu novadā, kur darbi sākās jau jūlija beigās un kur šonedēļ ir viens luksoforu posms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators "Tele2", turpinot pakāpeniski izvērst 5G tīklu Latvijā, ir uzstādījis un iedarbinājis vēl divas 5G bāzes stacijas – Jūrmalā (Dzintaros) un Valmierā.

Tas nozīmē, ka "Tele2" 5G tīkls komercrežīmā darbojas piecās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā un Valmierā. Kā informē uzņēmumā, rudenī ir plānots iedarbināt 5G bāzes stacijas arī Siguldā, Salacgrīvā un Rīgā, Brīvības ielā.

"5G tehnoloģija joprojām ir attīstības sākuma posmā, tā šobrīd ir salīdzinoši dārga un tās pielietojums biznesa jomās – ierobežots, taču mēs turpinām pakāpenisku tās attīstību, lai būtu gatavi, kad tā būs nepieciešama biznesa procesu nodrošināšanai un būs pieejams plašāks 5G ierīču klāsts. Tieši tādēļ pirmā pieredze ar 5G tiek veidota patērētāju lokam, kam nepieciešama izcila mobilā interneta pieredze un tikai pēc tam seko darbs pie 5G kā biznesa procesu uzlabošanas instrumenta. Šobrīd faktiski notiek mēģinājumi un meklējumi nākotnes vārdā. Ar to nodarbojas operatori, iekārtu ražotāji un citi tirgus dalībnieki ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē," saka "Tele2" tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru