Būvniecība un īpašums

Piesārņojuma novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā vajadzēs vairākus desmitus tūkstošus eiro

LETA, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Tāpat izmaksas veidojas par uzstādīto skābekļa bagātinātāju, kurš dienā izmaksā aptuveni 700 eiro, norādīja Lukmans.

Kā sacīja Gerhards, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savu iespēju un resursu robežās sniegs palīdzību Tukuma un Engures novadu domēm par tālāko izpēti un plānotajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai.

Tāpat ministrija plāno ar abu novadu domēm sadarboties nepieciešamo analīžu veikšanā un izvērtēšanā.

Gerhards arī apsver iespēju no ministrijas resursiem segt izdevumus, «kas radušies situācijas dēļ». Viņš gan neizslēdza iespēju, ka finansējumu varētu prasīt arī valdībai. Ministrs lēsa, ka nepieciešamais finansējums varētu būt daži desmiti tūkstoši eiro, tomēr konkrētus skaitļus nenosauca, jo vēl nepieciešami galīgie aprēķini.

Viņš piebilda, ka ministrija izvērtēs iespēju finansējumu iegūt arī no Vides aizsardzības fonda.

Kā norādīja Gerhards, situācija, kāda ir izveidojusies Tukuma novadā, nākotnē ir iespējama arī citās Latvijas vietās, kur attīstījusies uzņēmējdarbība. Viņš pieļāva, ka, iespējams, nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pieļautu arī uzņēmumu līdzdarbību attīrīšanas iekārtu izmantošanā. Šādi, slēdzot kādus speciālus ilgtermiņa līgumus, uzņēmumi varētu savus resursus novirzīt attīrīšanas iekārtu uzturēšanā.

Vaicāts, vai iespējamo vainīgo uzņēmumu izdosies atrast, Gerhards norādīja, ka Valsts policijas un Valsts vides dienesta (VVD) attieksme šajā jautājumā ir ļoti nopietna un viņš neuzskata, ka «šeit būs kādas atkāpes no likumdošanā paredzētā».

Kā Žurnālistiem norādīja VVD Inga Koļegova, cēlonis problēmām Šlokenbekas dzirnavezerā ir attīrīšanas iekārtu nespēja tikt galā ar notekūdeņos esošo piesārņojumu.

Viņa norādīja, ka šobrīd svarīgi ir atjaunot attīrīšanas iekārtu darbību un normālu attīrīšanas procesu.

VVD ģenerāldirektore arī uzsvēra, ka tālāk nepieciešams strādāt, lai šādas situācijas neatkārtotos. Viņa pieļāva, ka ūdens piesārņojums ir arī «vēsturisku lēmumu sekas», kas pieļāva uzņēmumu notekūdeņu pieņemšanu tādos apmēros, ka attīrīšanas iekārtām bijis jāstrādā gandrīz ar maksimālo jaudu. Tas novedis pie tā, ka pie neliela piesārņojuma pieauguma iekārtas «izgājušas no ierindas». «Izmazgā vienu katlu par daudz», un rodas pārslodze, norādīja Koļegova.

Koļegova arī pauda viedokli, ka atbildīgs par attīrīšanas iekārtu funkcionēšanu ir Tukuma ūdens, kas formāli arī ir vainīgais par radušos situāciju. Tomēr, lai atrastu to uzņēmumu, kurš Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtas ir «izvedis no ierindas», vēl nepieciešamas pārbaudes.

Savukārt, kā piebilda Gerhards, katru mēnesi Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtas tikušas pārbaudītas, un pirmos piecus gada mēnešus visas analīzes bijušas pozitīvas.

Kā žurnālistiem norādīja SIA Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis, viņa uzņēmums noteikto piesārņojuma daudzumu nav pārsniedzis. Balodis stāstīja, ka galvenais mērķis, kāpēc viņš ieradās uz tikšanos, bija pārliecināties, ka valstij un pašvaldībai ir interese šos jautājumus risināt ilgtermiņā, citādāk uzņēmumi «nevar augt un attīstīties, ja no savas puses neredz, ka pašvaldības nodrošina to palīdzību, kas nepieciešama».

Balodis pieļāva, ka viens no varbūtējiem cēloņiem nepietiekamā attīrīšanas iekārtu jauda. Viņš arī norādīja, ka uzņēmēji sagaida, ka ilgtermiņā viņiem «no savas kabatas» nebūs jāmaksā, lai attīstītu infrastruktūru.

Jau ziņots, ka ūdens piesārņojuma dēļ Tukuma attīrīšanas iekārtās Tīle un Slocenes upē noteikts ārkārtas stāvoklis, kas turpināsies līdz 20.jūlijam. Ārkārtas stāvokli Tukuma novada dome izsludināja pagājušajā piektdienā saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas dzirnavezerā, no kura dažu dienu laikā tika izceltas četras tonnas beigtu zivju.

Ārkārtas situācijas laikā ir noteikti ierobežojumi Tukuma pilsētas kanalizācijas tīkla novadāmajiem ražošanas notekūdeņiem, nepalielinot novadāmo notekūdeņu hidraulisko slodzi. Tukuma novada iedzīvotājiem ar šo lēmumu nekādi ierobežojumi netiek paredzēti. Lai Tukuma attīrīšanas iekārtas ātrāk atgūtos, pat būtu nepieciešams palielināt sadzīves notekūdeņu daudzumu.

Kā iepriekš informēja Tukuma novada domē, piektdienas vakarā pieņemtais lēmums paredz Tukuma pilsētas kanalizācijas tīklā novadāmajiem ražošanas notekūdeņiem, kas tiek piegādāti no lielākajiem uzņēmumiem - AS Tukuma piens un SIA Puratos Latvia - par 30% samazināt notekūdeņu piesārņojumu, nepalielinot novadāmo notekūdeņu hidraulisko slodzi.

Tāpat dome nolēma, sadarbojoties ar Engures novada domi, Šlokenbekas dzirnavezerā uzstādīt aerācijas ozonēšanas sūkņus un nodrošināt ūdens līmeņa nepazemināšanu ezerā, par to noslēdzot sadarbības līgumu ar Engures novada domi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Indija no Ķīnas var pārņemt pasaulē lielākās gaisa piesārņotājas statusu

Dienas Bizness, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēsēm 2014. gadā atmosfēras gaisa piesārņojums pasaulē kopumā bija aptuveni 3,7 miljonu cilvēku nāves cēlonis, savukārt kopējais nāves gadījumu skaits, ņemot vērā gan atmosfēras gaisa piesārņojumu, gan gaisa piesārņojumu telpās, sasniedz septiņus miljonus cilvēku gadā, piektdien raksta laikraksts Diena.

PVO paspārnē esošā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra uzskata, ka gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem onkoloģisko saslimšanu cēloņiem. Kā norāda nekomerciālās klimata izpētes organizācijas Berkeley Earth eksperti, visdramatiskākā situācija ir Ķīnā, kurā atmosfēras gaisa piesārņojums ik gadu kļūst par 1,6 miljonu cilvēku nāves cēloni. Tas nozīmē, ka gaisa piesārņojums izraisa aptuveni 4400 nāves gadījumu dienā jeb 17% visu nāves gadījumu Ķīnā. Jāpiebilst, ka Ķīnas varas iestādes cenzē statistisku par gaisa piesārņojuma izraisītajiem nāves gadījumiem un saslimšanām, tamdēļ dažādu organizāciju aplēses atšķiras, bet 1,6 miljoni ir vidējais rādītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa piesārņojums Eiropas pilsētās izmaksā to iedzīvotājiem vairāk nekā 160 miljardus eiro gadā, novērtējot naudas izteiksmē tā ilgtermiņa un īstermiņa ietekmi uz veselību, teikts trešdien publicētā pētījumā.

Pētījumu veica neatkarīga pētniecības un konsultāciju organizācija "CE Delft", kas specializējusies vides problēmu inovatīvu risinājumu izstrādē.

Analizējot gaisa kvalitātes, iedzīvotāju veselības un transporta datus vairāk nekā 400 pilsētās, tika konstatēts, ka fosiliju degvielas radītais piesārņojums 2018.gadā katram pilsonim izmaksājis vidēji 1250 eiro - apmēram 4% no gada ienākumiem.

Gaisa piesārņojums palielina iespējamību, ka var rasties apstākļi, kas zināmi kā Covid-19 riska faktori, teikts pētījumā.

"Mūsu iegūtie dati sniedz papildu pierādījumu tam, ka gaisa piesārņojuma samazināšanai Eiropas pilsētās vajadzētu būt starp galvenajām prioritātēm jebkurā mēģinājumā uzlabot Eiropas pilsētu iedzīvotāju labklājību," uzskata pētījuma autori. "Tagadējā Covid-19 pandēmija tikai to uzsver."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Gaisa piesārņojuma dēļ Oslo aizliegtas automašīnas ar dīzeļdzinējiem

LETA, 17.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties pret gaisa piesārņojumu, Norvēģijas galvaspilsētā otrdien aizliegtas automašīnas ar dīzeļdzinējiem.

Šī ir pirmā reize, kad Oslo ieviests šāds aizliegums. Izņēmums ir taksometri, gadījumi, kad cilvēks jānogādā slimnīcā vai pie ārsta vai jāpaspēj uz prāmi.

Oslo amatpersonas pagājušā gadā pieņēma jaunus noteikumus, kas paredz šāda aizlieguma īstenošanu, ja vairākas dienas pieturas augsts gaisa piesārņojums.

Aizliegums ir spēkā no plkst.6 līdz plkst.22 un, domājams, netiks atcelts arī trešdien, kad meteorologi prognozē laikapstākļu uzlabošanos.

Gaisa piesārņojums apgrūtina dzīvi galvenokārt gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem, kas cieš no astmas.

Gaisa piesārņojumu izraisījusi temperatūras inversija - gaisa temperatūras paaugstināšanās atmosfēras augstākos slāņos, kā rezultātā aukstais piesārņotais gaiss tiek nosprostots tuvu pie zemes virsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Zemgales autoceļu malās izgāztās ķīmijas sekas

Zane Atlāce - Bistere, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas, ka Zemgales lauku piesārņošana izraisījusi reģionāla mēroga ekoloģisko katastrofu, neatbilst faktiskajai situācijai, jo reģionā vairākās vietās ir radīts lokāls vides piesārņojums, kas šobrīd neapdraud iedzīvotājus, informē Valsts vides dienests (VVD).

Pirmie analīžu rezultāti, ko saņēmis Valsts vides dienests (VVD), un pieaicināto ekspertu atzinumi ļauj apgalvot, ka ķīmiskā viela, ar ko tika nolaistītas ceļmalu teritorijas Zemgalē, šobrīd nerada tiešu apdraudējumu videi, tostarp gruntsūdeņiem.

Piesārņojuma tālāka izplatība nenotiek. Piesārņojums, kas satur gaistošus savienojumus, radīja vislielāko bīstamību izliešanas brīdī, kamēr viela bija koncentrēta. Iedzīvotājiem ir jāizvairās nonākt tiešā saskarē ar piesārņoto grunti – aiztikt, ieelpot un pārvietoties pa to. Atrašanās tuvumā nav bīstama.

VVD inspektori turpina piesārņojuma rezultātā cietušo vietu apzināšanu un uzraudzīšanu, dodoties regulārās pārbaudēs. Vides inspektori veica pārbaudes arī pēc lietus un pārliecinājās, ka piesārņotās platības nav palielinājušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VVD pieļauj iespēju Inčukalna gudrona dīķu projektā nomainīt Skonto būvi pret citu uzņēmēju

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skonto būve jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu.

Gadījumā, ja uzņēmums nepildīs saistības, Valsts vides dienests (VVD) apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, šodien paziņoja VVD vadītāja Inga Koļegova.

«Skonto būve zināja par šo piesārņojumu jau pirms vairākiem gadiem. Mums nav teikts, ka viņi vairs nesmels dīķi, tomēr, ja redzēsim, ka uzņēmējs netur vārdu, pieļaujam iespēju meklēt citu izpildītāju, kamēr projekts tiks pabeigts,» sacīja VVD vadītāja.

Jautāta par uzņēmuma pārmetumiem saistībā ar nepilnībām projektā, kuru dēļ var rasties vides apdraudējums, viņa norādīja, ka jau sākotnēji projekts paredzēja, ka ziemeļu dīķis tiks izsmelts daļēji, likvidējot piesārņojuma kodolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jaunā transportēšanas iepakojuma sistēma ļauj ietaupīt resursus

Andris Skakauskis, SIA BEPCO vadītājs Latvijā, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl Latvija», atklāts naftas piesārņojums, kas vairākas reizes pārsniedz pieļaujamās normas, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Piesārņojums Duntes ielā 25 pētīts jau 2006.gadā un fiksēts Rīgas domes dokumentos, tomēr oficiālajam piesārņoto vietu reģistram par to nekas neesot ziņots. Tikai tad, kad teritoriju nopirkusi «Lidl Latvija», izrādījies, ka naftas produktu līmenis gruntī gandrīz 40 reizes pārsniedz kritisko robežu.

Topošajā veikala atrašanās vietā arī smago metālu koncentrācija desmit reizes pārsniedz kritisko robežu. Piesārņoti ir 55 000 kubikmetru grunts.

«Lidl Baltics» pārstāvis Valds Lopets raidījumam atzina, ka, pērkot zemesgabalu no iepriekšējā īpašnieka, veikala attīstītājs nav zinājis par piesārņojumu šajā teritorijā. Pašlaik norit diskusijas ar citām iesaistītajām pusēm, lai atrastu labākos risinājumus, kā ar piesārņojumu tikt galā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas peldvietas, sešas no tām – Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un Rucavas novadā pie Papes bākas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Ikdienā par ūdens kvalitāti peldvietās parasti aizdomājamies vienīgi tad, kad izskan aizliegums kādā no tām peldēties. Veselības inspekcija ir tā instance, kuras speciālisti kontrolē peldūdeņu piesārņojuma pakāpi. Kādi ir ūdens kvalitātes kritēriji un kopējā ūdens tīrības aina mūsu ūdenstilpēs, skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists, vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis.

Vides veselības analītiķis atzīmē, ka pēdējos gados peldūdeņu kvalitātes rādītāji gan Latvijā, gan Eiropas ūdeņos kopumā kļūst aizvien labāki. Tiek būvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ieviestas jaunākas ražošanas tehnoloģijas un veikta videi draudzīgāka lauku apsaimniekošana, lai mazinātu iespējamo ūdentilpju piesārņojumu. Taču joprojām aktuāls ir peldvietu īslaicīgais piesārņojums, kuru iepriekš prognozēt bieži vien nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VVD konstatē vides aizsadzības prasību pārkāpumus SIA Stiga RM darbībā

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārbaudi bērza saplākšņa ražošanas uzņēmumā SIA Stiga RM, Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (Liepājas RVP) inspektori konstatējuši ilgstošas vides aizsardzības prasību neatbilstības, kā rezultātā Kuldīgas novadā, privātā dīķī, bojā gājušas zivis, informē VVD.

Liepājas RVP plāno veikt arī tuvumā esošas Krāčupītes pārbaudi, lai pārliecinātos, vai piesārņojums nav skāris arī dabiskā lašu sugas zivju nārsta upi.

Šobrīd Liepājas RVP uzsākusi administratīvo lietvedību un izvērtēs SIA Stiga RM rīcību. Kopš piektdienas, 5. februāra, notikuši uzņēmuma lietus ūdens kanalizācijas sistēmas attīrīšanas darbi. Sistēmā nezināmu laika posmu nonācis neattīrīts ūdens, kas plūdis uzņēmuma teritorijā no koka baļķu mērcēšanas konteineriem. Savukārt pa lietus ūdens kanalizācijas sistēmu netīrais ūdens nonācis grāvī, kas 600 metrus tālāk ir savienots ar privātu dīķī.

Šobrīd lietus ūdens kanalizācijas sistēma ir attīrīta un novadgrāvjos piesārņojums vairs nav konstatēs. 8. februārī, Kuldīgā notiks civilās komisijas sēde, kurā piedalīsies domes, VVD un uzņēmuma pārstāvji. Sēdē apspriedīs veiktos pasākumus vides kvalitātes uzlabošanā un vienosies par turpmāko sadarbību vides avārijas seku likvidēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas lielo pilsētu problēmas - bezdarbs, veselības aprūpe un ceļu infrastruktūra

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: EK vajadzētu pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai ASV firmu Ķīnā ir grūtības atrast vadošus darbiniekus hroniskā gaisa piesārņojuma dēļ, konstatēts trešdien publicētā aptaujā, kuru veikusi Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā.

53% respondentu atzīst, ka gaisa kvalitātes problēmu dēļ viņu organizācijai ir grūti atrast talantīgus cilvēkus, kas strādātu vadošos amatos Āzijas ekonomikas milzī Ķīnā.

Šogad ir pirmā reize, kad šo problēmu atzinis respondentu vairākums. 2014.gadā šī problēma bija skārusi 48% aptaujāto, bet 2013.gadā - 34%.

Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā veica 17. ikgadējo biznesa klimata aptauju, kurā uz uzdotajiem jautājumiem atbildēja 477 no 1012 šīs organizācijas biedriem.

Ķīnas lielpilsētās bieži ir spēcīgs gaisa piesārņojums, kurā tiek vainota akmeņogļu izmantošana par kurināmo elektrostacijās un rūpniecībā, kā arī liels autosatiksmes līdzekļu skaits. Šī problēma ir kļuvusi par vienu no iemesliem neapmierinātībai ar Ķīnā valdošo Komunistisko partiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Smoga dēļ Deli slēgtas skolas un ierobežota automašīnu satiksme

LETA--AFP, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā smoga dēļ Indijas galvaspilsētā pirmdien slēgtas skolas, daļēji aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi, bet cilvēki smok kodīgajā gaisā.

Indīgā dūmaka Deli pārņem katru ziemu. Smoga iemesli ir automašīnu gāzu, rūpniecības un lauksaimniecības radītie izmeši.

Tomēr šoreiz piesārņojuma krīze ir nopietnākā pēdējo trīs gadu laikā, un Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals ierosinājis vairākus pasākumus cīņā pret, kā viņš raksturoja, «nepanesamu piesārņojumu».

«Dūmi ir visur, un cilvēkiem, tostarp jauniešiem, bērniem, senioriem, ir grūti elpot,» viņš sacīja tviterī publicētā uzrunā. «Acis dedzina. Piesārņojums ir tik briesmīgs,» piebilda Deli galvenais ministrs.

Viņa valdība ir devusi rīkojumu nedarbināt pusi privāto automašīnu, balstoties uz pāra un nepāra numuru reģistrācijas zīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Skonto būve neplāno izstāties no Inčukalna gudrona dīķu projekta; vēlas miljonus par padarīto

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, SIA Skonto būve nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

«Mēs nevēlamies papildus finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam,» uzsvēra Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka Valsts vides dienesta izsludinātais iepirkums 2010.gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi.

«Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur vienalga paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD,» sacīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Balticovo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu baktēriju bojāeju izraisījis digestāts

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas reģionālajai vides pārvaldei (Jelgavas RVP) zināmi AS Balticovo ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu baktēriju pēkšņās bojāejas iemesli.

Uzņēmuma kanalizācijas sistēmā nonākusi digestāta šķidrā frakcija ar augstu ķīmiskā skābekļa patēriņu, izraisot baktēriju slāpšanu, informē VVD.

Šķidrā digestāta frakcija, ko izmanto lauku mēslošanai, AS Balticovo kanalizācijas sistēmā nonākusi no uzņēmuma teritorijā esošās biogāzes ražotnes. Biogāzes ražotne ir AS Balticovo sadarbības partneris.

Koncentrētais piesārņojums no kanalizācijas sistēmas plūdis caur Balticovo attīrīšanas iekārtām, izraisot bojājums. VVD vērtē situāciju un vajadzības gadījumā uzsāks administratīvo lietvedību pret biogāzes ražotni.

Arī trešo dienu pēc avārijas kaitējums Verģupei un Iecavas upei nav novērots. Balticovo neattīrītus notekūdeņus vidē vairs nenovada. Tiek organizēta piesārņoto notekūdeņu pagaidu izvešana uz Iecavas novada komunālajām attīrīšanas iekārtām. Uzņēmums veic notekūdeņu attīrīšanas sistēmas sakopšanas darbus – tiek izvāktas bojā gājušās dūņas. Līdz nedēļas beigām attīrīšanas baseinā plānots ievietot jaunas dūņas un uzsākt to ieaudzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas rūpniecības iekārtu ražotāja Siemens Lietuvas filiāle uzvarējusi konkursā par Viļņas luksoforu sistēmas atjaunošanu, paziņojis Lietuvas galvaspilsētas pašvaldības satiksmes uzņēmums Susisiekimo paslaugos.

Šie darbi, ko paredzēts pabeigt līdz 2018.gada vasarai, izmaksās 1,4 miljonus eiro. Noslēgtais līgums arī paredz, ka kompānija trīs gadu garumā uzraudzīs sistēmu, atjaunos tās tehnisko aprīkojumu un ieviesīs jaunāko satiksmes vadības programmas versiju.

Projekts aptvers Viļņas centru un pilsētas rajonus ar intensīvāko satiksmi. Kā pastāstījis Susisiekimo paslaugos direktora pienākumu izpildītājs Vaidots Meškausks, pašreizējā satiksmes regulēšanas sistēma Viļņā ierīkota pirms desmit gadiem, un atjaunošana tai būtiski nepieciešama.

«Ātrāka luksoforu regulēšanas un vadības sistēmas reakcija un pēkšņām pārmaiņām satiksmes plūsmās, daudz elastīgāka sistēmas pielāgošanās transporta, riteņbraucēju un gājēju kustībai - tās ir tikai dažas no svarīgākajām pārmaiņām. Efektīvāka plūsmu regulēšana autovadītājiem būs ekonomiski izdevīgāka, un, saīsinoties stāvēšanas ilgumam noteiktās ielās, samazināsies arī vides piesārņojums,» viņš norādījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Papildināta - Naktī atkritumu savākšanas teritorijā Olainē izcēlies bīstams ugunsgrēks

LETA, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS «BAO» teritorijā Olainē izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurš patlaban ir lokalizēts, apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Palkavniece un uzņēmuma vadītājs Jānis Vilgerts.

Ņemot vērā, ka notikuma vietā atrodas ķīmiskas vielas, dzēšanai piesaistīti plaši glābēji resursi - vismaz 34 ugunsdzēsēji, pastāstīja Palkavniece. Tāpat notikuma vietā bija ieradies Valsts vides dienests (VVD)

VUGD uzsver, ka iedzīvotāju evakuācija nav nepieciešama, kā arī nav ierobežojumu, lai izietu no telpām. Vienlaikus dienests informē, ka, dūmiem koncentrējoties uz gājēju ceļa virzienā no pilsētas uz mazdārziņiem, šis ceļš patlaban ir slēgts.

«BAO» valdes priekšsēdētājs apstiprināja, ka pagājušajā naktī ugunsgrēks izcēlies uzņēmumam piederošajā atkritumu savākšanas teritorijā Olainē. Viņš norādīja, ka ugunsgrēku izdevies lokalizēt un «BAO» patlaban notikušā sekas apspriež ar Valsts vides dienesta (VVD) darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija arvien neskaidra

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof., 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, kuru paredzēts veikt trijos posmos. Pirmajā posmā paredzēts elektrificēt posmus Rēzekne–Krustpils, Daugavpils–Krustpils un Krustpils–Rīga, tādējādi līdz 2023. gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilci. Otrā posma ietvaros līdz 2027. gadam iecerēts elektrificēt Ventspils virzienu 376 km garumā, bet trešajā posmā līdz 2030. gadam arī Pierīgas elektrolīniju atjaunošanu.

Pirmā posma elektrifikācijas izmaksas tiek lēstas 441 miljons eiro. Savukārt pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro. No valsts budžeta netiek plānots iedalīt līdzekļus projekta īstenošanai, tāpēc atlikušās izmaksas būs jāsedz pašam Latvijas dzelzceļam. Šis būs līdz šim apjomīgākais Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu projekts, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 314 kilometru garumā. Ir jau noslēgusies LDz izsludinātā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība pirmā kārta, kurā pieteikušies četri kandidāti.

Projekta īstenošana tā dzīves ciklā no 2024. līdz 2047.gadam noteikti dos virkni pozitīvu rezultātu. Piemēram, ievērojamās investīcijas celtniecībā var atstāt pozitīvu efektu uz IKP un valsts budžetu, nākotnē samazināt arī CO2 emisiju un uzlabot Latvijas konkurētspēju kravu pārvadājumos, kā arī samazināt transporta izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indonēzijas jaunā galvaspilsēta atradīsies Borneo salas austrumos, pirmdien pavēstīja prezidents Džoko Vidodo, iezīmējot jaunu posmu centienos pārcelt valsts politisko centru projām no pārslogotās megapoles Džakartas.

Jaunās galvaspilsētas atrašanās vieta līdzās reģionālās nozīmes pilsētām Balikpapanai un Samarindai atradīsies Dienvidaustrumāzijas salu valsts ģeogrāfiskajā centrā, kur valdībai jau pieder 180 000 hektāru zemes, norādīja prezidents.

Izraudzītajā vietā Austrumkalimantanas provincē dabas katastrofu risks ir minimāls, sacīja Vidodo.

«Būdama liela valsts, kas ir neatkarīga jau 74 gadus, Indonēzija nekad nav izraudzījusies pati savu galvaspilsētu,» viņš piebilda.

«Slogs, ko Džakarta šobrīd tur kā valdības, darījumu, finanšu, tirdzniecības un pakalpojumu centrs, ir pārāk smags,» skaidroja Vidodo.

Valdība izstrādās likumprojektu par galvaspilsētas pārcelšanu, un tas tiks iesniegts parlamentam, viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes novada Kaunatas pagasta z/s Līdaciņas īpašnieks Jānis Kuzminskis savā saimniecībā nodarbojas ar dažādiem uzņēmējdarbības veidiem – veic kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, vasarā tūristiem piedāvā telšu vietas un sportisku atpūtu, bet pēdējos gados Jānis izveidojis elektrisko ģitāru darbnīcu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Bijušās telefonu centrāles telpās Dubuļu ciemā netālu no Lielā Liepu kalna tagad top unikālas elektriskās ģitāras, kā arī Latgalē vienīgais ģitāru muzejs, kas būs vēl viens tūrisma objekts Rāznas Nacionālajā parkā (RNP). «Es to, ka mana produkcija ražota nacionālajā parkā, parasti pasniedzu kā pievienoto vērtību,» stāsta J. Kuzminskis.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize stāsta, ka RNP teritorijā pārsvarā ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar dabas tūrismu, lauksaimniecību un derīgo izrakteņu izstrādi.

J. Kuzminskis savu uzņēmumu izveidoja 2003. gadā, vēl pirms RNP dibināšanas. Pēc 2007. gada, kad izveidoja parku, daudzi noteikumi mainījās, pārsvarā tie skāra mežizstrādi un tūrismu. «Tur, kur nav RNP teritorijas, varēja vienā gabalā vienu kailcirti taisīt piecu hektāru platībā, bet parkā var tikai viena hektāra platībā. Pieņemsim, ja zemniekam ir savs mežiņš un viņš tur grib kaut ko izcirst, tad var to izdarīt piecas reizes mazākā platībā nekā kaimiņš, kam mežs nav RNP. Līdz ar to viņš dabū piecas reizes mazāku peļņu,» saka Jānis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Kolorītā Sarkandaugavas realitāte

Linda Zalāne, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarkandaugavā uzņēmējiem jābūt ar īpaši lielu pacietību, jo domas par biznesa attīstību aizēno dažādas ikdienas likstas.

B viesojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas savu biznesa vietu atraduši Rīgā, Tilta un Alekša ielas krustojumā, kas uzskatāms par Sarkandaugavas vēsturisko centru. Ielas malā pie Alekša skvēra, netālu no sabiedriskā transporta pieturas, novietots stends, kurā lasāma informācija un apskatāmas fotogrāfijas no apkaimes sendienām, kas atklāj dažādus vēsturiskus faktus. Ikviens garāmgājējs vai cilvēks, kas kādu brīdi pavada šajā vietā, lai sagaidītu pieturā autobusu vai trolejbusu, var izlasīt, ka Sarkandaugava ir Rīgas ziemeļu daļas apkaime, kas nosaukumu ieguvusi no Sarkandaugavas upes.

Pašreizējo Sarkandaugavas apkaimi Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva tikai 1828. gadā. Vēlāk tā veidojās kā viens no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem – industrializācijas šūpulis, kurā gar Ganību dambi un Sarkandaugavas upi XIX gs. 30. gados sāka koncentrēties lielas fabrikas. Pēc Otrā pasaules kara Sarkandaugavā turpinājās aktīva rūpnieciskā darbība, kas cita starpā piesārņoja Sarkandaugavas upes ūdeņus un augsni. 200 gadu laikā piesārņojums veicinājis to, ka Sarkandaugavas upe ir zaudējusi savu atpūtas vietas nozīmi. Savukārt nesenākie vēstures notikumi notikuši 2014. gada pavasarī, kad Alekša skvērs ieguva jaunu izskatu – Sarkandaugavas attīstības biedrība, IdejuTalka un Laikmetīgās Arhitektūras informācijas centrs kopīgi ar apkaimes iedzīvotājiem izveidoja skvēra iekārtojuma koncepciju. Skvērā tika iekārtoti vairāki nelieli laukumi spēlēm un atpūtai, ka arī pie sienas piestiprināti vertikāli stieņi. Ēkas sienu rotā uzraksts «Vingrotava». Tā dizainu veidojuši Design Catering un Rijada. Alekša skvēra labiekārtošanas projekts tapa «Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014» programmas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu videi draudzīgu tramvaju infrastruktūru Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, 2014.-2020.gada plānošanas periodā būs pieejami 96 miljoni eiro Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma, informē Satiksmes ministrijā.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1.pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta) īstenošanas noteikumi, ko otrdien, 3.maijā, atbalstīja valdība.

Pasākuma ietvaros plānots īstenot projektus pilsētās, kurās tiek veikti pasažieru pārvadājumi ar tramvaju - Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, šajās pilsētās izbūvējot vai uzlabojot kopumā vismaz 8 km tramvaju sliežu līniju.

Pasākuma mērķis ir veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu, kā rezultātā pieaugs ar šādu transportu pārvadāto pasažieru skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) sadarbojoties ar SIA Eko Osta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) operatīvi novērsis iespējamo kaitējumu videi pēc tam, kad VVD patruļkuģis Brēmene sasvēries un daļēji nogrimis, informē VVD.

Šis patruļkuģis kopš jaunā zvejas kontroles kuģa Mare iegādes vairs aktīvi netika izmantots un ilgstoši atradās slēgtā, apsargātā teritorijā Voleros.

2017.gada 23.janvāra rītā VVD darbinieki konstatēja, ka kuģis Brēmene ir sasvēries un tā aizmugurējā daļā daļēji nogrimis, un joprojām turpina lēnām grimt. Negadījuma vietā uz ūdens virsmas bija redzami nelieli plankumi, iespējams, no hidrauliskās eļļas un dzesēšanas šķidruma

Par negadījumu nekavējoties tika paziņots Rīgas brīvostas kapteiņdienestam un izsaukta SIA Eko Osta, kas uzstādīja norobežojošas bonas, lai piesārņojums neizplatītos tālāk. Nekavējoties tika uzsākta piesārņojošo vielu atsūkšana no ūdens virsmas. VVD inspektori ūdenī izklāja absorbējošu materiālu, kas uzsūc naftas produktus no ūdens virsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru