Otrdien, 17. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 9,8 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, ko veic Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

" 2 063 747 latu apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

" 7 169 731 lata apmērā Satiksmes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai;

" 264 207 latu apmērā Labklājības ministrijai ESF projektu īstenošanai;

" 126 467 latu apmērā Tieslietu ministrijai ESF projektu īstenošanai;

" 5 004 latu apmērā Veselības ministrijai ESF projektu īstenošanai;

" 10 639 latu apmērā Finanšu ministrijai ERAF projektu īstenošanai;

" 164 614 latu apmērā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ERAF projektu īstenošanai;

Ministru kabinets (MK) otrdien, 27. maijā, apstiprināja MK rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 3 125 315 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Db.lv informē Finanšu ministrijas preses dienests.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus:

• 1 156 665 latu apmērā Ekonomikas ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta īstenošanai;

• 422 762 latu apmērā Tieslietu ministrijai Pārejas programmas, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai;

• 17 897 latu apmērā Kultūras ministrijai EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta projekta īstenošanai;

• 338 390 latu apmērā Veselības ministrijai Pārejas programmas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai;

• 1 189 601 lata apmērā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam ESF un ERAF projektu īstenošanai.

Otrdien, 29. janvārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali gandrīz 300 tūkstošu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), Tieslietu ministrija un FM, informēja Finanšu ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

- 76 802 latu apmērā RAPLM Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG projekta īstenošanai, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai un Eiropas Reģionālās attīstības (ERAF) projekta īstenošanai;

- 13 639 latu apmērā Tieslietu ministrijai EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta īstenošanai;

- 206 071 latu apmērā Finanšu ministrijai ERAF projekta īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008. gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzētos 411 498 233 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Ministru kabinets otrdien, 22. aprīlī, apstiprināja MK rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 990 tūkstošu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments Elīna Dobulāne.

Projektus īsteno Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus:

309 973 latu apmērā Ekonomikas ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

64 976 latu apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai ERAF projektu īstenošanai;

590 621 lata apmērā Kultūras ministrijai ERAF projekta īstenošanai;

24 598 latu apmērā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam Eiropas Komisijas projekta īstenošanai;

Otrdien, 6. novembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 1,4 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, ko veic Izglītības un zinātnes ministrija, Zemkopības ministrija un Satiksmes ministrija, informēja Finanšu ministrija.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 518 273 latu apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanai;

• 72 594 latu apmērā Zemkopības ministrijai Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošanai;

• 825 003 latu apmērā Satiksmes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta īstenošanai.

MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzētos līdzekļus ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Ministru kabinets otrdien, 8.maijā, pieņēma divus rīkojumus par budžeta līdzekļu pārdali 7,5 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai ES fondu projektu īstenošanai, informē Finanšu ministrija

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 39 620 latu apmērā Iekšlietu ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu līdzfinansēšanai;

• 3 174 753 latu apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kā arī ESF projektu finansēšanai;

• 936 071 latu apmērā Zemkopības ministrijai Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un ESF projektu īstenošanai;

• 2 244 751 latu apmērā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam ESF projektu īstenošanai;

• 97 682 latu apmērā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Eiropas Kopienas INTERREG projektu īstenošanai;

Otrdien, 11. decembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprinājis rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 9,1 miljona latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, ko veic Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija, liecina sniegtā informācija medijiem.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 1 491 691 latu apmērā Ekonomikas ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanai;

• 24 154 latu apmērā Labklājības ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanai;

• Finanšu ministrijas padotībā esošajai Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai paredzēta apropriācija konsolidējamai pozīcijai – atmaksai valsts budžetā par veiktajiem izdevumiem 7 592 028 latu apmērā.

MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzētos līdzekļus ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Otrdien, 18. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 1,4 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, ko veic Zemkopības ministrija, Veselības ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

" 1 384 822 latu apmērā Zemkopības ministrijai Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta projektu īstenošanai;

" 37 910 latu apmērā Veselības ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

" 28 028 latu apmērā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam ESF un ERAF projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2007.gadam nosaka, ka MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā "Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" paredzētos līdzekļus 60 300 000 latu apmērā ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Otrdien, 7. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK rīkojuma projekts par FM budžeta apakšprogrammas Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai līdzekļu pārdali 2008. gadā. Projektā paredzēta līdzekļu pārdale 5.7 miljonu latu apmērā.

Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt līdzekļus 5.4 miljonu latu apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto projektu realizēšanai. Lai apgūtu ERAF finansētos projektus, Izglītības un zinātnes ministrijai iecerēts piešķirt papildu līdzekļus 21 tūkstoša latu apmērā. Veselības ministrijai plānots novirzīt 267 tūkstošus latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai. FM plānots piešķirt 25 tūkstošus latu, un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam paredzēts novirzīt 7 tūkstošus latu.

Grozījumi likumā par valsts budžetu 2008. gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei paredzēto finansējumu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 175 miljonus latus. Iepriekš valdība jau pārdalījusi kopumā 133 miljonus latu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Ministru kabinets (MK) otrdien, 19.jūnijā, apstiprinājis rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 2,2 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Ekonomikas ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

- 1 084 572 latu apmērā Ekonomikas ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta finansēšanai;

- 9 983 latu apmērā Iekšlietu ministrijai ESF fonda projektu finansēšanai;

- 1 182 414 latu apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu finansēšanai.

Likums par valsts budžetu 2007.gadam nosaka, ka MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzētos līdzekļus 60 300 000 latu apmērā ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Ministru kabinets (MK) otrdien, 19.jūnijā, apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 2,2 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Ekonomikas ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

" 1 084 572 latu apmērā Ekonomikas ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta finansēšanai;

" 9 983 latu apmērā Iekšlietu ministrijai ESF fonda projektu finansēšanai;

" 1 182 414 latu apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu finansēšanai.

Likums par valsts budžetu 2007.gadam nosaka, ka MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā "Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" paredzētos līdzekļus 60 300 000 latu apmērā ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Rēzeknes pilsētas domes deputāti apstiprināja pašvaldības budžetu 2014.gadam, kas paredz kopējo ieņēmumu apjomu 32,9 miljonu euro apmērā, bet izdevumus - 33,5 miljonu euro apmērā, informēja Rēzeknes pilsētas domes pārstāvji.

Pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars valsts budžeta transfertiem (mērķdotācijas un dotācijas no valsts budžeta, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, transferti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai) - 46%, kas ir 14,8 milj. euro.

Būtiskākais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots - iedzīvotāju ienākuma nodoklis šogad tiek prognozēts 12,8 milj. euro, kas ir par 594 tūkst. euro mazāk nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma 2014. gadā Rēzeknē tiek prognozēti 814 883 euro apmērā (2% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem). Šobrīd aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze ir par 160 tūkst. euro mazāka nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Lai nodrošinātu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 ēkas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa (LIC) projektu īstenošanu, valdība otrdien atbalstīja 68,3 miljonu eiro pārdalīšanu no Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas līdzekļiem.

Nolemts, ka 68,3 miljonus eiro no sestās pasākuma kārtas "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pārdalīs uz pirmo un piekto kārtu, lai nodrošinātu PSKUS A2 ēkas un RAKUS LIC projektam. RAKUS infrastruktūras attīstībai sākotnēji iezīmētais finansējums 68,3 miljonu eiro apmērā, no kura 58 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi un 10,2 miljoni eiro ir nacionālais līdzfinansējums, tiks sadalīts tikai starp PSKUS A2 un LIC projektiem. No šīs summas 31,3 miljoni eiro plānoti LIC būvniecībai, savukārt 37 miljoni eiro tiks novirzīti PSKUS A2 ēkas projekta īstenošanai.

Sākotnēji sesto kārtu bija plānots īstenot līdz 2028.gada pirmajam ceturksnim. Tajā bija paredzēts 83,3 miljonu eiro finansējums klīnisko universitāšu slimnīcu projektu īstenošanai, tostarp arī RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) renovācijai. Vienlaikus saistībā ar projektu izstrādes un būvniecības kavēšanos, kā arī izmaksu pieaugumu plānotais finansējuma apjoms projektu realizācijai ir būtiski palielinājies. Rezultātā sākotnēji plānotais finansējuma apmērs ir nepietiekam abu projektu vienlaicīgai īstenošanai pilnā apmērā, skaidrojusi Veselības ministrija (VM).

Krīzes gados Latvijas tautsaimniecību sildījušās ES fondu naudas straumes jau drīzumā sāks apsīkt.

Valsts budžetā plānotais finansējums dažādu Eiropas Savienības (ES) politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai jau 2012. gada valsts budžetā tiek plānots par vairāk nekā 100 milj. Ls mazāks nekā šī gada budžetā. Tieši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda ietvaros plānotais budžeta finansējums nākamgad varētu būt aptuveni par 67 milj. Ls mazāks nekā šogad maksimāli ES fondiem pieejamais finansējums.

No novembra sākumā valdībā apstiprinātajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem 2012.-2014. gadam izriet, ka turpmākajos gados budžeta izdevumi ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai gadu no gada saruks. Atbilstoši valdībā lemtajam, drošas par nelielu budžetā plānoto izdevumu pieaugumu ES fondu apguvei 2012. gadā var būt tikai trīs, proti, Ekonomikas, Veselības un Kultūras ministrija.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Līdz šī gada 1. jūlijam ES struktūrfondu projektu ieviesējiem kopumā atmaksāti 332 milj. Ls jeb nepilni 76 % no 2004.-2006. gada plānošanas perioda piešķīruma, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Jāsteidz pabeigt

Līdz šī gada 1. jūlijam ES līdzfinansēto projektu ieviesēji pabeiguši projektus un iesnieguši finansējuma atmaksas pieprasījumus par 84.7 % no kopējā 2004. -2006. gada plānošanas periodā Latvijai paredzētā finansējuma, taču salīdzinājumā ar šī gada pirmo ceturk­sni, otrajā ceturksnī projektu īstenotājiem izmaksātās summas pieaugušas tikai par 6.4 %.

Tiesa, īpašu uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) uzskata, ka gadījumā, ja projektu īstenošanā netiks konstatēts daudz kļūdu, neapgūto ES struktūrfondu līdzekļu apmērs nebūs īpaši liels. Tomēr risks neapgūt visus ES fondu līdzekļus ir liels. «Lielākās struktūrfondu apguves problēmas vērojamas ERAF un ESF līdzfinansētajās aktivitātēs. Projektu īstenošana jāpabeidz un atskaites jāiesniedz līdz šī gada 31. augustam, atsevišķos gadījumos - līdz 31. oktobrim,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, pašvaldībām turpmāk būs nepieciešama finanšu ministra atļauja.

To paredz otrdien pieņemtie noteikumi, kas regulēs kārtību, kādā pašvaldības var uzņemties ilgtermiņa saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai, kā arī noteiks to, kādi dokumenti pašvaldībām jāiesniedz Finanšu ministrijā, lai saņemtu atļauju uzņemties ilgtermiņa saistības.

Par nozīmīgiem pašvaldību investīciju projektiem turpmāk tiks uzskatīti tikai jau uzsāktie projekti, kuru ietvaros tiek veikti būvdarbi vai rekonstrukcijas darbi, turklāt pašvaldības domei būs jāpieņem lēmumi, saskaņā ar kuriem šie projekti tiks noteikti par prioritāriem.

Valdība jau šovasar vienojusies ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, ka pašvaldības varēs uzņemties ilgtermiņa saistības tikai attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai, turklāt tam būs nepieciešama finanšu ministra atļauja. Saistības varēs uzņemties ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai, ja saņemta Ministru kabineta atļauja iepirkuma līguma slēgšanai.