Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ņemot vērā uzdevumu veicināt jauniešu pāreju no izglītības uz darba tirgu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) meklē iespējas piesaistīt papildu 5,8 miljonus latu projektam Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē «Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai».

IZM projektu īsteno, lai veicinātu jauniešu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un sekmētu profesionālās kvalifikācijas operatīvu ieguvi tiem vidusskolu beidzējiem, kas neturpina mācības augstskolās. «1-1,5 gada laikā jauniešiem ar vidējo izglītību tiek nodrošināta darba tirgum nepieciešamā profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguve,» DB norādīja IZM Komunikācijas nodaļā. Profesionālās izglītības programmu piedāvājums tiek saskaņots ar nozaru organizācijām, ņemot vērā prognozējamo nepieciešamību pēc noteiktas jomas kvalificētiem speciālistiem.

Pašlaik atbalsts tiek sniegts tikai jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību, tāpēc plānots paplašināt mērķa grupu arī ar jauniešiem, kuriem ir tikai pamata izglītība (2010./2011.mācību gadā pēc pamatizglītības ieguves izglītību neturpināja 1184 jauniešu). «ESF aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 4,1 milj. latu, kas dod iespēju sniegt atbalstu 2000 jauniešiem, kaut gan profesionālās izglītības iestādēm ir iespēja uzņemt divas reizes vairāk audzēkņu 1-1,5 gadīgajās programmās. Lai varētu nodrošināt atbalstu vēl 2000 jauniešiem, ir nepieciešams papildu ESF finansējums 5,8 milj. latu apmērā un IZM meklē iespējas šāda papildu finansējuma piesaistīšanai,» informēja IZM.

Turpinot profesionālās izglītības modernizāciju, valdība otrdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu, kas turpmāko piecu gadu laikā profesionālās izglītības iestāžu attīstībā paredz ieguldīt 104,7 miljonus eiro, informē IZM.

Modernizācijas procesā tiks turpināta profesionālās izglītības kompetences centru izveide, optimizējot administratīvos resursus, lai vienā mācību iestādē koncentrētu iespējami plašu profesionālo programmu klāstu. Tādējādi tiks nodrošināta kvalitatīvas profesionālās izglītības pieejamība visos Latvijas reģionos. Tāpat ES fondu investīcijas ieguldīs, lai nodrošinātu profesionālo izglītības iestāžu piedāvāto programmu un mācību aprīkojuma atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī infrastruktūras uzlabošanai – dienesta viesnīcu, sporta un citu būvju modernizēšanai.

Aktivitātes tiks īstenotas ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās. Pirmajā kārtā atbalsts paredzēts 17 valsts dibinātu un IZM padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai. Otrajā atlases kārtā atbalsts paredzēts 10 valsts dibinātu un Kultūras ministrijas padotībā esošu un pašvaldību dibinātu profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai.

Uzņēmēji un privātpersonas turpina atbalstīt augstskolu studentus un pasniedzējus, šogad iedibinātas vairākas jaunas mecenātu stipendijas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādi Latvijas augstskolu fondi visa akadēmiskā gada laikā sadarbojas ar uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām, pēc dažādiem kritērijiem piešķirot stipendijas gan studentiem, gan mācībspēkiem. Nodarbojoties ar mecenātismu, uzņēmēji gan sekmē kādas konkrētas nozares attīstību, gan mērķtiecīgi iegulda sava uzņēmuma potenciālajos darbiniekos.

Jaunas stipendijas

Latvijas Universitātes (LU) fonda mecenātu stipendijas 2015./2016. akadēmiskajā gadā ieguvuši 110 studenti no LU, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Liepājas Universitātes (LiepU), Daugavpils Universitātes (DU) un citām Latvijas augstskolām. Pavisam ar LU fonda mecenātu atbalstu šogad ir izveidotas 30 dažādu veidu stipendijas, tostarp stipendijas vidusskolu absolventiem, kuri uzsāk studijas LU, stipendijas izcilniekiem, kā arī jaunajiem pētniekiem sociālajās, humanitārajās un eksaktajās zinātnēs un labākajiem novadu abiturientiem, kas uzsāk studijas kādā no Latvijas augstskolām. Vienas stipendijas apmērs ir 500–6000 eiro akadēmiskajā gadā. LU fonda stipendiju kopsumma ir 265 tūkst. eiro, un tā izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece stāsta, ka fonds šogad ir piešķīris piecas jaunas stipendijas. Advokātu biroja Eversheds Bitāns un zvērināta advokāta Māra Vainovska stipendija «Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanas teorijai un praksei Latvijā» pētījuma veikšanai tiesību zinātnē piešķirs 4 tūkstošus eiro, no tiem – 3 tūkstošus studentam, bet tūkstoti – mentoram.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Vairāk nekā puse jeb 57% pamatskolas un vidusskolas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, savukārt jauno speciālistu ienākšana izglītības iestādēs ir kritiski zema, ko apliecina tas, ka šā gada mācību gada sākumā trūka vairāk nekā 1000 skolotāju . Šāda situācija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti un pieejamību.

Ar mērķi atbalstīt jaunos pedagogus un celt profesijas prestižu sabiedrībā, jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties “Olainfarm” un “Centrālā laboratorija” stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”. Kopumā šajā pavasarī tiks pasniegtas sešas stipendijas katra 3000 eiro vērtībā, bet vēl četras stipendijas tiks pasniegtas rudenī.

Pieteikties pavasara stipendijām jaunie skolotāji aicināti līdz 15. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.starpmumsirkimija.lv.

“Publiskajā telpā bieži dzirdam aicinājumus valstij domāt un risināt dabaszinātņu speciālistu trūkumu darba tirgū. Taču ar aicinājumiem risināt vai bērniem mācīties šos priekšmetus vien nepietiks. Ir jābūt profesionāliem, motivētiem un aizrautīgiem skolotājiem, kuri jauniešiem palīdz atklāt dabas zinību aizraujošo pasauli un plašās iespējas karjeras izvēlē. Tāpēc “Olainfarm” ir ieviesis jau konkrētus risinājumus, lai motivētu un novērtētu jaunos skolotājus, kuri veido un nostiprina jauniešos interesi par ķīmiju, matemātiku, bioloģiju un fiziku. Šis būs jau otrais gads, kad piešķirsim stipendijas izcilākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Priecājamies, ka šogad iniciatīvai ir pievienojusies arī “Centrālā laboratorija”, ar kuras atbalstu stipendijas saņems arī topošie bioloģijas skolotāji,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Profesionālās izglītības infrastruktūras modernizēšanai un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošanai Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi finansējumu 90,7 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

«Šo uzskatu par savu vienu no nozīmīgākajiem veikumiem,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «ERAF līdzekļi, kas iepriekš bija plānoti vairāk nekā 30 profesionālās izglītības iestādēm, lai veiktu nelielus uzlabojumus, ar IZM izlēmīgu rīcību ir koncentrēti, lai izveidotu 11 pilnībā modernizētus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos. Pārliecinot koalīcijas partnerus par šī lēmuma pareizību, aktivitātei tika piesaistīti papildu līdzekļi 43,7 LVL miljonu latu apmērā. Šis ir viens no izšķirīgiem soļiem Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža celšanā.»

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” 25.janvārī parakstīja sadarbības līgumu ar Ogres tehnikumu.

Līgums paredz, ka abas puses apņemas līdzdarboties nozares izglītības procesa nodrošināšanā, popularizēšanā un attīstības veicināšanā. Tostarp “Schneider Electric” apņemas piešķirt stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem, kas ir nolēmuši savu nākotni saistīt ar nozari.

Sadarbības ietvaros Ogres tehnikuma audzēkņiem būs iespēja apmeklēt “Schneider Electric” rūpnīcu un uzņēmuma iespēju robežās saņemt atbalstu pētniecisko un projektu darbu veikšanā.

Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante stāsta, ka šī sadarbība audzēkņiem pavērs plašākas iespējas praktiski pielietot iegūtās zināšanas un gūt lielāku ieskatu nākotnes profesionālajā dzīvē.

Sadarbība arī paredz, ka “Schneider Electric” sniegs ekspertu novērtējumu Ogres tehnikuma izstrādātajiem mācību materiāliem un piedāvās stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem no elektronikas un datorsistēmu tehniķa programmām, piešķirot katrai kvalifikācijai pa trim stipendijām. Līdztekus tam uzņēmums nodrošinās vieslektorus Ogres tehnikuma profesionālās izglītības programmu kvalitatīvai īstenošanai un informēšanai par nozares jaunumiem un attīstību.

Latvijas Universitātes Fonds izsludinājis pieteikšanos Universitātes mecenātu stipendijām. Šajā akadēmiskajā mācību gadā studentiem piešķirs stipendijas 18 dažādu mecenātu stipendiju programmās, un to kopējais apjoms pārsniedz LVL 140 000.

LU Fonda mecenātu stipendijām aicināti pieteikties studenti, kam ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi, kas sevi uzskata par labāko un centīgāko konkrētajā zinātņu nozarē, kas ir talantīgi sportisti un kas ir sabiedriski aktīvi – jaunie talanti, kas nes Universitātes un Latvijas vārdu plašākā pasaulē.

Stipendiju programmas izveidotas sadarbībā ar mecenātiem, un katrai no tām definēti pieteikšanās kritēriji. Tā, piemēram, ir īpašas stipendijas konkrētu zinātņu nozaru studentiem, korporāciju aktīvistiem, stipendijas, kurām vienīgie piešķiršanas kritēriji ir sociāli ekonomiskie apstākļi un sekmes, kā arī īpaša jaunajiem vecākiem paredzēta atbalsta programma. Būtiski, ka vairākām Latvijas Universitātes mecenātu stipendijām aicināti pieteikties arī citu augstākās izglītības iestāžu studenti.

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par Eiropas Sociāla fonda (ESF) atbalstītā karjeras izglītības projekta īstenošanu.

Grozījumi šodien, 2017. gada 19. septembrī, apstiprināti valdībā.Līdz šim daudzas pašvaldības, tajā skaitā pašvaldību apvienības un republikas pilsētas nevarēja projektā piesaistīt atbilstošu pedagogu karjeras konsultantu skaitu, lai nodrošinātu pedagoga karjeras konsultanta darbu nepieciešamajā apmērā. Grozījumi ļaus daudz elastīgāk piemērot projekta nosacījumus un mazinās birokrātiskos šķēršļus vienas slodzes karjeras konsultanta izveidei izglītības iestādē.

ESF ieguldījumu mērķis ir uzlabot pieeju karjeras atbalstam jauniešiem, kuri mācās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Šo pasākumu īstenošanai projektā kopumā pieejams finansējums 23 milj. eiro apjomā (no tiem ESF - 19,62 milj. eiro, bet valsts budžets - 3,46 milj. eiro). Projektu no 2016.gada gada nogales līdz 2020. gada beigām īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC). VISC nodrošina konsultatīvu atbalstu nacionālo profesionālās meistarības konkursu organizēšanā, kā arī atbalstu pašvaldībām, pašvaldību apvienībām un valsts dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm, kurām piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” izveidotā Latvijā lielākā privātā stipendiju programma jaunajiem dabaszinību skolotājiem “Starp mums ir ķīmija!” turpina augt – kopējais stipendiju fonds 2025.gadā sasniedzis jau 180 000 eiro.

No 31.marta līdz 22.aprīlim norosināsies pavasara pieteikšanās kārta, kurā 3000 eiro stipendijas saņems deviņi topošie vai jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji.

Iniciatīvu 2023. gadā ar stipendijām ķīmijas skolotājiem sāka “Olpha”, 2024.gadā programmai ar bioloģijas skolotāju stipendijām pievienojās “Centrālā laboratorija”, bet šogad kā partneris programmā iesaistījusies arī “Veselības centru apvienība” (VCA), pasniedzot stipendijas matemātikas skolotājiem. Pateicoties sadarbībai, turpmāk ik gadu jaunajiem skolotājiem tiks piešķirtas 15 stipendijas, palīdzot viņiem turpināt pedagoģijas studijas vai sākt jaunā skolotāja karjeru, tādējādi veicinot dabaszinātņu izglītības attīstību Latvijā. Pavasara pieteikšanās kopskaitā deviņām stipendijām notiks no 31. marta līdz 22. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu starpmumsirkimija.lv.

Valsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Tāpat VK informējusi Ģenerālprokuratūru par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem divās izglītības iestādēs - profesionālās izglītības kompetences centra Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums direktors veicis darbības, kas rada aizdomas par 4093 Ls piesavināšanos. Savukārt Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktora darbība radījusi aizdomas, ka ir izšķērdēti budžeta līdzekļi 3100 Ls apmērā. Ministrija no iestāžu vadītājiem ir pieprasījusi paskaidrojumus, pēc kuru izvērtēšanas lems par dienesta pārbaudes ierosināšanu un disciplinārsoda piemērošanu.

Tāpat VK secinājusi, ka IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā.

Pārkāpumi konstatēti arī, aprēķinot un izmaksājot piemaksas par virsstundu darbu, atlaišanas pabalstus, aprēķinot darba samaksu par summēto darba laiku, par darbu svētku dienās u.c. gadījumos, noskaidrojusi VK. «Šiem jautājumiem tiks pievērsta īpaša uzmanība arī likumības revīzijā par pedagogu atlīdzību, ko Valsts kontrole sāks 3. jūnijā. Tādēļ izglītības darbinieki aicināti informēt VK par sasāpValsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Piemēram, IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā. IZM pārstāvji norāda, ka apņēmušies līdz šā gada beigām ieviest visus VK sniegtos ieteikumus un skaidro, kā šāda situācija radusies.

Pirmdien, 22. septembrī, 15 jaunie Informācijas tehnoloģiju (IT) studenti saņēma viena mācību gada stipendijas 1 000 latu apmērā.

Stipendijas piešķīra kompānija DPA sadarbībā ar Latvijas Izglītības fondu (LIF) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) konkursa Nāc un studē Informācijas tehnoloģijas! uzvarētājiem. Pieteikties stipendijām varēja jebkurš 12. klases absolvents, kurš savu tālāko karjeru un studijas saista ar Informācijas tehnoloģijām.

Viens no galvenajiem kritērijiem, vērtējot skolēnu stipendiju saņemšanas pieteikumus, bija katra pretendenta motivācija un pamatojums, kādēļ viņš vai viņa vēlās studēt IT zinātnes, kā arī attiecīgā pretendenta sekmes un ārpusskolas intereses. Tika piešķirtas 15 stipendijas – pa trijām pretendentiem no Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales. Pirmās stipendijas par septembra mēnesi stipendiātiem tiek pārskaitītas jau 22. septembrī, bet turpmāk – katru mēnesi līdz jūnijam ieskaitot – stipendiāti mēneša sākumā saņems 100 Ls.

Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, vienreizējas stipendijas apmērs ir kļuvis divreiz lielāks. Bakalaura un maģistra studiju programmās tas pieaudzis no 99,60 līdz 199,20 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tas ir maksimālais pieļaujamais vienreizējās stipendijas apmērs, taču par konkrēto stipendijas apmēru lemj pati augstskola. Stipendijas palielinātā apmērā sāks izmaksāt no 2016.gada 1.septembra.

Grozījumi noteikumos precizē kritērijus vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai. Stipendiju var piešķirta par īpašiem sasniegumiem, lai veicinātu studentu sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Tā kalpos ne vien studentu motivēšanai, bet kā vienreizējs sociālais atbalsts veicinās arī augstākās izglītības pieejamību.

Grozījumi precizē arī stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību, nosakot, ka tas ir īstenojams konkrētās studiju programmas ietvaros. Turpmāk, piešķirot stipendijas kādā studiju programmā, tās tiks sadalītas pa akadēmiskajiem gadiem proporcionāli valsts finansētajās studiju vietās studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.

Līdz šim finansiālais atbalsts valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanai 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem tika izvirzīts kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte 2022. gada budžetam, tomēr skaidrība par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrim vēl joprojām nav, informē Latvijas Studentu apvienībā (LSA).

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim tā jau 17 gadus bijusi 99,60 eiro/mēnesī, bet šajā mācību gadā tā tika dubultota, sasniedzot 200 eiro/ mēnesī. Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Reģistrācija studijām drīz beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā tiks atkal samazināta, vai tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu budžetos nav beigusies, norāda LSA.

Reģioni norāda uz problēmām profesionālās izglītības reformā, likvidācijai nolemto arodskolu vadība ir šokā, darba devēji uzteic skolu tuvināšanos uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2020. gadam padarīt arodizglītību saistošāku pamatskolu absolventiem – pašlaik vidusskolu un profesionālo skolu absolventu attiecība ir 61% pret 39%, bet pēc sešiem gadiem šiem skaitļiem vajadzētu būt 50 pret 50, DB norāda Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Tas tiekot darīts, lai mazinātu vidusskolu beigušo bezdarbu, kas šobrīd ir aptuveni 30%.

Diktē finansējums

Viens no IZM piedāvātajiem veidiem ir vispārējās izglītības un profesionālo iestāžu apvienošana jeb optimizācija, kuras rezultātā plānots, ka, sākot ar jauno mācību gadu, izglītības programmu īstenošanu un audzēkņus pārņems profesionālās izglītības kompetences centri. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums pārņems Skrundas Profesionālās vidusskolas programmas, Smiltenes tehnikums – Jaungulbenes Profesionālās vidusskolas un Alsviķu arodskolas programmas, Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums – Saulaines Profesionālās vidusskolas programmas un Rīgas Amatniecības vidusskola – Pārdaugavas profesionālās vidusskolas programmas.

Lai uzlabotu pieeju karjeras atbalstam jauniešiem un izveidotu kompleksu karjeras konsultantu atbalsta sistēmu, valdība 7. jūnijā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu, informē ministrija.

Tas nosaka kārtību, kā turpmākajos gados Latvijā tiks īstenoti finansiāli apjomīgi jauniešu karjeras izvēles un attīstības atbalsta pasākumi.

Mērķa īstenošanai valdība apstiprināja 23 miljonu eiro lielu finansējumu, no kuriem 19,6 miljoni eiro tiks ieguldīti no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, bet 3,4 miljoni eiro - no valsts budžeta.

Līdz 2020. gada beigām tiks īstenots nacionāla mēroga sistēmisks projekts, kurā iesaistīsies 328 izglītības iestādes. Karjeras atbalsta sistēmas iedzīvināšanai skolās rīkos daudzveidīgus, katram vecumposmam atbilstošus, regulārus, integrētus pasākumus gan mācību procesa ietvaros no 1.līdz 12. klasei, gan arī nodrošinās karjeras informācijas pieejamību par izglītības iespējām un darba iespējām, profesijām, prasmēm un karjeras konsultācijas (grupu un individuālas).