Pirmie projekti: Laimas Vaikules frizētava un klubs Pulkvedim neviens neraksta 

Arhitekta Anda Sīļa vadītā biroja radošais kodols vairāk nekā divdesmit gadus ir palicis nemainīgs; uzņēmums sasniedzis pirmskrīzes laika apgrozījumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kristīne Stepiņa, 10.03.2016
1/3

A. Sīlis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Arhitektu birojs Sīlis, Zābers un Kļava dibināts 1995. gadā; vēlāk tas sadalīts vairākās atsevišķās struktūrvienībās ar kopīgu abreviatūru SZK. Tas ir saglabājis savus līderus – arhitektus Andi Sīli, Uģi Zāberu un Pēteri Kļavu, kā arī kopīgās darba telpas Vecrīgā.

Šobrīd pasūtījumu skaits palielinās, taču nav pamata domāt, ka viss atkal aizies pa spirāli uz augšu un nākamie gadi būs rožaini, saka A. Sīlis. Nav lielu cerību, ka investoru rocība un vēlme ieguldīt īpašumos būtiski pieaugs, drīzāk pretēji – samazināsies. «Uzņēmuma reputācija ir visnotaļ laba. Īpaši nemeklējot, ik pa brīdim uzrodas kāds interesants piedāvājums,» viņš atzīst.

Pirmais projekts, kuru A. Sīlis radīja, vēl būdams students, strādājot Zanes Kalinkas birojā, bija dziedātājas Laimas Vaikules frizētava Laima Lux Brīvības ielā. Viens no pirmajiem arhitektu biroja Sīlis, Zābers un Kļava projektiem bija leģendārais mūzikas klubs Pulkvedim neviens neraksta. «Kad mans draugs Miks Pētersons atbrauca no Vācijas, viņš secināja, ka Rīgā nav neviena kluba, kur aiziet paklausīties mūziku. Viņš ieteica izveidot tādu īpašu vietiņu, kur mums pašiem iet un pavadīt laiku. Kluba projektu uztaisīju bez samaksas, kā jau draugam. Pēc tam varēju iet uz šo vietu ēst un dzert, cik tik lien iekšā. Pēc 20 gadiem Miks aizbrauca uz Kanādu, apprecējās ar kanādieti un uztaisīja Pulkvedi Toronto. Mūsu Pulkvedis tika pārdots un pēc neilga laika nogāja pa burbuli,» stāsta A. Sīlis.

Visu rakstu Gūstot absolūtu laimes sajūtu lasiet 10. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Jaunākais izdevums