Nekustamais īpašums

Plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas

Db.lv, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Industriālā nekustamā īpašuma attīstītājs un pārvaldītājs "Sirin Development" plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas "Rīga", informē uzņēmumā.

Plānotā loģistikas parka platība būs 180 000 kvadrātmetru.

Uzņēmums aprīlī izsolē iegādājās 22 Rīgas pašvaldībai piederošus neapbūvētus zemesgabalus 39 hektāru platībā pie Starptautiskās lidostas "Rīga". Zemesgabalus par 5,679 miljoniem eiro iegādājies "Sirin Development" piederošais uzņēmums SIA "Cella investment 3".

"Sirin Development" vadītājs Laurīns Kuzavs informē, ka, attīstot šo objektu, uzņēmums apņēmies piesaistīt starptautiskus arhitektus un iekļaut vietējos uzņēmumus. Pēc šī projekta īstenošanas uzņēmumam būs loģistikas kompleksi abos Daugavas krastos.

"Sirin Development" šobrīd pabeidz loģistikas parka "Rumbula" pēdējo attīstības etapu, sākot trešā parka objekta celtniecību.

Loģistikas parks "Rumbula" izveidots Rīgā, labajā Daugavas krastā, 16,2 hektāru teritorijā Maskavas ielā. Projekts tiek īstenots trijos etapos. Pašlaik darbojas divas "A+" klases noliktavas 22 540 kvadrātmetru un 32 700 kvadrātmetru platībā, taču šobrīd teritorija gatavota 27 600 kvadrātmetru noliktavas būvniecībai. Kad būs pabeigta trešā noliktava, loģistikas parka kopējā platība pārsniegs 80 000 kvadrātmetru. Kopējās investīcijas parka izveidē veidos 50 miljonus eiro.

Pirmie divi "Rumbulas" objekti ir pilnībā iznomāti mazumtirdzniecības pārtikas produktu tīklam "Lidl", loģistikas uzņēmumam "Wellman Logistics" un "Eurotrade1", "RDE.lt", kas darbojas mobilo telefonu e-komercijas jomā, būvmateriālu, remonta un sadzīves preču veikalu tīklam "Kesko Senukai Latvia", sūtījumu piegādāšanas uzņēmumam "Venipak" un citiem.

Latvijas tirgū "Sirin Development" darbojas no 2009.gada. Rīgā uzņēmums pašlaik attīsta un pārvalda loģistikas parku "Rumbula" un attīstīja 37 000 kvadrātmetru loģistikas centru "Olaine".

"Sirin Development" ir viens no lielākajiem industriālo nekustamo īpašumu attīstītājiem Baltijas valstīs, kura darbība ietver industriālo nekustamo īpašumu attīstīšanu un apsaimniekošanu, "build-to-suit" projektu īstenošanu, nekustamā īpašuma iegādi un nomu. Pašlaik uzņēmums attīsta 72 000 kvadrātmetru noliktavu platību un pārvalda 230 000 kvadrātmetru industriālo īpašumu Lietuvā un Latvijā. Nākamo piecu gadu laikā uzņēmums plāno paplašināt "A+" klases noliktavu platību līdz vienam miljonam kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinot starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, lidosta “Rīga” uzsāk stratēģiski nozīmīgā RIX Airport City projekta ieviešanu.

Mērķis ir 10 gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu, kas sniedz ne tikai tradicionālos aviācijas pakalpojumus, bet rada vidi dažāda veida uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvā multimodālus transporta savienojumus un dod pienesumu iedzīvotājiem un reģiona tautsaimniecībai kopumā.

“Mūsdienu lidostas ir vairāk nekā tikai aviosatiksmes pieturvietas. Līdzīgi kā agrāk ostas un dzelzceļa stacijas, mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai,” attīstības vīziju iezīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu vieta 3,8 hektāru platībā. Pabeigta arī parka teritorijā esošo ēku – jauniešu mājas un sabiedrisko pakalpojumu ēkas – izbūve.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu - tā kopējās izmaksas ir 8 953 949,09 eiro, no tiem ERAF finansējums ir 1 440 865,05 eiro, valsts budžeta dotācija – 140 565,73 eiro, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējums – 7 372 518,31 eiro, tai skaitā attiecināmās izmaksas ir 1 117 484,83 eiro un neattiecināmās izmaksas – 6 255 033,48 eiro.

Parkā ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem pieejami rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā. Zaļās zonas parkā veido 61% no kopējās parka teritorijas, ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtota arī pikniku zona gandrīz 500 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļa stacijas projektā pie lidostas Rīga uzsākti Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi.

Ir izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Būvdarbu norises laikā tiek nodrošināta satiksmes plūsma.

"Turpinās pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūve Baltijā, nākotnē nodrošinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Izteiksmīgs jaunās stacijas ēkas siluets pacelsies augstu virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva," uzsver SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. "Topošā Rail Baltica stacija sinerģijā ar lidostas Rīga attīstības iecerēm ir katalizators, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksme mezglu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development Viļņā noslēdzis pirmo loģistikas centra J55 būvniecības kārtu

Db.lv, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītājs un pārvaldītājs Baltijas valstīs “Sirin Development” ir pabeidzis loģistikas centra “J55” pirmās kārtas būvniecību Viļņā. 20 400 m2 platības noliktavā kopumā investēti 11,3 miljoni eiro.

Loģistikas komplekss “J55” tiek attīstīts 18,5 ha zemes gabalā, kuru uzņēmums izsolē iegādājās no VĮ “Turto bankas”, stāsta UAB “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs.

Paredzams, ka kopējās investīcijas attīstāmajā loģistikas centrā sasniegs 70 miljonus eiro, bet četrās kārtās kopumā tiks attīstīti 103 500 m2 noliktavu, tirdzniecības un administratīvo telpu, kas paredzētas nomai.

Agrāk te atradās Lietuvas naftas produktu aģentūras degvielas tvertnes. Demontējot tvertnes un iztīrot teritoriju, zemes gabals tika pielāgots moderna loģistikas centra būvniecībai.

“Saskaņā ar Viļņas pilsētas pašvaldības ģenerālplānu, zemes gabals ietilpst biznesa, ražošanas un rūpniecības teritorijā, tāpēc lieliski atbilst UAB “Sirin Development” stratēģiskajam mērķim – attīstīt modernus noliktavu un loģistikas objektus līdzās galvenajām satiksmes artērijām, Lietuvas lielajās pilsētās. Lai arī “brownfield” investīcijas Lietuvā nav bieži sastopamas, pie šīs teritorijas konversijas projekta ķērāmies klāt, skaidri redzot tās potenciālu – klientiem varējām piedāvāt to vajadzībām maksimāli atbilstošas uzglabāšanas un loģistikas telpas,” stāsta L. Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalica Green Logistics Fund, ko pārvalda SBA Group investīciju pārvaldes uzņēmums Capitalica Asset Management, iegādājies loģistikas centru netālu no Starptautiskās lidostas Rīga.

Šīs ir jau trešās investīcijas, kuras pēdējā gadā veicis Capitalica Green Logistics Fund. Tādējādi fonds turpina izvērst savu klātbūtni Baltijas loģistikas tirgū un turpmākajos gados plāno akumulēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Nomniekus meklē jauna koncepta biznesa centrs Marupe Smart Park 

Tapis jauna koncepta biznesa centrs «Marupe Smart Park», kas sniegs iespēju uzņēmējiem...

“Šis ir pirmais fonda iegādes darījums Latvijas tirgū. Komplekss Rīgas Mārupes novadā nevainojami iederas mūsu plānā radīt Baltiju aptverošu augstvērtīgu noliktavu centru tīklu. Tas ļauj palielināt fonda ienākumus un tādējādi pievienot vērtību mūsu investoriem,” norāda VERDE attīstītājs, Capitalica Asset Management vadītājs Andrius Barštis (Andrius Barštys).

2019. gadā celtā ēka atrodas pie Rīgas pilsētas robežas, tikai dažu minūšu attālumā no starptautiskās lidostas Rīga un ar ērtu piekļuvi valsts galvenajiem autoceļiem, kas ved uz Viļņu, Tallinu un Ventspils ostu. Mārupes novads pakāpeniski tiek attīstīts par loģistikas centru, un arvien vairāk uzņēmumu to izvēlas savām ražotnēm un noliktavām. Rail Baltica attīstības plānā ir iekļauts kravu dzelzceļa atzara pieslēgums starptautiskajai lidostai Rīga, tādējādi palielinot īpašuma vērtību nākotnē.

Ēka ir izcilā tehniskā stāvoklī ar kopējo iznomājamo platību 6 200 kvadrātmetri. Ēka, kas celta “stock office” formātā ar 3 veidu telpām – noliktava, birojs un mazumtirdzniecības telpa – paredzēta vietējiem maziem un vidējiem e-komercijas un vieglās ražošanas uzņēmumiem. Noliktavas īpašuma noslogojums ir 100 %.

“Lielais pieprasījums pēc “stock office” tipa telpām un daudzveidīgs īrnieku sastāvs īpašumā nodrošināja lieliskus apstākļus pandēmijas laikā un stabilu naudas plūsmu. Mēs varam piedāvāt elastīgus noteikumus ar telpu nomu sākot no 150 kvadrātmetriem, ko ir grūti atrast rajonā ap lidostu. Tas dod mums konkurences priekšrocības, jo parasti minimālais telpas vai bloka izmērs citos loģistikas centros šajā rajonā ir 1 000 kvadrātmetru,” komentē A. Barštis.

Walless sniedza konsultācijas saistībā ar darījuma juridiskajiem un nodokļu aspektiem, savukārt uzņēmums UAB “Statybos procesų valdymas” sniedza konsultācijas vides un tehniskajos aspektos. Colliers ir veicis komerciālo padziļināto izpēti un veiks ēkas uzturēšanas pārvaldību pēc darījuma.

Darījumu finansēja Citadele Latvijā. Pirkuma cena netiek izpausta.

Biroju kompleksa Verde pirmā ēka nodota ekspluatācijā  

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un...

Db.lv jau vēstīja, ka noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas krastā, Lejupes ielā 5, Rīgā, svinīgā ceremonijā tika oficiāli atklāts Latvijā lielākais, privātais sporta komplekss LNK Sporta parks.

Parka pirmās kārtas teritorija, kas šodien tika atklāta, ir 65 000 m2. Tajā ietilpst divi dabīgā zālāja futbola laukumi ar kopējo platību 16 448 m2 un viens iesildīšanās laukums ar dabīgo zālienu 1350 m2 platībā. 4 mūsdienīgi futbola laukumi ar mākslīgo segumu 13 851 m2 platībā, divi pludmales tenisa un volejbola laukumi 678 m2 platībā, kā arī ģērbtuves, stāvlaukums un labiekārtota teritorija.

Jau tagad, pēc pirmās kārtas atklāšanas LNK Sporta parkā varēs notikt dažāda līmeņa futbola sacensības - sākot ar Latvijas futbola virslīgu un beidzot ar nacionālo izlašu spēlēm. Savukārt pēc otrās kārtas izbūves tas būs piemērots arī starptautisko sacensību rīkošanai. Investīcijas parka pirmajā kārtā ir 10 miljoni eiro, vēl 15 plānots ieguldīt kompleksa otrajā un trešajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija izskaņā likts pamatakmens atjaunīgās enerģijas uzņēmuma Enefit Green Tolpanvaara vēja parkam Somijas ziemeļos. Plānots, ka ar 13 vēja ģeneratoru turbīnām aprīkotais parks zaļo enerģiju sāks ražot nākamā gada beigās.

Šobrīd Enefit Green ir četri vēja parki būvniecības stadijā. Divi no tiem atrodas Lietuvā, viens Somijā un viens Igaunijā. Vēja parks Somijā ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem un pirmais, kurā uzsākta būvniecība.

Kā norāda Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas), uzņēmuma īstermiņa mērķis ir četrkāršot atjaunīgās enerģijas ražošanu Somijā, Baltijā un Polijā. “Lai īstenotu liela apjoma un izmaksās pieejamas atjaunīgās enerģijas ražošanu, ir nepieciešami jauni vēja parki.

Nākamo piecu gadu laikā Enefit Green investīcijām vēja un saules enerģijas parkos novirzīs 1,5 miljardus eiro. Savukārt jauno vēja parku ražotā elektroenerģija būs pieejama tirgū jau nākamgad,” skaidro Kērmass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lidosta iegādāsies sprāgstvielu atklāšanas sistēmu rokas bagāžas pārbaudei

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot drošas un videi draudzīgas lidostas infrastruktūras attīstības projektus, lidosta “Rīga”, izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējuma ietaupījumu, iegādāsies jaunu sprāgstvielu atklāšanas sistēmu pasažieru rokas bagāžas pārbaudei.

To paredz ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītie līguma grozījumi par Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu.

“Lidosta “Rīga” jau ir noslēgusi līgumu un īsteno jaunas sprāgstvielu atklāšanas sistēmas uzstādīšanu un integrāciju lidostas bagāžas apkalpošanas infrastruktūrā, lai atbilstoši jaunākajām prasībām pārbaudītu pasažieru reģistrēto bagāžu. Līdz ar līguma grozījumiem ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par trešā standarta prasībām atbilstošas sistēmas iegādi un uzstādīšanu arī rokas bagāžas kontrolei mēs būtiski modernizējam visu bagāžas kontroli lidostā,” norāda lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Līdz ar jaunās rentgena pārbaudes sistēmas uzstādīšanu, kam jānoslēdzas līdz 2023. gada beigām, tiks vienkāršots un paātrināts rokas bagāžas kontroles process, jo pasažieriem vairs nebūs nepieciešams pirms drošības pārbaudes no rokas bagāžas izņemt šķidrumus un elektrotehniku. Jaunā sistēma arī uzlabos iespējas atklāt aizliegtos priekšmetus, tā uzlabojot gan drošības pārbaužu kvalitāti, gan epidemioloģisko drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta “Rīga” un SIA “RERE Meistari” parakstījuši līgumu par lidostas tehnisko dienestu ēkas rekonstrukciju, kuras gaitā paredzēts siltināt ap 6000 m2 lielu platību, bet 4000 m2 platībā pilnībā pārbūvēs darba telpas lidostas atbalsta dienestu vajadzībām.

“Līdz ar rekonstrukciju mūsu darbinieki iegūs gan mūsdienīgas darba telpas un tiks atrisināti vides pieejamības jautājumi, gan arī tas ļaus optimālāk izmantot mūsu resursus, paaugstināt ēkas energoefektivitātes klasi, kas ir nozīmīgs solis pretim lidostas ilgtspējas stratēģijas mērķiem,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Ģenerāluzņēmēja pārstāvis, AS RERE Grupa valdes loceklis Edgars Vēveris norāda: "Būvniecības projekts ietver ne tikai tehnisko dienestu ēkas pārbūvi, bet arī inženiertīklu izbūvi, vides pieejamības risinājuma sakārtošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Projekta ietvaros tiks uzlabota tehnisko dienestu ēkas energoefektivitāte un ergonomika, kas ilgtermiņā samazinās enerģijas patēriņu un sekmēs uzturēšanās izdevumu samazināšanos, kā arī ļaus tehniskajam personālam efektīvāk veikt savu darbu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozares eksperti prognozē, ka 2022. gadā pasaules gaisa satiksme no krīzes būs atguvusies 70% apmērā, bet līdz 2024.gadam - pilnībā, stāsta Serkans Kaptans (Serkan Kaptan), TAV Airports izpilddirektors un Eiropas Starptautiskās lidostu padomes (Airports Council International Europe) valdes loceklis.

Lai gan pēdējie divi gadi ir bijis vissarežģītākais periods civilās aviācijas vēsturē, ilgtermiņā aviācijas nozare strauji attīstīsies un pasažieru skaits tikai pieaugs, atzīmē S. Kaptans. Viņš stāsta, ka šobrīd tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam katru gadu lidostas visā pasaulē apkalpos apmēram 19 miljardus pasažieru, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 2019. gadā. Šis pieaugums prasīs papildu investīcijas lidostās, un pašlaik tiek uzskatīts, ka, lai apkalpotu tik lielu pasažieru skaitu, lidostās visā pasaulē būs jāiegulda vismaz 2,4 triljoni ASV dolāru, skaidro TAV Airports izpilddirektors.

Fragments no intervijas

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā šajā laikā veicies TAV Airports?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu industriālo nekustamo īpašumu attīstītājam un pārvaldītājam “Sirin Development”, kas tiks izmantots Rīgā topošā A klases industriālā parka otrās kārtas investīciju refinansēšanai.

Viens no Baltijā lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem “Sirin Development” industriālo parku projektu “Rumbula” īsteno trīs posmos un Rīgā izveidojis A klases noliktavu kompleksu 32 000 kvadrātmetru platībā.

“Latvijas tirgū strādājam kopš 2009. gada, un šajā laikā esam uzstādījuši vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālo nekustamo īpašumu. Ar spēcīgu finanšu partneru palīdzību plānojam turpināt aktīvu attīstību Latvijā. Uzņēmums nesen uzvarēja Rīgas pašvaldības rīkotajā izsolē un parakstīja pirkuma-pārdošanas līgumu, lai iegādātos 39 ha platību netālu no starptautiskās lidostas “Rīga”, kur kopā ar starptautisku arhitektu komandu plānojam attīstīt Baltijas valstīs modernāko un augstākajiem ilgtspējas standartiem atbilstošu loģistikas parku,” stāsta “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs, piebilstot, ka uzņēmuma mērķis ir kļūt par lielāko industriālo nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas lidostu apkalpoto pasažieru skaits pirmajā pusgadā gandrīz pieckāršojies

LETA--BNS, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Lietuvas starptautiskajās lidostās - Viļņā, Kauņā un Palangā - šogad janvārī-jūnijā apkalpoti vairāk nekā 2,3 miljoni pasažieru jeb gandrīz piecas reizes vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē, liecina lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" publiskotie dati.

Janvārī-jūnijā trīs Lietuvas lidostās tika apkalpoti 14 000 reisu, kas ir divas reizes vairāk nekā pagājuša gada pirmajā pusē.

Gada pirmajos piecos mēnešos trīs lidostas apkalpoja 9900 tonnu kravu salīdzinājumā ar 9700 tonnām pirms gada.

No Lietuvas lidostām pieejamo galamērķu skaits gada laikā pieaudzis līdz 98 no 80.

"Lietuvos oro uostai" vadītāja Aurima Stikļūna vērtējumā, kompānijas pirmā pusgada rezultāti bijuši labāki par iepriekš prognozēto.

Vasaras lidojumu sezonai attīstoties, kompānija ir uzlabojusi šā gada snieguma prognozes, lēšot, ka šogad apkalpoto pasažieru skaits pieaugs līdz 4,7 miljoniem, bet reisu skaits pārsniegs 50 000. Sākotnēji "Lietuvos oro uostai" prognozēja, ka šogad trīs tās pārvaldītajās lidostās tiks apkalpoti 4,4 miljoni pasažieru, bet reisu skaits sasniegs 49 500.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Eolus” Talsu novada Dundagas pagastā uzsācis attīstīt vēja parku “Valpene”, kas ik gadu varētu saražot ap 700-1000 GWh zaļās enerģijas.

Šobrīd apstiprināta vēja parka lokālplānojuma izstrādes uzsākšana.

Lokālplānojuma mērķis ir paredzēt vietu “Valpene” vēja parka ierīkošanai, tādējādi veicot grozījumus Dundagas pagasta teritorijas plānojumā.

“Laikā, kad stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību ir viena no prioritātēm, esam gandarīti par vēja parka “Valpene” attīstību. Plānots, ka vēja parkā tiks izvietotas 40 vēja turbīnas, kas gadā ļautu saražot 700-1000 GWh zaļās enerģijas - šādu enerģijas apjomu gadā patērē vairāk nekā 350 tūkstoši mājsaimniecību. Šāds enerģijas apjoms arī būtu pielīdzināms 10% no Latvijas kopējā gada elektroenerģijas patēriņa,” informē vēja parka “Valpene” attīstītāja SIA “Eolus” valdes loceklis Gatis Galviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas un Igaunijas vēja parka Elwind projekta turpmāko virzību pārņems LIAA

Db.lv, 13.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē 13.septembrī izskatīts konceptuālais ziņojums “Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta “Elwind” līdzšinējo un turpmāko attīstību”, atkārtoti atbalstot Latvijas aktīvu iesaisti projektā, kas nākotnē stiprinās abu valstu enerģētisko neatkarību, nodrošinot elektroenerģijas jaudu 700 - 1000 MW apmērā.

“Elwind” atkrastes vēja parks būs nozīmīgs projekts Baltijas jūras reģionam ar lielu ekonomisko un sociālo ietekmi, tādēļ projekta attīstības nākamajā stadijā no Latvijas puses ar to strādās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), nodrošinot parka būvniecībai nepieciešamo atļauju saņemšanu un ietekmes uz vidi novērtējumus. Tādā veidā tiks mazināta projekta ieviešanas ietekme uz elektroenerģijas pārvades tarifu patērētājiem.

“Realizējot “Elwind” projektu, palielināsies Latvijas energoapgādes drošība un potenciāli nākotnē varētu samazināties arī enerģijas ražošanas izmaksas. Vienlaikus mūsu izmantotā enerģija kļūs zaļāka. Šajā nozarē ir augsts investīciju piesaistes potenciāls, kas nozīmē, ka, veicot nepieciešamos priekšdarbus, uzņēmēji būs gatavi iesaistīties, pārņemot daļu risku uz sevi. Paralēli “Elwind” projektam Latvijā tiks attīstīti arī citi mazākas jaudas vēja parki, kas nozīmē, ka salīdzinoši netālā nākotnē mēs no elektroenerģijas iepircējiem varētu kļūt par elektroenerģijas eksportētājiem, saražojot vairāk nekā Latvija spēj patērēt,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Plāno radīt priekšnoteikumus Eesti Post privatizācijai

LETA--BNS, 01.08.2022

"Eesti Post" ir Igaunijas valstij piederoša starptautiska grupa. Tā sniedz pasta, loģistikas un informācijas loģistikas pakalpojumus. Grupu veido māteskompānija "Eesti Post" un meitasuzņēmumi "Maksekeskus" un "Omniva" Igaunijā, "Omniva" Latvijā un "Omniva LT" Lietuvā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija plāno iesniegt valdībā Pasta likuma grozījumu projektu un radīt priekšnosacījumus valstij piederošās pasta un loģistikas kompānijas "Eesti Post", kas strādā ar zīmolu "Omniva", privatizācijai.

Šogad turpināsies analīze par atsauksmēm iecerei grozīt Pasta likumu, kā arī tiks izstrādāts likuma grozījumu projekts, liecina 2021.gada konsolidētais pārskats par valstij piederošajiem uzņēmumiem, kas atrodas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministra pārraudzībā.

Janvārī spēkā stājās ministra rīkojums par prasībām universālo pasta pakalpojumu sniegšanu un to atrašanās vietām, tādējādi tika atvieglotas prasības par pasta tīklu, kas jānodrošina pasta pakalpojumu sniedzējam. Grozījumi tīkla prasībās ļauj universālo pasta pakalpojumu sniedzējam elastīgāk plānot pasta tīklu un radīt priekšnosacījumus rentablākai pārvaldībai.

"Eesti Post" ieņēmumi, neskaitot universālos pasta pakalpojumus, pērn sasniedza 127,8 miljonus eiro, kas ir par 12,7 miljoniem vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt kompānijas peļņa, ieskaitot universālos pasta pakalpojumus, bija 15,6 miljoni eiro, kas ir par 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gadā, bet peļņa no pamatdarbības pieaugusi no9,6 miljoniem eiro līdz 13,8 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas lidostas operators "Tallinna Lennujaam" izsludinājis publiskā iepirkuma konkursu par lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas pirmās kārtas projektēšanu.

Plānots, ka projektēšanas izmaksas būs 1,5 miljoni eiro.

Konkursa uzvarētājam būs jāizstrādā skice un sākotnējais un pamata projekts Tallinas lidostas reģistrācijas, robežkontroles, drošības, VIP zonas, kā arī transfēra reisiem ārpus Šengenas zonas, tirdzniecības un bagāžas saņemšanas zonas paplašināšanai, liecina iepirkuma paziņojums.

Tallinas lidostas pasažieru termināļa un peronu paplašināšanas projektēšana ir jābalsta 2019.gadā veiktā tehniski ekonomiskajā pamatojumā, kurā pasažieru termināļa, peronu, lidmašīnu apkalpošanas uz zemes, koplietošanas ceļu un stāvvietu ilgtermiņa plānojums tika veikts 25 gadu perspektīvā.

Projektēšanā vērā jāņem arī ilgtermiņa attīstības plāni, ka pasažieru terminālī varēs apkalpot sešus līdz astoņus miljonus pasažieru gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Inflācija un ģeopolitika neapturēs lidostas attīstību

Māris Ķirsons, 05.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik uzmanības centrā ir vairāki būtiski projekti, kuri mainīs lidostu, – biznesa parks, kura mērķis ir palielināt ar aviāciju nesaistītos ienākumus, bet tālākā perspektīvā – Rail Baltica dzelzceļa ienākšana lidostā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija lidostā?

Notiek strauja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes – vairāk pasažieru, tūristu, vairāk tūrisma galamērķu (pašlaik 91, kas ir tuvu 2019. gada skaitam 100), bet salīdzinoši maz tranzīta pasažieru. Tādu situāciju, kāda bija 2020. gada aprīlī, maijā, kad lidosta Rīga bija slēgta, neatceros, kaut arī aviācijas nozarē strādāju kopš 1987. gada. Protams, lidosta Rīga nebūt nebija vienīgā, kura šajā laikā bija slēgta, jo tādā situācijā bija teju visas Eiropas lidostas, izņemot dažas, kuras darbojās ļoti ierobežotā diapazonā. 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaita kritums sasniedza nepieredzētus 70%. Un šis sarukums varēja būt vēl lielāks, ja nebūtu izcili labu rezultātu 2020. gada pirmajos mēnešos līdz Covid-19 pandēmijai. Ceru, ka šādi laiki ir pagātne. Šā gada pirmajā pusgadā apkalpots tikpat pasažieru, cik visā 2020. gadā kopā. 2022. gada maijā apkalpoti 474 000 pasažieru, kas ir pat vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Skaitļi runā paši par sevi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gada jūlijā tiks pārspēts arī 2021. gada kopējais apkalpoto pasažieru skaits – 2,35 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla Latvija pērn apgrozījusi 112,8 miljonus eiro

Db.lv, 08.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aura Power Ignalinas rajonā investēs 300 miljonus eiro saules elektrostacijas izveidē

LETA--BNS, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas uzņēmums "Aura Power Developments" Lietuvas Ignalinas rajonā plāno investēt 300 miljonus eiro, lai 600 hektāru teritorijā līdz 2025.gada nogalei izveidotu saules elektrostaciju ar 375 megavatu (MW) jaudu, pirmdien paziņoja kompānija.

Britu uzņēmums arī interesējas par iespējām īstenot elektroenerģijas glabāšanas jeb akumulatoru bateriju projektus Lietuvā.

"Aura Power Developments" informēja, ka kompānija jau ir sākusi sagatavošanās darbus saules elektrostacijas izveidei pēc tam, kad parakstīja nodomu protokolu ar Lietuvas elektropārvades sistēmu operatoru "Litgrid" un iemaksāja 5,625 miljonu eiro drošības naudu.

Britu uzņēmuma partneres Lietuvā "Rene Group" vadītājs Aistis Radavičus stāstīja, ka lielākā daļa saules elektrostacijai nepieciešamās zemes nomas līgumu parakstīti ar vietējiem aitkopjiem, kuri joprojām varēs saimniekot šajā teritorijā.

Ar parkā saražoto elektroenerģiju varēs nodrošināt 190 000 Lietuvas mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru