E-komercijas gada balvas “E-komercijas zvaigzne 2023” apbalvošanas ceremonijā paziņoti Latvijas labākie un inovatīvākie interneta veikali desmit dažādās kategorijās.

Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand prix ieguvēju tika kronēts jaunuzņēmums “Selfnamed”, kas klientiem sniedz iespēju izveidot savu sertificētu kosmētikas produktu līniju vai pasūtīt produktus ar sava zīmola logotipu un personalizētu dizainu.

Konkurss “E-komercijas zvaigzne” norisinās jau trešo reizi un šogad tajā saņemti 274 pieteikumi, kā arī gada balvas ietvaros jo īpaši tika runāts par eksportu un tā sniegtajām iespējām. Starptautiska profesionāļu žūrija kā galvenos kritērijus dalībnieku pieteikumos vērtēja dizainu un lietojamību. Šogad konkursa stratēģiskais partneris ir loģistikas uzņēmums “Omniva” un konkursa kopējā balvu fondu vērtība ir 20 000 eiro. Labākie e-komercijas veikali visās kategorijās saņēma Arta Nīmaņa speciāli dizainētas balvas.

Visbiežāk reklāmu bloķētājus lieto mājas datoros, visretāk – planšetdatoros, noskaidrots interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius veiktajā Latvijas interneta lietotāju aptaujā. Savukārt, ja saturs reklāmu bloķēšanas dēļ nebūtu pieejams, aptuveni puse aptaujāto reklāmas bloķētāju atslēgtu, kamēr pārējie meklētu citu saturu.

Aptaujā noskaidrots, ka 47 procenti interneta lietotāju lieto reklāmu bloķētājus (adblock) uz vismaz vienas ierīces, no kuras pārlūko internetu. No tiem 78 procenti reklāmu bloķētāju lieto uz mājas datora, 47 procenti – uz darba datora, 37 procenti – uz mobilā telefona, bet 16 procenti – uz planšetdatora. Vairāk nekā puse aptaujāto vīriešu lieto reklāmu bloķētājus uz darba datoriem, kamēr tikai 43 procenti sieviešu izvēlas bloķēt reklāmas šajās ierīcēs.

Vaicāti, kāpēc izmanto reklāmu bloķētājus, 80 procenti respondentu norāda, ka reklāmas internetā ir pārāk uzmācīgas, 61 procents – ka to ir pārāk daudz, 58 procenti – ka reklāmu saturs viņus neinteresē, bet 4 procenti aptaujāto nosauc citus iemeslus. Interneta lietotāji atklāj, ka, viņuprāt, reklāmas aizsedz ekrānu, tās ir pārāk traucējošas un uzkrītošas, novērš uzmanību, palēnina ierīču veiktspēju vai to saturs, kā arī izpildījums nešķiet pievilcīgs.

Interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmums Gemius publicējis valsts nozīmes iestāžu vietņu ar paplašinājumu gov.lv TOP 20 apmeklējumā no datoriem. Dati par augustu liecina, ka populārākā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietne, kuras Real Users skaits pagājušajā mēnesī sasniedzis 173 000 – 3 reizes vairāk lietotāju nekā pārējām Top 3 lapām.

Valsts iestāžu vietņu topu ar 173 000 lietotāju augustā atklāj Valsts ieņēmumu dienesta vietne vid.gov.lv, kam ar ievērojami mazāku Real Users skaitu – 49 000 lietotāju – seko Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapa nva.gov.lv un vsaa.gov.lv jeb Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra ar 45 000 lietotāju augustā. Valsts ieņēmumu dienesta vietni augustā apmeklējuši 56 procenti sieviešu un 44 procenti vīriešu. Procentuāli lielākā auditorijas daļa – 24 procenti – ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem, savukārt 43 procenti visu lapas apmeklētāju dzīvo Rīgā. Vidēji viens lietotājs vid.gov.lv pavada 1 stundu un 5 minūtes, nva.gov.lv – 14 minūtes, bet vsaa.gov.lv – 7 minūtes.

Sākoties ārkārtas situācijai valstī, vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas interneta lietotāju nav varējuši apmeklēt kādu no ieplānotajiem kultūras pasākumiem. Tikmēr 40 procenti respondentu ir izmantojuši iespēju digitālā vidē apmeklēt muzejus, skatīties teātra izrādes un koncertu ierakstus, bet gandrīz 30 procenti ir gatavi par šādu saturu maksāt.

To liecina interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktā aptauja.

Veicot Latvijas interneta lietotāju aptauju, noskaidrots, ka valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ aptuveni 40 procenti respondentu nav varējuši apmeklēt no 1 līdz 4 ieplānotajiem kultūras pasākumiem, kamēr 38 procenti nebija iepriekš plānojuši šopavasar apmeklēt kultūras pasākumus. Aptuveni piektdaļa respondentu – 21 procents – nav varējuši apmeklēt pat 5 un vairāk no ieplānotajiem pasākumiem.

Pielāgojoties noteiktajiem ierobežojumiem, 40 procenti aptaujāto ir izmantojuši iespēju kultūras pasākumus baudīt, virtuāli apmeklējot muzejus, skatoties koncertus un teātra izrādes internetā. Gan klātienē, gan digitāli kultūras saturu nedaudz biežāk patērē respondenti, kuriem nav bērnu skolas vecumā, un iespēju virtuālajā vidē aplūkot šādu saturu tuvākajā laikā plānojuši 33 procenti gados jaunāko respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Konkursā "E-komercijas zvaigzne 2021" noteiks Latvijas labākos internetveikalus, informē konkursa rīkotāju pārstāve Indra Ēķe-Začeste.

Konkursā līdz 8.aprīlim ir iespējams pieteikties ikvienam Latvijā strādājošam uzņēmumam, kurš savas preces vai pakalpojumus piedāvā iegādāties attālināti.

Pēdējā gada laikā e-komercijas nozarē ir pieaudzis gan tirgotāju, gan pircēju skaits. Atsaucoties uz interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" datiem, I.Ēķe-Začeste norāda, ka pēdējo sešu mēnešu laikā teju 90% Latvijas iedzīvotāju ir izmantojuši dažādas Latvijas e-komercijas tīmekļvietnes. Turklāt 43% respondentu uzskata, ka šogad viņu tēriņi internetā pieaugs, savukārt 45% pirkumiem internetā atvēlēs tikpat daudz līdzekļu, cik pagājušajā gadā.

Viena no konkursa iniciatoru SIA "Omniva" valdes locekle Beāte Krauze-Čebotare norāda, ka Covid-19 ir kalpojis kā papildu katalizators e-komercijas straujākai izaugsmei. "Arī "Omniva" dati apliecina neizbēgamu patērētāju paradumu maiņu. Jau šobrīd vairāk nekā 50% Latvijas mājsaimniecību izmanto tā sauktos pēdējās jūdzes piegādes pakalpojumus - pakomāti, kurjeru piegādes, un gada laikā tiek nosūtīts vairāk nekā pieci miljoni paciņu," teic B.Krauze-Čebotare.

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021. gadā preces vai pakalpojumus internetā pārdeva tikai 18 % mazo un vidējo uzņēmumu.

Vienlaikus nav datu par to, cik daudz no šiem uzņēmējiem izmanto globālās vai Baltijas mēroga Marketplace jeb tiešsaistes tirgus platformas. Taču aktuālās e-komercijas tirgus tendences liecina, ka tādu ir daudz, jo šodien konkurence e-komercijā ir ļoti sīva.

Kamēr e-komercijas līdervalstis Ķīna, ASV, Lielbritānija, Japāna, Dienvidkoreja, Vācija nāk klajā ar inovācijām nozarē un kārtējiem rekordiem tirdzniecībā, mēs piesardzīgiem un pārdomātiem soļiem veidojam arī savu e-komercijas stūrakmeni Baltijā, analizējot, vai mūsu reģionā uzņēmējiem ir raksturīgs e-komercijas gēns, kas ļautu kāpināt vēl neapgūto e-komercijas potenciālu?

Globāli jau sen kā esam pieraduši, ka lielu daļu no e-komercijas īpatsvara veido Aliexpress, Amazon un Ebay, kas pēc savas būtības ir jau pieminētais tiešsaistes tirgus. Aizvadītos trīs gadus arī Baltijas valstis ir uzsākušas nozīmīgu virzību tirgus platformu attīstībā un šai laikā, izveidojot 220.lv Marketplace, esam pieredzējuši gan veiksmīgas, gan kļūdainas biznesa izvēles, kopīgi veidojot jaunus e-komercijas izmantošanas paradumus un arī – attīstības scenārijus. Līdz ar vietējā Marketplace ienākšanu mūsu reģionā, tirgū izteikti dominē daudzkanālu mazumtirdzniecība, kur līdzās klātienes veikalam, tirdzniecībai sociālajos tīklos, iespējams, arī savam interneta veikalam, liela nozīme ir tieši e-tirdzniecības platformai, kas nodrošina pieeju nesalīdzināmi lielākai pircēju plūsmai.