Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē par jaunu vīrusu Net-Worm.Win32.Maslan.a. Datorvīrus satur komponenti, kas pārvērš datoru vadāmā zombijā. Pašlaik mazās izplatības dēļ tas tiek vērtēts ar zemu bīstamības pakāpi. Ievērības cienīgs šķiet fakts, ka tas no inficētajiem datoriem rīko sadalīto uzbrukumu (DDoS) Čečenijas nemiernieku lapām: kavkazcenter.com kavkazcenter.net kavkazcenter.info kavkaz.uk.com kavkaz.org.uk kavkaz.tv chechenpress.com chechenpress.info Viena no šīm lapām, kavkazcenter.com, pēdējā laikā ir bijusi uzmanības degpunktā. Šī lapa ir kļuvusi par vairāku tīkla uzbrukumu mērķi. Tā ir tikusi slēgta un izsviesta no vairākām valstīm, t.sk. Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Patlaban tā darbojas Zviedrijā

Vējš, kas plosās šodien, 28.novembrī, un vakar, 27.novembrī, nav radījis AS Latvenergo energosistēmā transformatoru apakšstaciju atslēgšanos un elektroenerģijas piegādes traucējumus, liecina Latvenergo sniegtā informācija medijiem.

Kā ziņo Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) speciālisti, vakar, 27.novembrī, un šorīt, 28.novembrī, Latvijā plosās stiprs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas brāzmās sasniedz 25 metrus sekundē.

AS Latvenergo brīdina iedzīvotājus, - netuvoties elektriskajām līnijām un citām elektroietaisēm, būt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem pie elektrolīnijām, kuras atrodas mežu malās un stigās vai lielu koku tuvumā. Stiprā vēja ietekmē koki šajās vietās var lūzt un gāzties, iekaroties līnijās radīt bīstamas situācijas un apdraudēt cilvēku dzīvību.

Ņemot vērā sinoptiķu prognozes, ka vējš dienas laikā pakāpeniski pierims, Latvenergo aicina iedzīvotājus ievērot maksimālus drošības un piesardzības pasākumus.

Uzņēmums “Orkla Biscuit Production” pabeidzis iekārtu iegādi jaunajām ražošanas līnijām “Selgas” jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē Ādažos.

Kopumā vafeļu un cepumu ražotnē būs 13 ražošanas līnijas. Uzņēmums parakstījis līgumus ar 12 piegādātājiem astoņās Eiropas valstīs par jaunu un daļēji jaunu ražošanas līniju, kā arī virtuves un izejmateriālu apstrādes iekārtu iegādi. Liela daļa izvēlēto piegādātāju saistīti ar Baltijas apakšuzņēmējiem.

“Covid-19 ir radījis daudz izaicinājumu, bet esam ieguvuši arī iespējas. Pandēmijas laikā esam veiksmīgi īstenojuši ļoti skrupulozu iepirkuma procedūru “Selgas” jaunās ražotnes iekārtām, pieejot šim procesam īpaši rūpīgi un veicot plašu izpēti. Veicām daudzpusīgu iepirkumu procesu, kurā izskatījām piedāvājumus vairākās valstīs, lai atrastu labākos risinājumus jaunajai ražotnei. Jo sevišķi iespaidīgi ir tas, ka paveicām šo darbu laikā, kad Eiropā plosās pandēmija, un spējām to īstenot noteiktajos laika un budžeta limitos,” skaidro SIA “Orkla Biscuit Production” un SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Naktī uz piektdienu un piektdienas rītā Skotijā plosījies orkāns, vēja ātrums brāzmās piekrastē sasniedza 47 metrus sekundē, kalnos - 62 metrus sekundē, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Stiprākās vēja brāzmas - līdz 62,5 metriem sekundē - reģistrētas agrā rītā Kērgorma kalna virsotnē, 1245 metrus virs jūras līmeņa, ziņoja raidsabiedrība BBC.

Saskaņā ar BBC vēstīto Skotijā tika apturēta dzelzceļa satiksme, un vētra bez elektrības atstāja aptuveni 70 tūkstošus māju.

Vētra gājusi secen Anglijai, Londonas apkaimē nav reģistrētas par 18 metriem sekundē lielākas vēja brāzmas.

Vējš ar orkāna spēku plosās arī kalnos Centrāleiropā. Slovākijas augstākajās virsotnēs fiksētas vēja brāzmas līdz 48 metriem sekundē, vējš ar brāzmām virs 40 metriem sekundē skāris arī Alpus.

Tuvākajā diennaktī kalnu rajonos Vācijā, Austrijā, Čehijā un Ungārijā gaidāms vēl stiprāks vējš, brīdina sinoptiķi.

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Afganistānas galvaspilsēta Kabula ir pārgājusi uz piecu dienu darba nedēļu. Šis ir radikāls solis, lai aizsargātu iedzīvotājus no pilsētas toksiskā smoga, ziņo telegraph.co.uk.

Hamids Karzajs (Hamid Karzai), Afganistānas prezidents, paziņojis, ka par oficiālo nedēļas nogali ir noteikta gan piektdiena, gan tagad arī ceturtdiena. Ceturtdiena pilsētas pieciem miljoniem iedzīvotāju pasludināta par brīvdienu uz atlikušo ziemas daļu.

Saskaņā ar aplēsēm Kabulas pastāvīgā gaiši dzeltenā piesārņojuma migla katru gadu paātrina 3000 cilvēku nāvi.

Bēgļiem un migrantiem ieplūstot pilsētā, gaisu tajā piesārņo arvien lielāks skaits automašīnu, ģeneratoru, krāšņu un nelielu fabriku.Pilsētā regulāri tiekot dedzinātas automašīnu riepas.

Indīgo «plīvuru» notur apkārt esošie kalni, un nesens pētījums pierādījis, ka Kabula ir viena no 10 piesārņotākajām pilsētām pasaulē.

Pirmdien, 20. martā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Sangastē, Igaunijā, tikās ar Igaunijas lauku lietu ministru Tarmo Tammu (Tarmo Tamm) un Lietuvas lauksaimniecības ministru Broņu Markausku (Bronius Markauskas), lai pārrunātu Baltijas valstu kopīgo viedokli sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020. gada, informē Zemkopības ministrija.

Baltijas valstu lauksaimniecības ministri bija vienisprātis, ka tiešajiem maksājumiem nākamajā plānošanas periodā beidzot ir jākļūst taisnīgiem pret visu dalībvalstu lauksaimniekiem un jāsasniedz ES vidējais līmenis, kas būs priekšnosacījums neizkropļotai konkurencei ES vienotajā lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū. Tāpat Latvija, Igaunija un Lietuva vēlas EK aktīvāku un ātrāku rīcību, veidojot vienotu ES līmeņa normatīvo regulējumu negodīgo tirdzniecības prakšu novēršanai, jo pagaidām lauksaimnieki pārtikas piegāžu ķēdēs, salīdzinot ar pārstrādātājiem un tirgotājiem, joprojām ir visneaizsargātākais posms.

Parādu krīzes skartajai Grieķijai nepieciešams pielikt pūles, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un izpildītu solītās strukturālās reformas, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Iestāde arī norādījusi, ka nākamo divu gadu laikā Grieķijas starptautiskajai palīdzībai varētu būt nepieciešami vēl papildus 10,9 miljardi eiro, vēsta BBC. Savukārt, lai atjaunotos izaugsme valsts ekonomikā un rastos jaunas darbavietas, Atēnām nepieciešams rīkoties bez kavēšanās.

«Grieķijas ekonomika uzsākusi līdzsvara meklēšanu. Tomēr tas notiek, tai samazinoties, nevis ieviešot produktivitāti veicinošas reformas,» norādīja SVF pārstāvji. Lai gan Grieķijas ekonomikā recesija plosās jau sesto gadu pēc kārtas, un valsts tautsaimniecība kopš 2007. gada samazinājusies par 25%, SVF atzīst, ka Atēnām izdevies stabilizēt ekonomiku un drīzumā gaidāma atveseļošanās uzsākšana.

Lindstrom Tukumā izvietotajā darba apģērba ražotnē Prodem 2021. gadā saražotas 300 000 apģērba vienību. 95% no saražotā apjoma pērn eksportēts, bet 5% tiek realizēts vietējā tirgū.

Vienlaikus tekstila nozarē šī gada lielākie izaicinājumi saistīti ar izejvielu deficītu un piegāžu kavēšanos.

Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā divus gadus pasaulē plosās pandēmija un uzņēmumi piedzīvo vēl nepieredzētu krīzi, savulaik laicīgi pieņemtie lēmumi Lindstrom darba apģērba ražotnei Prodem ļāvuši ne tikai noturēt veiksmīgu uzņēmuma darbību, bet arī audzēt saražotā darba apģērba apjomus.

Lielākais Prodem eksporta tirgus ir Somija, kur tiek eksportētas trīs ceturtdaļas no saražotā sortimenta, tāpat nozīmīgs ir arī Baltijas tirgus. Savukārt, vērtējot uz vietas Prodem ražotā darba apģērba pieprasījumu Latvijas tirgū, aizvadīto divu gadu laikā realizētais darba apģērba apjoms palicis nemainīgs.

Vatikānā trešdien sākas konklāvs, kurā tiks ievēlēts Otrajās Lieldienās mirušā Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska pēctecis.

Kardināli vispirms piedalīsies svinīgā misē Svētā Pētera bazilikā, bet pēc tam pulcēsies Siksta kapelā, lai piedalītos balsošanas procesā.

Balsojumā piedalīsies kardināli, kas ir jaunāki par 80 gadiem, taču konsultācijās piedalās visi kardināli.

Tā kā daudzviet pasaulē plosās konflikti un nerimst diplomātiskās krīzes, itāļu kardināls Pjetro Parolins, kas Franciska laikā bija valsts sekretārs, daudziem ir favorīts uz pāvesta amatu. Starp kandidātiem tiek minēti arī Pīters Tērksons no Ganas, Boloņas arhibīskaps Mateo Dzupi, Roberts Sara no Gvinejas un Jeruzalemes latīņu patriarhs Pjerbatista Picaballa.

Saskaņā ar senu tradīciju, ja no Siksta kapelas skursteņa paceļas melni dūmi, tas nozīmē, ka jaunais pāvests vēl nav ievēlēts. Dūmi tiek padarīti melni, degošajiem biļeteniem uzlejot darvu. Kad no Siksta kapelas paceļas balti dūmi, tā ir zīme, ka jaunais pāvests ir ievēlēts. Šajā gadījumā degošās vēlēšanu zīmes tiek sajauktas ar kālija hlorātu, laktozi un hloroforma sveķiem, lai radītu baltus dūmus.

Plašais mežu ugunsgrēks Portugāles vidienē svētdien daļēji pakļauts kontrolei, paziņojusi augsta ranga Iekšlietu ministrijas amatpersona.

Amatpersona sacīja, ka ugunsgrēku izdevies pakļaut kontrolei divās no četrām zonām, kurās liesmas plosās.

Biezo dūmu dēļ svētdien uz laiku nācās apturēt helikopteru un lidmašīnu izmantošanu liesmu dzēšanai. Ugunsdzēsēju darbu apgrūtina arī spēcīgais vējš.

Ugunsgrēkā gājuši bojā vismaz 62 cilvēki. Vairums bojāgājušo sadeguši automašīnās. «Grūti pateikt, vai viņi bēga no liesmām vai tika pārsteigti,» norādīja valdības pārstāvis.

54 cilvēki ir ievainoti, tostarp pieci cilvēki - četri ugunsdzēsēji un bērns - atrodas kritiskā stāvoklī.

«Diemžēl izskatās, ka šī ir lielākā traģēdija, ko pēdējos gados esam piedzīvojuši,» norādīja Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, piebilstot, ka bojāgājušo skaits var vēl pieaugt.

Plašs kūlas ugunsgrēks šodien izcēlies arī Babītes pagastā, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Degšanas platība ir vairāki hektāri.

Ņemot vērā ugunsgrēku Babītē, kūlas ugunsgrēku Pārdaugavā un citus izsaukumus, VUGD vairākās Rīgas daļās tiek iesaistīti ugunsdzēsēji no darba brīvajā laikā un nokomplektētas rezerves ugunsdzēsības automašīnas.

Jau ziņots, ka ugunsdzēsēji arī turpina cīnīties ar plašo kūlas ugunsgrēku Rīgā, netālu no Kleistu ielas.

VUGD izsaukumu saņēma ap plkst.11. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka vairākās vietās deg pērnā gada zāle, turklāt spēcīgā vēja dēļ liesmas strauji izplatās. Vienā no vietām liesmas draud izplatīties arī uz blakus esošajām ēkām.

Paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka dzēšanas darbus veic vismaz 39 ugunsdzēsēji ar 11 specializētajām ugunsdzēsības automašīnām, informēja dienestā.

Labrīt!

Latvijā

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Ekonomikas ministrija (EM) un Finanšu ministrijas (FM) Eiro komunikācijas nodaļa šodien informēs par pirmajiem secinājumiem kopš obligātās cenu atspoguļošanas latos un eiro.

Šodien plānota 36 likvidējamai a/s Latvijas Krājbanka piederošu bankomātu izsole. Savukārt Zemkopības ministrijā (ZM) paredzēta diskusija par Lauku attīstības plāna 2014. - 2020. gadam nozīmi nozares attīstībā.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis šodien dosies uz Londonu, kur seminārā stāstīs par investīciju vidi Latvijā.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītājā nedēļā Baltijas fondu indeksi uzrādīja dažādu dinamiku. Indekss OMX Riga samazinājās par 0.49%, ko izraisīja Olainfarm, SAF Tehnika, Latvijas Kuģniecība un Latvijas Gāze kotējumu kritums. Nedēļas laikā Olainfarm akcijas kļuva par 5.26% lētākas uzņēmuma vājo pārskatu dēļ. Farmaceitiskā uzņēmuma peļņa pirmajā pusgadā samazinājās par 735 tūkst. latu augstu mārketinga izdevumu dēļ. Lielāko daļu Rīgas Fondu biržas apgrozījuma veidoja darījumi ar Latvijas Kuģniecība akcijām. Aizvadītajā nedēļā kompānija atskaitījās par pirmo pusgadu, uzrādot peļņas samazināšanos par 34% salīdzinājumā ar pagājušā gada analoģisko periodu. Neskatoties uz to Latvijas kuģniecība akciju kotējumi uzrādīja nelielu samazināšanos. Tirgum lika vilties arī Latvijas Gāze peļņa, kas salīdzinājumā ar pirmo pusgadu samazinājās par 90%.

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

Laikā, kad pasaulē plosās putnu gripa un citas bīstamas dzīvnieku slimības, no 14. līdz 15. oktobrim Rīgā notiks pirmais starptautiska mēroga Veterinārmedicīnas kongress, kura galvenais uzdevums ir veicināt izpratni par dzīvnieku veselības un veterinārmedicīnas tiešu saistību ar sabiedrības veselību, kā arī dalīties pieredzē par sasniegumiem zinātnē un praksē šo problēmu efektīvā risināšanā. „Ir pienākusi diena, kad beidzot pasaule saprot - tas, ar ko slimo un kā tiek ārstēti dzīvnieki, vistiešākajā veidā attiecas arī uz cilvēkiem. Pierādījums tam ir govju trakumsērga un putnu gripa – problēmas, kas ir aktuālas visai cilvēcei un kuras nenogurstoši risina profesionāļi visā pasaulē”, saka kongresa prezidents, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre, „Tādēļ es uzskatu, ir ļoti būtiski, ka mums ir izdevies tieši šobrīd, kad putnu gripa klauvē pie Eiropas Savienības durvīm, Rīgā sapulcēt nozares autoritātes no visas pasaules, lai diskutētu par šiem ikvienam tik svarīgajiem jautājumiem”. Kongresā ar referātiem uzstāsies referenti no Starptautiskā Epizootiju Biroja, Eiropas Veterinārās Federācijas, Sankt-Pēterburgas Valsts Veterinārās Akadēmijas, kā arī daudzas citas veterinārās nozares autoritātes. Savu dalību kongresā pieteikuši ap 200 dalībnieku no daudzām pasaules valstīm, to starpā no ASV, Austrālijas, Āfrikas, Nīderlandes, Vācijas, Krievijas, Polijas, Anglijas, Francijas un citām. Uz kongresu ieradīsies arī vairāku valstu veterināro un pārtikas uzraudzības iestāžu vadītāji. Kongresu organizē „East-West veterinary Foundation”, Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī Latvijas veterinārārstu biedrība.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Labrīt!

Latvija

Okupācijas varas piemineklim, tā sauktajam Uzvaras piemineklim nav vietas līdzās Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, LNT raidījumā 900 sekundes atzinis tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņaprāt, nākotnē Latvijas un Rīgas panorāmā šim piemineklim būtu jāizskatās pavisam citādāk.

Nolūkā pārliecināties par šā gada pavasarī veiktās meža dzīvnieku trakumsērgas vakcinācijas efektivitāti Pārtikas un veterinārāis dienests (PVD) no šodienas līdz 19. decembrim pieņems mednieku nomedītās lapsas un jenotsuņus laboratoriskai izmeklēšanai.

Pasta un sūtījumu piegādes patlaban kavējoties nedaudz, atzina DB aptaujātie piegādes uzņēmumi, taču viņi nevarēja prognozēt, kāda būs situācija, ja sniegs turpinās snigt vēl ilgstoši.

Latvijas pasta pārstāve Agija Tērauda skaidroja, ka šobrīd tiek apzināta situācija un iedzīvotāji tiks informēti par to, kāda ir situācija ar piegādēm. Pagaidām neesot informācijas, ka kādā vietā piegāde tiktu kavēta, tomēr, ņemot vērā nepārtraukto snigšanu, tiek pieļauts, ka atsevišķos gadījumos piegāde varētu nedaudz kavēties.

DHL Latvia pārstāve Ilze Vītiņa: «Piegādes pa zemes ceļiem tiek piegādātas laikā, bet gaisa gan kavējās, jo, piemēram, šodien izskatās, ka varētu neielidot mūsu lidmašīna no Leipcigas, jo tur ir slēgta lidosta. Savukārt, ja Rīgas lidostā viss būs kārtībā, mūsu rezerves lidmašīna ar sūtījumiem izlidos. Tomēr, ja gaisa satiksme tiks slēgta, tad mēs izmantosim zemes ceļus. Pagaidām mums ir izdevies ierakstīties laikā.»

Vācija neizslēdz iespēju veikt turpmāku Grieķijas parādsaistību norakstīšanu, tiklīdz kā parādu nomocītās valsts finanses būs kārtībā, pieļāvusi kanclere Angela Merkele, tādējādi signalizējot par Berlīnes nostājas mīkstināšanos.

Parādu norakstīšanas jautājums gan var tikt tikai tad izskatīts, kad Grieķija būs sekmīgi iedzīvinājusi pašreizējo starptautiskā aizdevuma programmu un tās valdība savas parādsaistības nepalielinās, sarunā ar Vācijas laikrakstu Bild am Sonntag, sacīja A. Merkele.

Iepriekš Vācija bija kritiski noskaņota pret jebkādu Grieķijas parāda norakstīšanu, uzsverot, ka Atēnām ir jāpieņem taupības režīms un jāievieš strukturālās reformas, lai saņemtu starptautisko aizdevēju. Tomēr vairākkārt izskanējuši aicinājumu eirozonas valstīm norakstīt daļu Grieķijas parādu.

Saskaņā ar prognozēm, Grieķijas parāds nākamgad sasniegs 190 procentus no valsts iekšzemes kopprodukta. A. Merkele norādīja, ka iespējamā parādu norakstīšana, visticamāk, varētu notikt 2014. – 2015. gadā, kad valsts ekonomikā varētu sākties atveseļošanās.

Valda Dombrovska (Vienotība) valdība apņēmusies beidzot sākt darbu pie projekta, par kuru ir runāts jau daudzus gadus neatkarīgi no politiskās elites sastāva, taču tālāk par vārdiem vismaz līdz šim tā arī neviens vēl nav ticis – pie trīs gadu valsts budžeta izstādes, turklāt paredzot, ka skaidrība par to būtu jau nākamā gada septembrī. Nenoliedzami šāds solis būtu apsveicams.

Vairākus gadus no vietas gan Latvijas uzņēmēji, gan iedzīvotāji kopumā ir bijuši spiesti rēķināties, ka dažādas fiskālās politikas izmaiņas notiek ar intensitāti teju pāris reižu gadā. Ar šādiem apgriezieniem pat nelielas ģimenes budžetu ir grūti plānot, nemaz jau nerunājot par daudzus cilvēkus nodarbinoša uzņēmuma stratēģijas izstrādi. Respektīvi, daudzgadu budžeta izstrāde ir tas, ko faktiski jebkurā valstī strādājošs uzņēmējs gaida ar nepacietību. Tomēr šeit ir vismaz trīs aspekti, kas visnotaļ labos nodomus var nopietni pabojāt.

Pirmkārt, Dombrovska valdībai jau ne reizi vien ir izdevies solīt vienu, bet izdarīt kaut ko pavisam citu. Pēdējie spilgtie piemēri šim apgalvojumam ir saistīti ar PVN samazināšanu, lai gan solīts bija sākt ar darbaspēka nodokļu pazemināšanu. Tāpat vēl šā gada sākumā tika apgalvots, ka, sākot ar nākamo gadu, tiks palielināts IIN neapliekamais minimums, bet realitātē netiks vis.

Virs Vatikāna Siksta kapelas ceturtdien no skursteņa pacēlās melni dūmi, kas apliecina, ka arī otrajā balsojumā kardināli nav ievēlējuši jauno pāvestu.

Pirmais balsojums notika trešdienas vakarā, bet ceturtdien paredzēti vēl trīs balsojumi, ja vien pāvestu neizdosies ievēlēt agrāk. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.

Balsojumā piedalās kardināli, kas ir jaunāki par 80 gadiem, taču konsultācijās piedalās visi kardināli.

Tā kā daudzviet pasaulē plosās konflikti un nerimst diplomātiskās krīzes, itāļu kardināls Pjetro Parolins, kas Franciska laikā bija valsts sekretārs, daudziem ir favorīts uz pāvesta amatu. Starp kandidātiem tiek minēti arī Pīters Tērksons no Ganas, Boloņas arhibīskaps Mateo Dzupi, Roberts Sara no Gvinejas un Jeruzalemes latīņu patriarhs Pjerbatista Picaballa.

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.