Eksperti

Industriālo platību tirgus atbilde e-komercijai

Kaspars Gražulis, Colliers partneris, Industriālo platību aģentūra, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

Tomēr no nekustamā īpašuma skatu punkta, e-komerciju Baltijā bija grūti novērot. Reģionā ir savi interneta veikali, taču noliktavās uz vietas īpaši daudz preču uzņēmumi neturēja. Līdz ar to šādu kompāniju noliktavu telpas ir nelielas. Lielie virtuālie veikali vairāk līdzinās un darbojas kā interneta katalogi – ieej iekšā, apskaties, nopērc, bet galu galā prece, visticamāk, būs jāgaida 2-3 nedēļas, jo tā netiek turēta uz vietas. Tādējādi dažreiz no Amazon noliktavas prece tiek piegādāta ātrāk, nekā pasūtot to no vietējā tirgotāja.

Izaugsmi vietējā tirgū līdz šim vairāk varēja manīt tā dēvētajā pēdējā punkta piegādē (starptautiski lieto apzīmējumu "last mile delivery", ar ko apzīmē piegādes ķēdes pēdējo posmu). Piegādātāji pakāpeniski sāka augt, tirgū ienāca jauni spēlētāji, sāka attīstīties pakomātu tīkls un skaits. Savulaik DPD vienīgajam bija savas termināla telpas (industriālo platību tirgū tas ir apakšsegments starp ražošanas un noliktavu telpām ar specifiskām iezīmēm; pie mums lielākoties šādu uzņēmumu vajadzībām tiek pielāgotas standarta noliktavas).

UPS uzbūvēja savu centru, Omniva no nelielas biznesa vienības un pārsimts kvadrātmetriem šobrīd ir izauguši un izmanto vairāk nekā 6000 kvadrātmetru lielas telpas – šīs kompānijas pārcelšanās notika pagājušajā gadā, vēl pirms Covid-19. Arī Venipak veica paplašināšanu, Itella pievērsās šim biznesa virzienam. Taču kompāniju izaugsme bija salīdzinoši lēna.

Piegāde buksē

Pēdējā pusotrā gadā, kopš pasaulē plosās koronavīruss, gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs uz savas ādas ir izjutis e-komercijas nozīmīgumu un nepieciešamību. Ne viens vien saņēmis ziņu, ka kārotās lietas noliktavā nav vai ka tā būs ilgāk jāgaida, vai ka pakomāti ir pārpildīti. Piegādātāji bija pārslogoti, nevarēja izpildīt pasūtījumus, redzējām, ka pēdējā punkta piegāde buksē. Tā ir indikācija, ka šim segmentam (sīkpaku piegādātāji, kurjerpasti u.c.) noteikti vēl ir kur augt. Un šie komersanti šobrīd arī būtiski izplešas. Domāju, ka šī tendence turpināsies, jo paradums iepirkties virtuālajā vidē saglabāties. Iespējams, tagad, kad veikali atkal ir atvērti, pasūtījumu apjoms ir nokrities, taču tendence izmantot tiešsaistes risinājumus nemazināsies.

Palīdz optimizēt ikdienas darbību

Paralēli daudzām, jo daudzām dažādu nozaru kompānijām, lai izdzīvotu, nācās strauji attīstīt biznesu virtuālajā vidē un pārdomāt preču loģistiku un uzglabāšanu. Praksē bija piemēri, kad Covid-19 dēļ uzņēmumi plāni, kuru īstenošana bija paredzēta 3-4 mēnešos, realizēti mēneša laikā. Covid-19 bija īsts dzinulis, kas lika uzņemt ātrumu un ieviest dažādus digitālos risinājumus.

Šādā situācijā aktualitāti ieguva arī kāds līdz šim mazāk zināms nekustamā īpašuma veids, kas pamazām gūst popularitāti arī mūsu reģionā, tiesa, – "stock offices" (latviski labskanīga un kodolīga apzīmējuma tam vēl nav) jeb ēkas, kas apvieno trīs dažādas funkcijas vienā – birojs, noliktava un "showroom" jeb preču ekspozīcijas zāle. Šis piedāvājums vairāk ir vērsts uz mazajiem biznesiem – platības ir nelielas – no 100 līdz 300-500 kvadrātmetriem.

Par šādu pieeju un risinājumu runājām pirms pāris gadiem, iespējams, – nedaudz par agru, pirms reālās vajadzības. Taču šobrīd tā patiešām ir izteikta – e-komercijas pieaugums šādu īpašumu attīstību ir paātrinājis.

Ir uzņēmumi, kuri iepriekš lietoja ne pārāk kvalitatīvas C klases telpas, bet šobrīd ir gatavi pārvākties uz A klases objektiem, jo tie ir efektīvāki, sniedz iespēju ietaupīt – ir zemāki komunālie maksājumiem, no biznesa funkciju viedokļa – racionāli. Proti, nereti kompānijām birojs bija vienā vietā, noliktava – citā, bet veikals – vēl citur. Apvienojot visas biznesa vienības zem viena jumta, var būtiski uzlabot ikdienas darbību.

"Stock office" parādās arī pie mums

Pagaidām šis tirgus segments Baltijā ir diezgan mazs; nekustamā īpašuma attīstīšanas ziņā priekšā ir Igaunija, kur ir vairāk par 100 dažādi projekti ar šādām "stock office" telpām. Tur no visa kopējā apjoma, kas industriālo platību tirgū pērn tika piedāvāts, dominēja tieši šīs salīdzinoši mazās "stock office" ēkas.

Rīgā un apkārtnē varētu izcelt divus šādus projektus – LNK Piedrujas ielas projekts "Dienvidu vārti" un "Mārupes Smart park" otrpus Daugavai. Tā kā šī koncepcija ir kļuvusi uzņēmējiem aktuāla jeb tirgus tai ir gatavs, ir parādījušās jaunas ieceres, jau šobrīd vairāki zemes gabali ir nopirkti tieši ar domu uz tiem attīstīt šādus "stock office" projektus. Piemēram, Ulbrokas ielā, kas vēsturiski ir veidojusies kā biznesa rajons, šobrīd plānošanā ir divi šāda tipa projekti. Šis segments noteikti attīstīsies.

Jāpiebilst, ka ir kāda atšķirība no lielākiem industriālajiem projektiem. Tie līdz šim tika aizpildīti jau būvniecības stadijā, piedāvājums bija ierobežots, pārbraukšana tika plānota jau savlaicīgi. Savukārt šīm mazajām platībām līguma parakstīšana un pārbraukšana ir plānota diezgan tuvu brīdim, kad objektu ir paredzēts nodot ekspluatācijā. Ikviens attīstītājs vēlas piesaistīt nomniekus vēl projektēšanas, būvniecības stadijā. Savukārt nomniekiem ir zināma neuzticība – kā gan parakstīšu nomas līgumu objektā, kur projektā vēl nekas redzams nenotiek?

Tomēr vēl šogad redzēsim viena vai divu projektu būvniecības sākšanu. Nākamgad tādējādi tirgū jau būs pieejami 2-3 jauni objekti, kopējā plānotā platība – virs 20 tūkstošiem kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) pārskatīs un sistematizēs savu pieeju lēmuma pieņemšanā par sadarbību ar privātiem investoriem, kas vēlas investēt pilsētai nozīmīgos infrastruktūras objektos, informē konsultantu kompānijas "Colliers" pārstāve Anastasija Ruža.

RITA sadarbībā ar SIA "KPMG Baltics" un SIA "Colliers International Advisors" veiks esošo un potenciālo investoru aptauju ar mērķi izprast privātā sektora investoru un attīstītāju viedokli.

Tas tiks darīts esošās Rīgas infrastruktūras attīstības plānošanas sistēmas izvērtējuma ietvaros, lai sniegtu rekomendācijas procesa uzlabošanai, tajā skaitā uz abpusējiem ieguvumiem vērstam sadarbības modelim starp pašvaldību un privātajiem investoriem un citiem uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem.

Konkursa kārtībā izvēlētajam konsultantu tandēmam projekta īstenošanai tiks piesaistīts arī eksperts no Lielbritānijas Dr. Savvas Verdis, kuram ir pieredze vairāku šāda veida projektu izstrādē Eiropā un pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas attīstītājs Urban Inventors iegādājies 7,3 ha lielu zemesgabalu Daugavas kreisajā pusē un nākamajos gados ir iecerējis vērienīgus rajona attīstības plānus.

Nākamajos gados investors plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas līdz 120 000 m2 platībā. Tādējādi šī teritorija kļūs par lielāko attīstības rajonu Rīgā.

“Mūsu jaunais stratēģiskais virziens ir radīt unikālas koncepcijas un produktus, kurus varam veiksmīgi attīstīt starptautiskajos tirgos. Rīgā redzēsim augsto tehnoloģiju pilsētiņas (high tech campus) izveidi, tās koncepciju gatavojam, piesaistot starptautiskus konsultantus, kuriem ir milzīga pieredze šādu kompleksu veidošanā. Tā kā pašlaik tiek izstrādāta koncepcija, nevaram atklāt pārāk daudz detaļu, bet tajā tiks iekļauta darba un dzīvojamās zonas sintēze ar sarežģītu ekosistēmu. Jaunā rajona izveide sekmēs Latvijas ekonomiku, jo pilsētiņa būs īpaši pievilcīga vieta, kur apmesties gan pašmāju, gan starptautiskiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, izglītības iestādēm un zinātnes laboratorijām,” saka SBA grupas uzņēmuma Urban Inventors valdes priekšsēdētājs Liongins Šepetis (Lionginas Šepetys).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Swisscom kļūst par Verdes pirmo enkurnomnieku

Db.lv, 24.01.2022

Iveta Lāce – biznesa centra Verde komercdirektore, Capitalica Asset Management pārstāve; Elīna Branta – ’’Swisscom DevOps Center Latvia’’ produkta vadītāja; Andrius Barštys – Capitalica Asset Management CEO, Verde attīstītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums “Swisscom” noslēdzis nomas līgumu ar Rīgas zaļāko biroju kompleksu “Verde”, kļūstot par tā pirmo enkurnomnieku.

Līgums paredz, ka no 2022. gada vasaras “Swisscom” nomās vienu stāvu teju 1500 m2 platībā , bet no 2024. gada vasaras nomās kopumā jau trīs stāvus turpat 4000 m2 platībā ar 200 m2 privātu terasi.

“Swisscom” ir lielākais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs un viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Šveicē, kas jau 2020. gada nogalē paziņoja par plāniem līdz 2025. gadam Rīgā veidot savu otro DevOps centru, kas atrodas ārpus Šveices, investējot līdz 20 miljoniem eiro. Uzņēmums noteicis ambiciozu mērķi Rīgā izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Šveices uzņēmums Swisscom Rīgā atvēris DevOps centru 

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu...

“Izvēle par labu “VERDE” biroju kompleksam ir loģiska un dabiska. Pirmkārt, tāpēc, ka varam augt kopā ar “VERDE”. Saskaņā ar mūsu 2025. gada izaugsmes stratēģiju, ik gadu plānojam savas komandas skaitlisko sastāvu. Šogad no 40 darbiniekiem uz 120 darbiniekiem, 2023. gadā uz 200, bet 2024. gada nogalē – līdz 280 darbiniekiem. Šeit varēsim pakāpeniski augt līdz ar paša biroju kompleksa attīstību. Otrkārt, ilgtspēja ir viena no “Swisscom” stratēģiskajām prioritātēm ar vēl vienu izaicinošu mērķi līdz 2025. gadam sasniegt oglekļa dioksīda emisijas nulles līmeni ("Net Zero"). Šajā ziņā mūsu vērtības saskan ar “VERDE” vērtībām un mēs redzam, ka kopīgi varēsim īstenot šo mērķi. Un, treškārt, “VERDE” lokācija un nodrošinātā infrastruktūra lieliski atbilst mūsu kā uzņēmuma un mūsu darbinieku vajadzībām,” tā nomas līguma noslēgšanu ar “VERDE” komentē Elīna Branta, ’’Swisscom DevOps Center Latvia’’ produkta vadītāja.

Rīga ir laba vieta, kur attīstīt biznesu 

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Swisscom tuvāko trīs gadu laikā plāno Latvijā...

“Lai arī Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi mūsu paradumus un darba dzīves organizāciju, pasaulē vadošie IT, finanšu un citi uzņēmumi saredz savu nākotnes attīstību lielā mērā saistībā ar pievilcīgas, elastīgas un uz sadarbi vērstas darba vides radīšanu saviem darbiniekiem. Tieši tādas ērtības apvienojumā ar privātu 200 m2 terasi nodrošināsim vienam no straujāk augošajiem IT uzņēmumiem Latvijā - “Swisscom”,” tā komentē Iveta Lāce, biroju kompleksa “VERDE” komercdirektore.

“Biroju tirgus kopš 2021. gada vasaras ir uzņēmis apgriezienus gan Rīgā, gan pārējās Baltijas galvaspilsētās. Daudzi uzņēmumi jau ir izstrādājuši stratēģiju savam nākotnes darba modelim, kas paredz izmaiņas telpu funkcionalitātes ziņā, lai pielāgotos hibrīda darbam – birojā un attālināti. Esam novērojuši, ka nomnieki paliek arvien prasīgāki attiecībā uz biroja telpu kvalitāti, ilgtspēju un iekšējo klimatu. Tirgus jaunpienācēji – finanšu, IT, profesionālo pakalpojumu uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kā arī globālo biznesa pakalpojumu kompānijas ar lielu interesi izskata Rīgu kā savu mājvietu. Verde modernie un zaļie biroji Rīgas centrā šajā ziņā ir ērts un spēcīgs pamats, uz kura būvēt nākotnes biroju un kas var pielāgoties biznesa vajadzībām,” piebilst Ēriks Bergmans, Colliers Baltics partneris un aģentūras vadītājs.

Jau vēstīts, ka abu “VERDE” ēku iznomājamā platība būs 30 000 m2, bet kopējā platība, ieskaitot pazemes autostāvvietu, kas jau ir uzbūvēta - 45 000 m2. Katrā ēkā būs 11 stāvi, kupli apzaļumota un ar āra darba vietām aprīkota 600 m2 plaša terase, kā arī citas ekstras. Pirmā jeb A ēka kļūs par pirmo un vienīgo A klases biroju Rīgā, kas tiks atvērts šogad, jūnijā. Savukārt B ēkas atvēršana paredzēta 2023. gada maijā.

Biroju kompleksa “VERDE” Objekta būvniecības procesu pēc tā attīstītāja - "Capitalica Asset Management", pasūtījuma vada "SBA Group" meitasuzņēmums "Notus Developers", bet projekta ģenerālbūvnieks ir būvkompānija SIA "Velve". Iznomāšanas procesu nodrošina Latvijā vadošā nekustamo īpašumu aģentūra Colliers. Kopumā “VERDE” attīstībā tiks ieguldīti vairāk nekā 65 miljoni eiro, un tas būs pirmais “Capitalica Asset Management” īstenotais projekts Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Verdes enkurnomnieku sarakstu papildina KPMG

Db.lv, 13.04.2022

Ēriks Bergmans, “Colliers Baltics” partneris un aģentūras vadītājs, Armine Movsisjana, KPMG Latvijā vadītāja un Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot dinamiski augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem A klases ofisiem Latvijā, starptautiskais profesionālo pakalpojumu sniedzējs KPMG Latvijā kļūst par topošā biroju kompleksa “Verde” trešo enkurnomnieku.

Tas ir ne vien šī gada lielākais biroju nomas darījums Latvijas galvaspilsētā, bet arī nozīmīgs pagrieziena punkts “Verde” attīstībā – lai gan vēl norit kompleksa būvniecība, Verde pirmā ēka iznomāta par vairāk nekā 60%, bet abas ēkas kopumā jau ir iznomātas par teju 50%.

KPMG Latvijā ir viens no lielākajiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Baltijā, kas klientiem nodrošina revīzijas, nodokļu, juridiskos, darījumu konsultāciju, datu un analītikas, kiberdrošības, ESG un citus konsultāciju pakalpojumus.

Uzņēmuma komandai nemitīgi augot, ir pieņemts lēmums pārcelt tā biroju uz “Verde” jaunajām telpām 3000 m2 platībā, kas ir divas reizes lielākas par esošajām un tiks iekārtotas A ēkas 7. un 8. stāvā. Tur strādās visa pašreizējā KPMG Latvijā komanda 250 cilvēku sastāvā, tajā skaitā arī Zvērinātu advokātu birojs "KPMG Law", kā arī 2021. gadā izveidotā datu, mākslīgā intelekta un jaunāko tehnoloģiju izcilības centra “KPMG Lighthouse” un KPMG Kiberdrošības centra speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Juglas Centrs" no kompānijas "RCH Management" nesen iegādājies Igaunijas nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldes fonds "Lumi Capital".

"Collliers Baltics" Investīciju komanda darījumā pārstāvēja pārdevēju.

"Centram gāja pavisam slikti, kad to iegādājāmies 2014. gadā, taču veicām ieguldījumus, atjaunošanas darbus, piesaistījām jaunus nomniekus, un centrs ir kļuvis par veiksmīgi strādājošu un stabilu aktīvu ar ļoti labu klientu plūsmu. Novēlam "Lumi Capital" veiksmi ar "Juglas Centra" turpmāko attīstību un ticam, ka fonds turpinās uzlabot centra sniegumu," stāsta Joakims Blankings, "RCH Management" valdes loceklis.

Fonda "Lumi Capital" iegādātais tirdzniecības centrs atrodas Juglas krastmala 2, Rīgā, tas ir uzcelts 2002. gadā un modernizēts 2017. gadā. Tirdzniecības centrs ir vairāk nekā 4400 m2 liels, tā enkurnomnieks ir "Rimi" hipermārkets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā Baltijā ir notikuši vairāki SLB (sale-leaseback) darījumi, kuru ietvaros tirgotāji pārdevuši savas ēkas un noslēguši ilgtermiņa nomas līgumus ar to jaunajiem īpašniekiem.

Gada nogalē restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro savus tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā pārdeva Somijas mazumtirdzniecības uzņēmums Stockmann, savukārt Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupas Summus Capital sabiedrība iegādājās uzņēmumu Rīgā, kuram piederošajā nekustamajā īpašumā ir atvērts viens no veikalu tīkla DEPO DIY veikaliem.

Vairāki šādi darījumi pērn Baltijā notikuši arī auto nozarē, tajā skaitā Lietuvas nekustamo īpašumu fonds Eika Real Estate Fund (EREF) no AS Moller Real Estate Baltic nopircis Audi un Volkswagen auto salonus Viļņā.

CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe skaidro, ka SLB darījumi ir industrijā plaši pazīstams finanšu instruments, kura galvenais mērķis ir papildu finanšu līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma Tet valdei pievienojies uzņēmuma komercdirektors Sergejs Kostjučenko un Klientu aprūpes dienesta direktore Alla Krūmiņa.

S.Kostjučenko uzņēmumā atbild par pilnu produktu un piedāvājumu vadību privātpersonu un biznesa klientu segmentos, IT produktu stratēģijas izstrādi, pārdošanas stratēģijas attīstību un ieviešanu, kā arī TV un datu centru biznesu attīstību. Savukārt A.Krūmiņa atbild par kvalitatīvu klientu aprūpes infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību, kā arī pakalpojumu piegādi Tet klientiem, nodrošinot profesionālu un kvalitatīvu klientu aprūpi.

Vienlaikus saskaņā ar SIA Tet dalībnieku lēmumu uzņēmuma padomē ievēlēta un darbu uzsāk Ieva Jansone-Buka.

Viņa ir attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes locekle, ieguvusi uzņēmējdarbības vadības maģistra (MBA) grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Valdes priekšsēdētāja Ulda Tatarčuka vadībā darbu turpina valdes locekļi Gints Bukovskis (galvenais finanšu direktors), Ingrīda Rone (Cilvēku un vides dienesta direktore) un Dmitrijs Ņikitins (galvenais tehnoloģiju direktors).

Komentāri

Pievienot komentāru