Eksperti

Industriālo platību tirgus atbilde e-komercijai

Kaspars Gražulis, Colliers partneris, Industriālo platību aģentūra, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

Tomēr no nekustamā īpašuma skatu punkta, e-komerciju Baltijā bija grūti novērot. Reģionā ir savi interneta veikali, taču noliktavās uz vietas īpaši daudz preču uzņēmumi neturēja. Līdz ar to šādu kompāniju noliktavu telpas ir nelielas. Lielie virtuālie veikali vairāk līdzinās un darbojas kā interneta katalogi – ieej iekšā, apskaties, nopērc, bet galu galā prece, visticamāk, būs jāgaida 2-3 nedēļas, jo tā netiek turēta uz vietas. Tādējādi dažreiz no Amazon noliktavas prece tiek piegādāta ātrāk, nekā pasūtot to no vietējā tirgotāja.

Izaugsmi vietējā tirgū līdz šim vairāk varēja manīt tā dēvētajā pēdējā punkta piegādē (starptautiski lieto apzīmējumu "last mile delivery", ar ko apzīmē piegādes ķēdes pēdējo posmu). Piegādātāji pakāpeniski sāka augt, tirgū ienāca jauni spēlētāji, sāka attīstīties pakomātu tīkls un skaits. Savulaik DPD vienīgajam bija savas termināla telpas (industriālo platību tirgū tas ir apakšsegments starp ražošanas un noliktavu telpām ar specifiskām iezīmēm; pie mums lielākoties šādu uzņēmumu vajadzībām tiek pielāgotas standarta noliktavas).

UPS uzbūvēja savu centru, Omniva no nelielas biznesa vienības un pārsimts kvadrātmetriem šobrīd ir izauguši un izmanto vairāk nekā 6000 kvadrātmetru lielas telpas – šīs kompānijas pārcelšanās notika pagājušajā gadā, vēl pirms Covid-19. Arī Venipak veica paplašināšanu, Itella pievērsās šim biznesa virzienam. Taču kompāniju izaugsme bija salīdzinoši lēna.

Piegāde buksē

Pēdējā pusotrā gadā, kopš pasaulē plosās koronavīruss, gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs uz savas ādas ir izjutis e-komercijas nozīmīgumu un nepieciešamību. Ne viens vien saņēmis ziņu, ka kārotās lietas noliktavā nav vai ka tā būs ilgāk jāgaida, vai ka pakomāti ir pārpildīti. Piegādātāji bija pārslogoti, nevarēja izpildīt pasūtījumus, redzējām, ka pēdējā punkta piegāde buksē. Tā ir indikācija, ka šim segmentam (sīkpaku piegādātāji, kurjerpasti u.c.) noteikti vēl ir kur augt. Un šie komersanti šobrīd arī būtiski izplešas. Domāju, ka šī tendence turpināsies, jo paradums iepirkties virtuālajā vidē saglabāties. Iespējams, tagad, kad veikali atkal ir atvērti, pasūtījumu apjoms ir nokrities, taču tendence izmantot tiešsaistes risinājumus nemazināsies.

Palīdz optimizēt ikdienas darbību

Paralēli daudzām, jo daudzām dažādu nozaru kompānijām, lai izdzīvotu, nācās strauji attīstīt biznesu virtuālajā vidē un pārdomāt preču loģistiku un uzglabāšanu. Praksē bija piemēri, kad Covid-19 dēļ uzņēmumi plāni, kuru īstenošana bija paredzēta 3-4 mēnešos, realizēti mēneša laikā. Covid-19 bija īsts dzinulis, kas lika uzņemt ātrumu un ieviest dažādus digitālos risinājumus.

Šādā situācijā aktualitāti ieguva arī kāds līdz šim mazāk zināms nekustamā īpašuma veids, kas pamazām gūst popularitāti arī mūsu reģionā, tiesa, – "stock offices" (latviski labskanīga un kodolīga apzīmējuma tam vēl nav) jeb ēkas, kas apvieno trīs dažādas funkcijas vienā – birojs, noliktava un "showroom" jeb preču ekspozīcijas zāle. Šis piedāvājums vairāk ir vērsts uz mazajiem biznesiem – platības ir nelielas – no 100 līdz 300-500 kvadrātmetriem.

Par šādu pieeju un risinājumu runājām pirms pāris gadiem, iespējams, – nedaudz par agru, pirms reālās vajadzības. Taču šobrīd tā patiešām ir izteikta – e-komercijas pieaugums šādu īpašumu attīstību ir paātrinājis.

Ir uzņēmumi, kuri iepriekš lietoja ne pārāk kvalitatīvas C klases telpas, bet šobrīd ir gatavi pārvākties uz A klases objektiem, jo tie ir efektīvāki, sniedz iespēju ietaupīt – ir zemāki komunālie maksājumiem, no biznesa funkciju viedokļa – racionāli. Proti, nereti kompānijām birojs bija vienā vietā, noliktava – citā, bet veikals – vēl citur. Apvienojot visas biznesa vienības zem viena jumta, var būtiski uzlabot ikdienas darbību.

"Stock office" parādās arī pie mums

Pagaidām šis tirgus segments Baltijā ir diezgan mazs; nekustamā īpašuma attīstīšanas ziņā priekšā ir Igaunija, kur ir vairāk par 100 dažādi projekti ar šādām "stock office" telpām. Tur no visa kopējā apjoma, kas industriālo platību tirgū pērn tika piedāvāts, dominēja tieši šīs salīdzinoši mazās "stock office" ēkas.

Rīgā un apkārtnē varētu izcelt divus šādus projektus – LNK Piedrujas ielas projekts "Dienvidu vārti" un "Mārupes Smart park" otrpus Daugavai. Tā kā šī koncepcija ir kļuvusi uzņēmējiem aktuāla jeb tirgus tai ir gatavs, ir parādījušās jaunas ieceres, jau šobrīd vairāki zemes gabali ir nopirkti tieši ar domu uz tiem attīstīt šādus "stock office" projektus. Piemēram, Ulbrokas ielā, kas vēsturiski ir veidojusies kā biznesa rajons, šobrīd plānošanā ir divi šāda tipa projekti. Šis segments noteikti attīstīsies.

Jāpiebilst, ka ir kāda atšķirība no lielākiem industriālajiem projektiem. Tie līdz šim tika aizpildīti jau būvniecības stadijā, piedāvājums bija ierobežots, pārbraukšana tika plānota jau savlaicīgi. Savukārt šīm mazajām platībām līguma parakstīšana un pārbraukšana ir plānota diezgan tuvu brīdim, kad objektu ir paredzēts nodot ekspluatācijā. Ikviens attīstītājs vēlas piesaistīt nomniekus vēl projektēšanas, būvniecības stadijā. Savukārt nomniekiem ir zināma neuzticība – kā gan parakstīšu nomas līgumu objektā, kur projektā vēl nekas redzams nenotiek?

Tomēr vēl šogad redzēsim viena vai divu projektu būvniecības sākšanu. Nākamgad tādējādi tirgū jau būs pieejami 2-3 jauni objekti, kopējā plānotā platība – virs 20 tūkstošiem kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas attīstītājs Urban Inventors iegādājies 7,3 ha lielu zemesgabalu Daugavas kreisajā pusē un nākamajos gados ir iecerējis vērienīgus rajona attīstības plānus.

Nākamajos gados investors plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas līdz 120 000 m2 platībā. Tādējādi šī teritorija kļūs par lielāko attīstības rajonu Rīgā.

“Mūsu jaunais stratēģiskais virziens ir radīt unikālas koncepcijas un produktus, kurus varam veiksmīgi attīstīt starptautiskajos tirgos. Rīgā redzēsim augsto tehnoloģiju pilsētiņas (high tech campus) izveidi, tās koncepciju gatavojam, piesaistot starptautiskus konsultantus, kuriem ir milzīga pieredze šādu kompleksu veidošanā. Tā kā pašlaik tiek izstrādāta koncepcija, nevaram atklāt pārāk daudz detaļu, bet tajā tiks iekļauta darba un dzīvojamās zonas sintēze ar sarežģītu ekosistēmu. Jaunā rajona izveide sekmēs Latvijas ekonomiku, jo pilsētiņa būs īpaši pievilcīga vieta, kur apmesties gan pašmāju, gan starptautiskiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, izglītības iestādēm un zinātnes laboratorijām,” saka SBA grupas uzņēmuma Urban Inventors valdes priekšsēdētājs Liongins Šepetis (Lionginas Šepetys).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Juglas Centrs" no kompānijas "RCH Management" nesen iegādājies Igaunijas nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldes fonds "Lumi Capital".

"Collliers Baltics" Investīciju komanda darījumā pārstāvēja pārdevēju.

"Centram gāja pavisam slikti, kad to iegādājāmies 2014. gadā, taču veicām ieguldījumus, atjaunošanas darbus, piesaistījām jaunus nomniekus, un centrs ir kļuvis par veiksmīgi strādājošu un stabilu aktīvu ar ļoti labu klientu plūsmu. Novēlam "Lumi Capital" veiksmi ar "Juglas Centra" turpmāko attīstību un ticam, ka fonds turpinās uzlabot centra sniegumu," stāsta Joakims Blankings, "RCH Management" valdes loceklis.

Fonda "Lumi Capital" iegādātais tirdzniecības centrs atrodas Juglas krastmala 2, Rīgā, tas ir uzcelts 2002. gadā un modernizēts 2017. gadā. Tirdzniecības centrs ir vairāk nekā 4400 m2 liels, tā enkurnomnieks ir "Rimi" hipermārkets.

Komentāri

Pievienot komentāru