Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Jelgavā, Ganību ielā 54, kur SIA “Jelgavas Īres Nami” būvē divus zemas īres maksas namus ar 116 dzīvokļiem, uzstādīta daļa no pirmās mājas modulārajām konstrukcijām.

Kā norāda attīstītājs, šāda mūsdienīga būvniecības tehnoloģija ļaus nepilnu divu nedēļu laikā uzbūvēt mājas pirmā korpusa visus piecus stāvus. Projekta pirmo kārtu ir paredzēts pabeigt un ēku nodot ekspluatācijā jau nākamvasar, lai rudenī varētu uzņemt pirmos dzīvokļu īrniekus.

Dzīvokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas reģistrētas rindā atbilstoši Jelgavas pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajai izīrēšanas kārtībai. Iedzīvotāji, kas atbilst nosacījumiem, jau šobrīd aicināti ar iesniegumu vērsties Jelgavas pašvaldībā un reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

“Esam izvēlējušies šo projektu realizēt modulārās būvniecības tehnoloģijā, kas īpaši populāra ir Skandināvijā un, manuprāt, atbilst vienai no augstākajām būvniecības meistarības pakāpēm. Būvējot šādā tehnoloģijā ļoti svarīgas ir ne tikai augstas prasmes un līdzšinējā pieredze, bet arī visu iesaistīto pušu - arhitektu, inženieru, projektētāju, tehniķu, konstrukciju ražotāju, montētāju, būvnieku un attīstītāja kopīga izpratne un spēja sadarboties jau ļoti agrīnā projekta stadijā. Šādi mēs spējam nodrošināt augstākās kvalitātes prasības ēkai un dzīvokļiem, jo modulārās konstrukcijas tiek ražotas slēgtās telpās, ar kontrolētu siltuma un mitruma līmeni, bez apkārtējās vides ietekmes uz konstrukcijām un telpu iekšējo apdari“ skaidro SIA “Jelgavas Īres Nami” valdes loceklis Jānis Lagzdiņš.

Jelgavā turpinās īres namu būvniecība Ganību ielā 54 - pirmā māja ir uzbūvēta un šobrīd turpinās iekšdarbi, savukārt otrajam īres namam sākta modulāro konstrukciju uzstādīšana, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

Paralēli teritorijā notiek bruģēšanas un labiekārtošanas darbi. SIA "Jelgavas īres nami" paredz, ka augustā iedzīvotājiem prezentēs demo dzīvokli, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau šobrīd aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šim reģistrēti 96 iesniegumi.

SIA "Jelgavas īres nami" Ganību ielā 54 būvē divas energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā - Tukumā.

Zemas īres maksas mājokļu būvniecība Latvijā varētu sildīt ne tikai būvniecības pakalpojumu sniedzējus, bet arī būvmateriālu ražotājus.

Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro.

„Patlaban vairākās pašvaldībās apstiprināti jau četri projekti par zemas īres maksas ēkām ar 314 dzīvokļiem, kur kopējā projektu summa pārsniedz 34 miljonus eiro, tostarp ALTUM finansējums 26,76 miljoni eiro,” skaidro ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš atzīst, ka interese par zemas īres maksas dzīvokļu mājām ir arī no Ventspils, Alūksnes, Cēsīm.

Valmierā sāk būvēt

Pirmās divas ēkas Valmierā, kas tiek realizētas programmas ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 120 dzīvokļiem, ar kopējo dzīvojamo platību 7189,7 kvadrātmetri, no kuriem lietderīgā platība ir 87% jeb 6266 kvadrātmetri. Viena dzīvokļa vidējā platība ir 52 kvadrātmetri, savukārt īres maksa būs nedaudz vairāk kā pieci eiro kvadrātmetrā. Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Projektu attīsta SIA Valmieras Namsaimnieks, savukārt būvēs SIA Monum, un to paredzēts realizēt līdz 2026.gada 31.martam. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Saules ielā 122, Ventspilī, vietā, kur ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu top divas jaunas daudzdzīvokļu mājas ventspilnieku ģimenēm.

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī top jaunas daudzdzīvokļu īres mājas.

Projekta pasūtītājs ir pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

"Esmu gandarīts, ka projektēšanas stadijā ir izdevies uzlabot un papildināt sākotnējo ieceri un ka būvniecība rit pēc plāna, iekļaujoties grafikā," atzinību pauž PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs, piebilstot: "Interese par jauno dzīvokļu īri ir ne tikai no ventspilniekiem, bet arī no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri vēlētos atgriezties Ventspilī. Vasaras beigās plānojam uzsākt pieteikumu reģistrēšanu dzīvokļu īrei."

"Ar "ALTUM" atbalstu Latvijas reģionos šobrīd ir uzsākta jau septiņu zemas īres māju būvniecība Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē, kurās kopā būs gandrīz 450 jauni dzīvokļi. Šobrīd ir liela interese par īres māju būvniecību arī no citām pašvaldībām, un tas ļauj ar pārliecību teikt, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību Latvijā ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos," pauž "ALTUM" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Valmierā zemas īres maksas dzīvojamo namu pamatos 10.septembrī svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Valmieras namsaimnieks Valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks, MONUM padomes priekšsēdētājs Modris Ozoliņš un TECTUM arhitekts Uldis Bērziņš.

2017. gadā, rakstot kapsulas vēstījumu pirmajiem būvētajiem īres namiem Valmierā, Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 pausta cerība, ka šie dzīvokļi “iekustinās” dzīvojamā fonda īres tirgu. Šo īres namu būvniecība izdarīja vairāk – iedvesmoja valsti izveidot atbalsta programmu īres namu būvniecībai reģionos.

“Ceļa vārds šim projektam ir stabilitāte Valmieras pilsētas izaugsmei. Valmieras novadā veicinām ekonomisko izaugsmi, attīstot industriālās teritorijas, piesaistot arī starptautiski atzītus investorus. Mūsu pašu uzņēmumi aktīvi iegulda savā attīstībā un paplašinās, ko jau tagad izjūtam - ar augstu pieprasījumu pēc komfortablu un energoefektīvu mājokļu īres tuvu darba vietai. Šeit mēs domājam par esošajiem un topošajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru prasmes ir pieprasītas darba tirgū, piedāvājot mājokli par vidējam atalgojumam atbilstošu īres maksu. Par iespēju veidot savu dzīvi zaļā pilsētā, un ar savām prasmēm palīdzēt tai attīstīties,” iemūrējot kapsulu jauno īres namu pamatos, savu gandarījumu par projekta realizācijas gaitu pauda Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

MJL Development paziņo par nozīmīgu sasniegumu būvniecības nozarē Latvijā - Jelgavā veiksmīgi ir pabeigti koka karkasa modulāro konstrukciju montāžas darbi, kas ir pirmā šāda veida ēka Latvijā.

Šis projekts ir vērsts uz ilgtspējīgu un energoefektīvu būvniecību, izmantojot videi draudzīgas materiālus un modernu būvniecības tehnoloģiju. Modulārās konstrukcijas ļauj samazināt būvniecības laiku un veicina labāku kvalitātes kontroli, vienlaikus ievērojami samazinot būvniecības radīto ietekmi uz vidi.

„Mēs esam lepni par šo inovatīvo sasniegumu, kas apliecina Latvijas būvniecības nozares potenciālu un inovāciju spēju,” norāda MJL Development vadītājs Jānis Lagzdiņš. „Šis projekts pierāda, ka ar pareizo komandu, tehnoloģijām un ilgtspējīgu pieeju varam būvēt drošas, modernas un videi draudzīgas ēkas,” turpina Jānis Lagzdiņš.

Projekta attīstītājs SIA “Jelgavas Īres Nami” ir piesaistījis attīstības finanšu institūcijas “Altum” finansējumu kopumā 11,36 miljonu eiro apmērā, kas tiek nodrošināts ar Atveseļošanās fonda finansiālo atbalstu. Projekta kopējās izmaksas ir 13,10 miljoni eiro. Šī programma un Atveseļošanās fonda finansējums ir paredzēti, lai veicinātu mājokļu pieejamību reģionos, būvējot izdevīgus un kvalitatīvus dzīvokļus mājsaimniecībām par pieejamu īres cenu.

Jaunus dzīvojamos namus vajadzēs un aizvien vairāk. Rīgai un arī Latvijai kopumā ir izaicinājumi un problēmas, kas jārisina visiem kopā, vairāk domājot, kā būvēt, un mazāk par to, kam tas varētu traucēt.

Par mājokļu būvniecību, izaicinājumiem un nākotnes perspektīvām Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Latvijas lielākā mājokļu attīstītāja SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Fragments no intervijas

Bonava Latvija ir lielākais attīstītājs valstī? Precizējiet profilu – tikai dzīvojamo ēku, vai ir vēl kaut kas?

Mēs esam lielākais dzīvojamā fonda attīstītājs un darbojamies tikai šajā sektorā. Savā nišā no citiem, iespējams, atšķiramies ar to, ka darbojamies visā spektrā – sākot no zemes iegādes nama būvniecībai, turpinot ar projektēšanu un būvniecību, beidzot ar dzīvokļu pārdošanu un garantijas servisu.

Kaut arī bankas dati par aizvadīto gadu liecina, ka Latvijas hipotekārais tirgus ir aktivizējies, tomēr 2025. gadā jāievēro piesardzīgs optimisms, jo Baltijas valstu atvērtās ekonomikas ietekmē ārpolitiskie notikumi un patlaban ir daudz nezināmā, analizē “Bigbank” eksperti.

“Bigbank” Latvijas filiāles apkopotie dati liecina, ka Latvijā 2024. gada novembrī no jauna noslēgto mājokļu kredītu līgumu skaits pieaudzis par 116 %, kamēr Lietuvā un Igaunijā minētajā periodā pieaugums attiecīgi bija 65 % un 62 %.

Pieauga arī vidējā izsniegtā kredīta summa vienam klientam. Latvijā 2024. gada novembrī tā bija par 39 % augstāka nekā pērnā gada novembrī. Tas ir saistīts gan ar izmaiņām mājokļu cenās, gan klientu pamatprasību un kvalitātes standartu celšanos. Līdzīga tendence vērojama arī Igaunijā, kur vidējā kredīta summa gadā palielinājusies par 47 %, tikmēr Lietuvā novērots neliels kritums (-2 %).

“Pērn hipotekāro kredītu tirgū bija vērojama atgūšanās, ko sekmēja arī “Euribor” kritums. Šobrīd “Euribor SONIA” līknes liecina, ka līdz 2025. gada decembrim “Euribor” līmenis varētu kristies līdz aptuveni 1,95 %, ir analītiķi, kas sagaida pat vēl zemāku līmeni. Tikmēr “Bigbank” eksperti ir piesardzīgāki savā prognozē – mūsuprāt, “Euribor” nākamā gada beigās būs aptuveni 2 %,” komentē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Piegādes platforma IziPizi Bauskā ver vaļā jaunu termorežīma pakomātu, kas nodrošinās iespēju zemniekiem izvairīties no strauji augošā lielveikalu uzcenojuma un saīsināt pārtikas ķēdi.

IziPizi dibinātājs Rolands Dzenis ir novērojis termorežīma pakomāta nepieciešamību visā Latvijas teritorijā. Saimniecības saskaras ar grūtībām nosūtīt, piemēram, gaļu, tortes vai kādu citu produktu, kam nepieciešama atbilstoša termoregulācija. Jo īpaši tas ir svarīgi, ja pircējs atrodas ievērojamā attālumā no ražotāja. Šie iemesli lika Bauskas novada zemniekiem ķerties vērsim pie ragiem, un kopprojektā ar IziPizi, vienoties par termorežīma pakomāta izveidi.

“Pakomāta izveide Bauskā sniedz iespēju uzņēmējam ietaupīt laiku, gan arī samazināt piegādes izmaksas, jo produkti tiek nogādāti vienā punktā,” pauž Latvijas Liellops vadītāja Alma Bērziņa izceļot, ka pievienotā vērtība pakomātu “kustībai” ir uzņēmēju iespēja kopā veidot savu vidi.

Kaut arī inflācija ir rimusies un dažādas tautsaimniecības jomas, tai skaitā būvniecības nozare, atkal atdzīvojas, apgalvot, ka jauni dzīvojamo ēku projekti augtu kā sēnes pēc lietus, vēl nevar. Kāpēc lielie nekustamo īpašumu attīstītāji savus projektus galvenokārt koncentrē Rīgā un Pierīgas reģionā, atturoties no būvniecības attālākos Latvijas novados.

Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Kā zināms pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Eiropas Centrālās bankas (ECB) Euribor procentu likme kāpusi vairāku gadu garumā, visaugstāko punktu – 4% – sasniedzot 2023. gada septembrī, un tikai šī gada jūnijā ECB lēma par tās samazināšanu par 0,25%. Vienlaikus tirgū jau vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums kā šobrīd, vairumam no tiem koncentrējoties Rīgā un Pierīgas reģionā.

Latvijas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka "Provendi Asset Management" pārvaldītais fonds "Indexo Real Estate Fund" ir iegādājies tirdzniecības centra ēku Paņevežā, Lietuvā, kurā ilgtermiņa nomnieks ir "Depo DIY" ("Depo"), informēja fonda pārstāvji.

Darījuma summu fonds neatklāj.

Tirdzniecības centrs ir būvēts tieši "Depo DIY" vajadzībām un sāka darbību 2016.gadā. Ēkas kopējā platība pārsniedz 19 000 kvadrātmetru, bet zemes platība ir apmēram 43 000 kvadrātmetru.

"Provendi Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš informē, ka ar Lietuvas "Depo DIY" tiek slēgts jauns ilgtermiņa nomas līgums, proti, šis darījums ir tā dēvētais "sale-lease-back" darījums.

Tādējādi "Indexo Real Estate Fund" portfelī šobrīd ir seši objekti Latvijā un Lietuvā, un fonda portfelis sasniedz platību virs 41 500 kvadrātmetru. Fonda portfelī ir arī 260 dzīvokļi namīpašumos Rīgas centrā. Portfelī ietilpst tirdzniecības centrs Rīgā ("Gaiļezers Rimi") un Tukumā ("Tukums Rimi"), kā arī trīs daudzdzīvokļu īres nami Rīgā (Elizabetes ielā 89, Pulkveža Brieža ielā 10 un Krišjāņa Valdemāra ielā 61). Kopējā īpašumu vērtība pašreiz sasniedz aptuveni 70 miljonus eiro.

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu visā Latvijā, “Lidl” sāk jauna veikala ēkas būvdarbus Bauskā, Zaļā ielā.

Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu ir izstrādājuši SIA “Acitektura”, bet būvdarbus veiks “Jēkabpils PMK”. Plānots, ka jaunais “Lidl” veikals Bauskā savas durvis vērs nākamā gada otrajā pusē.

Veicot būvniecības darbus, “Lidl” apņemas sakārtot teritoriju, kas līdz šim brīdim ir bijusi degradēta. Tāpat tiks veikti ieguldījumi, lai radītu drošāku un regulētu A5 autoceļa šķērsošanas iespēju gājējiem. Līdzās veikalam tiks izveidota arī velo novietne, plaša autostāvvieta, pakomāti un elektro uzlādes vietas.

Bauskas “Lidl” veikala precīzs atklāšanas laiks tiks paziņots, noslēdzoties būvdarbiem.

Stiprinot tīkla kapacitāti, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šī gada pirmajos sešos mēnešos tīkla attīstībā investējis gandrīz 7 miljonus eiro.

Lai pilnveidotu tīkla kvalitāti gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, pirmajā pusgadā izbūvētas 37 jaunas bāzes stacijas un modernizētas 137 esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotas bāzes stacijas Rīgā un Pierīgā, kā arī Jelgavā, Rāmavā, Krustkalnos, Dalbē, Vimbukrogā, Daugavpilī, Liepājā, Mālpilī, Kolkā, Lilastē, Turkalnē, Muceniekos, Rojā, Grenctālē, Jaunkalsnavā un citviet.

Tīkla pārklājums paplašināts arī uz noslogotākajiem autoceļiem, modernizējot bāzes stacijas uz autoceļiem Rīga – Liepāja, Rīga – Jelgava, Rīga – Ventspils, Rīga – Bauska, Rīga – Sigulda, kā arī uz citiem galvenajiem Latvijas autoceļiem. Kopumā esošo bāzes staciju modernizācijā investēti 4,3 miljoni eiro, kas šajās vietās ļaus nodrošināt līdz pat 10 % lielāku pārklājumu un līdz 30 % ātrāku datu pārraides ātrumu.

Tuvāko trīs gadu laikā būvniecības preču tirgotājs "Kurši" veikalu tīkla modernizācijā plāno investēt līdz 10 miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA saka "Kuršu" valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš.

Viņš sacīja, ka patlaban uz rekonstrukcijas laiku ir slēgts veikals pie tirdzniecības centra "A7", bet jau šī gada jūlijā tas atkal vērs durvis apmeklētājiem. Tas būs "Kuršu" 19.veikals.

Kompānijas plānos ir tuvāko trīs gadu laikā investēt pietiekami daudz līdzekļu - ap 10 miljoniem eiro - esošo veikalu modernizācijā.

Bērziņš skaidroja, ka "Kuršu" pirmie veikali ir attīstīti un celti 2000.gadu sākumā, līdz ar to ir nepieciešams investēt esošo veikalu renovācijā un modernizēšanā. Vismaz tuvāko trīs gadu laikā jauni veikali netiks atvērti.

Pērn pavasarī "Kurši" atvēra divus jaunus veikalus - Liepājā un Bauskā, bet vēlā rudenī uz pārbūves laiku aizvēra kompānijas pirmo un biznesa ziņā nozīmīgāko veikalu Brīvības gatvē, Rīgā, kurš tika atvērts šogad aprīlī.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras atbalstu pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā pret organizētu personu grupu, kas ilgstoši nodarbojusies ar nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanu un tirgošanu un legalizējusi šādi gūtos līdzekļus lielā apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts policijā.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka grupas dalībnieki ilgstošā laika posmā legalizējuši noziedzīgi iegūtus skaidras naudas līdzekļus aptuveni pusmiljarda eiro apmērā.

Grupa darbojusies no 2012.gada vai pat agrāk. Informācija par grupas darbību policijas rīcībā nonāca 2023.gadā, kad, apvienojot iepriekš uzsāktas krimināllietas, policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas - par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

AS "Latvenergo" piederošā SIA "Latvijas vēja parki" pagājušajā gadā strādāja ar 1,094 miljonu eiro zaudējumiem, kas galvenokārt ir saistīti ar projektu vadības un atbalsta pakalpojumu izmaksām, savukārt ieņēmumus no pamatdarbības kompānija neguva, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gada 28.novembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu "Latvijas vēja parkiem" piešķirt tiesības iegūt apbūves tiesības noteiktās AS "Latvijas valsts meži" (LVM) teritorijās un apstiprināja vienreizējo maksājumu 3 142 877 eiro apmērā. Savukārt 2023.gada 29.novembrī "Latvijas vēja parki" un LVM parakstīja apbūves tiesības līgumu par astoņām teritorijām vēja parku izbūvei ar kopējo platību 39 941 hektārs.

Apbūves tiesības saņemtas teritorijām Limbažu, Valkas, Valmieras, Ķekavas, Bauskas, Aizkraukles, Ogres, Balvu, Ludzas un Ventspils novados.

Vadības ziņojumā teikts, ka "Latvijas vēja parki" ir sākuši dialogu ar vides institūcijām, kā arī Vides pārraudzības valsts birojā ir saņemtas ietekmes uz vidi novērtējuma programmas katrai apbūves tiesību teritorijai, kas ir būtiski turpmākajā projekta gaitā un saziņā ar vietējo sabiedrību.

Valdība 11.jūnijā izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu".

Projekta īstenošanai izmantos publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un pirmajā kārtā tiks būvēts Bauskas apvedceļš.

“Par Bauskas apvedceļu ir runāts ilgi un daudz un beidzot ir atrasts veids, kā to īstenot. Līdzīgi kā ar Ķekavas apvedceļu, PPP modelis ļaus uzbūvēt Bauskas apvedceļu par vairākiem gadiem ātrāk, vienlaikus neuzliekot lielu slogu valsts budžetam. Autobraucēji novērtēs iespēju pavadīt mazāk laika uz ceļa, kas ir arī drošāks un modernāks,” akcentē satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Bauskas apvedceļa, ko plāno izbūvēt līdz 2030. gadam, kopgarums ir 14,2 km un tā izmaksas, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, ir intervālā no 263,3 līdz 290,7 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Projektu īstenos VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, kam jau ir pieredze Ķekavas apvedceļa PPP projekta izstrādē un ieviešanā. Plānots, ka PPP līgums par Bauskas apvedceļa izbūvi varētu tikt noslēgts 2027. gada otrajā pusē.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 890 000 eiro apmērā metālapstrādes uzņēmumam HQ Chipper parts. Uzņēmums turpina savu attīstību, investējot energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumos savā ražotnē Bauskā.

“Prieks par uzņēmumu HQ Chipper parts, kas saskata attīstības un inovāciju nozīmīgumu un aizvien turpina uzlabot savu darbību, kā arī domā ilgtspējīgi. Uzņēmuma dinamiskā izaugsme un pastāvīgās investīcijas jaunās tehnoloģijās un energoefektivitātes risinājumos stiprina tā konkurētspēju un darbības jaudu, spējot saražot lielus apjomus ierobežotā laikā un piegādājot rezerves daļas starptautiskiem klientiem visā Eiropā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

HQ Chipper Parts kopš 2010. gada veiksmīgi darbojas metālapstrādes nozarē un specializējas koksnes smalcinātāju rezerves daļu ražošanā, remontā un atjaunošanā. Balstoties uz savu ilggadējo pieredzi, uzņēmums ir realizējis vairākus inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu jau esošo komponentu un agregātu darbību.

Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs Vilvi grupa tuvojas sava lielākā investīciju projekta – vairāk nekā 55 miljonus eiro vērtās siera rūpnīcas Bauskā, Latvijā – pabeigšanai.

Rūpnīca tagad ir aprīkota ar siera ražošanai nepieciešamajām iekārtām, un uzņēmums intensīvi gatavojas pirmajiem piena testiem un turpina paplašināt savu profesionāļu komandu.

Vilvi grupai piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Baltic Dairy Board (BDB) rūpnīcā vasarā ir veikti un tiek īstenoti aptuveni 20 dažādi projekti. Jau ir uzstādītas galvenās siera ražošanas iekārtas, tiek uzstādītas vakuuma iepakošanas līnijas, notiek nogatavināšanas paliktņu ražošana, kā arī tiek pabeigta modernas katlu mājas, tehnoloģiskā ūdens apgādes un citu sistēmu uzstādīšana.

"Ražotnes infrastruktūra ir aprīkota ar inovatīviem risinājumiem, sākot ar modernām piena un sūkalu pārstrādes līnijām un beidzot ar enerģijas sistēmām ilgtspējīgai ražošanai. Pašlaik notiek galvenās siera ražošanas līnijas regulēšana un testēšana. Pirmie ražošanas izmēģinājumi ar ūdeni sāksies augustā, bet ar pienu – novembrī. Komerciālā ražošana varētu sākties 2026. gada sākumā," sacīja BDB galvenais inženieris Imants Bozovičs.

AS "Latvenergo" izsludina publisku atlasi saules elektrostaciju iegādei, informē uzņēmums.

Pieteikumi līdz 30. augustam jāiesniedz neatkarīgajam konsultantam SIA PricewaterhouseCoopers.

Ambiciozi attīstot saules enerģijas ražotnes, lai līdz 2026. gada beigām visā Baltijā sasniegtu 400 MW jaudu, AS "Latvenergo" turpina veiksmīgo praksi, iegādājoties saules elektrostacijas un to projektus. Ir izsludināta otrā atlases procedūra, kurā attīstītāji var pieteikt savus saules parku projektus Latvijā.

Atlases ietvaros AS "Latvenergo" plāno iegādāties saules elektrostacijas ar kopējo jaudu līdz 200 MW, tādējādi turpinot īstenot Latvenergo koncerna vidēja termiņa darbības stratēģijas mērķi attīstīt enerģijas iegūšanu no atjaunīgajiem energoresursiem.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.