Dzīvesstils

Portrets - Balti Logistika izpilddirektore Baltijā Leili Guļijeva

Armanda Vilciņa, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Uzņēmuma panākumi ir atkarīgi no ikkatra iesaistītā cilvēka pūliņiem, kas veltīti efektīvai savu pienākumu izpildei, tādējādi veicinot gan biznesa, gan arī valsts kopējo attīstību, teic Leili Guļijeva, SIA Balti Logistika izpilddirektore Baltijā.

Izvirzīt un sasniegt mērķus iespējams, tikai strādājot komandā, jo gūt panākumus nevar izolēti - proti, tiem ir nepieciešami kopīgi centieni, atgādina L.Guļijeva, uzsverot, ka labi rezultāti ne vienmēr nāk bez izaicinājumiem. Lai paveiktu iecerēto, uzņēmumam un tā darbiniekiem jādarbojas kā vienotam mehānismam, un tas ne vienmēr ir vienkārši, atzīst Balti Logistika izpilddirektore Baltijā.

Seko sirdsbalsij

Jau kopš mazotnes man vienmēr ir paticis sadarboties ar cilvēkiem, organizēt uzdevumus un uzņemties līderību, stāsta L.Guļijeva. “Varētu teikt, ka līderība talants man dabiski piemitis jau kopš bērnības, un arī šobrīd, vadot uzņēmumu, šīs prasmes ļoti labi noder. Ikdienas darbā tās pat ir vitāli nepieciešamas, jo vadu komandu ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā. Tā ir milzīga atbildība un prieks vienlaikus,” neslēpj L.Guļijeva, atzīstot, ka bērnībā viņai nebija sapņa par kādu konkrētu nākotnes profesiju.

“Cik sevi atceros, man patika darīt daudz ko. Iepazinu sevi gan caur dažādiem hobijiem un piedzīvojumiem, gan palīdzot vecākiem. Pēc vidusskolas beigšanas, savukārt sāku studēt augstskolā Turība, kur apguvu tūrisma un viesmīlības nozares biznesa vadību. Arī savu pirmo praktisko darba pieredzi guvu studiju laikos, kad kā praktikante strādāju viesnīcā. Tolaik kā studente meklēju dažādas iespējas redzesloka paplašināšanai, un šī noteikti bija viena no tām, jo šeit es daudz mācījos - iepazinu gan par klientu apkalpošanu un viesu apkalpošanu, gan guvu iespaidu par klientu procesu vadību kopumā. Sākumā likās, ka savu profesionālo karjeru saistīšu ar tūrisma un viesmīlības jomu, taču dzīvē notika citādi. Laikam jau sākotnēji šī nozare mani tiešām vilināja, taču sirdsbalss teica pavisam ko citu – man piemērotāka tomēr ir loģistikas joma,” atminas L.Guļijeva.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 30.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB, 30.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.janvāra numurā lasi:

Statistika

Lauksaimniecības preču cenu inflācija Eiropā ir apturēta

Tēma

Gadsimta laikā Latvijas mežu platības ir divkāršojušās

Meža zemes

Juridisko personu zemes darījumos - 22% kritums

Aktuāli

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas

Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Izejvielas

Izejvielas nekādu inflāciju vairs nesola

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piena loģistika: Jāveicina piena rūpniecība gan Latvijas, gan Baltijas līmenī

LETA, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pienācis brīdis runāt par Latvijas un visas Baltijas līmeņa piena rūpniecības veicināšanu, lai paši varētu veicināt piena pārstrādi un radītu eksportspējīgus produktus ar pievienoto vērtību, aģentūrai LETA stāstīja piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" biedrs un AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir spēcīgas piensaimniecības tradīcijas. Ražotāji spēj ražot kvalitatīvu pienu, no kura var iegūt augstvērtīgus produktus un kuru novērtē kaimiņvalstu piena pārstrādes uzņēmumiem. Turklāt Latvijas patēriņš ir tikai 45% no visa saražotā piena.

Vaļko minēja, ka patlaban ļoti perspektīva un pieprasīta ir ultraaugstā temperatūrā apstrādāta piena ražošana. "Tam ir ilgs realizācijas termiņš, tāpēc to var eksportēt arī uz visām pasaules valstīm, sākot ar tuvajiem austrumiem un Ziemeļāzijas valstīm, beidzot ar Āfriku," stāstīja kooperatīva paŗstāvis.

Vienlaikus viņš atzina, ka, lai šādas rūpnīcas būvniecība ir "globāls Latvijas piena nozares uzdevums" un tai nepieciešama piena ražotāju konsolidācija kooperatīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena nozarē krīzes zemākais punkts ir pārdzīvots, aģentūrai LETA pauda piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" biedrs un AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko.

Viņš gan arī uzsvēra, ka Latvijas piena nozare kopš šā gada 1.februāra joprojām strādā zem pašizmaksas.

Tāpat Vaļķo atzina, lai gan prognozes bija cerīgākas, pēdējos mēnešos situācija piena nozarē nav būtiski mainījusies, tostarp dati liecina, ka Latvijā augustā un septembrī piena cenai kāpums praktiski nebija, savukārt oktobrī varētu būt bijis neliels piena cenas pieaugums.

Viņš prognozēja, ka piena cena turpinās kāpt, bet pieaugums nebūs tik straujš, lai pārsniegtu pašizmaksu, jo tam nav pamata.

"Diemžēl virkne saimniecību bija spiestas pārtraukt savu darbību, un jau vasaras nogalē plānoja noganīt govis, izbarot sagatavoto barību un pārtraukt piena ražošanu." stāstīja Vaļko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar auto dīlera “Moller Auto” pārdošanas datiem Baltijā, šogad no janvāra līdz augustam (ieskaitot), salīdzinot ar identisku periodu pērn, par 31% audzis pārdošanas apjoms jaunu auto segmentā, veidojot 155 miljonu lielu apgrozījumu.

Tikmēr mazlietoto auto segmentā pārdošanas apjomi šajā pašā laika periodā auguši par 36%, veidojot 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Kā norāda “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena, šogad jaunu auto tirgus atgriezies pie pārliecinošas izaugsmes.

“Šogad novērojam jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to ietekmējusi iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kā arī tas, ka personīgā mobilitāte aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Tāpat, lai arī jaunas automašīnas specifiskā komplektācijā aizvien ir jāgaida ilgāk, tūlītēju nepieciešamību pēc automobiļa spējām nodrošināt, piedāvājot klientiem virkni spēkratu modeļu noteiktā komplektācijā, kas atrodas “Moller Auto” noliktavās Baltijā. Jau vairākus pēdējos gadus pēc kārtas stabilu izaugsmi redzam mazlietoto auto segmentā – ņemot vērā šī segmenta konsekventi veiksmīgos rezultātus, tas ir kļuvis par dīleru nozīmīgu biznesa daļu. Pozitīvu ietekmi uz šo spēkratu segmentu atstājis gan tas, ka, nevēloties gaidīt, cilvēki jaunu auto vietā labprāt izvēlas lietotas automašīnas, gan tas, ka dīleru augstā servisa un kvalitatīvā piedāvājuma dēļ kopumā uzlabojusies mazlietotu auto tirgus reputācija,” stāsta I. Gerkena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 28.11.2023

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mūsu nākotnes ambīcija ir audzēt uzņēmuma vērtību līdz vienam miljardam eiro, intervijā DB stāsta Ingus Rūķis, Mapon direktors, piebilstot, ka šobrīd Mapon ir otrais lielākais Draugiem Group uzņēmums. Līdera pozīciju arvien saglabā Latvijas pirmais vienradzis - Printful, taču arī Mapon nākotnes plāni ir ļoti ambiciozi. To apstiprina arī viņa kolēģis, Mapon direktors Andris Dzudzilo, nenoliedzot, ka tālākā nākotnē uzņēmums varētu kļūt arī par vienradzi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Cerību budžeta projekts uz prognožu fona

Tēma

Latvija ir lielākā kūdras produktu piegādātāja pasaulē

Ir pēdējais brīdis sākt pilnībā izmantot kūdras iespējas

Aktuāli

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Eksporta balva

Ieguvums ir garantēts

Finansējums

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Meža nozare

Drošība ir pašu rokās

Ķīmijas rūpniecība

Eiropā gaidāms vismaz par vienu nozari mazāk

Portrets

Sigita Kotlere, SIA Nectaro izpilddirektore un valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB, 02.01.2024

Dalies ar šo rakstu

2024. gads, kuru ķīniešu astrologi nodēvējuši par Zaļā pūķa gadu, Latvijai varētu atvērt pamatīgas iespējas nākotnē, piesaistot starptautiskus kriptovalūtu operatorus tieši Rīgai.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš intervijā Dienas Biznesam stāsta, ka, pareizi rīkojoties, Latvija finanšu tehnoloģiju attīstībā vēl var nostāties uz straujas attīstības ceļa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.janvāra numurā lasi:

Statistika

Tūrisma apjomu vēl aizvien velk mājinieki

Tēma

Kādas nodokļu izmaiņas nes 2024.gads?

Degviela

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas

Aktuāli

Latvijā medikamentiem – viena no augstākajām PVN likmēm Eiropā

Aktuāli

Latvijas 100 bagātākie cilvēki žurnālā Miljonārs

Komercīpašumi

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Pabalsti

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto dīleru tīkls “Moller Auto” oficiāli atklājis uzņēmuma jaunāko un ilgtspējīgāko “Audi” centru, kas atrodas Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē.

Tas ir “Moller Auto” Baltijā lielākais dīleru centrs, kura izveidē investēti 15 miljoni eiro, tā veicinot inovatīvu un ilgtspējīgu risinājumu straujāku ienākšanu Latvijas auto industrijā un palielinot nozarē strādājošo cilvēku labbūtību. Ar jaunā centra atklāšanu “Moller Auto” veicinās arī “vienas pieturas” dīleru koncepta turpmāku attīstību Latvijā un Baltijā.

Jaunā “Audi” centra būvniecības darbi noslēdzās 2023.gada otrajā pusē, un tā ēka ir uzbūvēta divos stāvos ar kopējo platību 3 672 m2, savukārt kopējā zemes platība ir mērāma 23 281 m2. Ēkas pirmais stāvs ir atvēlēts automašīnu ekspozīcijai, kā arī auto servisa telpām, tostarp nodrošinot klientiem tādu pakalpojumu saņemšanu kā auto apdrošināšana, rezerves daļu iegāde u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Møller Baltic Import sasniedzis jaunus rekordus

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Møller Baltic Import (MBI), Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, 2023. gadu noslēdzis, piegādājot vairāk nekā 9000 automašīnu.

“Møller Baltic Import 2023. gadā uzrādījis ļoti pārliecinošus rezultātus gan finansiāli, gan ar mūsu pārstāvēto zīmolu jaunu auto pārdošanas rādītājiem. Audi 2023. gadā ir sasniedzis visu laiku labāko rezultātu. Zīmols pirmo reizi ieņēma pirmo vietu premium klases automobiļu konkurencē Lietuvā, savukārt Latvijā – klientiem piegādāts rekordliels automobiļu skaits, saglabājot otro vietu premium segmentā. Volkswagen zīmolam pagājušais gads aizritēja elektrifikācijas zīmē. Volkswagen sasniedza savu mērķi kļūt par lielāko elektrisko automobiļu piegādātāju Latvijā un Lietuvā. Tikmēr Volkswagen komerctransporta zīmola automobiļu piegādes klientiem Baltijā pieauga par 9%, un tā autoparks tika elektrificēts ar ID. Buzz un eCrafter modeļiem. Pārliecinoši pārdošanas rezultāti likumsakarīgi liecina par to, ka arī finansiāli 2023. gads ir bijis ļoti spēcīgs. Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzniecības partneru profesionālajam un mērķtiecīgajam darbam visā Baltijā. 2024. gadā mums būs jāspēj pielāgoties pārmaiņām, kā arī iespējamai lēnākai tirgus izaugsmei. Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir būtiski izmainījuši ierasto lietu kārtību, kā rezultātā ir nepieciešams pieņemt pārdomātus, bet ātrus lēmumus. 2024. gadam esam noteikuši ambiciozus mērķus. Mēs piedāvāsim spēcīgu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu modeļu klāstu, piemēram, pilnīgi jauno Volkswagen Tiguan un T-Cross, kā arī jaunus pilnībā elektriskus automobiļus, piemēram, Volkswagen ID.7 un ID.7 Tourer, ID. Buzz septiņu sēdvietu versiju un pirmos Audi elektroauto, kas ražoti uz PPE (Premium Platform Electric) platformas, – Q6 e-tron un Audi A6 e-tron. Pāri visam mēs jo īpaši fokusēsimies uz klientu pieredzes pilnveidošanu, kas ir svarīga prioritāte kā Volkswagen un Audi rūpnīcās, tā arī Baltijas tirgū,” saka vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā auzu dzērienu rūpnīca Baltijā, kurā Igaunijas uzņēmēji ieguldīja vairāk nekā 13 miljonus eiro, sākusi ražošanu Centrāligaunijas pilsētā Tiri.

"Piena alternatīvas, kas izgatavotas no auzām, ir pieaugoša globāla tendence," sacīja Katre Kovaska (Katre Kõvask), YOOK Production AS izpilddirektore, piebilstot, ka galvenie auzu dzērienu patērētāji visur ir līdzīgi, proti, videi draudzīgi cilvēki, vegāni, cilvēki, kuri veselības apsvērumu dēļ nevar dzert govs pienu, un cilvēki ar elastīgu uzturu, kas reizēm lieto arī piena alternatīvas.

“Vienā maiņā spējam saražot līdz 20 miljoniem litru auzu dzērienu gadā, īpašu uzsvaru liekot uz eksportu. Sāksim ar savu vietējo tirgu, Baltiju, bet jau tagad mērķējam, cita starpā, uz Āziju un Persijas līča valstīm, kā arī uz Ziemeļeiropu un Rietumeiropu," skaidroja Katre Kovaska, raksturojot ģeogrāfiskās paplašināšanās perspektīvas. Viņa piebilda, ka konkurence šajā produktu segmentā ir ļoti liela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Elektrum Drive pieejamais uzlādes tīkls pieaudzis par 69 % un kļuvis par lielāko elektrouzlādes tīklu valstī, sasniedzot 571 pieslēgvietu visā Baltijā, informē AS Latvenergo.

Decembrī sasniegts jauns uzlādes apjomu rekords Baltijā – Elektrum Drive tīklā mēneša laikā uzlādētas vairāk nekā 183 MWh, un kopumā pērn Elektrum Drive tīklā veiktas vairāk nekā 53400 uzlādes sesijas, sniedzot 727 tonnu CO2 izmešu ietaupījumu. 2024. gadā plānots sasniegt 800 publisko pieslēgvietu skaitu Baltijā un izbūvēt pirmos 300 kW uzlādes lieljaudas laukumus.

Elektrum Drive uzlādes tīkla kartē 2023. gadā pievienotas tāda pilsētas kā Tallina, Viļņa, Klaipēda, Pērnava, Tartu, Narva, Sigulda un Ogre. Uzlādes iespējas paplašinātas arī Rīgā un tās apkārtnē – Līčos, Carnikavā, Ķekavā, Baložos un citviet, kā arī citās Latvijas lielākajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki vietējie pārtikas ražotāji, piegādājot lielveikalu tīklam "Sky" produkciju, nav saņēmuši par to samaksu, norādīja biedrības "Siera klubs" vadītāja Vanda Davidanova.

Savukārt veikalu tīkla pārvaldošā uzņēmuma SIA "Skai Baltija" ģenerāldirektore Monta Damlica skaidroja, ka maksājumu kavēšanās radusies uzņēmuma reorganizācijas procesu dēļ.

"Siera klubs" vadītāja stāstīja, ka problēma ilgst vairākus mēnešus, un parādi no tirdzniecības tīkla puses veido vairākus desmitus tūkstošu eiro. Tostarp vairāki ražotāji izlēmuši pagājušajā nedēļā plānotās piegādes pārtraukt, līdz norēķini tiks veikti.

Vienlaikus Davidanova arī norādīja, ka ražotāji ir satraukti, vai nauda vispār tiks saņemta. "Nesaņemtie maksājumi būtiski ietekmē ražotāju apgrozāmos līdzekļus," uzsvēra biedrības vadītāja.

Arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure apstiprināja, ka daži no federācijas biedriem saskaras ar atliktajiem maksājumiem, kuri tiek savstarpēji saskaņoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī Luminor banka Baltijā uzradīja uzlabotus biznesa rezultātus, saglabājot spēcīgu likviditāti un kapitāla pozīcijas, kā arī investējot nākotnē, informē banka.

Ceturtajā ceturksnī Luminor bankas peļņa Baltijā (Latvijā, Igaunijā un Lietuvā) pirms nodokļu nomaksas bija 51,7 miljoni eiro, kas ir par 10,7% vairāk nekā tādā pašā periodā 2022. gadā. Pēc jaunu nodokļu un nodevu ieviešanas Latvijā un Lietuvā Luminor bankas neto peļņa Baltijā samazinājās par 59,3%, salīdzinot ar līdzvērtīgu periodu pērn, un bija 16,4 miljoni eiro.

“Aizvadītā gada uzmanības centrā bija straujais Euribor likmju kāpums un kreditēšana. Kredītiestādēm Latvijā tika noteikta speciāla nodeva, no kuras daļa tiks izmaksāta kompensācijās hipotekārajiem kredītņēmējiem saistībā ar Euribor likmes pieaugumu. Luminor šim mērķim Latvijas valsts budžetā šī gada laikā paredz ieskaitīt vairāk nekā 25 miljonus eiro. Šogad sagaidāmas arī pozitīvas izmaiņas likumā par hipotekāro kredītu pārkreditēšanu, kas procesu padarītu vienkāršāku, ātrāku un lētāku klientiem, kā arī tiktu atcelts hipotekāro kredītu reklāmas aizliegums, kas savukārt veicinātu sabiedrības informētību un aktivizētu banku konkurenci,” norāda Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 2.februārī auto dīleru tīkls “Moller Auto” atklās uzņēmuma jauno “Audi” centru, kas atrodas Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē.

Tas ir Baltijā lielākais un Latvijā ilgtspējīgākais dīleru centrs, kura izveidē investēti 15 miljoni eiro.

“Audi” centra būvniecības darbi noslēdzās 2023. gada otrajā pusē, un tā ēka ir uzbūvēta divos stāvos ar kopējo platību 3 672 m2, savukārt kopējā zemes platība ir mērāma 23 281 m2. Ēkas pirmais stāvs ir atvēlēts automašīnu ekspozīcijai, kā arī auto servisa telpām, tostarp nodrošinot klientiem tādu pakalpojumu saņemšanu kā auto apdrošināšana, rezerves daļu iegāde u.c.

Jaunais centrs ir būvēts un aprīkots saskaņā ar globālajiem “Audi” augstas kvalitātes ilgtspējas standartiem, kas tik vērienīgā mērogā Baltijā ir ieviesti pirmo reizi. Būvējot šo centru, liela nozīme veltīta darbinieku produktivitātes un labbūtības veicināšanai, tāpēc ēkas otrajā stāvā ir izvietotas mūsdienīgas biroja telpas darbiniekiem. Tajās īpaša uzmanība pievērsta gan iekārtojuma ergonomikai, gan laikmetīgam dizainam, gan darbinieku atpūtai, apzinoties, ka šodien darba vide ir kas vairāk par darbam nepieciešamo pamatvajadzību nodrošināšanu. Rekreācijas un atpūtas telpas ir pieejamas arī klientiem, kuri gaidot savu auto, var pilnvērtīgi nodoties darba dienai, jo atpūtas zonā ir pieejamas arī skaņas necaurlaidīgās istabas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB, 23.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.janvāra numurā lasi:

Statistika

Pēc inflācijas vētras satraukums par veselības aprūpes cenām

Tēma

Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķis nav sasniedzams

Finansējums

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Reitingi

Nodokļu maksātāju reitingu sistēma piedzimusi ar jautājumiem

Industriālie parki

Rūpniecības izaugsme nav iespējama bez industriālajiem parkiem

Nodokļi

Latvija atliek direktīvas ieviešanu, bet uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izcelsmes globālā pasūtījuma drukas platforma “Printify” tagad sniedz saviem tirgotājiem iespēju piedāvāt klientiem arī pēc pasūtījuma fasētas patēriņa preces, piemēram, ādas kopšanas līdzekļus un uztura bagātinātājus, informēja uzņēmuma izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

“Printify” mērķis ir sniegt finansiālu un karjeras brīvību e-komercijas uzņēmējiem jebkurā vietā pasaulē, un pēc pasūtījuma fasētas patēriņa preces ir vēl viens veids, kā nodrošināt iespēju vairāk nekā 10 miljoniem partneru piedāvāt arvien jaunas preces saviem klientiem.

“Mūsu kopiena jau ilgstoši lūgusi papildināt sortimentu ar tādām jaunām kategorijām kā uztura bagātinātāji un ādas kopšanas līdzekļi. Tirgotāji saskata lielas iespējas, un tādēļ mūsu komanda ir cītīgi strādājusi, lai viņiem tās nodrošinātu. Es ar nepacietību gaidu jaunus pārdošanas rekordus,” saka“Printify” izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Sava kosmētikas zīmola izstrāde var prasīt 6-12 mēnešus un 25 tūkstošu dolāru ieguldījumu. “"Printify" to piedāvā paveikt piecu minūšu laikā un bez investīcijām. Globālais e-komercijas bizness, kurā preces tiek nosūtītas pircējam bez pārdevēja tiešas iesaistes (dropshipping), 2022. gadā bija 225 miljardus dolāru vērts, taču tikai 2,6 % no tā veidoja kosmētikas un veselības produkti. “Printify” saskata lielu potenciālu piedāvāt savas platformas lietotājiem arī šīs kategorijas produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nemierīgos starptautiskajos apstākļos Baltijā reģistrēts apjomīgs darījumu skaits

Db.lv, 19.02.2024

Zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, Ellex Latvijas biroja vecākais partneris, Komerctiesību, uzņēmumu iegādes un apvienošanas prakses grupas vadītājs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgū reģistrēti kopumā 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja “Ellex” veidotais uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu pārskats “Baltic M&A Monitor”, kas tapis sadarbībā ar “Mergermarket”.

Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. g. notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. g.), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642 darījumi), bet kopējā darījumu vērtība ir par 26% mazāka (741,5 miljardi eiro).

“Jāņem vērā, ka 2021. un 2022. gadā tika noslēgts rekordliels darījumu skaits, un arī to vērtība bija iespaidīga. Tas, ka pērn ir bijis trešais lielākais darījumu skaits kopš 2008. gada, liecina, ka investoru interese ir saglabājusies augsta par spīti procentu likmju kāpumam, inflācijai un ģeopolitisko risku straujam pieaugumam. Darījumu skaita kritums Baltijā ir līdzīgs Eiropas tendencēm, jo daudzi investori pērn nogaidīja pirms spert izšķirošus soļus un veikt savus ieguldījumus. Raugoties uz priekšu, var teikt, ka esam piesardzīgi optimistiski, jo investori meklē labas ieguldīšanas iespējas, un virkne uzņēmumu Baltijā ir gana konkurētspējīgi un apveltīti ar lielu izaugsmes potenciālu. Runājot par perspektīvākajām nozarēm Latvijā, jāpiemin enerģētika, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe. Iespējams, valsts apņemšanās attīstīt ražotnes aizsardzības sektorā ar laiku radīs investoru interesi par ieguldījumiem šajā sektorā,” norāda zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, Ellex Latvijas biroja vecākais partneris, Komerctiesību, uzņēmumu iegādes un apvienošanas prakses grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā darbu sācis Latvenergo meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva izveidotais saules enerģijas parks Bičiulystės.

Tas ir Lietuvā lielākais saules enerģijas parks, kas ražo elektroenerģiju attālinātajiem lietotājiem. Parka jauda sasniedz 13 megavatus (MW). Parks ir būtisks ieguldījums Latvenergo koncerna atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu pieaugumam Baltijā.

Latvenergo 2023. gadā ir ievērojami palielinājis klātbūtni Baltijas enerģētikas tirgū gan ar klientu skaita pieaugumu, gan ar jaunu AER ražošanas jaudu pieteikumu tirgū.

Saules un vēja enerģijas projekti ir jauni elektroenerģijas ražošanas virzieni, kas papildina koncernā esošos ražošanas veidus, turpinot ilgtspējīgu attīstību un uzticamu elektroenerģijas nodrošinājumu visā Baltijā. Kopumā 2024. gadā ekspluatācijā ir 30 MW saules enerģijas parki un dažādās attīstības stadijās 400 MW saules enerģijas parki Baltijā. Savukārt vēja enerģētikā plānots realizēt 1200 MW jaudu visā Baltijā. Tas ne tikai paplašina Latvenergo klātbūtni tirgū, bet arī veicina Baltijas valstu savstarpējās saites, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību visplašākajā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 16.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024. - 2027. gadam iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, un tas ir apjomīgs sistēmas uzlabošanas pasākumu komplekss, kas ne vien paredz pasākumus nodokļu ieņēmumu paaugstināšanai, bet arī kopumā ved pie sistēmiskiem uzlabojumiem dažādās valsts pārvaldes jomās, lai vairotu abpusēju sapratni starp nodokļu maksātāju un valsti.

Dienas Bizness intervijā Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos - Olga Bogdanova.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā lasi:

Statistika

Finanšu situāciju kā nemainīgu atzīst aizvien mazāk

Tēma

Latvija - pasaules līderos rapša sēklu eksportā un rapša eļļas importā

Izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt

Aktuāli

Vai bērni mums rūp?

Maksātnespēja

Maksātnespējīgo subjektu kļuvis mazāk

Ilgtspēja

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Pārvadājumi

Dzīve bez kanāliem – tas sarežģīs tirdzniecību

Komentāri

Pievienot komentāru