Jaunākais izdevums

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

“Gribēju saprast, kā šis process notiek no A līdz Z - sākot no komunikācijas ar klientu līdz produkta palaišanai tirgū. Ze Guru galvenokārt fokusējās uz dažādu pasākumu organizēšanu - strādāju gan ar korporatīvajiem, gan produktu ieviešanas un cita veida pasākumiem. Jāsaka, ka man šis process ļoti patika, taču manu entuziasmu nedaudz aizēnoja ekonomiskā krīze, tās dēļ es biju spiesta darbu mainīt,” atminas L.Kļaviņa, kas krīzes laikā pievienojas Ninja Communications komandai.

Izaug uzņēmumā

“Laiks reklāmas aģentūrās lika man apjaust to, ka man ļoti patīk pārdot produktus un konceptus, taču es gribēju iet vēl tālāk un saprast, kā mārketings darbojas uzņēmumu iekšienē,” pauž L.Kļaviņa. “Pēc teju četriem gadiem divās aģentūrās pietiecos darbā Philip Morris Latvia pārdošanas nodaļā. Man tā šķita laba iespēja, jo Philip Morris bija starptautiska kompānija ar labu reputāciju, tāpēc domāju, ka šeit varēšu daudz ko mācīties. Lai gan tolaik man nebija praktiski nekādas pieredzes pārdošanā, tiku pieņemta, un tā sākās mans ceļš Philip Morris Latvia,” stāsta pašreizējā uzņēmuma vadītāja.

Helmuts Linde, bijušais Philip Morris Latvia vadītājs, kurš šobrīd darbojas Philip Morris International globālajā vadības centrā, L.Kļaviņu atceras kā talantīgu, enerģisku un radošu personību. “Tajā laikā biznesa un personāla vadībā centāmies ieviest pārmaiņas - gribējām, lai darbinieki uzņemas vairāk iniciatīvas, jūtas brīvi savu lēmumu pieņemšanā un ne vienmēr gaida, ka kāds no augšas pateiks, ko darīt. Šajā procesā mums ļoti paveicās, jo izdevās piesaistīt Leldi, kurā jau sākotnēji pamanījām milzīgu potenciālu. Lai arī konkurence bija liela, Leldes pieņemšana darbā nešaubīgi ir bijis viens no veiksmīgākajiem lēmumiem,” atzīmē H.Linde, norādot, ka L.Kļaviņa ļoti ātri prata iejusties komandā un ne tikai izveidoja labas attiecības ar kolēģiem, bet arī kritiskos brīžos aktīvi iesaistījās, lai komandu saliedētu un motivētu jauniem izaicinājumiem. “Tādējādi jau no paša sākuma viņa veiksmīgi parādīja savu līdera un personālvadības potenciālu,” teic H.Linde.

Mērķis jāsasniedz

Vairāk nekā 11 gadu laikā L.Kļaviņa Philip Morris ieņēmusi dažādus amatus, tajā skaitā vairākus gadus strādājusi arī par zīmolu vadītāju Baltijā. “Lai to darītu, es pārcēlos uz Lietuvu, jo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmolu vadības procesi tolaik galvenokārt koncentrējās tieši Viļņā. Lai izveidotu veiksmīgāku sadarbību ar saviem Lietuvas kolēģiem, es pat iemācījos lietuviešu valodu, jo kādā brīdī sapratu, ka tikai ar angļu valodu man nepietiek. Es gribēju šiem cilvēkiem tikt klāt pa īstam, vēlējos, lai viņi mani pieņem un es nebūtu tikai kaut kāda ārzemniece, kas atbraukusi pie viņiem mācīt, ko un kā darīt,” atminas L.Kļaviņa, uzsverot, ka darbs Lietuvā viņai ļāva būtiski paplašināt savas zināšanas gan par mārketingu un pārdošanu, gan zīmolvadību.

“Sapratu, ka, lai gan visas Baltijas valstis atrodas ģeogrāfiski tuvu, mēs tomēr esam dažādi, tāpēc vienam un tam pašam produktam bija nepieciešams izstrādāt trīs atsevišķas stratēģijas. Tas bija izaicinoši, taču ļoti aizraujoši un interesanti,” stāsta L.Kļaviņa, kas pēc atgriešanās Latvijā turpināja darbu vadošo klientu menedžeru komandā, pēc tam piecus gadus strādāja par Pārdošanas nodaļas vadītāju, bet šā gada septembrī kļuva par Philip Morris Latvia vadītāju.

Pati L.Kļaviņa uzskata, ka nokļūt šajā amatā viņai galvenokārt palīdzējusi pacietība un mērķtiecība. “Savās pirmajās darba pārrunās ar toreizējo Philip Morris Latvia vadītāju vienojāmies - kādreiz es gribēšu ieņemt šo amatu. Protams, ka viss nenotiek uzreiz - mērķis ir jāsasniedz soli pa solim. Katrā pozīcijā esmu daudz mācījusies un bijusi pacietīga, lai beigās nonāktu tur, kur es esmu. Šajā gadījumā gan jāatzīmē arī uzņēmuma cilvēku un kultūras politika, kas sniedz iespēju darbiniekiem kāpt pa karjeras kāpnēm – gan vienas valsts ietvaros, gan veidot starptautisku karjeru,” atzīmē L.Kļaviņa.

Sniedz lielu pienesumu

Lelde ir ļoti mērķtiecīgs, enerģisks un profesionāls cilvēks, kas nebaidās no grūtiem un sarežģītiem lēmumiem, secina H.Linde. “Viņas radošā pieeja mums vienmēr ir palīdzējusi izstrādāt jaunus stratēģiskos plānus ar ambicioziem mērķiem, bet viņas apņēmība, drosme un neatlaidība ļāvusi to visu realizēt. Lelde neapšaubāmi ir milzīgs ieguvums uzņēmumam, darbiniekiem un nozarei kopumā ne tikai Latvijā vai reģionā, bet arī globālā līmenī. Es personīgi esmu priecīgs, ka mēs veiksmīgi turpinām sadarbību, turklāt esmu pārliecināts, ka par Leldes turpmākajiem sasniegumiem mēs vēl dzirdēsim ļoti daudz,” uzskata H.Linde.

Karolina Vozgirdaite, Philip Morris Vācijas patērētāju pieredzes nodaļas vadītāja, L.Kļaviņu savukārt raksturo kā pozitīvu, talantīgu un mērķtiecīgu kolēģi. “Mēs iepazināmies apmēram pirms desmit gadiem laikā, kad strādājām Viļņas ofisā. Atceros, ka Lelde vienmēr bija smaidīga, enerģiska un ar visskaļākajiem smiekliem birojā! Jāsaka, ka es viņu uzskatu par ļoti labu komandas spēlētāju, jo viņa lieliski māk ne tikai sastrādāties ar kolēģiem, bet arī sniegt pozitīvas enerģijas lādiņu. Mūsu līdzšinējo sadarbību es raksturotu kā godīgu, patiesu, atklātu, labi strukturētu, bet tajā pašā laikā arī jautru un radošu,” teic K.Vozgirdaite.

Sportiska un azartiska

Leldei ir ļoti harizmātiska enerģija, kas spēj paraut citus līdzi, spriež Sandra Amare, Henkel mārketinga vadītāja Sadzīves ķīmijas nodaļai Baltijā. “Zvaigznes salikās tā, ka, atbraucot mācīties uz Rīgu, mēs ar Leldi nonācām vienā kopmītņu istabiņā. Sākumā viņa likās ieturēta un klusa, taču, laikam ejot, Lelde sāka atvērties, līdz uzplauka un ir gatava kļūt par jebkuras kompānijas dvēseli,” atminas S.Amare, uzsverot, ka L.Kļaviņu jebkurā vidē ir grūti nepamanīt. “Viņai piemīt laba humora izjūta, un Leldes smiekli ir tik lipīgi, ka noteikti liks smieties līdzi arī apkārtējiem. Tāpat nedrīkst nepieminēt viņas cīņas sparu. Lelde ir īsta cīnītāja - sportiska un azartiska. Turklāt šīs īpašības atspoguļojas ne tikai sporta laukumā, bet arī biznesā un brīvajā laikā. Izaicinājums varētu būt Leldes otrs vārds, jo, ja Leldi izaicina, viņa var paveikt jebko. Tajā pašā laikā Lelde ir arī cilvēks, kuram var droši uzticēties un vienmēr zināt - viņa uzklausīs un atbalstīs,” norāda S.Amare.

Arī K.Vozgirdaite piekrīt - L.Kļaviņa ir ļoti mērķtiecīga, turklāt jebkurā problēmā vai izaicinājumā viņa spēj saskatīt arī pozitīvo pusi. “To citi no Leldes varētu mācīties, tāpat kā viņas spēju apvienot ģimenes dzīvi un mātes lomu ar veiksmīgu profesionālo karjeru, kā arī māku vienmēr palikt jaunai, sportiskai, drosmīgai un smaidīgai neatkarīgi no ieņemamā amata vai sabiedrībā piešķirtā titula,” atzīmē K.Vozgirdaite.

Visa pamatā cilvēks

Arī pati L.Kļaviņa apstiprina - viņai patīk būt ārpus komforta zonas un nemitīgi izaicināt sevi. “Ja runājam par būtiskākajiem izaicinājumiem jaunajā amatā, jāsaka, ka tie galvenokārt saistās ar pārmaiņām nozarē, kā arī darbinieku motivēšanu un iesaisti. Mums jāapzinās, ka visa nozare atrodas transformācijas procesā, bet Philip Morris ir šo pārmaiņu iniciators. Pateicoties zinātnei un tehnoloģijām, kas ļāvušas radīt mazāk kaitīgus bezdūmu produktus, būtiski mainās gan sektora, gan tirgus filozofija. Piedalīties šajā pārmaiņu procesā ir unikāla un interesanta pieredze, bet vienlaikus tas uzliek papildu atbildību gan vadītājam, gan ikvienam darbiniekam. Tāpat viens no maniem ikdienas izaicinājumiem ir izveidot arī vienotu un atsaucīgu komandu - to izdarīt mūsdienās ir daudz sarežģītāk nekā agrāk, jo liela daļa kolēģu klātienē satiekas reti. Tas nozīmē, ka vadītājam par komandas veidošanu jādomā citās kategorijās, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem. Lai saliedētu savus darbiniekus arī virtuālajā vidē, regulāri organizējam dažādas tiešsaistes sesijas un kopsapulces, tāpat veidojam arī dažādus saliedēšanās pasākumus un runājam par mūsu kopīgo vīziju un mērķiem. Domāju, ka ikvienam darbiniekam ir jāsaprot, kāda ir viņa pievienotā vērtība mērķa sasniegšanai - ikvienam ir jāzina, kā tieši viņa darbs ietekmēs mūsu sasniegumus. Ja visi darbinieki to zinās, rezultāti būs, jo mērķa vizualizēšana ir ļoti būtisks aspekts tā sasniegšanā,” spriež L.Kļaviņa, piebilstot, ka tikpat svarīgi ir, lai komanda būtu arī motivēta, kā arī zinātu, kādi kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji darbiniekiem jāsasniedz.

“Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka, vērtējot darbu, nerunājam tikai par cipariem, jo mums ir svarīgi, kā mūsu cilvēki jūtas. Jāsaprot, ka katrs cilvēks ir pilnīgi citāds, tāpēc arī vadības stils bieži ir jāpielāgo. Es mēģinu izprast, kas ir tas, kas maniem darbiniekiem no manis un uzņēmuma konkrētajā brīdī ir nepieciešams, lai viņš savu darbu spētu izdarīt maksimāli labi. Ja mēs parūpēsimies par mūsu cilvēkiem, cilvēki parūpēsies par uzņēmuma rezultātiem. Tas ir visa pamatu pamatā,” domā L.Kļaviņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā uzņēmuma Philip Morris International (PMI) grupā ietilpstošajai SIA “Philip Morris Latvia” mainās vadība – par uzņēmuma vadītāju kļuvusi Pārdošanas nodaļas vadītāja Lelde Kļaviņa, nomainot līdzšinējo Philip Morris Latvia vadītāju Jurģi Petri, kurš pievienosies PMI Eiropas Savienības biroja komandai Šveicē.

“Kā uzņēmuma vadītājs Jurģis ir uzstādījis augstu latiņu darba kvalitātei, mans uzdevums būs turpināt viņa uzsākto darbu uzņēmuma stratēģisko plānu īstenošanā, kā arī komandas stiprināšanā. Tomēr galvenais izaicinājums būs darbs pie kompānijas globālo pārmaiņu ieviešanas un jaunu produktu virzīšana Latvijas tirgū. PMI ir aizsācis visas nozares transformāciju – smēķētājiem tiek piedāvātas arvien jaunas cigarešu alternatīvas – inovatīvi bezdūmu produkti. Mēs paplašinām produktu portfeli un jau tuvākajā nākotnē arī Latvijas tirgū prezentēsim jauna veida tabakas karsēšanas sistēmu LIL Solid,” tuvākos uzdevumus iezīmē jaunā Philip Morris Latvia vadītāja L.Kļaviņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB, 11.10.2022

Dalies ar šo rakstu

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.oktobra numurā lasi:

Statistika

14. Saeimas vēlēšanu rezultāti

Aktuāli

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Enerģētika

Latvenergo līgums ar Klaipēdu sašūpo Skultes termināļa plānus

Nodokļi

Eiropa noteiks solidaritātes nodokli energokompāniju virspeļņai

Eksportspēja

Neizmanto iespējas ražot un eksportēt vairāk. WWL Houses īpašnieks IvarsReinhards

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijā apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karali Čārlzu III

LETA--PA MEDIA/DPA, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 12.07.2022

Dalies ar šo rakstu

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks. Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā".

Tā intervijā saka SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks Edgars Kots.

Vēl uzņēmēju žurnāla 12.jūlija numurā lasi:

• Statistika

Elektroenerģijas cenas turpina augt

• Tēma

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

• Ražošana

SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju

• Enerģētika

Siltumuzņēmumi apkures sezonu gaida ar bažām

• Nodokļi

Solidaritātes nodokļa “melnie caurumi”

• Izejvielas

Dakteris varš zīmē recesiju

• Investors

Amerikāņu kalniņi arī zeltam

• Portrets

Daumats Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 06.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.septembra numurā:

Statistika

Pandēmijas atbalsts uzņēmumiem – 72% no iespējamā

Tēma

Ar energoefektivitātes projektiem kā pa celmiem

Apdrošināšana

Apdrošinātāju ikdiena kā 90-tajos. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins

Aktuāli

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra

Spēles noteikumi

Par nacionalizāciju jāmaksā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienācis laiks mainīt likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli un likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, jo, rodoties arvien jaunām platformām, kuras dod iespēju veikt gadījuma darbus pēc pieprasījuma, mainās arī veids, kā tiek veikta uzņēmējdarbība un saņemti ienākumi.

Tādēļ būtu svarīgi pilnveidot likumdošanu, lai arī personas, kas izmanto šāda tipa platformas, iegūtu sociālās garantijas, uzskata sertificēts nodokļu konsultants, abill.io platformas līdzdibinātājs Matīss Kodoliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.oktobra numurā lasi:

Statistika

Eksporta importa bilances negatīvie rekordi

Tēma

Biznesam bez valsts palīdzības energokrīzi pārvarēt būs grūti

Kā neatkarīgā Latvija pārvarēja 1939./1940. gada enerģētisko krīzi

Aktuāli

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 17.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību.

Tā intervijā saka Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.maija numurā lasi:

Statistika. 10% no Ukrainas bēgļiem jau strādā Latvijā

Tēma. Tūristus jau gaida pat vistālākajos Latvijas nostūros

Tendences. Spiesti pamosties reālajā pasaulē

Enerģētika. Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Spēles noteikumi. Cīņa ar VID par PVN pārmaksu ieilgusi divu gadu garumā

Krīzes ietekme. Būs bankroti un krīzes – vispirms vairāk attīstības reģionos

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 19.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

  • Statistika

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

  • Poligrāfija

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

  • Aktuāli

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

  • Nekustamais īpašums

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

  • Aviācija

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 01.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Investīciju plāns par veco ražošanas iekārtu nomaiņu Sakret rūpnīcā Latvijā atlikts, vienlaikus uzņēmuma ražotnes Igaunijā un Latvijā šogad gāzes vietā sāka izmantot dīzeļdegvielu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.novembra numurā lasi:

Statistika

Iedzīvotāju bažas par rēķiniem aug

Tēma

Bažas par vēja industrijas monopolizēšanu

Aktuāli

Tā kā līdz šim, tālāk dzīvot nevar

Sabiedriskais līgums

Valsts aizsardzības pamats - ģimenes, kuras audzina dēlus

Spēles noteikumi

Akciju sabiedrībām sāksies cita dzīve

Cilā valdes atbildības latiņas līmeni

Kokapstrāde un būvniecība

Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 24.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.maija numurā lasi:

• Statistika.

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

• Tēma

Ericsson 5G dos iespēju Bitei lidot ātrāk

Bite 5G biznesam – kā, kad, kāpēc? Intervija ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Kasparu Bulu

• Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

• Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

• Tūrisms

Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

• Tendences

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 26.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju, intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.jūlija numurā lasi:

Statistika

Inflācijas un sankciju spiediens aug

Tēma

Dabasgāzes piegādē cer uz kaimiņiem

Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Meža nozares dzinējspēks

Gāzi var ražot no pašmāju koksnes

Energoresursi

Neizmantoti energoresursi tepat Latvijā

Finanses

ECB jāmēģina kuģi stūrēt pie mazākā ļaunuma

Enerģētika

Vēja enerģijai Latvijā milzu potenciāls

Pasaule

Kas augs, ja ne Ķīna

Portrets

Inese Ļebedeva, SIA LPP Latvia ltd izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 13.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju pirktspējas, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai Eiropas valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, ieviesušas atbalsta – subsīdiju mehānismus, savukārt Polija gājusi vēl tālāk – ieviesusi siltumenerģijas pieauguma griestus. Vienlaikus Eiropa energodrošību sāk sasaistīt ar atomenerģiju, kura līdz tam tika nīdēta.

To rāda BDO Latvia pētījums par dažām Eiropas valstīm, kādus instrumentus tās izmanto, lai mazinātu energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Algu pieaugums krasi atpaliek

Intervija

Ziema būs izaicinājumiem pilna. AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Tēma

Baiļu cena uzaudzē eksporta ienākumus

Mežizstrādes deficīts atsaucas uz koksnes piegāžu apjomiem

Aktuāli

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB, 08.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.novembra žurnālā lasi:

Statistika. ES naudas apguvē esam pirmrindnieki

Tēma. Imports ir izspiedis vietējo ūdens ražošanu

Aktuāli. Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Transports. Elektroauto uzrāviens

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 31.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situāciju vadība Latvijā ir salīdzinoši vāja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, un šāda visaptveroša izvērtējuma par Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvaldību neesamība ir pirmais signāls, ka šajā jomā pie mums nav tik labi, cik varētu būt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Repharm valdes loceklis un IATA krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.maija numurā lasi:

Statistika. Zaudējam jaunus, arī izglītotus darbiniekus

Finanses. Censties zaudēt pēc iespējas mazāk un pat pameklēt ieguldījumu iespējas

Nekustamais īpašums. Pieprasījums pēc energoefektīviem īpašumiem sasniedzis rekordaugstu līmeni

Militārais bizness. Aizsardzības nozares industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Tendences

Globalizācija, bet tikai ar draugiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 02.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir zināmas dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tiesa, kuros tirgos šī gāze tiks realizēta, rādīs laiks, taču noteicošais faktors, visticamāk, būs cena.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.augusta numurā lasi:

Statistika

Pandēmija un likumdošana maina parādu piedziņas apjomus

Tēma

Naudas dārdzība - ekonomikas bremzes

Tagad likmes audzē, rīt jau var nākties tās cirpt

Aktuāli

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Nekustamie īpašumi

Pieaug pieprasījums pēc dzīvokļiem modernajā Rīgas centrā

Nodarbinātība

Darba nedēļas saīsināšana - trieciens konkurētspējai?

Īsākas darba nedēļas eksperimenti pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 20.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Diena Bizness 20.septembra numurā lasi:

Statistika

Eiropā savelk jostas

Tēma

Uzņēmēji sagaida parādu pieaugumu

Tūrisms

Tūrisms lēnām atgūstas. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava

Nekustamais īpašums

ECB jaunās likmes bremzēs būvniecību

Tirdzniecība

Pārtikas cenu kāpumu var veicināt neskaidrības par atbalstu

Finanses

Gaidām vēl vienu paritāti

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #46

DB, 15.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.novembra žurnālā lasi:

Statistika. IKP aug straujāk nekā nodokļu ieņēmumi

Tēma. Pusei Latvijas iedzīvotāju šoziem sagaidāms ievērojams dzīves līmeņa, dzīves standartu un pārtikas kvalitātes kritums

Attīstība. Rīgas lidostas pilsētā plāno 300 miljonu eiro investīcijas

Ilgtspēja. Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Informācijas tehnoloģijas. EPAM Systems plāno Rīgā atvērt ofisu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #23

DB, 07.06.2022

Dalies ar šo rakstu

Kiwa grupas uzņēmums AS Inspecta Latvia kļuvis par zināšanu un kompetenču eksportētāju. Kiwa sagraujošās testēšanas laboratorija apkalpo klientus Ziemeļeiropā un Centrāleiropā. Plāni ir ambiciozi – būtiski attīstīt arī nesagraujošās testēšanas laboratoriju un eksportēt mūsu zināšanas, tikai viena problēma – izglītības sistēma piedāvā aizvien mazāk tehniski zinošu cilvēku.

Vairāk par visu Dienas Bizness intervijā stāsta AS Inspecta Latvia valdes priekšsēdētājs Oļegs Poluhins.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.jūnija žurnālā lasi:

• Statistika

Par 13 500 nodarbināto, kas nemaksā sociālo nodokli Latvijā, vairāk Kas tie ir?

• Tēma

Uzņēmumos nodarbināto skaits nokritis par vairāk nekā 64 000

IT talantus nomedīt kļūst arvien grūtāk

• Aktuāli

Covid-19 un sankcijas sit kontrabandu

• Tendences

Latvijas ģeopolitiskais uzcenojums un kara atlaide

• Spēles noteikumi

Kā zils un dzeltens pārtop melnā uz balta

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 09.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB, 27.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Ātra risinājuma briestošai krīzei, kuras pamatā būs energoresursu cenas, nevienai no 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošām partijām nav.

Tā Dienas Bizness secina pēc 15 partiju premjeru kandidātu intervijām. Ir labās ziņas - no vairāku partiju līderu priekšlikumiem iespējams izveidot plānu, kas viena līdz četru gadu laikā Latviju atgrieztu normālas ekonomikas rāmjos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Cilvēki atgriežas, bet darbavietu kļūst mazāk

Intervija

Lauksaimniecība lielās transformācijas ceļa sākumā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Aktuāli

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija iegūs vēl plašākas tiesības veikt uzrēķinus uz aprēķinu pamata – par darbaspēka nodokļiem varēs saņemt arī tad, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa, stundas tarifa likme vai nostrādāto stundu skaits būs mazāks par 80% no atbilstošās profesijas statistiskajiem rādītājiem un nodokļu maksātāja sniegtais paskaidrojums par noviržu cēloņiem VID skatījumā nebūs pamatots.

Tā šā gada 2. novembrī valdībā akceptēto grozījumu projektu likumā Par nodokļiem un nodevām, kas tagad nonācis parlamentā, ietekmi uz uzņēmējiem vērtē nodokļu konsultāciju SIA Innovator valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.novembra žurnālā lasi:

Statistika. Mežus un zemi tirgo par puscenu

Tēma. Latvijas valsts struktūras inflāciju pabaros ar jauniem tarifiem

Tarifu pieaugums apdraud konkurētspēju

Finanses. Pensiju depresija un dusmas par sasolīto stabilitāti

Ekonomika. Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 26.04.2022

Dalies ar šo rakstu

Politiskā nostāja nepieļaut PVN samazināšanu pārtikai, taču nabadzīgākajiem izmaksātie pabalsti, lai kompensētu cenu celšanos, grauj vietējo uzņēmējdarbību un ir tiešs atbalsts lielajiem ārvalstu pārtikas ražotajiem, kas atļaujas Latvijā piegādāt lētāku pienu.

Tas izriet no Jāņa Šolka, kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība valdes priekšsēdētāja paustā intervijā Dienas Biznesam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.aprīļa numurā lasi:

• Ostām palīdz... ogles.

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 12,33 milj. tonnu, kas ir par 10,5% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā; tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 12,2 reizes

• Zemes cenas piedzīvo satricinājumu

Pēdējo mēnešu laikā zemes tirgus cenas ir paaugušās daudz straujāk, nekā tas bijis novērojams iepriekš, jo zemi vēlas iegādāties ne tikai, lai uz tās nodarbotos ar pārtikas ražošanu, bet arī, lai izmantotu enerģētikai. Lētākie zemes gabali pie elektro pārvades līnijām tiek pirkti saules paneļu lauku izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 14.06.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības lielākas, bet ne spēcīgākas Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.jūnija numurā lasi:

Tēma

Citur rīkojas, pie mums vien sola. Valstu rīcība kaitējuma no cenu kāpuma mazināšanai

Finanses

Inflācija turpina bēgt

Vide un bizness

Kā saprotam zaļo marķējumu, un kad sākas zaļmaldināšana?

Tendences

Varbūt sagaidīsim 200 dolārus par barelu

Rūpniecība

Turku investors gaida valdības lēmumu

DB konferences

Komentāri

Pievienot komentāru