Citas ziņas

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane

Monta Šķupele, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos zināju, ka strādāšu mārketingā, kaut gan tad vēl nebija ne jausmas, ko tas īsti nozīmē,” stāsta Latvijas kosmētikas ražotāja Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viņa ieguvusi bakalaura grādu vadības zinībās un maģistra grādu mārketingā Latvijas Universitātē. Izglītība noteikti ir būtiska daļa no K. Grapmanes karjeras attīstības, īpaši sākuma posmā, ko pēc tam jau turpina pieredze. “Daudz esmu mācījusies no saviem vadītājiem, kolēģiem un darot, daudz darot. Esmu iedvesmojošā un atbalstošā līdere, uzdevums – kopīgi sasniegt jaunu vērtību,” pauž Stendera izpilddirektore.

Viņas pirmā darbavieta mārketingā bija AS Laima, kurā, kā pati stāsta, notvēra ražošanas uzņēmuma burvību, kad ir iespēja izdzīvot visu procesu no idejas līdz produkta ieviešanai, komunikācijai un pircējam. K. Grapmane ātri attīstījās dažādās pozīcijās, kad nāca piedāvājums no SIA Fazer maiznīca kļūt jau pašai par mārketinga vadītāju.

“Kristīne ir kompetenta un zinoša vadītāja, apveltīta ar analītisko domāšanu. Viņa ir cilvēks ar pamatotu viedokli un pieredzi daudzos jautājumos. Strādājot Fazer Latvija, Kristīne neapšaubāmi pierādīja sevi kā komandas spēlētāju – viņa uzticas un ieklausās kolēģos, bet tajā pašā laikā pārrauga darba procesu, lai sasniegtu iespējami labākos rezultātus. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka Kristīne nešķiro cilvēkus pēc amatiem vai sasniegumiem – viņa ir taisnīga, godīga un, ja nepieciešams, arī stingra. Vienmēr ir bijis prieks sastrādāties ar Kristīni,” komentē Fazer Latvija iepirkumu un loģistikas vadītājs Baltijā Māris Rodins. Viņš K. Grapmani raksturo kā ļoti daudzpusīgu personību, kam piemīt optimisms un mērķtiecība. Viņaprāt, Kristīne tiecas pēc nepārtrauktas izaugsmes gan kā personība, gan kā vadītāja.

Visu rakstu lasiet 11.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijā apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karali Čārlzu III

LETA--PA MEDIA/DPA, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 19.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

  • Statistika

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

  • Poligrāfija

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

  • Aktuāli

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

  • Nekustamais īpašums

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

  • Aviācija

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas prasmes būs pieprasītas rītdienas darba tirgū?

Ilona Baumane – Vītoliņa, Amrop konsultante, LU BVEF asociētā profesore, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Ekonomikas foruma 2020. gada “Future of Jobs*” ziņojumā publicētas desmit prasmes, kas būs īpaši aktuālas nākamo piecu gadu laikā.

To vidū ir gan analītiskā domāšana un spēja inovēt, gan prasme mācīties un izstrādāt mācīšanās stratēģijas, gan arī spēja risināt kompleksus problēmjautājumus. Tāpat sarakstā minēta kritiskā domāšana un analīze, radošums, oriģinalitāte un iniciatīvas uzņemšanās, līderība un spēja ietekmēt, kā arī spēja izmantot, monitorēt un kontrolēt tehnoloģijas. Sarakstu noslēdz stresa noturība un spēja piemēroties, kā arī izkopta spriestspēja, un spēja ģenerēt jaunas idejas.

Šāds nākotnes profesionāļa prasmju portrets ir apliecinājums tam, ka pasaule kļūst arvien sarežģītāka un nepārprotami iezīmē industriālās ēras beigas, tādā izpratnē, kā to esam pazinuši līdz šim – ar skaidru, ierobežotu iemaņu loku, kas speciālistam nepieciešams šauru, konkrētu darba pienākumu veikšanai. Kā šo prognozi izmantot savā labā un būt gataviem nākotnes darba tirgus izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB, 08.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.novembra žurnālā lasi:

Statistika. ES naudas apguvē esam pirmrindnieki

Tēma. Imports ir izspiedis vietējo ūdens ražošanu

Aktuāli. Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Transports. Elektroauto uzrāviens

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 27.07.2021

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūlija numurā lasi:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - Covid-19. Disciplinētākie slimo mazāk.
  • Intervija - Mindaugs Rakausks, TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs.
  • Medijiem vairāk jāpievēršas oriģinālsatura radīšanai.
  • Tēma - apdrošināšanā vakcinētos un nevakcinētos vēl nešķiro.
  • Aktuāli - 30 gadu laikā Latvijā izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti. Intervija ar Igoru Grauru.
  • Spēles noteikumi - klimata protekcionisms kā tirdzniecības kara instruments.
  • Sadarbībā ar LVRTC - eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.
  • Portrets - Egons Mednis, a/s ELKO Grupa prezidents.
  • Tendences - Straujākā izaugsme jau varētu būt atpakaļskata spogulī.
  • Brīvdienu ceļvedis - Elmārs Tannis, Pica LULU līdzīpašnieks
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts atbalstam MVU digitālajai transformācijai ir jābūt atkarīgam no uzņēmuma lieluma

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 05.04.2022

Dalies ar šo rakstu

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5. aprīļa numurā lasi:

STATISTIKA. Darba samaksa Lietuvā Covid gados augusi ātrāk..

DB KONFERENCES

* “Nabadzīgajā” Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, “turīgajā” Latvijā – 21%.

* Atjaunojamo energoresursu loma nākotnē tikai pieaugs.

RAŽOŠANA

* Kara trīskāršā ietekme uz metālapstrādi Latvijā.

* Liepājas metalurgs – stratēģiskās industrijas karstais kartupelis.

AKTUĀLI

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 26.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju, intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.jūlija numurā lasi:

Statistika

Inflācijas un sankciju spiediens aug

Tēma

Dabasgāzes piegādē cer uz kaimiņiem

Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Meža nozares dzinējspēks

Gāzi var ražot no pašmāju koksnes

Energoresursi

Neizmantoti energoresursi tepat Latvijā

Finanses

ECB jāmēģina kuģi stūrēt pie mazākā ļaunuma

Enerģētika

Vēja enerģijai Latvijā milzu potenciāls

Pasaule

Kas augs, ja ne Ķīna

Portrets

Inese Ļebedeva, SIA LPP Latvia ltd izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē ir pieaudzis bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību, kā arī sieviešu bezdarbnieču skaits, teica Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Kopumā vidējais statistiskais bezdarbnieka portrets nav mainījies, bet ir pieaudzis bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību," teica Simsone.

Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi 

Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi un jauna darba...

Viņa stāstīja, ka "vidējais statistiskais bezdarbnieks" pārsvarā ir cilvēks, kas ieguvis vidējo profesionālo izglītību, vecumā virs 45 gadiem.

"Dzimumu sadalījumā Covid-19 krīzes ietekmē ir palielinājies bezdarbnieču skaits. Decembra sākumā NVA uzskaitē bija 55,8% sieviešu un 44,2% vīriešu. Vienlaikus 35% bezdarbnieku bija profesionālā izglītība, 25,8% - vispārējā vidējā izglītība, 15% - pamatizglītība, 1,9% bezdarbnieku izglītības līmenis ir zemāks par pamatizglītību. Ar augstāko izglītību decembra sākumā bija 22,3% bezdarbnieku," teica NVA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #46

DB, 15.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.novembra žurnālā lasi:

Statistika. IKP aug straujāk nekā nodokļu ieņēmumi

Tēma. Pusei Latvijas iedzīvotāju šoziem sagaidāms ievērojams dzīves līmeņa, dzīves standartu un pārtikas kvalitātes kritums

Attīstība. Rīgas lidostas pilsētā plāno 300 miljonu eiro investīcijas

Ilgtspēja. Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Informācijas tehnoloģijas. EPAM Systems plāno Rīgā atvērt ofisu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.maija numurā lasi:

  • Statistika - Latvijas ekonomiskā stabilitāte
  • Intervija - Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš
  • Tēma - Grozījumi Ministru kabineta noteikumos apdraud AER nozari
  • Spēles noteikumi - Prasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu
  • Aktuāli - Paredzama likumsakarība – IKP kritums ANM trīs dienas pirms iesniegšanas
  • Finanses - Dzīvošana parādu lavīnas draudu paēnā
  • Portrets- Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs
  • Tendences - Izejvielu cenu kāpums nestājas
  • Jaunā “tikai cenu pieauguma” realitāte
  • Brīvdienu ceļvedis - Armands Broks, TWINO & Vilia dibinātājs, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes loceklis
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 03.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, kaut arī visa autoparka pārejai uz elektrības un ūdeņraža dzinējiem nepieciešami desmiti miljardi eiro un daudzi gadi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņaprāt, tik būtiskas pārmaiņas, kādas varētu notikt auto segmentā nākamo 20–30 gadu laikā, vēl nav pieredzētas.

Vēl žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā lasi:

  • Aktuāli - labības raža būs mazāka, eksporta apjoms tonnās saruks. Lielā karstuma dēļ jūlijā ziemāju raža tiek prognozēta par 15% zemāka nekā pērn.
  • Ekspertu viedoklis - jauno pašvaldību problēmas un izaicinājumi.
  • Tēma - zaļais kurss transportam izmaksās 12 miljardus eiro.
  • Transports - slavenā inženiera Andra Dambja eksperimentālā prototipu darbnīca pārtop neliela izmēra rūpnīcā.
  • DB Konferences - vecos dīzeļauto nāksies nomainīt.
  • Portrets - Anrī Leimanis, Rail Baltica kopuzņēmuma AS RB Rail un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) padomes priekšsēdētāja vietnieks.
  • Tendences - kafija var kļūt par deficītu. Pandēmijas apstākļi izrādījušies bezmaz vai ideāli dažādu izejvielu cenu ballītei.
  • Brīvdienu ceļvedis - Liene Grenevica, SIA Draugiem un SIA Roadgames vadītāja.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #52

DB, 28.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms – nevar tirgot un nav pircēju, kam seko liels pieprasījums pēc auto no pircējiem, bet nav preces, ko tirgot, jaunu auto cenas turpina pieaugt, piegāžu termiņi izstiepjas 6–8 mēnešu garumā, mazlietoto auto cenas pieaugušas par 25–30%, turklāt šādi nepieredzētie procesi turpināsies arī 2022. gadā.

Tā Intervijā situāciju raksturo Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.decembra numurā lasi:

  • Statistika. Pieņemot, ka mūsu šobrīd ir 1,9 miljoni, un saskaitot sākumā minētos parādus, tie kopā veido 28,46 miljardus, iegūsim, ka vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju šajā valstī ir aizņemti aptuveni 15 tūkstoši eiro, no kuriem 7,5 tūkstošus ir sarūpējusi valsts, bet otru pusi iedzīvotāji un uzņēmumi ir aizņēmušies bankās.
  • Tēma - Kā uzņēmēji vērtē aizvadīto gadu un kādu paredz nākamo.
  • Izglītība biznesam - Uzņēmēji papildinās skolu direktoru zināšanas ar biznesa vadības niansēm.
  • Spēles noteikumi - Sāksies saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ēra.
  • Tehnoloģijas- Ieiet ārvalstu tirgū, izmantojot sociālo mediju platformas.
  • Infrastruktūra - Rīgas ostai ir iespēja attīstīt mūsdienu pasažieru un ro-ro kravu termināli.
  • Portrets- Moller Auto Baltija vadītāja Izīda Gerkena.
  • e-pārvalde- Tiesvedības sistēma sākusi dokumentu aprites sistēmas pāreju no papīra uz elektroniskajiem dokumentiem.
  • Brīvdienu ceļvedis- Artis Daugins, elektrokartingu uzņēmuma Blue Shock Race radītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB, 12.04.2022

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā? Intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu, zivju pārstrādes uzņēmuma Karavela / KAIJA līdzīpašnieku Andri Biti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12. aprīļa numurā lasi:

STATISTIKA. Ceļā uz pilnībā digitalizētiem norēķiniem

TĒMA. Vai kapitālieguldījumu kreditēšanā ņem pauzi?

AKTUĀLI. Bīstamā “gudrāks par tirgu” doma

TŪRISMS. Karš Ukrainā ietekmē tūristu vēlmi doties uz Latviju

Tendences

• Kad cenas sāks saēst pieprasījumu

• Recesiju sazīmē no procentu līkņu pētīšanas

• Paši saprognozē un sagaida recesiju

DB KONFERENCES. Rēķina visu no jauna, ņemot vērā aktuālo situāciju

PORTRETS. Miks Stūrītis, SIA Depozīta iepakojuma operators vadītājs

BRĪVDIENU CEĻVEDIS. Artis Rozentāls, DeskTime vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 02.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir zināmas dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tiesa, kuros tirgos šī gāze tiks realizēta, rādīs laiks, taču noteicošais faktors, visticamāk, būs cena.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.augusta numurā lasi:

Statistika

Pandēmija un likumdošana maina parādu piedziņas apjomus

Tēma

Naudas dārdzība - ekonomikas bremzes

Tagad likmes audzē, rīt jau var nākties tās cirpt

Aktuāli

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Nekustamie īpašumi

Pieaug pieprasījums pēc dzīvokļiem modernajā Rīgas centrā

Nodarbinātība

Darba nedēļas saīsināšana - trieciens konkurētspējai?

Īsākas darba nedēļas eksperimenti pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija iegūs vēl plašākas tiesības veikt uzrēķinus uz aprēķinu pamata – par darbaspēka nodokļiem varēs saņemt arī tad, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa, stundas tarifa likme vai nostrādāto stundu skaits būs mazāks par 80% no atbilstošās profesijas statistiskajiem rādītājiem un nodokļu maksātāja sniegtais paskaidrojums par noviržu cēloņiem VID skatījumā nebūs pamatots.

Tā šā gada 2. novembrī valdībā akceptēto grozījumu projektu likumā Par nodokļiem un nodevām, kas tagad nonācis parlamentā, ietekmi uz uzņēmējiem vērtē nodokļu konsultāciju SIA Innovator valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.novembra žurnālā lasi:

Statistika. Mežus un zemi tirgo par puscenu

Tēma. Latvijas valsts struktūras inflāciju pabaros ar jauniem tarifiem

Tarifu pieaugums apdraud konkurētspēju

Finanses. Pensiju depresija un dusmas par sasolīto stabilitāti

Ekonomika. Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 11.05.2021

Dalies ar šo rakstu

Ja komunikāciju nesaprot, komunikācija ir slikta. Vienmēr vainīgs sliktā komunikācijā ir runātājs, nevis klausītājs. Es domāju, ka valsts komunikācijā lielākā problēma ir elitārisms. Lai kā ar to nemēģina cīnīties, tomēr mēs redzam, ka koalīcijā esošie mēģina runāt pārlieku skaisti un eleganti, kamēr bieži vien populisti ir daudz saprotamāki.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 11. maija numurā:

  • Cilvēkresursi - nabadzība ir valsts ekonomiska problēma.
  • Intervija – Kristaps Silins, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.
  • Spēles noteikumi - koronavīruss ietekmējis arī ēnu ekonomiku.
  • Biznesa ideja - sporta un komforta apģērbu iespēju laiks.
  • Portrets - Kristīne Grapmane, STENDERS izpilddirektore.
  • Finanses - pelde astronomiskos peļņas pieauguma procentos.
  • Infrastruktūra - krātuves stratēģiskā loma reģionā pieaug. Ceļu būves nākotne ir ilgtermiņa domāšanā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Martins Gauss, airBaltic prezidents un izpilddirektors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 10.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.augusta numurā lasi:

  • Statistika - kā IKP atgriežas 2019. gada līmenī?
  • Tendences - Padebešiem esot pelēkākiem, par sevi atgādina zelts
  • Ražošana - Olainfarm sāk jaunu ēru
  • Aktuāli - Āris Ozoliņš: “Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā!”
  • Spēles noteikumi - Aiz muldēšanas slēpj nodokļu bezdibeni
  • Energoresursi - Jādomā par jaunām jaudām
  • Finanses - Pagātnē neatgriezīsimies. Intervija ar 4finance vadītāju Latvijā un Zviedrijā Gvido Endleru
  • Portrets - A/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis
  • Meža nozare - Zinātne – attīstības dzinējspēks Meklē tehnoloģiskos risinājumus
  • Brīvdienu ceļvedis Māris Simanovičs, AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB, 04.01.2022

Dalies ar šo rakstu

"Esam plānojuši, ka 2022. gadā abu uzņēmumu kopējais apgrozījums varētu sasniegt 70 miljonus eiro, kopumā nodarbinot ap 600 darbinieku. Pieņemu, ka šāds uzņēmums var sevi saukt par tirgus līderi nozarē Latvijas austrumu reģionā," intervijā saka būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4. janvāra numurā:

  • Statistika. Mājokļu kvalitāte Latvijā un citur Eiropā.
  • Intervija. Apvieno reģionālās ceļu būves tradīcijas jaunam izrāvienam. Intervija ar būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi.
  • Tēma. Jaunas normas, kas stājas spēkā 2022. gadā.
  • Energoresursi. Vai elektroenerģijas cenu ietekmē iekšējā deficīta pieaugums?
  • Zvejniecība. Zvejot ļauj, bet kuģi veci un zvejnieku trūkst.
  • Biznesa ideja. Rada veiksmīgu uzņēmumu pandēmijas laikā. Stāsts par zīmolu "lovin’".
  • Portrets. Linda Rirdance SIA "Clean R" grupas valdes locekle, Finanšu un administratīvā direktore.
  • Brīvdienu ceļvedis. Rita Alika Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru