Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs e-pastos nolēma apkopot ietekmīgāko otro amatpersonu topu, proti, tādu amatpersonu, kas nav ne institūciju vadītāji, dažkārt pat ne to vietnieki, tomēr apveltīti vai arī ilgstošā laikā ieguvuši tādu ietekmi, kas jau sāk ietekmēt ne tikai uzņēmējdarbības vidi, bet arī politisko balansu valstī.

Neskaitāmi izteikumi par birokrātijas pārlieko ietekmi Latvijā, arī deputātu klaji pārmetumi par funkcionāru komunikāciju liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā, un uzņēmēju teiktais Dienas Biznesam to vien apstiprina. Proti, valsti praktiski vada pavisam citi cilvēki, nekā mēs iedomājamies, ejot uz vēlēšanām, vai redzam televīzijā.

Par šāda topa izveides vadmotīvu kļuva deputāta Sanda Riekstiņa izteikumi sociālajā tīklā Twitter. Piemēram, deputāts šā gada 5. jūlijā Twitter raksta: “Viena daļa ierēdņu, kuri strādā vadošajos amatos, mūsu iepazīšanos sāk ar uzbrūkošu tekstu: “Es te jau vairāk nekā 20 gadus strādāju, un mums te viss ir kārtībā!” Kurš viņiem ir iestāstījis, ka tas palīdz?” Nedaudz vēlāk seko cits izteikums: “Ierēdņu armija 8 mēnešus nespēj nosūtīt vēstuli adresātam. Pieslēdzos un divu dienu laikā izdarīju, bet ar pārmetumu par politisko iejaukšanos. Nopietni? Atbildes vēstule ir politiskā iejaukšanās? Parlamentārā sekretāra amats būs smags, jau jūtu...”

Izdevniecības Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft izdotajā žurnālā "Miljonārs" līdz ar jaunāko Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstu atrodami vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Žurnālā arī publicēts Latvijas bagātāko uzņēmēju ģimeņu saraksts.

Tajā atrodamas daudzas sabiedrībā zināmu uzņēmēju ģimenes, piemēram, Lipmanu ģimene, kas ir miljonāru saraksta veterāni, ko galvenokārt nodrošina viņu nu jau tuvu simtprocentīgā akciju kontrolpakete farmācijas kompānijā Grindeks. Sarakstā ir arī Lūsiņu ģimene, kas šoreiz uzrādījusi absolūtu peļņas rekordu, aizņemot abas pirmās vietas lielāko pelnītāju sarakstā. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka viņi ir miljonāru saraksta veterāni. Neskatoties uz sarežģīto gadu Covid 19 dēļ, ģimene spējusi iegādāties tirdzniecības centru Rietumu centrs Liepājā.

Šīs nedēļas uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness skaidrojam to, ka vairāku amatpersonu izteikumi par nevajadzīgajiem uzņēmumiem, kuru sniegums biznesā ir neapmierinošs — strādā ar zaudējumiem, bez peļņas, bez neto apgrozījuma –, uzņēmēju vidū raisījis apmulsumu un neizpratni.

Skaidrojam, kas ir šie uzņēmumi, cik daudzi starp tiem ar vietējo, cik ar ārvalstu kapitālu un cik daudz tajos darbavietu.

Vēl 21.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

"Man liekas, ka šobrīd, ja tā var teikt, visa veida filozofisko, politisko, ekonomisko varu ir pārņēmušas interešu grupas un mēs esam pazaudējuši to kodolu – to kopējās mājas ideju, kam tas viss ir."

Tā uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.septembra numurā saka arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un vadītājs Uldis Pīlēns. Lielajā intervijā saruna par politiku, tās ietekmi uz tautsaimniecību, par aizraušanos ar vienas dienas problēmām tā vietā, lai domātu par valsts attīstību ilgtermiņā, par riskiem, kas saistīti ar populismu un amatieriem augstos amatos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.septembra numurā lasi:

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?

Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

"Kamēr mēs koncentrējamies uz to, kā palīdzēt tiem, kam šobrīd ir grūti, un mums tas ir jādara, es cenšos arī pievērst aizvien vairāk savu uzmanību un laiku tam, kā mēs izmantosim šo krīzi un Eiropas dotās iespējas, lai celtos savā attīstībā un varētu ražot preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību".

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Žurnāla centrālā tēma - cik konkurētspējīga ir Latvija Baltijas valstu reģionā. Faktus biznesa situācijas Baltijas valstīs salīdzināšanai palīdzējis sagatavot AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Īpašu uzmanību veltām uzņēmēju iebildumiem pret epidemiologu ieteikumu par visu ražotņu slēgšanu, izņemot būtiskākās, kuras noteiktu Ekonomikas un Zemkopības ministrija. Varbūt valdība šādā situācijā stāsies ikviena, kuram tā aizliegusi strādāt, vietā un maksās gan cilvēku, gan uzņēmumu parādsaistības?

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 9. marta numurā:

Šīs nedēļas uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness analizējam statistiku par uzņēmumu neto apgrozījumu un peļņu četru gadu intervālā. Bizness kopumā koronavīrusa pandēmiju 2020. gadā pārvarējis ar nelielu – 4,8% – neto apgrozījuma kritumu, bet tā būtiski izēdusi peļņu, jo tā sarukusi par 24,8%.

Vēl 14.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24. augusta numura centrālā tēma – birokrātija. Uzņēmumu kļūst mazāk, bet iestāžu – tērētāju – vairāk.

Koronavīrusa pandēmijas apstākļos 2021. gada pirmo septiņu mēnešu laikā ir sarucis uzņēmumu – nodokļu maksātāju skaits, taču pieaudzis Publisko personu un iestāžu reģistrā iekļauto iestāžu daudzums. DB meklē cēloņus, kāpēc šāda situācija radusies. Viedokli pauž Andris Lasmanis, bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs, Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LTRK valdes priekšsēdētājs, Elīna Egle, Latvijas Biznesa savienība padomes priekšsēdētāja, kā arī Tereza Luksa, SIA TL Candles īpašniece, valdes locekle.

Pēc labklājības ministra Gata Eglīša un Finanšu nozares asociācija parakstītā memoranda par nepieciešamību palielināt pensiju fondu ienesīgumu, samazināt pārvaldības komisijas un veicināt iedzīvotāju finanšu pratību, db.lv vērsās pie pensiju fondu pārvaldītāja Indexo, jo tieši šīs kompānijas ienākšana tirgū 2017. gadā sakrita ar strauju pensiju fondu pārvaldības komisijas maksu samazinājumu. Intervijā atbildes par visiem pensiju līmeņiem, par situāciju Latvijas tirgū un konkrēti Indexo plāniem sniedz uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

“Visi vienādi glābjami”, “Kā neapturēt ekonomiku”, “Pavērt iespēju atgūties”, “Tukšajām viesnīcām uzbrūk nodokļi”, “Kovidkrīze pasauli dzen triljonu parādos”, “Finanšu glābiņš krīzē” – šāda ir žurnāla "Dienas Bizness" vāku virsrakstu dinamika no pērnā pavasara līdz šai nedēļai.

Visam šim laika periodam ir viens atslēgas vārds – pandēmija. Uzņēmēju pieredze ir emociju gammā no – visslabi.lv līdz visslikti.lv.

Lasi žurnāla #DienasBizness 19. janvāra numurā:

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness, taču Latvijā privātajām skolām izdzīvot ir daudz grūtāk.

To intervijā DB norāda privātās profesionālās vidusskolas Victoria direktore Andžela Dubinska.

Viņa atklāj, ka uzņēmējdarbība izglītības jomā lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, kas Latvijā ne vienmēr ir spīdoša. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ privāto vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā šobrīd nesasniedz pat vienu simtu, bet privāto profesionālo vidusskolu skaits ik gadu samazinās.

Fragments no intervijas

Ņemot vērā to, ka esat privātā vidusskola, var droši teikt, ka izglītība ir jūsu bizness. Kā kopumā vērtējat izglītību no uzņēmējdarbības aspekta?

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness. Arī nostādnes no valsts puses nav spiedošas, bet tieši otrādi – šai jomai tiek dotas iespējas. Latvijā situācija ir nedaudz citāda – lai noturētos un ietu uz priekšu, privātajām skolām ir jāķeras pie salmiņiem. Jebkurā gadījumā es varu teikt, ka izglītība ir bizness, bet tas ir ļoti atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī.

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.jūlija numurā lasi:

Eiropa bez izņēmumiem visās valstīs ir ar negatīviem dzimstības rādītājiem, un iedzīvotāju skaita pieaugums tiek nodrošināts vienīgi uz ārējās migrācijas rēķina, parāda Eurostat pētījuma Key figures on Europe 2021 edition ceturtais laidiens.

“Šis ir pirmais izdevums, kas parāda datus par Covid-19 krīzes ietekmi 2020. gada laikā,” norāda Eurostat ģenerāldirektore. Aplūkojot dzimstības datus ES, jau 2019. gads iezīmē situāciju, kad faktiski visas ES dalībvalstis ir paslīdējušas zem pašatražošanās sliekšņa – 2,1 bērns uz vienu sievieti. Eiropas vidējais rādītājs ir 1,53 bērni uz vienu sievieti.

Augstākais dzimstības rādītājs 2020. gadā bijis Francijā – 1,86 bērni uz vienu sievieti. 2020. gada 1. janvārī Eiropā kopumā dzīvoja 447 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita trīs lielākās valstis ir Vācija – 83,2 miljoni, Francija – 67,3 miljoni un Itālija – 59,6 miljoni iedzīvotāju. Laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam vislielāko iedzīvotāju skaita samazinājumu procentos pret kopskaitu ir piedzīvojusi Lietuva –12,5%, otrs lielākais iedzīvotāju skaita zaudējums ir Latvijai –11,2%. Polijā ir faktisks nulles stāvoklis, bet tepat kaimiņzemē Igaunijā ir līdzīga situācija, tikai neliels zaudējums.

Dienas Bizness tagad ar atšķirīgu dizainu un vēl lielāku fokusējumu uz tām tēmām, kas var interesēt uzņēmējus.

Kā un kam šajā krīzē var palīdzēt Altum - par to lielajā intervijā izvaicājam Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.

Žurnāla centrālā tēma - pie kā noved liegumi tirdzniecībai klātienē. Apzinājām banku, tirgotāju, piegādātāju, ražotāju vērtējumus, tāpat arī noskaidrojām attieksmi citviet pasaulē pret šādiem ierobežojumiem.

Jauna rubrika - Portrets. Par plašākā sabiedrībā mazāk zināmo, taču profesionāļu vidē kā tieši krīzes laika un pārmaiņu vadītāju ļoti augsti vērtēto VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāju Māri Kleinbergu.

Vēl žurnāla "Dienas Bizness" 23. februāra numurā lasi:

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

"Mani hobiji vienmēr ir bijuši saistīti ar manu darbu – gatavošanu, ēšanu un jaunu restorānu veidošanu. Dizaina jautājumi un koncepcijas izstrāde mani vienmēr ir aizrāvusi. Pats pētu Pinterest idejas, meklēju detaļas, lieku to visu kopā. Tas man ļoti patīk," žurnālam Dienas Bizness atklāj uzņēmējs, "Pica Lulū" līdzīpašnieks Elmārs Tannis.

Arī šobrīd Augšlīgatnē viņš izveidojis jaunu kafejnīcu, kas nākotnē varētu pārtapt par īpaši foršu pasākumu vietu. "Pašlaik tā darbojas tikai brīvdienās, taču paredzams, ka vēlāk tā varētu strādāt arī darba dienās. Jāteic, ka jaunu restorānu veidošana man nekad primāri nav saistījusies ar naudas nopelnīšanu. Sākotnēji es parasti ieraugu vietu un vīziju par to, ko es varētu šeit izveidot. Tas mani vienmēr ir ļoti aizrāvis," atzīst E.Tannis.

Salīdzinoši nesen viņš kopā ar biznesa partneri izveidojis uzņēmumu Donkey, kas ražos īpašus dārza ratus. "Par šiem ratiem esmu runājis jau gadiem, tāpēc man ir prieks, ka beidzot šī ideja būs materializējusies. Ratu dizaina izstrāde bija ļoti interesanta, arī mēs paši iesaistījāmies šajā procesā. Ratu ražošana notiks tepat, Latvijā. Mums ir lielas cerības, ka bizness gūs panākumus gan Latvijā, gan pasaulē," neslēpj uzņēmējs.

Uzņēmuma vadītājs ir kuģa kapteinis – ja viņš stāv uz vietas, arī bizness stāv uz vietas, tāpēc nav jābaidās ieguldīt savā attīstībā.

To intervijā DB norāda SIA Progress You dibinātāja, personības izaugsmes un biznesa trenere Liene Uresina. Viņa uzskata, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā 80% gadījumu ir psiholoģija – cilvēkiem ir jāsaprot, ka biznesa vidē nekas nav noturīgs, jo pastāv ļoti daudz un dažādu risku.

Tieši domāšanas veids bija tas, kas L. Uresinai palīdzēja neapstāties brīdī, kad viņa zaudēja savu pakalpojumu galveno pārdošanas kanālu – biznesa kontu sociālajā tīklā Instagram.

Jūsu kontam Instagram bija gandrīz 25 tūkstoši sekotāju, kas Latvijas mērogā ir ievērojams skaits. Šobrīd konts ir bloķēts – vai līdz šim ir izdevies saprast, kāpēc šāda situācija izveidojusies?

Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu prasot nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Žurnālā Dienas Bizness jau 30.martā rakstījām par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm, kurās notika asas debates par atvērtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma proliferācijas finansēšanas likuma izmaiņu niansēm.

Veselu rindu ierosinājumu uz komisiju bija atnesis deputāts Gatis Eglītis, paredzot gan formālu pārsūdzības tiesību sakārtošanu, gan precizēt citas nianses likumā. Pašas likuma izmaiņas ir attīstības procesā un šobrīd tas top Saeimā.

Tobrīd debatēs I. Znotiņa, aizstāvot institūcijas viedokli, cita starpā izmantoja argumentu, ka deputāts iesniedzot likuma izmaiņu priekšlikumus pārstāv ABLV bank kreditoru vai pašas ABLV bank aizsardzību. Saeimas komisijas sēdes 16. martā un 23. martā bija publiskas un klausītājiem no I. Znotiņas izteikumiem var rasties iespaids, ka deputāts nevis cenšas risināt kopējas likumdošanas problēmas, bet gan vienas bankas intereses, kas nepārprotami ir lobisms un lai arī lobija regulējuma Latvijā nav, rosina pārdomas par deputāta godaprātu.

"Man šķiet, ka latviešiem reizēm ir grūti pieņemt to domu, ka labas klases restorāns var būt arī atvērts un brīvs," uzskata tūrisma kompānijas Balticvision Riga izpilddirektors un līdzīpašnieks Ēriks Lingebērziņš.

"Daudzus gadus strādājot tūrismā, esmu kļuvis diezgan izvēlīgs. Līdz pandēmijai viens no maniem mīļākajiem restorāniem bija Ķīpsalas Hercogs, mani piesaistīja ideja par to, ka vasaras sezonā restorāna durvis atveras un iekštelpas savā ziņā kļūst par ārtelpām. Ļoti patika arī Muusu terase Andrejostā, kas šobrīd diemžēl ir slēgta. Labprāt vēlreiz dotos arī uz zivju restorānu Spīķeris 53, kas atrodas Liepājas ostas teritorijā. Izvēloties kafejnīcas un restorānus, es meklēju tādas ēdienu pasniegšanas vietas, kurās valda brīva gaisotne. Man nepatīk balti galdauti un stīvs personāls. Tā bieži vien ir Rīgas problēma – ir ambīcija būt ļoti augstas klases restorānam, taču saturs ne vienmēr tiek tam līdzi. Man šķiet, ka latviešiem reizēm ir grūti pieņemt to domu, ka labas klases restorāns var būt arī atvērts un brīvs. Kā piemēru, kas, manuprāt, šobrīd ir vistuvāk šai augstajai klasei un brīvajai atmosfērai, varu minēt Rīgas Garāžu Berga bazārā," tā žurnala Dienas Biznesa rubrikā "Brīvdienu ceļvedis" atklāj E.Lingebērziņš.

No Rīgas var izcili vadīt lielāko daļu kampaņu lielākajā daļā pasaules. Tas, kas jāievēro, – jābalsta kampaņas un stratēģijas uz universālām cilvēciskām vajadzībām.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Laba reklāma nav lēta lieta. Daudzās jomās redzam, ka iepirkumos uzvar tie, kam zemākā cena. Reklāmas jomā ar to nenākas saskarties?

Varbūt valsts komunikācijas problēmas saistītas ar aplamiem iepirkumiem? Reklāmas budžets ļoti bieži jāattiecina pret auditorijas lielumu. Piemēram, cik maksā košļene? Relatīvi maz. Bet, ja tu gribi nopirkt košļeni katram Latvijas iedzīvotājam, tad vienas košļenes cena jāreizina ar 1,8 miljoniem. Līdzīgi ir ar komunikāciju – lai uzrunātu vienu cilvēku, tas nebūtu ļoti dārgi, taču, lai uzrunātu 100 tūkstošus cilvēku vai 500 tūkstošus, vai miljonu, tas uzreiz prasa investīcijas. Viens variants ir izdomāt ļoti sarežģītu mehāniku, kāpēc, neieguldot naudu medijos, visiem pēkšņi produkts būs interesants. McCANN jau simts gadus – kopš 1912. gada – ir teiciens Truth Well Told, kas ļoti precīzi raksturo, ko šī aģentūra dara, – labi izstāsta patiesību. Bet to ir ļoti grūti izdarīt. Tam ir vajadzīgs ļoti daudz ļoti pieredzējušu cilvēku, kas velta daudz laika, lai lietas izgudrotu. Speciālistu laiks, protams, maksā dārgi. Savukārt otra versija ir vēstīt kaut ko ļoti primitīvu, bet nopirkt visas iespējamās mediju vietas. Bet arī tas maksā dārgi. Tātad vienā spektra galā ir asprātīgi praktiski risinājumi, kas nav lēti, jo prasa talantīgu cilvēku darbu, bet otrā spektra galā ir nopirkt visas iespējamās reklāmas vietas. Beigās cipari sanāk salīdzināmi. Cilvēku aizsniegt bez naudas informācijas pārbagātībā īsti nevar. Un, jo vairāk cilvēku mēs gribam aizsniegt, jo dārgāk tas izmaksā.