Latvijas tūrisma objektu TOP 10 pēc TICu vērtējuma: 1. Aglonas bazilika /Preiļu raj. / Latgale 2. Ventspils ar atrakcijam /Ventspils /Kurzeme 3. Rundāles pils /Bauskas raj. / Zemgale 4. Turaidas muzejrezervāts /Rīgas raj. / Vidzeme 5. Pokaiņu mežs /Dobeles raj. / Zemgale 6. "Lido" atpūtas komplekss /Rīga 7. Līgatnes mācību un atpūtas parks /Cēsu raj. / Vidzeme 8. “Nemo” ūdens atrakciju parks /Jūrmala 9. Zviedru cepure /Tukuma raj. / Kurzeme 10. Latgales keramiķu darbnīcas / Latgale --------------------------------------------------- 11.Tērvetes dabas parks /Dobeles raj. / Zemgale 12. Vecrīga / Rīga 13.Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs /Rīga 14.Krustpils pils /Jēkabpils /Latgale Aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC, Cēsu TIC, Gulbenes TIC, Kokneses TIC, Limbažu TIC, Madonas TIC, Ogres TIC, Valkas TIC, Valmieras TIC, Salacgrīvas TIC, Kuldīgas TIC, Lejaskurzemes TIB, Talsu TIC, Tukuma TIC, Saldus TIC, Ventspils TIC, Bauskas TIC, Dobeles TIC, Jelgavas novada TIC, Balvu TIC, Daugavpils TIC, Jēkabpils TIC, Krāslavas TIC, Ludzas TIC, Rēzeknes TIC, Preiļu TIC, Jūrmalas pilsētas dome, Rīgas TKIC

Rīgas un Jūrmalas TOP 10 Latvijas TICu skatījumā: 1. Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (Rīga) 2. “Nemo“ ūdens atrakciju parks (Jūrmala) 3. “Lido“ atpūtas komplekss (Rīga) 4. Melngalvju nams (Rīga) 5. Zooloģiskais dārzs (Rīga) 6. Vecrīga (Rīga) 7. Jūrmalas pludmale (Jūrmala) 8. Pēterbaznīca ar skatu torni (Rīga) 9. Doma baznīca (Rīga) 10. Brīvības piemineklis (Rīga) ---------------------------------------------------------- 11. Ķemeru Nacionālais parks (Jūrmala) 12. Latvijas Nacionālais operas un baleta teātris (Rīga) Aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC, Cēsu TIC, Gulbenes TIC, Kokneses TIC, Limbažu TIC, Madonas TIC, Ogres TIC, Valkas TIC, Valmieras TIC, Salacgrīvas TIC, Kuldīgas TIC, Lejaskurzemes TIB, Talsu TIC, Tukuma TIC, Saldus TIC, Ventspils TIC, Bauskas TIC, Dobeles TIC, Jelgavas novada TIC, Balvu TIC, Daugavpils TIC, Jēkabpils TIC, Krāslavas TIC, Ludzas TIC, Rēzeknes TIC, Preiļu TIC, Jūrmalas pilsētas dome

Uzvarot iepirkumā, tiesības veikt Preiļu pils atjaunošanas pirmās kārtas 1. un 2.posma būvdarbus ir ieguvusi SIA Preiļu celtnieks, informēja Preiļu novada pašvaldībā. Būvdarbu līguma summa ir 492 853 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Preiļu novada domes Attīstības daļas projektu vadītāja Sanita Meļko pastāstīja, ka Preiļu pils renovācijas būvdarbus ieplānots sadalīt vairākos posmos. Pirmajā kārtā paredzēta pils fasādes un jumta renovācija, ieplānota arī pilij piegulošās teritorijas un piebraucamā ceļa labiekārtošana. Iespējams, ka varētu tikt izprojektētas arī pils pirmā stāva telpas, kam finansējums iezīmēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā ar specifisko atbalsta mērķi, kas paredz saglabāt un aizsargāt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus.

Preiļu novada pašvaldība projektā iesaistīsies kopā ar partneriem no Latgales - Daugavpils, Daugavpils novada, kā arī Krāslavas, Ludzas un Aglonas novadu pašvaldībām.

Preiļu novadā ir tūrisma attīstībai labvēlīga, dabiskā un kultūrvēsturiskā vide, tomēr ir nepieciešams mērķtiecīgs, koordinēts pašvaldības un vietējo uzņēmēju darbs, lai piedāvātu kvalitatīvu un kompleksu tūrisma servisu. Tādēļ Preiļu novada dome ir uzsākusi darbu pie "Preiļu novada tūrisma attīstības programmas" izstrādes. Šīs programmas mērķis ir izveidot Preiļu novadu par reģiona mēroga tūrisma objektu. Programmas uzdevums ir īstenot Preiļu novada attīstības programmā līdz 2015. gadam noteiktos Preiļu novada tūrisma nozares svarīgākos uzdevumus, izstrādāt Preiļu novadā veicamo pasākumu plānu, kura īstenošanas rezultātā potenciālie tūristi (tūristu grupas) vēlētos un varētu izmantot visus Preiļu novadā piedāvātos ar tūrismu saistītos pakalpojumus (kultūrvēsturiskā izglītošanās, ēdināšana, nakšņošana, izklaide). Programmai ir divi būtiski uzdevumi: • izstrādāt Preiļu novadā vienotu tūrisma maršrutu, • izstrādāt tūrisma infrastruktūras sakārtošanas apakšprogrammu. Ņemot vērā apakšprogrammas apjomu, to neizdosies realizēt īsā laika posmā, tāpēc ir nepieciešams to sadalīt vairākās komponentēs un, piesaistot līdzekļus no dažādiem finansētājiem, pakāpeniski īstenot. Taču ir pasākumi, kas attiecas uz visiem tūrisma objektiem un ir veicami gan šīs programmas kontekstā, gan arī autonomi: • regulāra informācijas apkopošana par esošajiem tūrisma produktiem un informācijas izplatīšana Latvijā un ārvalstīs, • norādes zīmju izgatavošana un uzstādīšana, • informācijas zīmju uzstādīšana pie objektiem, • informatīvo bukletu izgatavošana, • marketinga pasākumi, • sadarbība ar radniecīgām organizācijām Latvijā, • jaunu tūrisma objektu iespēju apzināšana un popularizēšana, • potenciālo sadarbības partneru meklēšana un iesaistīšana. Programmas īstenotāji ir Preiļu novada dome un sadarbības partneri: Preiļu rajona TIC, Preiļu Vēstures un Lietišķās mākslas muzejs, Jasmuižas muzejs, kā arī tiek aicināti sadarboties visi Preiļu novada uzņēmēji (zemes un tūrisma infrastruktūras objektu īpašnieki). Avots: Preiļi.lv

Nepieciešama reģionālā programma pierobežas specifisko problēmu risināšanai, apgalvo Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Šai programmai būtu jāatvēl 900 miljoni latu. Nepieciešama arī industriālo zonu izveidošana un attīstīšana nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, divu multimodālo centru izbūve pie Eiropas Savienības austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Liela loma Latgales reģiona sasniedzamības un ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanai būs Daugavpils lidostas attīstībai, kas prasīs 20,8 miljonus latu un nodrošinās 200 darbavietas.

Latgales reģiona sociālekonomiskā atšķirība salīdzinājumā ar pārējiem valsts reģioniem ir jāsamazina līdz 1,5 reizēm (pašlaik atšķirība ir 2,5 reizes).

Pretēji populārajam viedoklim, ka sabiedrība zaudējusi jebkādu uzticību politiķiem un valsts amatpersonām, nule kā veiktais pētījums liecina par pretējo. Sabiedrība tic politiķu drūmajām prognozēm.

Jautāti par to, kuriem no valstsvīru un politiķu apgalvojumiem viņi tic, vislielākais skaits – 71.4% aptaujāto atbildēja: viņi ticot apgalvojumam, ka krīze valstī kļūs vēl smagāka. Šādam apgalvojumam tic lielākā daļa augstākā un vidējā līmeņa vadītāju (72.1%), speciālisti, ierēdņi un fizisku darbu nestrādājošie (71.2%). 85.7% zemnieku tic šim apgalvojumam, vēl skarbāku nākotni sagaida arī 85.6% aptaujāto pensionāru, liecina P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības pasūtītā pētījuma dati.

Tāpat veseli 39.6% iedzīvotāju tic virknes politiķu apgalvojumam, ka šajā vasarā Latvijas valstij tiešām varētu izbeigties nauda.

Kuldīgas tūrisma informācijas centrs svin 10 gadu jubilēju. Šobrīd Kurzemē darbojas 15 tūrisma informācias centri (TIC), Latvijā ap 50 TIC, no kuriem jaunākie dibināti tikai šogad, bet vecākie, - Liepājas TIC, Kuldīgas TIC, Tukuma TIC. Kuldīgas TIC ir viens no pirmajiem trīs tūrisma informācijas centriem Latvijā un savu 10 pastāvēšanas gadu laikā ir veicis ievērojamus pasākumus gan Kuldīgas, gan Kurzemes tūrisma attīstībā. Tikai pērn, 2004. gadā vien TIC ir guvis vairākos apbalvojumus un nominācijas valsts mēroga konkursos: 2004. gada 20. decembrī, Kuldīgas TIC iegūst 1. vietu Latvijā, LR Ekonomikas Ministrijas rīkotājā konkursa «Labākais tūrisma uzņēmums 2004», laureāts nominācijā «Inovatīvs tūrisma produkts vai pakalpojums.» 2004 gadā 16. jūlijā Kuldīgas TIC saņem nominācija «Bērniem draudzīgs uzņēmums» LR Veselības Ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā konkursā, kas piešķirta vienīgajam tūrisma informācijas centram Latvijā. 2004. gadā 20. decembrī Kuldīgas TIC ar savu jaunradīto «Padomju šarma šovu» iegūst 2. vietu Latvijā, Tūrisma Attīstības valsts aģentūras rīkotajā konkursā «Par labāko kultūras tūrisma pakalpojumu ideju» 2004. gadā Eiropas Reģionālā tūrisma institūta veidotajā profesionālu tūrisma uzņēmumu reitinga tabulā iegūst otro vietu starp Latvijas tūrisma uzņēmumiem. Avots: Kuldīgas TIC

Latgales 2002. gada populārāko tūrisma objektu TOP 10 1. Aglonas bazilika, Preiļu raj. 2. Dabas parks ,,Daugavas Loki” Krāslavas, Daugavpils raj. 3. Rāznas ezers, Rēzeknes raj. 4. Krustpils pils, Jēkabpils 5. Latgales keramiķu darbnīcas 6. Mākoņkalns, Rēzeknes raj. 7. Dinaburgas pilsdrupas, cietoksnis, Daugavpils 8. Līvānu stikla fabrika ar muzeju, Līvāni 9. “Untumi” – zirgu izjādes, Rēzeknes raj. 10. “Jasmuiža” – Raiņa muzejs, Preiļu raj. ----------------------------------------------------- 11. Sauleskalns, Krāslavas raj. 12. Latgales Māra, Rēzeknes pilsēta 13. F.Trasūna "Kolnasāta", Rēzeknes raj. 14. Velnezers, Krāslavas raj. 15. Ludzas pilsdrupas, Ludzas raj. Dienas Biznesa un Eiropas reģionālā tūrisma institūta aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Balvu TIC Daugavpils TIC Jēkabpils TIC Krāslavas TIC Ludzas TIC Rēzeknes TIC Preiļu TIC

«Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties,» bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu – 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: «Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Novadā attīstās lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, gaļas pārstrāde, vieglā rūpniecība, kravu pārvadājumi, kokapstrāde, tūrisma nozare. Lielākā daļa projektu, kurus pēdējos gados realizējusi pašvaldība, saistīti ar vides jautājumu risināšanu. Piemēram, šogad Preiļos īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētie projekti – Preiļu slimnīcā veikta siltināšana un trīs pilsētas ielās uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. «Patiesībā jebkura saimnieciskā darbība – vai tā būtu skolas siltināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana – tieši skar vidi. Līdz ar šiem vides projektiem tiek aptvertas daudzas nozares – visa komunālā saimniecība, pašvaldības publisko ceļu infrastruktūra. Esam uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši CO2 izmešus,» norāda Z. Erts.

Otrdien, 30. aprīlī, uzņēmums Seces koks Preiļos atklās jaunu šķeldas koģenerācijas staciju, kuras izveide Preiļu iedzīvotājiem samazinās siltuma tarifus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Preiļu koģenerācijas stacijas izveidē kopumā ieguldīti 4,52 miljoni latu, no kuriem 3,16 miljoni ir bankas Citadele piešķirtais finansējums, bet atlikusī summa ir uzņēmuma pašu kapitāls. Papildus ir piesaistīts «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta» līdzfinansējums, kas pēc tā saņemšanas samazinās kredīta atlikumu.

«Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilas siltuma piegādes Preiļu pilsētas iedzīvotājiem. Elektrības ražošana ir tikai rīks, ar ko palētināt siltuma cenu. Pensionāri, kas ir visjūtīgākā sabiedrības daļa, par elektrību maksā vidēji desmit latus mēnesī, toties par siltumu ziemas mēnešos ir jāmaksā 60-100 latus mēnesī. Uzreiz var redzēt, kā siltumu tarifu samazināšana var atvieglot ģimenes budžetu,» stāsta SIA Seces koks vadītājs un viens no īpašniekiem Ēriks Fricsons. «Šķeldas koģenerācijas stacijai iegādājāmies pašas modernākās iekārtas no Austrijas un Itālijas. Galvenā atšķirība no analogiem ir šo iekārtu spēja strādāt ar vissliktākās kvalitātes šķeldu. Tādas tehnoloģijas koģenerācijas stacijas pārsvarā tiek izvietotas lielās pilsētās, aizstājot vecās katlu mājas.»

Viens no lielākajiem siera ražotājiem a/s Preiļu siers pagājušajā nedēļā devis komercķīlu Hansabankai par kopējo summu 17.3 miljoni Ls, liecina Komercķīlu reģistra informācija.

Preiļu siera valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts Db atteicās sniegt jelkādus komentārus par doto komercķīlu.

Kā iepriekš ziņoja mediji, Preiļu siers decembra sākumā bija spiests samazināt strādājošo skaitu par 23 cilvēkiem, kā arī kavē maksājumus piena piegādātājiem par vairākiem mēnešiem. Iemesls – noliktavās izveidojušies lieli siera uzkrājumi, kurus grūti realizēt. J. Šņepsts skaidrojis, ka sakrituši vairāki apstākļi – finanšu krīze ar ekonomisko krīzi, patēriņa kritums un nodokļu paaugstināšana.

Latvijas piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Arvīds Ušča gan izteica cerību, ka problēmas ar siera realizāciju būs īslaicīgas un ka Preiļu siers šā gada pirmajā pusē varētu rast izeju.

Vidzemes tūrisma objektu TOP 10 2002. gadā: 1. Līgatnes mācību un atpūtas parks Cēsu raj. 2. Šaursliežu bānītis Gulbene-Alūksne Gulbenes un Alūksnes raj. 3. Skaņā kalna parks Valmieras raj. 4. Vidzemes akmeņainā jūrmala Limbažu raj. 5. Cēsu vecpilsēta Cēsu raj. 6. Turaidas muzejrezervāts Rīgas raj. 7. Araišu ezerpils Cēsu raj. 8. Cesvaines pils Madonas raj 9. Senlatviešu (Uldevena) pils Ogres raj. 10. Gaiziņkalns un apkārtne Madonas raj. ----------------------------------------------------------- 11. Brīvdabas muzejs "Otes dzirnavas" Alūksnes raj. 12. Sietiņiezis Valmieras raj. 13. Valmiera (Sv. Sīmaņa baznīca, aptieka) Valmieras raj. 14. Kokneses pilsdrupas Aizkraukles raj. 15. Bīriņu pils Limbažu raj. Db-online rīkotajā aptaujā piedalījās sekojoši tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC Aizkraukles TIC Cēsu TIC Gulbenes TIC Limbažu TIC Madonas TIC Ogres TIC Valkas TIC Valmieras TIC

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales tīkla” (ST) sistēmas spēja šo visu enerģiju uzņemt tīklā. Rezultātā gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, un to atzīst gan ST, gan Ekonomikas ministrija, trešdien vēstīja TV3 Ziņas.

Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis. Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstošiem eiro mēnesī.

“Mūsu ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet projekts iestrēdzis. Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai, taču “Sadales tīklam” šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā,” raidījumam skaidro Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.

A/s Preiļu siera konsolidācijā iesaistītie uzņēmumi pērno gadu noslēdza ar 765,1 tūkst. Ls kopējo peļņu, kas ir par 36,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, informē Lursoft.

A/s Preiļu siers pērn nopelnīja 507,4 tūkst. Ls, SIA Zolva - 17,1 tūkst. Ls, a/s Latgales piens - 92 tūkst. Ls, Krāslavas piens - 125,6 tūkst. Ls, SIA Vietējā - 3,5 tūkst. Ls un SIA Sēļi - 29,2 tūkst. Ls.

Peļņas augšupeja 36% apmērā galvenokārt saistīta ar mātes uzņēmuma a/s Preiļu siers un meitas uzņēmuma a/s Krāslavas piens veiksmīgu finansiālo darbību aizvadītajā gadā, norādījusi uzņēmuma vadība.

Koncerna neto apgrozījums 2011. gadā veidoja 27,93 milj. Ls, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu - pērn a/s Preiļu siers un ar to saistītie uzņēmumi ir piedzīvojuši apgrozījuma kāpumu 14,4% apmērā.

Preiļos līdz nākamā gada pavasarim ir apturēta viesnīcas Preiļi darbība.

Samazinoties tūrisma plūsmai, arī viesnīcām ievērojami ir samazinājies klientu skaits, kas līdz ar to ietekmē to rentabilitāti. Izņēmums nav arī SIA Preiļu saimnieks viesnīca Preiļi, kurā ir iespējams izmitināt 33 viesus.

Viesnīcas Preiļi faktisko ieņēmumu un izdevumu analīze par 2009. gada 9 mēnešiem ir negatīva ( - 6048, 94 Ls). Viesnīcas uzturēšana radīja zaudējumus un, lai rastu risinājumu viesnīcas darbības nodrošināšanai, SIA Preiļu saimnieks vērsās pie Preiļu novada domes. Preiļu novada domes deputāti atteica piešķirt finansējumu viesnīcas Preiļi turpmākās darbības nodrošināšanai un nolēma šī jautājuma risināšanu novirzīt SIA Preiļu saimnieks valdei.

Danske Bank piešķīrusi finansējumu siera ražotājam un eksportētājam AS Preiļu siers 9,2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Daļu aizņēmuma uzņēmums novirzījis esošo kredītsaistību refinansēšanai, bet aptuveni trešdaļu ieguldīs ražotās produkcijas klāsta paplašināšanā.

Aptuveni 60% saražotās produkcijas uzņēmums eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm. Turpinot attīstīties, AS Preiļu siers 2013.gadu ir noslēdzis ar apgrozījumu 48,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27% lielāks nekā 2012.gadā, un peļņu 1,95 miljonu eiro apmērā.

AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norāda, ka bankas finansējums ļaus uzņēmumam turpināt paplašināt produktu sortimentu un paaugstināt efektivitāti. «Šajā jomā esam paveikuši jau daudz. Nesen kompānijas meitas uzņēmums SIA Sēļi realizēja projektu, uzbūvējot lielfermu 500 slaucamajām govīm, tādejādi blakus pamatražošanai ir sperts plats solis piena kā izejvielas ražošanā,» uzsver J. Šņepsts.

Rīt Preiļu novada domē notiks seminārs par «Preiļu pils un parka mārketinga un investīciju plāna» izstrādi, kas notiks projekta «Preiļu pils un parka rekonstrukcija Darījumu centra izveidei» ietvaros. Pagājuša gada nogalē Preiļu novada dome noslēdza granta līgumu «Preiļu pils un parka rekonstrukcija Darījumu centra izveidei» Phare 2002 «Atbalsts projekta sagatavošanai» ietvaros. Piešķirtais finansējums ir 84 987, 54 eiro, bet Preiļu novada domes līdzfinansējums — 60 457, 46 eiro. Galvenās aktivitātes ietver Preiļu pils un parka kompleksa mārketinga un investīciju plāna izstrādi, rekonstrukcijas tehniskās dokumentācijas izstrādi, iepirkumu konkursa dokumentācijas izstrādi un projekta pieteikuma sagatavošanu ERAF.

Preiļu novada Aizkalnes ciematā uzsākta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu otrās kārtas rekonstrukcijaa, kas paredz līdz 2005. gada jūnijam izveidot jaunu artēzisko urbumu, veikt ūdensvada un kanalizācijas trašu izbūvi, rekonstruēt notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un kanalizācijas sūkņu staciju. Konkursā par tiesībām veikt darbus ir uzvarējusi firma SIA «Preiļu santehniķis». Pagājušā gada nogalē Preiļu novada dome parakstīja trīspusējo līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un LR Vides ministriju par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma piešķiršanu Aizkalnes ciemata ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu rekonstrukcijai. Kopējās izmaksas Aizkalnes ciemata ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu otrās kārtas rekonstrukcijai ir 35 424 lati. Arī šī projekta ieviešanai, līdzīgi kā Līču ciemata ūdenssaimniecības projektam, Preiļu novada dome ir parakstījusi aizdevuma līgumu ar Vides investīciju fondu līdzfinansējuma nodrošināšanai. Pēc rekonstrukcijas darbu veikšanas un atskaites iesniegšanas Finanšu ministrijā jūlijā Preiļu novada dome saņems atpakaļ ieguldīto finansējumu 26 268 Ls apmērā. Līdz ar to, pamatojoties uz ERAF un Latvijas Valsts atbalstu, projekta izmaksas Preiļu novada domei sastādīs 9 156 Ls. Preiļu novada dome ir starp pirmajām astoņām pašvaldībām valstī, kas līdz 2006. gadam saņems finansējumu no ERAF ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai.

Preiļu uzņēmumu sarakstā akciju sabiedrība Preiļu siers apgrozījuma ziņā citiem ir tālu priekšā, tomēr tas nenozīmē, ka pilsētā pārējā uzņēmējdarbība būtu tikai piparbodīšu līmenī. Tiesa, par dažu uzņēmēju aktivitātēm citi nav pārāk apmierināti, vēsta laikraksts Diena.

A/s Preiļu siers pēdējā akcionāru sapulcē tika konstatēts, ka pērnais gads bijis trešais labākais uzņēmuma vēsturē. Pienu pārstrādei iepērk gan Latvijā, gan Igaunijā, tomēr uzņēmums plāno nodrošināties nākotnē, uzbūvējot kompleksu ar 400 govīm, laikrakstam stāstījis uzņēmuma vadītājs Jāzeps Šņepsts.

Tāpat kā citviet Latvijā, arī Preiļu uzņēmēji atzunuši, ka profesionālās izglītības sistēma ir praktiski sagrauta un vairs nenodrošina kadrus, tie jāgatavo pašiem uz vietas. Ja J. Šņepsts par darbaroku trūkumu nesūdzas, tad Preiļos pazīstamā šūšanas uzņēmuma SIA Firma Jata vadītājs Vilhelms Veleckis Dienai atzinis, ka četras ražotnes Preiļos, Rēzeknē, Līvānos un Maltā lielā mērā izveidotas tāpēc, ka tikai Preiļos vien apmēram 150 šuvēju savākt nevar. Praktiski visa Firma Jata produkcija, galvenokārt darba specapģērbs, tiek ražota pēc ārvalstu firmu pasūtījuma.

Piena pārstrādes koncerns Preiļu siers pagājušajā gadā grupas uzņēmumu attīstībā ir ieguldījis gandrīz četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja piena pārstrādes AS Preiļu siera valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Viņš pastāstīja, ka koncerns pagājušajā gadā īstenojis vairākus investīciju projektus, lielākos ieguldījumus veicot tieši meitas uzņēmumos. Kompānijas meitas uzņēmumā A/s Latgales piens pagājušajā gadā ierīkots jauns, moderns biezpiena cehs. Arī citās meitas kompānijās iegādātas jaunas tehnoloģiskās iekārtas. A/s Preiļu siers pērn rekonstruēti ūdensapgādes ārējie tīkli.

Grupa kopumā ir investējusi gandrīz četrus miljonus eiro, sacīja Šņepsts.

Viņš teica, ka arī šogad koncerns neapstāsies un plāno investēt attīstībā. Būvējam jaunu piena bloku un jaunu korpusu vienā no savām fermām, sacīja Šņepsts, piebilstot, ka tādējādi iecerēts palielināt piena kā izejvielas ražošanu, lai to mazāk nāktos iepirkt no citiem.

Veiktas izmaiņas a/s Preiļu siers padomē, to pametot līdzšinējiem padomes locekļiem Pēterim Kočkeram un Silvijai Bračkai, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Preiļu siera padomē darbojas Anita Ciša, Ināra Čingule, Vitālijs Kudiņš, Ernests Milevskis, Vitālijs Pastars, Juris Puduls, Sabīne Šņepste, Jānis Vaikulis, kā arī a/s Preiļu siers padomes priekšsēdētāja Lolita Valdone, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par izmaiņām uzņēmuma padomē veikts 8. maijā.

DB jau rakstīja, ka pērno gadu Preiļu siers pabeidzis ar 25,86 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 19,2% vairāk nekā pirms gada. Lursoft informācija liecina, ka uzņēmumam pērn pieaugušas pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas – no 20,6 miljoniem Ls 2010. gadā līdz 24,6 miljoniem Ls 2011. gadā. Preiļu siera tīrā peļņa pērn sasniegusi 507 tūkstošus Ls pretstatā 434,9 tūkstošiem Ls gadu iepriekš. Nodarbināto skaits uzņēmumā samazinājies no 286 2010. gadā līdz 281 2011. gadā jeb par 1,7 %.

Akciju sabiedrība «Preiļu siers» šogad plāno saražot 3 500 — 4 000 t siera, bet eksportēt vairāk nekā 90 % siera produkcijas. Pērn uzņēmums saražoja 3 600 t siera, bet eksportēja 3 400 t jeb 93 % saražotā. Kopējais pagājušā gada apgrozījums sasniedza 7, 7 miljonus latu, kas ir gandrīz par diviem miljoniem latu vairāk nekā 2002. gadā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts uzskata, ka perspektīvā uzņēmumā gadā ražos ap 5 000 t siera (jaudas ļauj ražot ap 7 000 t siera gadā). «Uzņēmums jau ilgus gadus strādā ar rietumu valstīm. Arī nākotne tiek saistīta ar ES tirgu, jo pēc 1. maija kvotu vairāk nebūs un līdz ar to iespējams eksportēt vairāk. Patreizējais eksporta īpatsvars liecina gan par uzņēmuma konkurētspēju, gan arī par tā iespējām,» saka J. Šņepsts. A/s «Preiļu siers» pamatdarbības veids ir siera ražošana, bet katru gadu tiek eksportēti vairāk nekā 90 % no saražotā siera, pamatā uz Eiropas valstīm (pērn nelielos apjomos arī uz Krieviju). «Preiļu siers» ir lielākais siera eksportētājs Latvijā. Šobrīd uzņēmums eksportam ražo «Čederas sieru», bet vietējam tirgum nelielos apjomos «Tautas sieru», «Baltijas sieru», «Ekstra» un «Preili», kā arī glazētos sieriņus un pilnpiena produkciju. Tomēr nākotnē (iespējams, pat šogad) ir paredzēta vēl šaurāka specializācija — «Preiļu siers» ražos tikai sieru un glazētos sieriņus, bet pārējo produkciju meitas uzņēmumi Krāslavā un Daugavpilī. A/s «Preiļu siers» katru gadu ražošanas sakārtošanā un modernizēšanā iegulda apmēram 500 000 Ls. Pērn ir uzstādīts moderns ar dabasgāzi apkurināms augstspiediena tvaika katls ar jaudu 10 megavati, kura kopējas izmaksas sastādīja apmēram 230 00 Ls. Līdzekļi ir ieguldīti arī autotransporta parka atjaunošanā, tirdzniecības kameras uzbūvēšanā un biezpiena sieriņu ražošanas sakārtošanā. Šogad uzņēmums plāno ieguldīt vairāk nekā 560 000 Ls jaunas un modernas piena pieņemšanas un uzglabāšanas telpu, kā arī laboratorijas būvniecībai (piesaistot arī SAPARD līdzekļus). Tas ļaus palielināt piena pieņemšanas apjomus līdz 300 t dienā (divas līnijas ar jaudu pa 35 t stundā), kā arī veikt nepieciešamās piena analīzes uz vietas uzņēmumā. Pagājušajā gadā a/s «Preiļu siers» iepirka 44 000 t piena, pamatā no Latgales reģiona piena ražotājiem. Taču šogad, sakarā ar plānoto siera ražošanas apjomu palielināšanu, plānots iepirkt ap 50 000 t piena. «Tā kā pirmajā pusgadā siera eksporta cenas būs nemainīgas un notiek arī sarunas par ilgtermiņa līgumu slēgšanu, tad vasaras periodā, pretēji citiem gadiem, mēģināsim pienu iepirkt arī citos Latvijas reģionos. Piens mums būs nepieciešams siera ražošanas apjomu kāpināšanai. Domājam, ka spēsim maksāt lielāku cenu nekā vidējā valstī. Šī gada sākumā piena piegādātājiem maksājām 118 Ls par tonnu piena, bet viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir saglabāt piena iepirkuma cenu nemainīgu un stabilu visu gadu. Turklāt, nav pieļaujams, ka Latvijā ražoto pienu pārdot Igaunijas piena pārstrādātājiem, no kā zaudē gan vietējie piena ražotāji un pārstrādātāji, gan arī valsts kopumā,» uzsver «Preiļu siera» valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Zviedru telekomunikāciju koncerns Telia pieteicis skarbus taupības soļus savā maģistrālo tīklu uzņēmumā Telia International Carrier (TIC). Jaunais koncerna izpilddirektors Anders Igels (Anders Igel) paziņojis, ka pārtraukšot darba attiecības ar 400 no 800 TIC darbiniekiem, pārsvarā ārpus Zviedrijas. Tikšot arī norakstīti 6 miljardi kronu no TIC pamatlīdzekļiem un rezervēti 3.5 miljardi kronu t.s. pārstrukturēšanās izmaksām A. Igels teica, ka taupības mēri nepieciešami lai atgrieztu TIC pelnītspēju šodienas skarbos un nestabilos starptautiskās telekomunikāciju jaudas tirgus apstākļos. Turpmāk kompānija koncentrēšot visas pūles uz Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu. TIC Latvijas meitas uzņēmuma Telia Latvia izpilddirektors Pers Oke Šjēblums (Per Ake Sjöblum) Db sacīja, ka taupības mēri Telia uzņēmumus Latvija būtiski neskaršot. «Telia Latvia, kas piedāvā interneta pakalpojumus uzņēmējiem un privātpersonām, vairs nebūs saistita ar TIC un to pakļaus kādai citai Telia koncerna nodaļai,» viņš teica. Savukārt otrā TIC meitas uzņēmumā SIA Datatel, kas pārdod starptautisko datu un balss pārraidi vairumā operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem, «nav ko samazināt, jo mēs esam tikai divi,» P. Šjēblums pasmējās. Telia Latvia strādā 34 personas un viņu darbvietas taupības mēri neskaršot.

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.