Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Lai nefinanšu (ilgtspējas) ziņošana būtu noderīga un sasniegtu iecerētos mērķus, ir nepieciešami precīzi un prasībām atbilstoši dati, savukārt uzņēmumiem ir jāveido labi strukturēta ilgtspējas pārvaldība, secinājuši Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “ESG, bez E. Sociālo un pārvaldības jautājumu vērtēšana uzņēmumā” dalībnieki.

“Ieviešot jaunos nefinanšu ziņošanas standartus, mums ir jāstrādā pragmatiski un samērīgi. Uzņēmumiem ir jāapkopo informācija, kas ir svarīga biznesa lēmumu pieņemšanai. Būtiskākā prasība ir pārredzamība un atklātība,” vebinārā atzina Eiropas Komisijas grupas vadītājs ilgtspējas ziņošanā Tomass Dods (Thomas Dodd).

Eksperts atgādināja, ka primāri ar ilgtspēju saistītās informācijas izvērtēšana ir nepieciešama finanšu tirgiem, lai investori varētu novirzīt līdzekļus biznesam, kas meklē zaļajam kursam atbilstošus risinājumus un projektus. Tāpat tā palīdz labāk pārvaldīt nefinanšu, piemēram, klimata riskus un nodrošina lielāku biznesa caurspīdību.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Grāmatvedības programma Jumis dodas pie patērētājiem jaunā veidolā – kā Jumis elementi, informē uzņēmums.

Šobrīd pieejami jau trīs noderīgi moduļi, kas kopā veido risinājumu pilnvērtīgai uzņēmuma vadībai.

Pirmais elements Jumis Finance ir pilnīgi jauns mūsdienīgs risinājums uzņēmuma vajadzībām. Šajā mākoņrisinājumā ērti var izrakstīt un apstrādāt rēķinus, automātiski importēt darījumus no piesaistītā bankas konta, automatizēti uzskaitīt un grāmatot pamatlīdzekļus, mazvērtīgo inventāru, kā arī nākamo periodu ieņēmumus un izdevumus. Jumis Finance arī iestrādāts teksta atpazīšanas rīks, kas ļauj digitalizēt ienākošos dokumentus. Šajā modulī PVN atskaiti var sagatavot un iesniegt VID ar dažiem klikšķiem.

Otrais elements Jumis People ir ērts rīks darbinieku uzskaitei, algu un to nodokļu aprēķinam. Tas sniedz iespēju importēt informāciju par darbiniekiem no VID EDS sistēmas, tostarp datus par elektronisko algas nodokļu grāmatiņu, atvieglojumiem, slimības lapām. Sistēma automātiski izrēķina darba algu un nomaksājamos nodokļus par katru darbinieku, uzskaita uzkrātās atvaļinājuma dienas, kā arī piedāvā ērtu darbalaika uzskaites risinājumu ar individualizētiem grafikiem.

Birokrātijas mazināšana, ko gan Eiropas Komisija, gan Latvijas valdība šogad izvirzījusi par vienu no prioritātēm, ir aktuāla tēma uzņēmējiem, jo patiess progress šajā jomā nav gūts. Lai arī par birokrātiskā sloga atvieglošanu runāts jau gadiem ilgi, gandrīz divas trešdaļas aptaujāto uzņēmēju sliecas domāt, ka pēdējos trīs gados situācija nav uzlabojusies vai pat ir pasliktinājusies.

Biznesa un grāmatvedības vadības sistēmas izstrādātāju Jumis Pro veiktajā Latvijas uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka birokrātiskā sloga samazināšanos pēdējos trīs gados izjutusi vien trešdaļa uzņēmumu. 5,5 % uzskata, ka situācija ir ievērojami uzlabojusies un 31,7 % pamanījuši nelielus uzlabojumus. Lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu pārstāvju gan ir citās domās. 42,1 % saka, ka sadarbībā ar kontrolējošām institūcijām nekas nav mainījies, un joprojām nākas veikt procedūras, bez kurām varētu iztikt, vai kuras varētu automatizēt. Vēl 20,7 % izjutuši birokrātiskā sloga palielināšanos, jo viņiem nācies gatavot vairāk atskaišu, skaidrojumu vai iesniegt papildu dokumentus nekā iepriekš.

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

Eiropas Savienībā (ES) šogad notiek nozīmīgs pavērsiens elektronisko rēķinu aprites ieviešanā, lielai dalībvalstu grupai pārejot no brīvprātīgas e-rēķinu lietošanas uz obligātu. Ja līdz šim e-rēķini lielākoties izmantoti valsts pārvaldē vai komersantu sadarbībā ar valsts budžeta iestādēm, tad no šā gada aizvien vairāk valstīs stājas spēkā prasība privātuzņēmumiem savstarpēji piestādīt mašīnlasāmus rēķinus.

Saskaņā ar «PVN digitālajā laikmetā» (VAT in the Digital Age jeb ViDA) iniciatīvu, digitāla risinājuma ieviešana nepieciešama, lai izskaustu krāpšanos ar PVN, efektīvāk administrētu nodokļus un pielāgotu PVN sistēmu digitālajai ekonomikai.

E-rēķinu ieviešanas pionieriem ES Itālijai šogad pilnvērtīgi pievienojas vairākas valstis. Horvātijā kopš 1. janvāra rēķini elektroniski jāsagatavo visiem komersantiem, kuri reģistrējušies kā PVN maksātāji. Polijā no 1. februāra e-rēķini obligāti kļuva lielajām kompānijām, un aprīlī tām pievienojās visas pārējās. Francijā sākot ar 1. septembri visiem PVN maksātājiem ir jāspēj saņemt e-rēķinus, savukārt lieliem un vidējiem uzņēmumiem tie ir gan jāizsniedz, gan jāspēj sagatavot e-pārskatus. Grieķijā, kur jau bija spēkā e-rēķinu aprite gan ar valsts budžeta iestādēm, gan komersantu savstarpējos norēķinos, no februāra ir noteiktas papildu prasības rēķinu izrakstīšanai, pamatojoties uz ieņēmumu sliekšņiem.

Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Vasara tradicionāli bijusi iecienītākais atvaļinājumu laiks, un saglabā pievilcību strādājošo skatījumā pat neraugoties uz vēsiem un lietainiem periodiem, kā arī visnotaļ plašām iespējām doties sasildīties dienvidzemēs citos gadalaikos.

Bet kurā mēnesī Latvijas uzņēmumu un iestāžu darbinieki nepavisam nevēlas atpūsties? Tas ir februāris. Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmā Jumis lietotāju ievadītie dati liecina, ka 2025. gadā vismazāk atvaļinājumu tika pieteikts tieši gada otrajā mēnesī, turklāt brīvdienas februārī arī bijušas visīsākās – vidēji 3,8 dienas.

Līdzīga tendence saglabājas arī šogad. Lai gan aukstais, sniegotais laiks 2026. gada februārī pamudināja strādājošos noformēt ievērojami vairāk atvaļinājumus nekā gadu iepriekš un pagarināt tos līdz vidēji 5 kalendārajām dienām, iespējams, ziemas prieku izbaudīšanai vai siltāka klimata meklējumiem dienvidos, «sveču mēnesī» cilvēki atpūtušies vismazāk no visiem pirmā trimestra mēnešiem.

Salīdzinoši siltā ziema ļāvusi strādājošajiem Latvijā izvairīties no ilgas slimošanas. 2025. gada pirmajos trīs mēnešos uzņēmumos un iestādēs iesniegto darba nespējas lapu kopējais dienu skaits bijis par aptuveni 40% mazāks nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī un pat divkārt mazāks nekā 2023. gada sākumā, liecina biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis datu bāzes informācija.

Slimošanas līkne Latvijā gadu no gada, ar retiem izņēmumiem, izskatās ļoti līdzīga. Izteikts paaugstinājums janvārī, stabila lejupslīde līdz pavasara beigām, izteikta ieplaka vasarā un atkal stabila augšupeja no septembra. Taču 2025. gads uz iepriekšējo fona ir acīmredzami atšķirīgs. Tas iesākās salīdzinoši veselīgi, pie tam ap gadumijas svētkiem Jumis grāmatvedības sistēmas mākoņkrātuves datu bāzēs tika reģistrēts pastiprināts kritums izsniegto slimības lapu skaita ziņā. To daļēji var izskaidrot ar daudzām brīvdienām. Apslimušie, iespējams, nepieteica saslimšanu, jo uz darbu tāpat nebija jādodas.

Saslimšanas gadījumu skaits nedaudz palielinājās februārī, taču martā strauji samazinājās. Nevienā šī gada periodā izsniegto slimības lapu skaits pat nepietuvojās iepriekšējo divu gadu rādītājiem, gandrīz nemainīgi saglabājot 30-40% starpību. Interesanti, ka šā gada līkne gandrīz identiski kopē iepriekšējā gada tendences, vienīgi zemākā trajektorijā, savukārt 2023. gads iesākās ar ļoti lielu slimības lapu skaitu, kam sekoja straujš kritums janvāra nogalē un pēc tam ierasti mērenā lejupslīde līdz pat rudenim.

Trīs gados, kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) modeļi tika padarīti pieejami plašākai sabiedrībai, tie paguvuši ieņemt nozīmīgu vietu uzņēmumu ikdienas darbā. Pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2025" noskaidrots, ka līdz šim visplašāk bija izmantoti teksta ģeneratori, taču biznesa lietotāju vēlmes ir krietni ambiciozākas. Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.

Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultāti rāda, ka vislielākā interese ir par MI iesaistīšanu cilvēkresursu nodaļas darbā. 46,2% no visiem respondentiem vēlētos uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šī vēlme ir vēl spēcīgāka, 49% aptaujāto apsver šādu domu. Ņemot vērā, ka plānošanas darbs lielā mērā ir matemātisks, MI rīki ar to tiktu galā pat ļoti labi, vienmērīgi sadalot darba slodzi un ieplānojot pietiekami ilgus atpūtas periodus.

Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja vien biznesa vidē valdītu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus labprāt izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem. Arī šajā jautājumā vadītāju interese par MI ir spēcīgāka nekā strādājošo. Pirmo grupā virtuālos dokumentu gatavotājus savā komandā labprāt redzētu 48% respondentu, bet strādājošo vidū šādu iniciatīvu atbalsta 37,1%.

Atlikušajos šā gada trīs mēnešos Latvijas uzņēmumiem, kuri piegādā preces un pakalpojumus budžeta iestādēm, nāksies krietni piestrādāt, lai sagatavotos elektronisko rēķinu apritei. Šobrīd strukturētu, mašīnlasāmu e-rēķinu risinājumus izmanto vien aptuveni trešdaļa no visiem komersantiem, liecina pētījuma dati.

Lai uzņēmumiem atvieglotu iesaistīšanos e-rēķinu apritē, resursu vadības un grāmatvedības programmu Jumis un Horizon izstrādātāji Visma organizē bezmaksas videosemināru ar Finanšu ministrijas pārstāvja dalību. Pasākums norisināsies 18. oktobrī no pulksten 9:30 līdz 11:30 un tajā var piedalīties ikviens interesents, iepriekš reģistrējoties vietnē www.visma.lv/e-rekini/.

Septembra nogalē Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, būs jāspēj nosūtīt un saņemt mašīnlasāmus, automātiski apstrādājamus e-rēķinus.

Digitālo prasmju pilnveidošana ekonomiski aktīvo cilvēku vidū nezaudē aktualitāti, pat neraugoties uz to, ka XXI gadsimtā uzņēmumi un paši strādājoši jau ieguldījuši pamatīgas pūles datorpratības uzlabošanā.

Īpaši vilinošas ir modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas – 61% Latvijas uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāju aizvadītajā gadā apguvuši mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu darba pienākumu veikšanā. Darbinieku vidū MI iepazīšana bijusi pieejama 36% respondentu.

Ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2024. gada kārtā noskaidrots, ka vairums uzņēmumu apņēmīgi nodrošina digitālo prasmju uzlabošanas apmācības kā vadītājiem, tā darbiniekiem. Turklāt apmācību tematika ir daudzveidīga, aptverot kā progresīvākās tehnoloģijas, tā joprojām noderīgas pamata datorprasmes.

Darbinieki aizvadītajā gadā visbiežāk apguvuši darbu ar dokumentu vadības un lietvedības sistēmām. Šādi kursi bijuši pieejami 38% no aptaujātajiem uzņēmumiem. 36% mācījušies par mākslīgā intelekta risinājumiem un 31% - dokumentu koplietošanas sistēmas. Relatīvi augsta interese bijusi par datu drošības un datu aizsardzības jautājumiem. Šādas apmācības organizētas 29% uzņēmumu. Interesanti, ka ceturtajā daļā uzņēmumu joprojām ir nepieciešamība apgūt biroja programmu lietošanu, kas tiek pasniegta jau vispārizglītojošajās skolās.

Latvijā par iecienītāko atvaļinājumu laiku tradicionāli tiek uzskatīti gada siltākie mēneši jūlijs un augusts, tomēr vasara nav vienīgais iekārotākais atpūtas periods.

Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmā Jumis reģistrētie dati rāda, ka patiesībā atvaļinājumu līknē ir divi izteikti pīķi – viens vasarā, otrs gadumijas svētkos.

Ekonomiski aktīvo cilvēku kolektīvajā apziņā vasara un atvaļinājums kļuvuši par nesaraujami saistītiem jēdzieniem. Tam pamatā ir dažādi faktori. Klimatisko apstākļu dēļ Latvijas teritorijā siltie mēneši ir maz, tādēļ daudzi tos vēlas izmantot bezrūpīgai atpūtai un izklaidei brīvā dabā. Vasarā ir garš skolēnu brīvlaiks, un tā ir iespēja ģimenēm vairāk laika pavadīt kopā. Turklāt atvaļinājumu tradīcijas ietekmē dažās nozarēs vasarā aktivitāte samazinās, kas sniedz iespēju palaist brīvdienās lielāku darbinieku skaitu.

Interese par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un iespējām Latvijas uzņēmējdarbības vidē turpina augt - 2026. gadā visaktuālākā tēma būs saistīta tieši ar produktivitātes paaugstināšanu, izmantojot vismodernākos tehnoloģiskos risinājumus.

Šāds secinājums izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2025" rezultātiem. Aptaujā noskaidrots, ka MI spēju apgūšana būs galvenā aktualitāte 49,7 % uzņēmumu, apsteidzot ilgtspēju un citas tēmas.

Interese par MI Latvijas korporatīvajā vidē ir patiešām augsta. "Vadītāja digitālais portrets 2025» rezultāti rāda, ka vismaz trešā daļa no respondentiem regulāri izmanto MI teksta ģeneratorus un attēlu veidošanas rīkus, turklāt to ambīcijas ir krietni vērienīgākas. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vēlas uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu, un katrs ceturtais labprāt MI padarītu par lietveža palīgu dokumentu sagatavošanā. Uzņēmējus intriģē viena no šā gada "karstākajām" aktualitātēm – daudzslāņu MI aģenti, kam var piešķirt dažādas prasmes un likt strādāt darba grupās kopā ar cilvēkiem, kur tie patstāvīgi veic savus darba pienākumus. Pastiprinātā interese atspoguļojas pētījuma rezultātos, kas rāda, ka 49,7 % aptaujāto tieši mākslīgā intelekta integrēšana darba vidē būs vissvarīgākā tēma.31,7 % aptaujāto par nozīmīgāko prioritāti jaunajā gadā uzskata ilgtspējas jautājumu risināšanu, un 30 % pieliks pūles pārdošanas procesu automatizācijā. Nedaudz vairāk nekā piektdaļai respondentu jeb 22,1 % svarīgākais uzdevums ir ieviest e-rēķinu aprites sistēmu.

Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus.

Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.

MI risinājumi biznesa vidē jau divus gadus ir «karsta» aktualitāte. Taču, ja pirmsākumos vairākuma uzņēmumu vadītāji aprobežojās ar ziņkāri par jaunajiem rīkiem, tad aizvadītais gads iezīmēja pāreju uz reālu rīcību. Šobrīd jau 43% respondentu izmanto teksta un 23% - vizuālo materiālu ģeneratorus. 18% iepazinuši virtuālos asistentus un tikpat arī rutīnas uzdevumu automatizācijas risinājumus. Tomēr uzņēmēji negrasās aprobežoties ar šāda veida palīdzību. Viņu ambīcijas ir daudz vērienīgākas.

Iecienītais atvaļinājumu laiks – vasara – neapšaubāmi ir patīkams darbiniekiem, kuriem izdevies tikt kārotajās brīvdienās, bet darbavietā palikušajiem tas mēdz būt diezgan grūts periods, jo jāpilda kolēģu pienākumi.

Darba slodzi gan ir iespējams samazināt, prasmīgi liekot lietā mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Lai darba dienas neievilktos un strādājošajiem būtu iespēja vairāk izbaudīt vasarīgi silto laiku, biznesa vadības un grāmatvedības sistēmā Jumis vadītājs Viesturs Slaidiņš iesaka izmantot 5 digitālos palīgus.

Intercom Fin

Klientu apkalpošanas risinājumu kompānijas Intercom izstrādātais MI aģents Fin ir augsta līmeņa čatbots, ko ikviens uzņēmums var apmācīt un izmantot savām vajadzībām.

Apgādājot to ar informāciju par uzņēmumu, tā produkciju vai pakalpojumiem un citiem noderīgiem datiem, Fin spēj labā latviešu valodā rakstiski atbildēt uz ļoti sarežģītiem jautājumiem. Ievietots uzņēmuma mājas lapā, aģents krietni atslogo klientu servisa darbu. To var izmantot arī iekšējā komunikācijā, piemēram, lai aizstājējiem izskaidrotu, kādi uzdevumi jāveic atvaļinājumā aizgājušo darbinieku vietā.

No visām likumdošanas izmaiņām, kas stājas spēkā 2026. gadā, uzņēmumus visvairāk skars e-rēķinu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmaiņas Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) autentifikācijas metodes izmaiņas, kā arī minimālās algas pieaugums.

Tādi rezultāti izriet no biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas. Grozījumi likumos paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra visiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, rēķini strukturētā formātā jeb e-rēķini ir obligāti jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Tas nozīmē, ka VID rīcībā nonāk ne vien informācija par rēķinu, bet arī viss tā saturs. Šīs izmaiņas skars 59,3% no aptaujātajiem 518 uzņēmumiem, liekot mainīt ierasto praksi un pielāgoties jaunajai kārtībai.

47,5% respondentu izjutīs EDS autentifikācijas sistēmas izmaiņas. Līdz šim izmantotās paroles vairs netiek akceptētas, un EDS var pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem - Smart-ID, elektronisko identifikācijas karti (eID), drošu elektronisko parakstu (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācijas metodēm.

Lai arī elektronisko rēķinu aprite no 2025. gada 1. janvāra būs saistoša vismaz ceturtajai daļai Latvijas uzņēmumu, šobrīd, divus mēnešus pirms regulējuma stāšanās spēkā, nosūtīt un apstrādāt e-rēķinus spēj vien nepilni 5% no visiem aptaujātajiem komersantiem un iestādēm.

Šādu satraucošu ainu uzrāda biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāja Jumis Pro veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti.

No aptaujas datiem izriet, ka e-rēķini būs aktuāli mazliet vairāk nekā ceturtajai daļai respondentu. 26,2% ir komersanti, kuru klientu vidū ir budžeta iestādes, un vēl pāris procenti paši ir budžeta iestādes. Uz šiem komersantiem un iestādēm tieši attiecas grozījumi Grāmatvedības likumā, kas paredz e-rēķinu aprites ieviešanu no nākamā gada.

Diemžēl gatavi jaunajām prasībām ir pavisam nedaudzi uzņēmumi. Divus mēnešus pirms gadumijas e-rēķinus aktīvi lieto vien 3% no visiem respondentiem. Vēl pusotrs procents ir ieviesuši nepieciešamo risinājumu, taču ikdienā e-rēķinus vēl nesūta. 28,2% aptaujāto, kuru vidū ir liela daļa ar budžeta iestādēm strādājošo, šobrīd steigā veic izpēti un gatavojas ieviest nepieciešamo risinājumu, kamēr 3,4% ir izstrādājuši ieviešanas vadlīnijas, bet pašu e-rēķinu aprites risinājumu vēl nav izvēlējušies. Savukārt 63,8% nav pat sākuši ar ieviešanu nepieciešamos darbus.

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

Augsto kiberdrošības risku apstākļos uzņēmumiem pastiprināti jādomā par datu drošību. Viens no risinājumiem ir svarīgākajās datorsistēmās ieviest divfaktoru autentifikāciju (2FA), kas ievērojami apgrūtina noziedznieku centienus iekļūt izvēlētajā resursā.

Latvijas biznesa vidē šo drošības risinājumu gan pārzina vien puse uzņēmumu un izmanto vēl mazāk – aptuveni trešdaļa no visiem biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumiem.

Divfaktoru autentifikācija būtībā nozīmē, ka lietotāja identificēšana notiek ar divām atšķirīgām metodēm. Ļoti iecienīts veids ir paralēli lietotājvārdam un parolei sistēmā ievadīt arī drošības kodu, kas īsziņā nosūtīts uz lietotāja tālruņa numuru. Līdz ar to piekļuves iespējas ir vien tai personai, kuras rīcībā ir attiecīgā sakaru iekārta.

Taču ir arī citas metodes. Viena no senākajām ir speciālas iekārtas, kas ģenerē piekļuves kodus. Savulaik šādus kodu kalkulatorus izmantoja bankas. Jaunāki risinājumi ir pašpiegādes paziņojumi, kas prasa apstiprināšanu veikt viedtālrunī, balss autentifikācija, kas ar balss komandu liek veikt kādu darbību ierīcē, un citi risinājumi.

Pusgadsimtu ilgajā pastāvēšanas vēsturē elektroniskais pasts ir stabili kļuvis ne vien par galveno saziņas, bet arī dokumentu aprites veidu korporatīvajā vidē. 94% Latvijas uzņēmumu tieši pa e-pastu nosūta un saņem visdažādākos ar uzņēmējdarbību saistītos dokumentus – līgumus, rēķinus, iesniegumus, oficiālus paziņojumus.

Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju veiktajā uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka aizvien lielāku lomu dokumentu apritē ieņem oficiālā E-adrese.

Pēc sākotnējās skepses par šāda resursa lietderību nu jau 35,7% uzņēmumu dokumentus saņem un sūta caur e-adresi portālā Latvija.lv.

Kā zināms, kopš 2023. gada 1. janvāra visām juridiskajām personām obligāti jābūt izveidotai oficiālai elektroniskai adresei, kas ir primārs un oficiāls saziņas veids ar valsts un pašvaldības iestādēm.23,7% respondentu dokumentu apritē integrējuši arī populārās saziņas lietotnes kā Whatsapp, Messenger un citas. Tās tiek izmantotas gan rēķinu sūtīšanai sadarbības partneriem un klientiem, gan iekšējais saziņai uzņēmumā.

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.