Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā 35 dienas, bet nav skaidrs, vai tā stāsies spēkā, vai arī tās ieviešana vēlreiz tiks atlikta, tāpat arī tas, kādas prasības būs jāspēj izpildīt mežsaimniekiem un liellopu audzētājiem.

Pašlaik spēkā ir norma, kura paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra liellopu gaļai, kakao, kafijai, palmu eļļai, gumijai, sojai, koksnei un produktiem, kas no tiem iegūti, būs nepieciešams apliecinājums, ka to ieguve nav saistīta ar atmežošanu un meža degradāciju. Tiesa, ir šaubas par Atmežošanas regulas prasību izpildi, jo ES līmenī neesot veikti visi atbilstošie mājasdarbi, turklāt vairākas valstis, tostarp Latvija, vēlas, lai tās tiktu klasificētas kā tādas, kurām nav nekādu risku mežu izciršanai, tāpat ir piedāvājums vienkāršot šīs regulas prasības mazajiem saimniekiem.

To, kāds būs risinājums, rādīs laiks, taču pēc vairāku nozaru aptaujāto uzņēmēju domām ES līmenī ir radīts haoss, kas veido neprognozējamu situāciju tiem, kuri strādā attiecīgajās sfērās.Jāatgādina, ka jau 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās ES Atmežošanas regula, kuras mērķis ir mazināt riskus, ka produkti, kas saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, tiek realizēti ES tirgū vai eksportēti no tā, tādējādi mazinot ES ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024. gada 30. decembra regula jāsāk ievērot lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī tiem, uz kuriem attiecas ES Kokmateriālu regula, bet no 2025. gada 30. jūnija – mazajiem un mikro uzņēmumiem. Tas nozīmēja, ka no 2025. gada 1. jūlija pilnīgi visiem uzņēmumiem būs jāspēj izpildīt regulas prasības attiecībā uz dažādiem produktiem, kas iegūti no koksnes, palmu eļļas, sojas, liellopu gaļas, kakao, kafijas, kaučuka (piemēram, riepas, mēbeles, šokolāde, kartons, papīrs).

Ceturtdien, 18. decembrī, ES Padome, reaģējot uz Latvijas un citu ES dalībvalstu nepārtrauktiem aicinājumiem atlikt Atmežošanas regulas piemērošanu un vienkāršot tās prasības, nolēma atlikt tās piemērošanu vēl par vienu gadu, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Tādējādi Atmežošanas regulu ES nesāks piemērot šī gada 30. decembrī.

Biedē Atmežošanas regulas migla

Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā...

ZM skaidro, ka regulas piemērošana tiks sākta lielajiem uzņēmumiem no 2026. gada 30. decembra, bet mazajiem un mikrouzņēmumiem - no 2027. gada 30. jūnija.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) skaidro, ka līdzšinējie Atmežošanas regulas nosacījumi bija nesamērīgi attiecībā uz ES lauksaimniekiem, koksnes ražotājiem un pārtikas ražotājiem, un to ieviešana samazinātu Latvijas un ES ražotāju konkurētspēju, palielinot ražošanas izmaksas un administratīvo slogu.

Tāpat viņš uzsver, ka Atmežošanas regulas mērķi Latvijā jau tiek sasniegti ar esošo nacionālo likumdošanu un atmežošanas risks Latvijā ir ļoti zems.

Grozījumi paredz, ka visiem ES uzņēmumiem, kas ražo, importē, pārstrādā, tirgo un eksportē regulas tvērumā esošus produktus (koksni, liellopus un liellopu gaļu, soju, kafiju, kakao, palmu eļļu, kaučuku), tiek nodrošināts papildu laiks sagatavoties regulas nosacījumu izpildei, informē ZM.

Ministrijā norāda, ka nepieciešams vienkāršot regulas prasības, lai neuzliktu iesaistītajiem uzņēmumiem papildu administratīvo slogu ES valstīs, kur atmežošanas prasības tiek ievērotas ar nacionālo likumdošanu.

Tāpat ES informācijas sistēma nav pietiekami gatava darboties ar paredzamo lielo datu apjomu, kas traucētu regulas ieviešanu un līdz ar to arī uzņēmumu ikdienas saimniecisko darbību, skaidro ministrijā.

ZM atzīmē, ka regulas piemērošana tiek atlikta jau otro reizi - 2024. gada nogalē tā tika atlikta līdz šī gada beigām.

Ministrijā skaidro, ka papildus regulas piemērošanas atlikšanai Atmežošanas regulas grozījumi paredz, ka apliecinājums par produkta neatmežojošo statusu ES informācijas sistēmā būs jāiesniedz tikai tam uzņēmumam, kurš pirmo reizi produktu laiž ES tirgū, bet visi uzņēmumi tālākajā produkta apstrādes, pārstrādes un realizācijas ķēdē no šīs prasības būs atbrīvoti, saglabājot izsekojamības un informācijas uzglabāšanas pienākumus.

Tāpat, ieviešot jaunu uzņēmumu kategoriju "mikro un mazais primārais tirgus dalībnieks zema riska valstī", paredzēts, ka šādiem ražotājiem pašiem nebūs ar paziņojumu ES informācijas sistēmā jāapliecina sava produkta atbilstība Atmežošanas regulas prasībām - to viņu vietā veiks valsts iestādes, informē ministrijā.

Grozījumi arī paredz, ka līdz 2026. gada 30. aprīlim Eiropas Komisijai jāizvērtē nepieciešamība tālāk vienkāršot Atmežošanas regulas prasības.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas ES "Oficiālajā Vēstnesī".

Neskatoties uz Eiropas Komisijas plānotajām izmaiņām ilgtspējas ziņojumu regulējumā un prasību vienkāršošanā, lielākā daļa lielo un vidējo uzņēmumu Baltijā jau ir ieviesuši vai sākuši ieviest vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) prasības, liecina OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati.Skaidra ilgtspējas pieeja uzņēmumos veicina investoru uzticību un pieeju kapitālam.

Latvijas uzņēmēji regulējuma izmaiņas negaida, rīkojas jau tagad

Eiropas Komisija 2025. gada pavasarī nāca klajā ar ESG regulējuma vienkāršošanas jeb Omnibus paketi, paredzot ilgtspējas ziņošanas termiņu atlikšanu un administratīvā sloga mazināšanu, vienlaikus saglabājot ESG mērķu sasaisti ar Eiropas Zaļā kursa īstenošanu. Šobrīd tiek pārskatīti ilgtspējas ziņošanas standarti, samazināts prasīto datu apjoms un pilnveidota ES ilgtspējas finanšu sistēma, lai efektīvāk novirzītu kapitāla plūsmas ilgtspējīgai izaugsmei. Papildus tam, šī gada februārī tika apstiprināts, ka obligātā ilgtspējas ziņošana tiks attiecināta uz ievērojami mazāku skaitu lielo uzņēmumu.

Jau septiņus gadus notiek cīņa par Valērija Maligina mantojumu – zāļu ražotni “Olainfarm”. Tās laikā iesaistītie advokāti bijuši apbrīnojami radoši un savās interesēs izmantojuši arī tieslietu sistēmu un valsts iestādes. Tagad pirmo reizi viņi panākuši tiesneša nomaiņu pārāk mazas tiesas zāles dēļ, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tiesas sēdē viens apsūdzētā advokāts palika bez galda un uzskatīja, kā tas aizskar viņa tiesības, otrs par to pieteica noraidījumu, bet vēl divi vērsās pie tiesas priekšsēdētājas, kas lēma atcelt tiesnesi un lietu nodot citam.

Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajai cīņai par kontroli zāļu ražotnē Olainfarm 2021.gada aprīlī šķietami tuvojās beigas. Viens no pretendentiem – farmācijas grupa “Repharm” – bija pārliecinājis mantinieces pārdot savas akcijas tam.

Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, nomainīja vadību “Olainfarm” mātesuzņēmumā “Olmafarm”, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam, trijos naktī, parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram “Black Duck Invest”. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvji Vojtehs Kačens un Tibors Bokors.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Ja šī sezona būtu vāja, nākamgad "Žagarkalns" neeksistētu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina slēpošanas trases "Žagarkalns" īpašnieks Juris Žagars.

Vaicāts, vai periods kopš jaunā gada dod iespēju "dzīvot un skatīties uz nākamo sezonu", viņš atzina, ka dod. "Ja godīgi, mēs bijām uz bankrota sliekšņa," teica Žagars, piebilstot, ja galvenais kreditors "SEB banka" un arī "Latvenergo" nebūtu izturējušies cilvēcīgi, tad šī sezona diez vai tiktu sākta.

"Ja šī sezona būtu vāja, tad nākamgad "Žagarkalns" vairs neeksistētu. Nav iespējams izturēt tādus sitienus," viņš teica, piebilstot, ka neatceras tādu gadu, kad kopš Ziemassvētkiem nav bijis neviens atkusnis.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Žagarkalns" pārvaldītājs SIA "Atpūtas bāze "Cīruļkalns"" 2024. gadā strādāja ar 384 738 eiro apgrozījumu un 39 608 zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 2001. gadā, un tā pamatkapitāls ir 20 600 eiro, bet vienīgais īpašnieks - Žagars.

Foto: freepik.com/Freepik

Veļas mašīna ir viena no svarīgākajām ierīcēm teju ikvienā mājsaimniecībā, kas ikdienā ietaupa laiku un pūles, nodrošinot tīru un svaigu apģērbu. Tomēr, kā jebkura sadzīves tehnika, arī tā nav mūžīga, un ar laiku sāk parādīties pazīmes, kas liecina par ierīces nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. Kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks apsvērt jaunas veļas mašīnas iegādi – to raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kādi tehniski bojājumi liecina, ka veļas mašīnu vairs nav vērts labot?

Skaļi un neraksturīgi trokšņi, regulāras ūdens noplūdes un elektronikas kļūmes ir galvenie tehniskie bojājumi, kas visbiežāk norāda, ka veļas mašīnas remonts vairs nav lietderīgs. Šie signāli parasti liecina par kritisku detaļu, piemēram, gultņu, motora vai vadības moduļa, nolietojumu, kuru nomaiņa var būt nesamērīgi dārga.

Plašākai auditorijai prezentēti pirmie divi uzņēmumi “BlockBen” un “Nexdesk”, kuri saņēmuši Latvijas bankas izsniegtās MiCA licences darbībai ES kriptoaktīvu tirgū.

Pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, kā arī citi nozares pārstāvji.

“Pirmās MiCA licences Latvijā ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Darījumi ar kriptoaktīviem regulētā tirgū paver plašas iespējas finanšu pasaulē arī ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja izmantot mūsdienīgas norēķinu iespējas starp uzņēmumiem un attīstīt finanšu tehnoloģijas. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas kā arī būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam,” atklājot preses brīfingu uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Uzņēmumu skaits, kuri pandēmijas laikā sāka izmantot dažādus interneta tirdzniecības rīkus, pēc tirdzniecības ierobežojumu klātienē noslēguma palicis nemainīgs vai pat samazinājies, liecina CSP apkopotie dati par 2023. gadu.

Dažādu interneta vietņu un lietotņu izmantošana kļuva populāra vēl pirms pandēmijas sākuma 2022. gadā. Uzņēmumu procentuālais īpatsvars no kopskaita, kas izmanto interneta tirdzniecību, 2019. gadā pret 2018. gadu auga pat straujāk nekā 2021. gadā, attiecinot pret 2020. gadu, tomēr 2023.gadā vērojama pat neliela lejupslīde.

Interneta pārdošana pēc veida

Pirmā datu analīze sniedz ieskatu visu uzņēmumu kopumā, kas uzsāk interneta tirdzniecības izmantošanu. Šeit nav analīzes par pārdoto preču apjomu, bet par uzņēmumu skaitu, kas vispār izmanto kādu no interneta rīkiem pārdošanai. Proti, indikators ir attiecināms uz kopējo uzņēmējdarbības vides aktivitāti un digitalizācijas pakāpi. Piemēram, kādu no rīkiem 2018. gadā izmantoja 13,8% no visiem uzņēmumiem. 2022. gadā tika sasniegts maksimums – 19,7%, bet 2023. gadā rīkus pārdošanai internetā izmantoja tikai 19,5% uzņēmumu. Visplašāk no interneta rīkiem izmantotas interneta mājaslapas un mobilās lietotnes. Proti, 2022. gadā, kad 19,7% izmantoja vismaz kādu vienu no interneta pārdošanas rīkiem, 17,6% izmantoja mājaslapas vai lietotnes. Turklāt tieši šajā parametrā arī 2023. gadā ir vērojama izaugsme (17,7%). Uzņēmumu tīmekļa vietnes kā pārdošanas rīks 2022. gadā veidoja 15,9%, bet gadu vēlāk – 15,7% no visu uzņēmumu kopskaita. Acīmredzami šis pārdošanas rīks zaudē popularitāti kā mazāk efektīvs. Savukārt pārdošana e-komercijas vietnēs turpina augt – 2023. gadā 6,8%, salīdzinot ar 5,1% 2022. gadā. E-komercijas vietņu veiksmes stāsts pēc būtības sākas tikai no 2022. gada, un, acīmredzami, dažādu interneta veikalu izmantošana turpinās augt arī nākotnē.

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Ilgtspējas jautājumi pēdējos gados ir kļuvuši par neatņemamu daļu daudzu uzņēmumu dienaskārtībā, un tā ir pozitīva tendence. Tomēr jāņem vērā, ka ilgtspējīgs uzņēmums nedzīvo uz vientuļas salas. Tāpēc visā pasaulē aktualizējas jautājums, kur koncentrējas lielākā uz vidi atstātā ietekme, un atbilde ir viena – vērtības ķēdē, kur liela loma ir piegādātāju ķēdei.

Lai arī sākotnēji šķiet, ka piegādes ķēdes ir ārpus uzņēmuma tiešās kontroles, patiesībā tā ir svarīga ilgtspējas dimensija, kuras ievērošanai ir jābūt biznesa dienaskārtībā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Ir jāņem vērā, ka ilgtspēja ir kā savienojošs trauks, un šis skatījums ietekmē gan regulējumu, gan konkurētspēju. Eiropas virziens ir skaidrs – ilgtspējas iniciatīvām ir jākļūst ne vien deklarētām, bet arī pierādāmām un izsekojamām. Jau šobrīd šo virzienu nostiprina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kas nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ik gadu savas ilgtspējas apņemšanās jāatklāj, balstoties pierādāmos datos pēc Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS).

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

87 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem būtu jākļūst efektīvākiem, vairāk jāstrādā eksporta tirgos un jāpelna vairāk, lai nodrošinātu lielākus ieņēmumus valsts budžetā un mazinātu nepieciešamību paaugstināt nodokļus, noskaidrots iedzīvotāju aptaujā, kas īstenota Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BICG) iniciatīvas “Celt valsti, nevis nodokļus” ietvaros.

Tāpat 62% iedzīvotāju atbalsta valsts uzņēmumu kotēšanu biržā. Tikai 12 % uzskata, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi Latvijā tiek pārvaldīti efektīvi un strādā labi, savukārt 47 % norāda, ka daļa uzņēmumu strādā labi, bet daļa - neefektīvi. Iedzīvotāji uzskata, ka gadījumā, ja valsts budžetā trūkst līdzekļu aizsardzībai, veselībai vai izglītībai, būtu jāsamazina neefektīvi izdevumi, kā arī jāpalielina valsts uzņēmumu efektivitāte, pārvaldība un peļņa. Iedzīvotāju aptauja īstenota BICG iniciatīvas “Celt valsti, nevis nodokļus” ietvaros. Iniciatīvas mērķis ir uzlabot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību, lai ilgtermiņā mazinātu slogu valsts budžetam un palielinātu līdzekļus sabiedrībai būtiski svarīgām jomām - drošībai, veselības aprūpei, un izglītībai.

Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību. Nasdaq Baltijas biržu sarakstos arvien biežāk tiek iekļautas obligācijas, ko var atpazīt ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī pēc zaļas lapiņas vai vairoga simbola.

Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.

Nodokļu politika nav tikai un vienīgi valsts maka piepildīšana ar līdzekļiem, lai valsts spētu finansēt sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu, bet arī tautsaimniecības izaugsmes vai tieši pretēji - bremzēšanas un arī sociālās nevienlīdzības izlīdzināšanas instruments.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris, nodokļu eksperts Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka pašlaik Latvija un arīdzan Eiropas Savienība var gūt vērtīgu pieredzi nodokļu reformu jomā no ASV, kur sešu mēnešu laikā, kopš prezidenta amatā atgriezies Donalds Tramps, ir veiktas nozīmīgas pārmaiņas, kuras sakar gan turīgākos sabiedrības slāņus, gan vidēju un pat zemu ienākumu saņēmējus, kā arī vairākas nozares.

Ko tad Latvijai vērtēt un vēl jo vairāk - mācīties no ASV nodokļu politikas izmaiņām?

Protams, ir liela starpība starp Eiropas Savienības dalībvalsti Latviju un ASV, un tas atspoguļojas ne tikai visdažādākajos nosacījumos un uzstādījumos, vēl jo vairāk, ja ļoti daudzus tautsaimniecību ietekmējošus regulējumus izstrādā Eiropas struktūras un mūsu zeme lielākoties ir tikai to ieviesēja. Diemžēl bieži vien Latvija, pildot pārcentīga izpildītāja lomu, kad kādi nosacījumi vai prasības tiek ieviesti nevis ar 100% garantiju, bet pat ar 110% nodrošinājumu, lai sak’, ka tik kas nenotiek, kamēr citas ES dalībvalstis regulu un direktīvu prasību ieviešanai nereti pieiet, salīdzinoši daudz vairāk domājot par to kaitīgās ietekmes mazināšanu uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Ekonomikas ministrijas (EM) uzņemtais kurss birokrātijas mazināšanai būvniecībā ir sniedzis rezultātus - būvniecības ierosinātāji arvien vairāk būvniecības ieceru īstenošanai izmanto atvieglotās prasības.

Ja 2022.gadā Latvijā tika reģistrēti 6.1 tūkst. paziņojumi par būvniecību, tad 2024.gadā to skaits pieauga līdz 8.5 tūkst. Savukārt izdoto būvatļauju skaits samazinās, jo ierosinātāji izmanto atvieglotās dokumentu sagatavošanas iespējas. Piemēram, 2022.gadā Latvijā tika izdoti 6.5 tūkstoši būvatļauju, bet 2024.gadā - 5.3 tūkstoši.

"Dati rāda, ka Ekonomikas ministrijas darbs pie birokrātisko šķēršļu mazināšanas būvniecībā ir rezultējies ar panākumiem - cilvēki novērtē būvniecības procesam nepieciešamo dokumentu atvieglojumus, kā arī izmanto sniegtās iespējas virkni darbu īstenot pašu spēkiem. Tas liecina par iedzīvotāju gatavību sakārtot savu īpašumu un ar to saistīto dokumentāciju, demonstrējot atbildīgu attieksmi. Novērotās izmaiņas apliecina, ka ejam pareizā virzienā un darbs jāturpina," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Uzņēmēji Latvijā, vērtējot biznesa izaugsmes iespējas, attīstības perspektīvas un finansējuma pieejamību tuvāko 12 mēnešu laikā, noskaņojumu raksturo ar piesardzīgu optimismu. Lai arī finansējuma pieejamība un piedāvājuma daudzveidība vairs netiek vērtēta tik kritiski kā iepriekšējos gados, lēmumos par biznesa attīstību joprojām dominē piesardzība.

Šādu ainu iezīmē vietējās bankas Signet Bankas veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti.

Aptauja liecina arī par pozitīvām tendencēm finanšu pratībā – 51% uzņēmēju ir dzirdējuši par alternatīvā finansējuma iespējām, 21% plāno tuvāko 12 mēnešu laikā piesaistīt papildu finansējumu, 33% tieši kapitāla tirgus finansējumu, savukārt 18% apsver iespēju mainīt sava uzņēmuma finansējošo banku. Tas norāda uz emocionālās piesaistes vienai bankai mazināšanos un veselīgāku konkurenci finanšu sektorā, kas uzņēmējiem nodrošina plašākas finansējuma izvēlēs iespējas.

Noskaņojumus gadu no gada par finansējuma pieejamību kļūst pozitīvāks

Salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem uzņēmēju vērtējums par finansējuma pieejamību Latvijā ir uzlabojies. Ja 2023. gadā 40% uzņēmēju uzskatīja, ka aizdevumu vai citu finansējumu saņemt ir kļuvis grūtāk, tad 2025. gadā šādu vērtējumu pauda vairs tikai 25%. Vienlaikus pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka finansējumu saņemt ir kļuvis vieglāk – 9%, kas ir par 6% vairāk nekā pirms diviem gadiem. Lai arī šī izaugsme procentuālā izteiksmē nav liela, tomēr iezīmē būtiskas pārmaiņas kopējā uzņēmējdarbības vidē un uzņēmēju noskaņojumā.

Eiropas prasības, kuras balstītas uz problēmām attiecīgajos Eiropas reģionos, nav piemērojamas un iedzīvināmas Latvijā, vēl jo vairāk, ja to ieviešana būtiski sadārdzinās ražošanu, to padarot pat virknē vietu neiespējamu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, Latvijas valdībai ir jāspēj būt drosmīgai un pateikt skaidri savu noraidošo pozīciju ļoti daudzos jautājumos, kur piedāvātie Eiropas Savienības risinājumi ir pretrunā pašmāju lauksaimniecības produkcijas audzētājiem un pārstrādātājiem, viņu konkurētspējai.

Kas tās ir par iespējamām prasībām, kuras Latvijai būtu jānoraida?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies daudzi uzstādījumi attiecībā uz pārtikas ražošanu – mazāku augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu patēriņu, lielāku uzsvaru uz bioloģisko saimniekošanu, vienlaikus arī mazāku piesārņojumu, tīrāku apkārtējo vidi, tostarp arī gaisu. Ārēji visi šie uzstādījumi ir saprotami un loģiski, tomēr to izpilde var kļūt par savdabīgu šķērsli attīstībai ne tikai lauksaimniecībai, pārtikas pārstrādei, bet arī citām nozarēm, piemēram, mežsaimniecībai, kokapstrādei un citām apstrādes rūpniecības nozarēm, jo īpaši, ja tās atradīsies apdzīvotā vietā vai to tuvumā. Proti, 2024. gadā spēkā stājās Dabas atjaunošanas regula, pašlaik tapšanas stadijā ir Gaisa aizsardzības likumprojekts, un teju tikko Eiropas Savienība ir laidusi klajā jaunu ūdens noturības stratēģiju. Šie nozīmīgie dokumenti ir vērsti ne tikai uz dažiem iedzīvotājiem, zemes apsaimniekotājiem, bet uz visu Latvijas sabiedrību, it īpaši lauksaimniekiem, bet vēl jo vairāk apstrādes rūpniecību. Diemžēl neviens nav garantējis, ka neradīsies vēl kādi citi saimniekošanu Latvijā ietekmējoši uzstādījumi vai prasības, vēl jo vairāk, ja Latvijas valdība neaizstāvēs nozares, kuras Latvijā sekmīgi darbojas. Būtībā nekāds jauns divritenis nav jāizdomā – Latvijas valdībai ir jāieņem valstij atbilstoša pozīcija: ja nosacījumi vai to sekas kaitē Latvijā strādājošo interesēm – prasa nesamērīgus kapitālieguldījumus vai pat pastāv slēgšanas risks –, tad tādas prasības vai nosacījumus saturošiem dokumentiem ir jāliek veto vai arī jāpanāk izņēmuma tiesības attiecīgās prasības nepiemērot. Šādu pozīciju visām jomām valsts var izstrādāt, kā pamatu izmantojot zinātnieku atzinumus (pieaicinot attiecīgās nozarēs, kuras konkrētās prasības skar), kas balstīti uz pētījumiem Latvijā, nevis pieņēmumu pieņēmumiem vai vispārinājumiem, kas radīti pavisam citā vidē.

Apkopojot datus par kopējo audita un konsultāciju tirgus nozari Latvijā, var secināt, ka tas ir spējis saglabāt stabilitāti un izaugsmi.

Tirgus līderu TOP10 saraksts pēdējos gados ir nemainīgs, vienlaikus to kopējais apgrozījums ir svārstījies, augot par 31% 2022.gadā un 11% 2023.gadā, bet samazinoties par 16% 2024.gadā. Kritumu sekmēja viena tirgus līdera krass apgrozījuma samazinājums 2024./2025.finanšu gadā, lai gan pārējie tirgus dalībnieki uzrādījuši pieaugumu.

Audita un konsultāciju niša ir specifiska finanšu nozares joma, kas ietver diezgan plašu pakalpojumu klāstu – ne tikai finanšu auditu, bet arī darījumu, nodokļu, arī juridiskās konsultācijas un pat grāmatvedības ārpakalpojumus. Visbiežāk šos pakalpojumus sniedz auditorkompānijas. Tomēr grāmatvedības ārpakalpojumus, finanšu, nodokļu konsultācijas nodrošina arī specializētie konsultāciju uzņēmumi, kas nav auditorkompānijas.

Lai arī 2022. gadā sāktās valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas tiesiskais ietvars ir izveidots, tostarp noteikta kārtība, kā nosaka mēnešalgu, tomēr reformas mērķi praksē nav sasniegti, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Reformas mērķis bija vienots, caurskatāms un konkurētspējīgs atalgojums. Lai gan kopējie atlīdzības izdevumi ir būtiski pieauguši, atalgojuma nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm saglabājas. Darbinieku atalgojumu joprojām nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, nevis amata vērtība un darba saturs, secinājusi VK.

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norāda, ka atlīdzības sistēmas reforma bija nepieciešama, taču izveidotā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu un konkurētspējīgu atalgojumu, ja, to ieviešot, visā valsts pārvaldē konsekventi neievēro reformas mērķi.

"Revīzijas rezultāti rāda, ka problēma nav pieejamās naudas apmērā valsts pārvaldei kopumā, bet gan tās sadalē. Kamēr darba samaksu nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, vienlīdzīga darba samaksa par līdzvērtīgu darbu valsts pārvaldē nav iespējama," stāsta Litvins, pēc kura vārdiem, revīzijas ziņojums esot "par vērtībām - taisnīgumu un cieņpilnu attieksmi pret ikvienu".

Turīgākās valsts pārvaldes iestādes ir Veselības, Ekonomikas, Zemkopības un Finanšu ministrijas, savukārt mazāk turīgās ir Tieslietu un Kultūras ministrijas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Izklāstot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas revīzijas secinājumus, Korčagins atzina, ka ir izdarītas arī labas lietas, piemēram, izveidots skaidrs un moderns amatu katalogs.

"Bet jāsaka, ka tas velns laikam slēpjas izpildījumā jeb naudas daudzumā, kurā iestādes var šajā sistēmā dzīvot," viņš sacīja, piebilstot, ka faktiski atlīdzības atšķirības iestādēs ir tikai palielinājušās.

Vaicāts, vai piemaksu un naudas balvu izmantošana mēnešalgas palielināšanas aizstāšanai ir likumīga, Korčagins atzina, ka no likumiskās puses viss ir kārtībā, bet jautājums drīzāk ir par iekšējo taisnīgumu valsts pārvaldē. Viņš minēja, ka ir iestādes, kur šādas piemaksas darbinieki saņem sešus mēnešus gadā vai pat visu gadu, kamēr citās tādas netiek maksātas, jo iestādes to nevar atļauties.

Tolmets Latvijā visdrīzāk ir dzirdēts vārds – kā vadošais metāllūžņu pārstrādes uzņēmums Baltijā. Bet daudz mazāk zināms ir fakts, ka šis Latvijas uzņēmums šobrīd jau ir viens no pieciem lielākajiem metāllūžņu pārstrādes tirgus spēlētājiem pasaulē un piegādā izejvielas virknei vadošo metālu ražotāju pasaulē.

Kā stāsta SIA Tolmets valdes loceklis Artjoms Homutovs, uzņēmuma izaugsmes stāsta pamatā ir gan sava tirgus detalizēta izpratne un attīstības vīzija, gan spējas elastīgi piemēroties jauniem apstākļiem un laika gaitā kardināli – un veiksmīgi – mainīt darbības modeli.

Komplekss biznesa modelis ar uzsvaru uz efektivitāti un eksportu

Tolmets biznesa modelis izklausās pietiekami vienkārši – tas ir balstīts uz metāllūžņu savākšanu 57 pieņemšanas punktos Baltijā un metāllūžņu importu no citām valstīm, kā arī savāktā metāla pārstrādi savā rūpnīcā Rīgā un piegādi metāla ražotājiem reģionā un tālāk pasaulē no faktiski visām lielākajām ostām Baltijā. Tolmets pamata darbības tirgi ir visa Baltija un Polija.

Liela daļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) plāno attīstību, vēlas attīstīt jaunus produktus un ieviest inovācijas, taču aizdevēju lēnīgums un augstās birokrātijas prasības daudziem liek atteikties no izaugsmes plāniem.

Tādējādi piekļuve finansējumam joprojām ir viens no lielākajiem šķēršļiem tautsaimniecības attīstībai.

Kredītus uzņēmumiem izsniedzošā finansētāja Cityfinances veiktā tirgus analīze nepārprotami parādījusi, ka liela daļa aizdevēju nespēj piedāvāt MVU nepieciešamo ātrumu un elastību.

«Mēs redzam, ka kredītu izsniedzēju lēmumu pieņemšanas procesi ir pārāk ilgi un prasības pārāk stingras MVU ikdienas darbībai,» ikdienas darbā novēroto atklāj Cityfinances vadītājs Ivars Vītols, «ja uzņēmumam ir nepieciešami apgrozāmie līdzekļi konkrēta pasūtījuma izpildei vai sezonāliem pirkumiem, gaidīt nedēļām un sniegt plašu nodrošinājuma paketi nav variants. Tā ir zaudēta peļņa un neizmantota izaugsmes iespēja.»

Ikvienam uzņēmumam dotā izvēles brīvība — izmantot nacionālos vai starptautiskos grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartus - ir radījusi situāciju, kad ir grūti salīdzināt pat vienas nozares divu kompāniju saimnieciskās darbības rādītājus, jo katrs izmanto citādu pieeju, vienlaikus pēc gada pārskatu datiem radot neticami paradoksālu ainu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņa atzīst, ka bieži var novērot situāciju, kad problēmas varēja minimizēt vai novērst, ja vien konkrēta uzņēmuma vadītāji būtu izlasījuši sava darījuma partnera gada pārskatu un tam pievienoto zvērināta revidenta atzinumu.

Kā tas nākas, ka vienlaikus līdzās pastāv divi atšķirīgi standarti?

Savulaik, kad Latvijai bija jāizdara izvēle, kādus grāmatvedības uzskaites standartus izmantot, tika nolemts izstrādāt un ieviest pašiem savus Latvijas standartus, kas ir sarežģīti izstrādājami un, kā rāda pieredze, arī nepilnīgi, jo nespēj tikt līdzi laikam. Eiropas valstis parasti izvēlas nevis pašas radīt jaunu divriteni - savus grāmatvedības uzskaites standartus -, bet gan sāka piemērot Starptautiskos finanšu pārskatu sagatavošanas standartus. Ko tas nozīmē? To, ka Latvijā strādājam pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām, bet, piemēram, ja mātes sabiedrība vēlas, tad var izmantot Starptautiskos finanšu pārskatu sagatavošanas standartus. Tādējādi vairums uzņēmumu ar vietējo kapitālu strādā pēc Latvijas uzskaites standartiem, bet ārvalstu kompāniju meitas sabiedrības un daļa Latvijas lielo uzņēmumu izmanto starptautiskos grāmatvedības standartus. Un tas nozīmē, ka pat vienas nozares divu uzņēmumu viena un tā paša finanšu gada pārskati var nebūt salīdzināmi, jo vienam izmantoti pašmāju likumi, otram - starptautiskie. Diemžēl Latvijas likumdošanā pietrūkst, piemēram, tādas sadaļas, kas regulētu finanšu uzskaiti uzņēmējdarbībai virtuālā vidē, un vienīgā iespēja saprast, kā pareizi to atspoguļot grāmatvedībā un arī finanšu pārskatā, ir izmantot starptautisko standartu sniegtās rekomendācijas — skaidrojumus.