Augstākās izglītības un zinātnes telpa Eiropā pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas – mainās gan sabiedrības vajadzības un pētniecības prioritātes, gan tas, kā universitātes definē savu lomu. Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU) šo pārmaiņu kontekstā mērķtiecīgi apliecina sevi kā zinātnes universitāte, kuras izglītība un pētniecība kalpo sabiedrības veselībai un labklājībai Latvijā, Eiropā un pasaulē.

Nozīmīgs pavērsiens RSU attīstībā būs 2026. gads, kad noslēgsies RSU un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (RSU LSPA) konsolidācija, vienlaikus pabeidzot arī universitātes iekšējo strukturālo sakārtošanu. Šie procesi nav tikai administratīvas pārmaiņas – tie iezīmē jaunu posmu RSU attīstībā, skaidri definējot universitātes stratēģisko pozicionējumu un turpmākos virzienus. Līdztekus tam aktualizēta arī RSU komunikācijas stratēģija un vizuālā identitāte, veidojot universitāti kā vienotu ekosistēmu, kas balstīta kopīgās vērtībās, piederības sajūtā un ambīcijās.

RSU rektors profesors Aigars Pētersons uzsver:

“RSU attīstība pēdējos gados bijusi mērķtiecīga un konsekventa – esam kļuvuši par zinātnes universitāti, stiprinājuši pētniecības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī paplašinājuši savu darbības lauku, konsolidējoties ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Šis ir brīdis, kad skaidri formulējam, kas mēs esam un kurp ejam, un vienoti komunicējam savu stratēģisko pozicionējumu. Tas sniedz ieguvumu ne tikai universitātei – tas palīdz studentiem, mācībspēkiem un darbiniekiem strādāt vienotā virzienā, bet sabiedrībai saņemt vēl lielāku atdevi no RSU zinātnes un izglītības.”

Daudzās organizācijās ilgtspēja vairs nav jauns jēdziens – ir stratēģijas, mērķi, rādītāji un atbildīgās personas. Taču praksē arvien biežāk rodas jautājums: kāpēc, neskatoties uz visu iepriekš minēto, reālā rīcība nemainās tik strauji, kā cerēts? Atbilde bieži ir vienkārša – ilgtspēja ir definēta dokumentos, bet nav integrēta cilvēku ikdienas darbā.

Vides ilgtspēja dzīvo ikdienas lēmumos, nevis stratēģijās

Darbinieki katru dienu pieņem desmitiem mazu lēmumu – kā izmantot resursus, kā organizēt procesus, kā sadarboties, kā mācīt, ražot vai sniegt pakalpojumus. Tieši šie lēmumi nosaka organizācijas faktisko ietekmi uz vidi, nevis stratēģijas formulējumi. Ja darbiniekiem trūkst izpratnes, prasmju vai motivācijas rīkoties videi draudzīgi, pat visambiciozākie ilgtspējas mērķi paliek uz papīra. Tehnoloģijas var palīdzēt, bet tās neaizstāj cilvēka lēmumu, tāpēc vides ilgtspēja organizācijā nav tikai investīciju vai inovāciju jautājums – tā ir cilvēkresursu vadības jautājums.

Zaļā cilvēkresursu vadība – tilts no stratēģijas uz praksi

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) aktīvi turpinās darbs pie jauna infrastruktūras projekta – studiju un zobārstniecības centra izveides Dzirciemā, RSU kampusa teritorijā.

Topošā ēka būs funkcionāli savienota ar RSU galveno ēku un Stomatoloģijas institūtu, izmantojot stiklotus gaisa tiltus, kas nodrošinās ērtu pārvietošanos studentiem, mācībspēkiem un pacientiem.

Plānotā sešstāvu ēka būs 8450 m² plaša. Tās pazemes līmenī atradīsies autostāvvieta un civilās aizsardzības patvertne, bet 1. stāvā būs izvietots RSU Inovāciju centrs, Studējošo pašpārvaldes telpa “Students’ Home”, kā arī Karjeras atbalsta un labbūtības centrs. Otrajā stāvā būs apjomīgs Bērnu zobārstniecības centrs, trešajā – kopstrādes studiju telpas, Mācīšanas un mācīšanās laboratorija, kā arī auditorijas. No ceturtā līdz sestajam stāvam paredzētas Zobārstniecības fakultātes studiju telpas.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

“Veselības centru apvienība” (VCA) jauno ārstu izglītības programmā kopumā astoņu gadu laikā ir ieguldījusi vairāk nekā miljonu eiro.

Ar jauno profesionāļu finansiālo un praktisko atbalstu tiek veicināta turpmāka pēctecīga medicīnas pakalpojumu pieejamība Latvijā. VCA ir vienīgais privātais medicīnas un veselības aprūpes uzņēmums valstī, kas tik lielā apjomā finansiāli atbalsta jauno ārstu izglītību Latvijas augstskolās – Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Latvijas Universitātē (LU).

Pērn rezidentu atbalsta programmā investēti vairāk nekā 200 000 eiro un rezidentūru pabeidza jaunie ārsti ginekoloģijas un dzemdniecības, radioloģijas, otorinolaringoloģijas, torokālās ķirurģijas, dermatoloģijas un oftalmoloģijas specialitātēs, kuri tagad turpina darbu VCA klīnikās.

“Augstu novērtējam jauno speciālistu izvēli savu darbu veltīt medicīnai un veselības aprūpes attīstībai Latvijā. Mūsu pirms astoņiem gadiem sāktā jauno ārstu atbalsta programma ir devusi nozīmīgus rezultātus, radot platformu jaunajiem speciālistiem turpināt profesionālo izglītības ceļu, veicināt inovācijas un inovāciju ienākšanu arī ambulatorajā pacientu aprūpē. Kā sociāli atbildīgs vietējais privātais medicīnas uzņēmums esam kopumā šajā programmā investējuši jau vairāk nekā miljonu eiro, kas ir ieguldījums ne vien Latvijas medicīnā un speciālistos, bet arī cilvēku veselībā un veselības aprūpes pieejamībā. Īpaši priecājamies, ka jaunie ārsti turpina strādāt VCA, jo tas apliecina gan mūsu klīniku darba kvalitāti, gan koleģiālo atbalstu un ieguldījumu arī ārstu tālākizglītībā,” par nozīmīgo atbalsta programmu stāsta VCA valdes priekšsēdētāja Iveta Lāce.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir uzsākusi tai piederošā nekustamā īpašuma Palasta ielā 3, Rīgā, atsavināšanas procesu.

Īpašums tiek pārdots izsolē ar augšupejošu soli, un tā norisināsies elektroniski līdz 5.decembra plkst.13:00.

Nekustamais īpašums atrodas Vecrīgā, izcilā atrašanās vietā netālu no Doma laukuma, taču nav reģistrēts kā arhitektūras vai kultūras piemineklis, līdz ar to ēkai nav noteikti izmantošanas vai pārbūves ierobežojumi.

1037 m² lielais zemesgabals ir pilnībā apbūvēts — uz tā atrodas arhitekta Heinriha Kārļa Emkes projektēta četru stāvu ēka, kas celta 19. gadsimta sākumā. Tai ir vairāk nekā 3700 m² un tā ilgstoši kalpojusi kā izglītības iestāde. Nekustamā īpašuma pārdošana ir daļa no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas paredz efektīvu resursu pārvaldību, kā arī mācību un pētniecības infrastruktūras modernizāciju.

Mūsdienu mājsaimniecība nav iedomājama bez uzticamas un funkcionālas sadzīves tehnikas, taču jaunu ierīču iegāde var būt finansiāli apjomīgs ieguldījums, kas vienlaikus atstāj arī pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi. Aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgs patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu sabiedrībā, piedāvājot gudras alternatīvas, piemēram, iegādāties tehniku ar nelieliem vizuāliem defektiem vai mazlietotas, atjaunotas ierīces.

Kādas ierīces pieejamas “Zaļa izvēle” preču kategorijā un kāpēc vērts iegādāties sadzīves tehniku ar maznozīmīgiem defektiem, raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kāpēc apsvērt sadzīves tehnikas iegādi ar vizuāliem defektiem?

Ierīces ar vizuāliem defektiem ir jauna, nelietota sadzīves tehnika, kurai ir nelieli kosmētiski bojājumi, piemēram, skrāpējumi vai buktes. Šāda izvēle ir finansiāli ļoti izdevīga, jo defekti nekādā veidā neietekmē ierīces funkcionalitāti, taču to cena var būt pat par vairākiem desmitiem procentu zemāka.

Šie vizuālie trūkumi visbiežāk rodas preču transportēšanas vai pārvietošanas laikā noliktavās, un tie neietekmē ne iekārtas tehnisko stāvokli, ne tās kalpošanas ilgumu. Izvēloties šādu tehniku, pircējs ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī sniedz savu ieguldījumu vides saudzēšanā. Tā vietā, lai šīs ierīces tiktu norakstītas vai utilizētas tikai nelielu skrāpējumu dēļ, tās nonāk pilnvērtīgā apritē, samazinot saražoto atkritumu apjomu un resursu patēriņu, kas būtu nepieciešams jaunas preces ražošanai.

Ilgtspējas jautājumi pēdējos gados ir kļuvuši par neatņemamu daļu daudzu uzņēmumu dienaskārtībā, un tā ir pozitīva tendence. Tomēr jāņem vērā, ka ilgtspējīgs uzņēmums nedzīvo uz vientuļas salas. Tāpēc visā pasaulē aktualizējas jautājums, kur koncentrējas lielākā uz vidi atstātā ietekme, un atbilde ir viena – vērtības ķēdē, kur liela loma ir piegādātāju ķēdei.

Lai arī sākotnēji šķiet, ka piegādes ķēdes ir ārpus uzņēmuma tiešās kontroles, patiesībā tā ir svarīga ilgtspējas dimensija, kuras ievērošanai ir jābūt biznesa dienaskārtībā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Ir jāņem vērā, ka ilgtspēja ir kā savienojošs trauks, un šis skatījums ietekmē gan regulējumu, gan konkurētspēju. Eiropas virziens ir skaidrs – ilgtspējas iniciatīvām ir jākļūst ne vien deklarētām, bet arī pierādāmām un izsekojamām. Jau šobrīd šo virzienu nostiprina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kas nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ik gadu savas ilgtspējas apņemšanās jāatklāj, balstoties pierādāmos datos pēc Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS).

Šodien, sākas IPAS INDEXO, kas ir mātes uzņēmums INDEXO finanšu pakalpojumu grupai, brīvprātīgais AS DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājums, kas ilgs līdz 8. decembra plkst. 15:30. INDEXO piedāvājuma mērķis ir iegūt vairākumu DelfinGroup kapitālā un izveidot vadošo vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupu, realizējot sinerģijas iespējas, ko sniegtu abu finanšu grupu sadarbība.

Līdztekus no šodienas, 24. novembra, līdz 5. decembrim INDEXO īsteno arī publisko kapitāla piesaisti, emitējot jaunas akcijas. INDEXO plāno piesaistīt līdz 7,5 miljoniem eiro, jaunās emisijas akcijas cena ir 10,15 eiro. Piesaistītais kapitāls tiks izmantots DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājuma īstenošanai, kā arī INDEXO Bankas tālākai attīstībai, tostarp INDEXO Bankas kreditēšanas apjomu audzēšanai. Iecerēts, ka šī ir viena no pēdējām publiskajām kapitāla piesaistēm, un nākotnē INDEXO izaugsmi finansēs no peļņas.

DelfinGroup brīvprātīgā akciju atpirkuma darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt 7.3 AS DelfinGroup akcijas pret vienu IPAS INDEXO akciju. Kā otra iespēja DelfinGoroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1.30 EUR par 1 akciju, ievērojot prospekta nosacījumus. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā. INDEXO vērš uzmanību, ka piedāvājuma sākuma un beigu laiki var atšķirties atkarībā no akcionāra izvēlētā vērtspapīru brokera.

Nekustamo īpašumu nozare pēdējo gadu laikā piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Energoresursu cenu straujais kāpums, ko izraisījusi ģeopolitiskā situācija, piegādes traucējumi un pāreja uz atjaunojamiem resursiem, kopā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem un investoru pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem risinājumiem būtiski maina nozares attīstību.

Ilgtspēja vairs nav tikai modes tendence, tā kļuvusi par vienu no faktoriem, kas nosaka īpašumu vērtību, pieprasījumu un spēju konkurēt tirgū, stāsta “EfTEN Capital” aktīvu pārvaldnieks Arnolds Romeiko.

“Ja vēl pirms dažiem gadiem ilgtspējīga domāšana komercīpašumos galvenokārt bija saistīta tikai ar ēku siltināšanu vai saules paneļu uzstādīšanu, šobrīd tā aptver daudz plašāku spektru. Mūsdienās ilgtspēja nozīmē ne tikai vides ietekmes samazināšanu, bet arī īpašumu finansiālās ilgtspējas nodrošināšanu ilgtermiņā. Eiropas Savienības jaunākās direktīvas un zaļā kursa mērķi, piemēram, siltumnīcefekta veidojošo gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana, jau nosaka jaunus spēles noteikumus, kurus nekustamo īpašumu nozarē vairs nevar ignorēt,” norāda A. Romeiko.

Saeima šodien tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Karinu Palkovu.

Par Palkovu nobalsoja 71 deputāts no koalīcijas partijām, "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības. Pret viņu balsoja 15 deputāti un divi deputāti atturējās. Noraidoši bija "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" deputāti.

Palkova bija vienīgā kandidāte, kas bija pieteikta šim amatam.

Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un vadošā pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.

Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Šīs padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) atklāta Sporta un uztura izpētes laboratorija, kura ir aprīkota ar iekārtām detalizētai ķermeņa kompozīcijas un darbaspēju testēšanai.

Atklājot pasākumu, Sporta un uztura izpētes laboratorijas izveidošanas idejas autore un vadītāja asoc. prof. Dace Reihmane uzsvēra: “Mums ir spēcīga pētnieku komanda, kurā ir dažādu jomu pārstāvji – sporta zinātnieki, farmaceiti, bioķīmiķi, uzturzinātnieki un citi. Tā ir nozīmīga platforma pētniekiem, studentiem un industrijai. Laboratorijā jau šobrīd tiek realizēti vairāki starpdisciplināri projekti, sadarbojoties ar vietēja un starptautiska mēroga partneriem, piemēram, MFYS zinātnisko grupu no Beļģijas un Xlab zinātnisko grupu no Dānijas. Mēs patiesi priecājamies, ka mūsu pētījumu rezultāti dod būtisku pienesumu onkoloģijas, novecošanās un sportistu funkcionālo spēju izpētes un citu sabiedrībai svarīgu jautājumu izpētē.”

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi jaunu atbalsta programmu iedzīvotājiem videi draudzīgu automobiļu iegādei, paredzot 40 miljonu eiro finansējumu elektroauto, ārēji lādējamu hibrīdauto un ūdeņraža automobiļu iegādei, informē KEM pārstāvji.

Atbalsta programma vēl nav apstiprināta valdībā, patlaban ar sagatavoto atbalsta programmas projektu var iepazīties un par to sniegt viedokli tiesību aktu portālā.

Jaunās atbalsta programmas piedāvājums paredz, ka atbalsts videi draudzīgu automobiļu iegādei būs pieejams iedzīvotājiem, tostarp ģimenēm, kurām ir Latvijas Goda ģimenes apliecība, saglabājot paaugstinātu atbalsta apmēru un noteiktos gadījumos to palielinot vēl vairāk.

Jaunās atbalsta programmas finansējums plānots 40 miljonu eiro apmērā. Programmu paredzēts īstenot līdz brīdim, kamēr izmantots viss pieejamais finansējums, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka elektromobiļi stiprina Latvijas ekonomiku, mazinot atkarību no benzīna un dīzeļdegvielas patēriņa, jo izmanto pārsvarā pašu mājās ražotu elektrību no atjaunīgajiem resursiem. Plašā iedzīvotāju interese, īpaši lielā daudzbērnu ģimeņu dalība īstenotajā atbalsta programmā elektromobiļu un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei, bija pamatā jaunās EKII atbalsta programmas izstrādei.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Nākotnes loģistikas arhitekts – KIA PV5 Cargo

Pēdējās desmitgades laikā uzņēmumu autoparki un loģistikas nozare ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas: pieaugošas prasības pēc ilgtspējas, pilsētvides ierobežojumi iekšdedzes dzinējiemun e-komercijas straujā attīstība ir radījusi nepieciešamību pēc uzticama palīga, kas nav vienkārši transportlīdzeklis, bet gan mobils biznesa risinājums. Dienvidkorejas auto ražotājs KIA uz šo izaicinājumu ir atbildējis ar PV5 Cargo, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt vismaz 416 kilometrus.

Mazāk nekā mēnesi pēc debijas vieglā komerctransporta industrijā pirmais pilnībā elektriskais furgons KIA PV5 Cargo ir ieguvis ne tikai prestižāko balvu konkursā "International Van of the Year", bet arī uzstādījis pasaules Ginesa rekordu vieglo elektrisko furgonu klasē. Rekorda braucienam, kas notika 2025. gada 30. septembrī pa koplietošanas ceļiem Frankfurtes ziemeļos, Vācijā, tika izmantots četrdurvju PV5 Cargo Long Range, kas aprīkots ar 71,2 kWh akumulatoru. PV5 ar vienu uzlādi un maksimālo pieļaujamo kravu spēja nobraukt 693,38 kilometrus.

Noslēdzoties obligātajam akciju atpirkšanas piedāvājumam, IPAS INDEXO iegūs vēl 1 862 021 AS DelfinGroup akcijas, kas ir 4,09% no visa DelfinGroup balsstiesīgā kapitāla.

Akciju iegādes rezultātā INDEXO iegūs 1 765 588 DelfinGroup akcijas jeb 3,88% uzņēmuma kapitāla, bet akciju apmaiņas rezultātā INDEXO iegūs vēl 96 433 DelfinGroup akcijas jeb 0,21% uzņēmuma kapitāla. Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums tika izteikts pēc brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma, kura rezultātā šī gada janvārī INDEXO jau ieguva 67,42% no visa DelfinGroup balstiesīgā kapitāla.

Obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma pabeigšana noslēdz Latvijas kapitāla tirgū unikālu darījumu, kurā viens biržā kotēts uzņēmums pārņem otru, īstenojot akciju apmaiņu vai pirkumu ar vairākiem tūkstošiem akcionāru. INDEXO izteica obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, jo likums nosaka, ka tas ir jāizsaka, pārsniedzot 30% līdzdalību uzņēmuma kapitālā.

Ar valsts atbalstu EKII programmā kopš 2022. gada aprīļa iegādātas 2331 jaunas elektromašīnas, 2398 lietotas elektromašīnas un 1701 hibrīdauto - kopumā ar valsts atbalstu nopirktas 6456 elektromašīnas no 11365 Latvijā vispār reģistrētajām elektromašīnām.

Pavisam valstī 2025. gada sākumā bija reģistrēti 788 075 vieglie transportlīdzekļi, tas nozīmē, ka elektroauto īpatsvars veido 1,54% no šī daudzuma, bet valsts subsidēto videi draudzīgo auto skaits šobrīd veido aptuveni 0,7% no visu auto skaita.

Lieliski rezultāti, finansējums palielināts

Atbalsta programmas finansējums elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, tai skaitā vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), reaģējot uz augsto iedzīvotāju interesi, palielinājusi kopējo finansējumu trīs reizes, kopumā sniedzot atbalstu par 30 miljoniem eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem. “Aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6 426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, finansējumu izmantojot pilnībā. Vienlaikus Vides investīciju fonds (VIF) turpina izskatīt transportlīdzekļu pārdevēju iesniegtās atskaites par iepriekš apstiprinātajiem pieteikumiem.

Jelgavā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju Altum (ALTUM) atklāja Lielo investīciju programmas jauno atlases kārtu.

Šī programma, kuras finansējums sasniedz 67 miljonus eiro, paredzēta nozīmīgu investīciju projektu realizācijai ar valsts atbalsta apjomu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijai ir nepieciešami lieli, stratēģiski nozīmīgi investīciju projekti, kuri attīsta eksportu un nodrošina jaunas labi apmaksātas darba vietas. Lielo investīciju programma ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas nodrošina šādu attīstību. Katrs šīs programmas ieguldītais eiro nes vismaz trīskāršu atdevi eksportā, nodrošinot papildu ieņēmumus valsts budžetā. Līdz šim programmas trīs kārtās noslēgti jau 23 līgumi par kopējo atbalsta apjomu 153 miljoni eiro”.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Studentu komanda no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) VitaEase novembra izskaņā pārstāvēja Latviju Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) organizētajā i-Days jeb inovāciju dienu Eiropas finālā, kur izcīnīja līdz šim augstāko novērtējumu – otro vietu 23 komandu konkurencē.

i-Days finālā VitaEase prezentēja ideju par sensoru, kas aprīkots ar mikroadatu un, savienojumā ar pacienta viedierīci, palīdzētu reāllaikā uzraudzīt sirdsdarbību un citus būtiskus rādītājus pēc sirds operācijām vai veselības sarežģījumiem. VitaEase komandā ir trīs RSU medicīnas studenti – Ešans Skidars (Eshaan Skidar), Kērtija Taniru (Keerthi Tanniru) un Hiba Agata Alhaja (Hiba Agata Alhaj).

Komanda savu inovāciju ceļu sāka EIT Health Latvijas i-Days hakatonā, kur vairāk nekā desmit komandu konkurencē uzvarēja, saņemot naudas balvu no hakatona atbalstītāja Roche un ceļazīmi uz i-Days finālu Parīzē. VitaEase uzsver, ka, lai gan tirgū jau ir pieejamas dažādas viedierīces veselības rādītāju uzraudzībai, šobrīd neviena nepiedāvā nepārtrauktu biomarķieru monitoringu asinīs.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Skolu ēdināšana nav tikai izglītības vai sociālās politikas jautājums. No uzņēmēju skatupunkta tas ir stratēģisks lēmums par Latvijas nākotnes darbaspēku, veselības izmaksām un ekonomikas konkurētspēju.

Mēs bieži mēdzam runāt par cilvēkkapitālu – par izglītību, digitālajām prasmēm, inovācijām –, bet tā pamats ir veselība. Taču jāsāk ir no bērnības. Bērna spējas koncentrēties, mācīties un attīstīt savas prasmes sākas ar kvalitatīvu un sabalansētu uzturu. Ja šis pamats ir vājš, cieš arī pārējais. Veselīgs uzturs kā ekonomikas jautājumsUzņēmēji ikdienā izjūt sabiedrības veselības ietekmi uz produktivitāti. Hroniskas slimības, darbnespēja, priekšlaicīga darba tirgus pamešana – tās nav abstraktas problēmas. Tās tieši ietekmē uzņēmumu spēju augt un konkurēt. Tas pats attiecas uz demogrāfisko situāciju, jo bērni dzimst arvien mazāk, tāpēc viņu dzīves kvalitāte ir prioritāra valsts attīstībai. Ja jau skolas vecumā bērniem tiek nodrošināts sabalansēts uzturs ar samazinātu pievienotā cukura un sāls daudzumu, ar kvalitatīvām izejvielām, ilgtermiņā mēs mazinām veselības riskus. Tas nozīmē vairāk veselīgi nodzīvotu gadu, augstāku darba ražīgumu un mazāku slogu veselības aprūpes sistēmai. Ja bērns ir paēdis, tad viņam ir vieglāk koncentrēties mācībām un ārpusskolas nodarbībām, tādējādi viņš spēj kvalitatīvāk augt un attīstīties. No uzņēmēju perspektīvas tā ir atbildīga un tālredzīga ekonomikas politika, jo rūpes par bērniem jau no mazotnes nozīmē veselīgāku un uz izaugsmi vērstu nākotni.

Foto: freepik.com/Freepik

Veļas mašīna ir viena no svarīgākajām ierīcēm teju ikvienā mājsaimniecībā, kas ikdienā ietaupa laiku un pūles, nodrošinot tīru un svaigu apģērbu. Tomēr, kā jebkura sadzīves tehnika, arī tā nav mūžīga, un ar laiku sāk parādīties pazīmes, kas liecina par ierīces nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. Kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks apsvērt jaunas veļas mašīnas iegādi – to raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kādi tehniski bojājumi liecina, ka veļas mašīnu vairs nav vērts labot?

Skaļi un neraksturīgi trokšņi, regulāras ūdens noplūdes un elektronikas kļūmes ir galvenie tehniskie bojājumi, kas visbiežāk norāda, ka veļas mašīnas remonts vairs nav lietderīgs. Šie signāli parasti liecina par kritisku detaļu, piemēram, gultņu, motora vai vadības moduļa, nolietojumu, kuru nomaiņa var būt nesamērīgi dārga.

Industriālie uzņēmumi strauji virzās ilgtspējas virzienā, taču to attīstības temps joprojām ir nevienmērīgs - kamēr daļa komersantu jau strādā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, citi vēl tikai sper pirmos soļus.

Eiropas Savienības (ES) klimata mērķi, ISO standarti un COP saistības Latvijas ražošanas uzņēmumiem nozīmē reālas pārmaiņas - nepieciešamību pārskatīt ražošanas tehnoloģijas, izmantotās izejvielas, enerģijas patēriņu un sadarbību ar piegādātājiem. Lielajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem šīs prasības jau ir ikdiena, savukārt daļa mazo ražotāju uz šīm izmaiņām joprojām raugās piesardzīgi.

Jāiegulda laicīgi

Latvijas biznesa vide kopumā pakāpeniski pielāgojas ES un starptautiskajām ilgtspējas prasībām, taču uzņēmumu spēja tās ieviest praksē būtiski atšķiras, norāda Jānis Senkans, ABB Elektriskās piedziņas biznesa vadītājs Latvijā. “Lielie uzņēmumi šajā gadījumā ir soli priekšā - tie jau savlaicīgi ievieš nepieciešamās pārmaiņas un strādā proaktīvi, taču mazākiem uzņēmumiem joprojām bieži trūkst datu, finanšu resursu un iekšējās kapacitātes. Konkrēts piemērs ir elektromotoru joma - ES noteikumi paredz, ka jaunajiem elektromotoriem jāatbilst vismaz IE3 energoefektivitātes klasei. Lielie uzņēmumi jau skatās uz priekšu un arvien biežāk pieprasa IE5 risinājumus, kamēr mazākie ražotāji nereti izvēlas zemākas izmaksas, dodot priekšroku cenai, nevis efektivitātei,” norāda J.Senkāns, uzsverot, ka vienlaikus izpratne par to, ka iekārtas iegādes cena ir tikai neliela daļa no kopējām izmaksām, kopumā pieaug. “Daudzi klienti saprot, ka izšķirošais faktors ir dzīves cikla izmaksas.

Jau gadu trešās grupas publiski finansētās ēkās Latvijā obligāti jāizmanto būvniecības informācijas modelēšana (BIM). Tas ir būtisks un ilgi gaidīts solis nozares digitalizācijas virzienā, taču praksē joprojām pastāv būtiska plaisa starp prasībām un to izpildi. BIM bieži tiek ieviests tikai formāli — dokumentācija joprojām top manuāli, informācija starp disciplīnām nav savietota vienotā vidē, projektu termiņi kavējas, un daļai nozares dalībnieku trūkst kompetences strādāt BIM vidē.

To visvairāk izjūt ne tikai projektētāji un būvnieki, bet arī gala lietotāji — pasūtītāji, investori un nākamie ēkas ekspluatētāji, kuri saskaras ar nepilnīgu dokumentāciju, neskaidrām izmaksām un zemāku procesa caurspīdību. Līdz ar to aktualizējas jautājums, kā līdz šim veicies ar BIM ieviešanu un kādi soļi nepieciešami, lai tas kļūtu par reālu nozares standartu ne tikai normatīvos, bet arī praksē?

1. Trūkst zināšanu un sistēmas, kas strādā praksē

Līdz šim BIM pielietošana Latvijā bija brīvprātīga. Ekonomikas ministrijas izstrādātā BIM ieviešanas “Ceļa karte” 2019. gadā paredzēja pāreju uz obligātu BIM izmantošanu publiskajā sektorā no 2025. gada, un šis mērķis ir sasniegts. Taču praksē redzam, ka pāreja uz jaunu darba metodi ir daudz izaicinošāka nekā normatīvo aktu ieviešana. Būvniekiem joprojām bieži trūkst pieredzes darbā ar BIM, savukārt disciplīnas — arhitektūra, konstrukcijas, inženierkomunikācijas un interjers — strādā savrupi, nevis kā vienots process. Rezultātā BIM modelis tiek izmantots galvenokārt tehniskām sadursmju pārbaudēm, nevis kā koordinācijas un lēmumu pieņemšanas instruments, kādam tas patiesībā ir paredzēts.