Latvijai ir teicamas iespējas kļūt par ūdeņraža lielvalsti. Kamēr tiek lauzti šķēpi par to, kā pareizi attīstīt vēja industriju un cik daudz vēja parku mums ir nepieciešams, ir jādomā par nākamo soli – vēja enerģijas izmantošanu ūdeņraža ražošanā.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (VASSI) veic pētījumus atjaunojamās enerģijas jomā jau vairāk nekā 20 gadus. Mūsu acu priekšā ir notikusi strauja tehnoloģiju attīstība atjaunojamo resursu jomā. Ar pārliecību varam teikt – kas šodien šķiet dārgs un sarežģīts, pēc dažiem gadiem, ļoti iespējams, būs pieejams plašai izmantošanai gan izmaksu, gan lietošanas ziņā.
Viens no piemēriem ir saules paneļi – pirms vairākiem gadiem sabiedrība to uzstādīšanu uz ēku jumtiem uztvēra kā ekscentrisku eksperimentu, taču šodien tā ir ierasta un plaši piekopta prakse. 2021. gadā saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā bija 20 MW, Lietuvā – 10 reizes vairāk, bet Igaunijā – 20 reizes vairāk. Saskaņā ar optimistiskajām prognozēm saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā var pārsniegt 1000 MW.
Daži vēl šaubās par vēja enerģiju, taču arī tā jau ir ikdiena lielā daļā Eiropas. Šīm tehnoloģijām sekos arī ūdeņradis un vislielākie ieguvēji būs tie, kas savlaicīgi būs ieguldījuši nozares attīstības plānošanā un būs gatavi investīcijām un ražošanas sākšanai.
Atjaunojamo resursu skeptiķi ir zaudējuši
Kamēr Latvijā spriedelējam, cik vēja enerģijas mums nepieciešams un vai vispār, citur Eiropā jau gadiem slejas vēja parki, tai skaitā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Par vēja enerģiju veikts liels apjoms pētījumu, tos esam veikuši arī mēs, RTU VASSI. Gandrīz ikvienam, kuru māc šaubas par vēja turbīnu iederību ainavā un sajūtām, atrodoties to tuvumā, ir iespēja mērot dažus kilometrus un personīgi par to pārliecināties gan tepat Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Vēja enerģija nav jauna un nepārbaudīta joma. Pirmās vēja turbīnas tika uzstādītas Dānijā jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Ir pagājuši vairāk nekā 40 gadi un šajā laikā gūtā pieredze ir nostiprinājusi un attīstījusi vēja enerģiju kā vienu no centrālajiem risinājumiem klimata izmaiņu mazināšanā. Tehnoloģijas ir attīstījušās, novērstas nepilnības, uzlabota to efektivitāte arī izmaksu ziņā. Atjaunojamās enerģijas skeptiķiem, kuri pirms gadiem uzstāja, ka tai nav nākotnes, nav bijusi taisnība. Šodien mēs redzam, ka tā ir spēcīga un ekonomikai nozīmīga nozare Eiropā un citur pasaulē.
Mums ir jāpārstāj dzīvot pagātnē. Fosilo resursu izmantošanas veicināto klimata izmaiņu ietekmi mēs redzam jau šeit un tagad – karstuma viļņus Eiropā, netipiskas lietavas tepat Latgalē un Zemgalē. Pārejai no klimatam nedraudzīgo fosilo resursu izmantošanas jānotiek arī ģeopolitisko izaicinājumu kontekstā, tādēļ piedzīvojam strauju vēja industrijas attīstību un sagaidām, ka tai sekos arī ūdeņraža industrija.
Jāraugās uz ES ambiciozajiem mērķiem
Skeptiķi bieži kā vienu no vēja enerģijas trūkumiem izceļ nepastāvību – kad vējš pūtīs, enerģiju varēs saražot vairāk nekā varēs patērēt. Arī nozarei šis nav jaunums, veikti neskaitāmi pētījumi. Viena no iespējām efektīvi izmantot vēja enerģiju, kad tā pieejama lielā apjomā, ir ražot ūdeņradi, lai šādā veidā enerģija būtu uzglabājama. Patlaban ūdeņraža ražošana ir sarežģīts, dārgs un energoietilpīgs process, taču tehnoloģijas attīstās.
Eiropas Savienība (ES) iegulda ievērojamus finanšu līdzekļus zinātniskajās inovācijās, kas ir saistītas ar efektivitātes paaugstināšanu ūdeņraža tehnoloģijām, tostarp atjaunojamās enerģijas izmantošanai elektrolīzes procesā, ar kuru klimatam draudzīgi tiek ražots ūdeņradis. Esmu ES HORIZON programmas projekta īstenošanas uzraudzības eksperte. Projekta gaitā Ziemeļeiropas zinātnieki pēta koksnes pārstrādes blakusproduktu izmantošanu elektrolīzes procesā. Zinātnieki mēģina “nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu” – paaugstināt procesa efektivitāti un izmantot citas nozares pārpalikumus. ES nopietnību apliecina Eiropas ūdeņraža stratēģijā nospraustie mērķi – līdz 2030. gadam uzstādīt 40 GW atjaunojamā ūdeņraža elektrolizatorus un līdz 2050. gadam paaugstināt atjaunojamā ūdeņraža īpatsvaru ES energobilancē no 2% līdz 13–14%. ES prognozē, ka kumulatīvās investīcijas atjaunojamā ūdeņraža ražošanā līdz 2050. gadam varētu sasniegt pat 470 miljardus eiro.
Ūdeņraža nozares attīstība jāplāno tagad
Latvijā attīstoties vēja industrijai, ūdeņradim ir teicams potenciāls, turklāt, arī eksportā. Ja paraujam vaļā inovāciju maisa galu, varam drosmīgi atļauties uzstādīt ne tikai 2000 un 4000 MW vēja enerģijas, bet arī 10 000 MW un vairāk. Par ūdeņraža ražošanas perspektīvām Latvijā jau interesējusies Vācija, kura potenciāli būtu ieinteresēta pat ūdeņraža cauruļvada izbūvē uz mūsu reģionu. Nav noslēpums, ka par ūdeņraža industrijas attīstīšanu domā arī citas mūsu reģiona valstis, tai skaitā Ziemeļvalstis. Patlaban svarīgi ir strādāt un plānot, lai nenokavētu savu iespēju. Būtiski ir par ūdeņraža nozares attīstību diskutēt tagad, iesaistot lēmumu pieņēmējus, uzņēmējus un zinātniekus. Kad kaimiņvalstīs jau sliesies ūdeņraža rūpnīcas, iespējams, būsim jau nokavējuši. RTU VASSI rokās ir tikai viena no svirām, lai “iekustinātu” procesu – tā ir iespēja izglītot. Esam sagatavojuši jaunu mūžizglītības studiju moduli “Integrētas vēja energosistēmas un ūdeņradis”, kurā no septembra līdz decembrim kopīgi analizēsim, diskutēsim un domāsim par vēja elektrostacijām un ūdeņraža ražošanu: par tehnoloģiskajiem risinājumiem un to integrēšanu esošajās energosistēmās, balstoties ekonomiskajos, sociālajos, normatīvajos, vides un klimata aspektos. Sagaidām, ka mums piebiedrosies pašvaldību darbinieki, uzņēmēji, energoplānotāji, investori, ilgtspējas speciālisti un citi interesenti, lai savlaicīgi kopīgi veidotu izpratni par perspektīvo ūdeņraža nozari un sabiedrības ieguvumiem to sabalansēti attīstot.
