Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,2%.

2025.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,5 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,4%.

2025.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā bija kafijai (+7,7%), pieaugot cenām maltajai kafijai. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), skābais krējums (+4,3%), kartupeļi (+6,2%), milti un citi graudaugi (+2,6%), olīveļļa (+5,1%), svaigas vai atdzesētas zivis (+4,5%), kā arī olas (+1,3%).

Uzņēmums Enlight Research, kas veic Baltijas valstīs publiski kotētu uzņēmumu analīzi, ir sarindojis uzņēmumus ar šī gada augstāko dividenžu ienesīgumu.

Tabulas vadošo pozīciju ieņem "Eleving Group", kas Baltijas fondu biržā ir kotēta jau gandrīz gadu, līdz ar to investori ir iepazinušies ar divu ceturkšņu finanšu rezultātiem un 2024. pilna gada pārskatu. Pašreizējā akcijas cena – 1,68 eiro – ir par 1% zemāka nekā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) cena, kas bija 1,70 eiro. Ieskaitot no 2024. gada peļņas izmaksātās dividendes 0,13 eiro apmērā uz vienu akciju, IPO investoru ienesīgums ir pozitīvs – 6%.

Salīdzinājumam – kopš "Eleving Group" IPO 2024. gada 16. oktobrī Baltic Benchmark Index akciju indeksa ienesīgums ir sasniedzis 14%. Šo starpību no indeksa ir grūti izskaidrot, jo IPO laikā publiski paziņotie solījumi ir izpildīti.

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2025.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēguma rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 1,9%.

2025.gada martā, salīdzinot ar 2025.gada februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Indexo finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS Indexo, AS Indexo Atklāto Pensiju Fondu, AS Indexo Banku un pēc nesen iesāktā darījuma pabeigšanas arī pensijas pārvaldes uzņēmumu VAIRO, plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu Latvijā lielākā nebanku kreditēšanas uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāriem ar mērķi izveidot vienu no spēcīgākajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā.

Piedāvājuma izteikšanai ir nepieciešams uzraudzības institūciju saskaņojums un IPAS Indexo akcionāru lēmums par akciju emisiju.

Plānots, ka darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt katru tiem piederošo DelfinGroup akciju pret 0.136986 Indexo akcijām. Pēc pašreizējās Indexo cenas biržā šis akciju apmaiņas piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas par aptuveni 1,41 eiro. Kā otra iespēja DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1,30 EUR par 1 akciju. Līdz ar to gan akciju apmaiņas, gan akciju iegādes piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas virs to šī brīža un arī pēdējā laika biržas cenas. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā.

Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. ASV akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes.

Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.

ASV dolāra vērtība kopumā turpināja vājināties, investoriem arvien vairāk iecenojot FRS septembra procentu likmju samazinājumu. Obligāciju pusē visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas, kuru cena pakāpās par 1,1%. Tālu neatpalika ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 0,9% un 0,8% cenas pieaugumu. Eiropas pusē tikmēr investīciju reitinga obligāciju cenas saglabājās nemainīgas, bet Vācijas valdību obligācija cena saruka par 0,2%.

ASV ekonomikas dati augustā kopumā iezīmēja vājāku ekonomikas fonu. Jūlijā ASV darba tirgu papildināja vien 73 tūkstoši jaunu darba vietu, kamēr bezdarba līmenis pakāpās līdz 4,2%. Tas radīja bažas par iespējamu darba tirgus vājināšanos. Tikmēr inflācija jūlijā palika nemainīga pie 2,7% un bijusi nedaudz lēnāka nekā gaidīts. Stabilu inflācijas līmeni jūlijā palīdzēja uzturēt zemākas energoresursu cenas par spīti pamatinflācijas paātrinājumam līdz 3,1% no 2,9% pirms mēneša. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV palielinājās par 0,2%, savukārt pamatinflācija uzrādīja 0,3% pieaugumu. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi ASV jūlijā uzrādījuši mērenu izaugsmi, atgūstoties pēc jūnija krituma, bet to cenu kāpums gada griezumā gandrīz apstājās, un cenas jūlijā bija tikai par 0,3% augstākas nekā pirms gada. Kaut arī hipotekārās procentu likmes turējās paaugstinātā līmenī, augustā tās pazeminājās līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma. Ražošanas aktivitāte augustā saruka sesto mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka ražošana joprojām ir iestrēgusi augstāku importa tarifu dēļ.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas turpināja sarukt pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem.

Trīs galvenie ASV akciju indeksi, pirmdien sākoties tirdzniecībai ASV biržās, samazinājās par vairāk nekā trim procentiem.

Tālākās tirdzniecības sesijas gaitā akciju cenas svārstījās, un indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza dienu ar nelielu kritumu, bet indekss indekss "Nasdaq Composite" nedaudz palielinājās.

Akciju cenas viskrasāk kritās Honkongas biržā, kuras indekss samazinājās par 13,2%, demonstrējot straujāko vienas dienas kritumu gandrīz 30 gadu laikā.

Taibejas biržā pirmdien bija visstraujākais kritums tās vēsturē, biržas indeksam samazinoties par 9,7%. Tokijas biržas indekss saruka par 7,8%, bet Šanhajas biržas indekss kritās par 7,3%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

ASV biržās akciju cenas pirmdien samazinājās, savukārt Eiropā nebija vienotas tendences.

Amerikāņu izklaides industrijas uzņēmumu akciju cenas saruka, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa svētdienas paziņojumu, ka viņš noteiks jaunus muitas tarifus visām ārpus ASV ražotajām filmām, apgalvojot, ka Holivudu "izpostījusi" tendence, ka ASV filmu veidotāji un studijas strādā ārvalstīs.

Studijas "Lionsgate" akcijas cena kritās par 5%, savukārt "Netflix" akcijas cena samazinājās par aptuveni 2%. Arī 'Disney", "Paramount", "Warner Bros." un "Discovery" akciju cenas kritās.

Investīciju kompānijas "Berkshire Hathaway" akcijas samazinājās par aptuveni 5% pēc tam, kad ietekmīgais investors Vorens Bafets sestdien darīja zināmu, ka gada beigās aizies no uzņēmuma vadītāja amata.

Latvijā patlaban ir pāragri prognozēt akciju un naftas cenas pasaules biržās krituma tiešu un tūlītēju ietekmi uz degvielas cenām, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā galvenokārt veidojas, balstoties uz globālajām naftas un degvielas produktu cenām biržās, kā arī uz piegādes ķēdes izmaksām un nodokļiem.

Ja pasaules tirgos samazinās naftas cenas, tad sekojoši samazināsies benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas un tas varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā, papildināja Ligere.

Viņa piebilda, ka bažas par pasaules ekonomikas recesiju jau ir samazinājušas "Brent" naftas cenas no 75 dolāriem uz 63 dolāriem barelā. Taču mazumtirdzniecības cenu dinamika atkarīga arī no tādiem faktoriem kā iepirkuma līgumiem ar noteiktu cenu periodu, loģistikas izmaksām, valūtas kursiem un nodokļu politikas.

Pēdējos gados investori saskaras ar arvien lielāku nenoteiktību – sākot ar Donalda Trampa tirdzniecības politikas paziņojumiem un beidzot ar strauji svārstīgiem finanšu tirgiem. Lai arī akciju biržas pamazām atgūstas, nestabilitāte būtiski ietekmē investoru noskaņojumu. Aizvien biežāk tiek uzdots jautājums – kā šajā neprognozējamajā laikā pasargāt savu kapitālu?

Atbilde meklējama tradicionāli drošākos risinājumos. Taču vai šie risinājumi patiešām spēj nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti, un kādas iespējas šobrīd ir populārākās?

Investoru uzvedība – no satraukuma uz racionālu pieeju

Lai saprastu, kāpēc investori arvien biežāk izvēlas drošākas investīcijas, eksperts iesaka vispirms pievērst uzmanību tam, kā investori uztver riskus un kādi faktori ietekmē viņu lēmumus mūsdienu apstākļos. Tieši emocionālais stāvoklis, ekonomiskais fons un ilgtermiņa drošības nepieciešamība šobrīd kļūst par svarīgākajiem faktoriem.

Latvijā investīciju lēmumi bieži vien balstās uz emocijām – īpaši uz bailēm zaudēt naudu. Tāpēc drošības aspekts nereti tiek vērtēts augstāk nekā iespējamais ienesīgums. Latvieši patiešām ir ļoti piesardzīgi investori – dominē bailes zaudēt līdzekļus. Tāpēc vispirms tiek skatīts, vai ieguldījums ir drošs, un tikai pēc tam – kādu peļņu tas varētu nest. Šāda piesardzība veidojusies pagātnes rūgtās pieredzes dēļ, tomēr tā ievērojami ierobežo spēju gūt iespējami labāko ieguldījumu rezultātu.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par gaidāmu muitas tarifu noteikšanu vara un farmācijas produktu importam.

Tramps paziņoja, ka vara importam, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs, bet farmācijas produktu importam - pat 200% tarifs.

Pēc šī paziņojuma pieauga vara cenas, kas Volstrītā sasniedza jaunu rekordu.

Pretēji Trampa paziņojumiem par tarifiem pavasarī, kas toreiz izraisīja krasu akciju cenu samazināšanos, jaunais paziņojums mazāk ietekmēja akciju cenas, sacīja "Crossmark Global Investments" analītiķe Viktorija Fernandesa. Tirgus ir "nogaidīšanas režīmā", sacīja Fernandesa.

Āzijas biržās akciju cenas lielākoties pieauga, tai skaitā par 0,3% Tokijas biržā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām mainījās dažādos virzienos.

Naftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal pārsniedza 70 ASV dolārus par barelu.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien palielinājušās pēc straujās lejupslīdes, ko pēdējās dienās izraisīja bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu negatīvo ietekmi.

Eiropā Frankfurtes akciju biržā rīta tirdzniecības sesijā bijis 0,9% kāpums, bet gan Parīzes, gan Londonas biržās fiksēta augšupeja par 1,3%.

Arī nākotnes darījumos ar ASV akcijām cenas palielinājušās vidēji par 1,7%, bet Tokijas biržas indeksam "Nikkei" fiksēts kāpums mazliet virs 6%.

Tikmēr Honkongas akciju biržas indekss mazliet atguvies pēc pirmdien piedzīvotā straujākā krituma kopš 1997.gada Āzijas finanšu krīzes, tam otrdien pieaugot par 1%.

Akciju cena Šanhajas biržā palielinājusies par 1,4% pēc tam, kad valdības investīciju fonds "Central Huijin Investment" uzdeva valsts uzņēmumiem palīdzēt atbalstīt tirgu ar akciju pirkšanu.

Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien atļāva Vācijas nacionālajai aviokompānijai "Lufthansa" iegādāties 10% Latvijas nacionālas lidsabiedrības "airBaltic" akciju.

Lai gan Vācijas konkurences uzraugs atzīmē, ka paredzētais darījums rada nozīmīgas bažas par konkurenci dažos maršrutos starp Vāciju un Baltijas valstīm, tas nav licis šķēršļus, jo darījuma vērtība ir mazāka par 20 miljonu eiro slieksni.

Pasažieri var sagaidīt biļešu cenas pieaugumu lidojumiem uz Rīgu, Tallinu un Viļņu, brīdina Federālais karteļu birojs.

Vairākos maršrutos uzņēmumi ir konkurējoši operatori, taču konkurence nav pietiekama, lai samazinātu biļešu cenas, konstatē Vācijas konkurences uzraugs.

Savukārt "Lufthansa" uzsver, ka "airBaltic" arī turpmāk būs pilnībā neatkarīgs uzņēmums un turpinās darboties un konkurēt neatkarīgi".

Federālais karteļu birojs arī sagaida, ka "airBaltic" ņems vērā jaunā mazākuma akcionāra intereses, pieņemot turpmākos lēmumus.

ASV un Eiropas biržās trešdien akciju cenas palielinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām par ASV un Japānas tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību (ES).

Pēdējās nedēļās ASV noslēgušas vienošanās ar Filipīnām, Indonēziju, Lielbritāniju un Vjetnamu, bet trešdien Tramps paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru precēm no Japānas tiks piemērots 15% tarifs. Tramps iepriekš draudēja Japānai ar 25% muitas tarifu no 1.augusta, ja netiks panākta vienošanās.

Ziņas par tirdzniecības vienošanos starp ASV un Japānu veicinājušas investoru optimismu, ka drīzumā varētu tikt noslēgti vēl citi darījumi, norādīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, investoriem reaģējot uz labiem banku peļņas rādītājiem un sekojot notikumu attīstībai ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par jauniem muitas tarifiem akciju tirgos pagājušonedēļ bija ievērojama nestabilitāte, bet pēc viņa lēmuma atlikt šo tarifu ieviešanu par 90 dienām tirgos ir atgriezusies stabilitāte, lai gan saglabājas neskaidrība par jauniem tarifiiem augsto tehnoloģiju un farmācijas precēm.

"Lai gan finanšu tirgi ir stabilizējušies (..) tas izskatās kā klusums pirms vētras," sacīja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons.

Volstrītā bija kritums pēc divās iepriekšējās tirdzniecības dienās piedzīvota kāpuma.

Runājot par tirdzniecības karu starp Vašingtonu un Pekinu, Baltā nama preses sekretāre sacīja, ka bumba ir "Ķīnas laukumā".

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet naftas cenas saruka līdz daudzu gadu zemākajam līmenim, nerimstot bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa eskalētajiem tirdzniecības kariem.

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās pieauga.

Tirdzniecības sākumā galvenie ASV akciju indeksi palielinājās, tirgus dalībniekiem cerīgi uztverot ziņas par Baltā nama sarunām ar Japānu un Dienvidkoreju.

Sarunām noritot bez konkrēta progresa un ASV apstiprinot, ka trešdien stāsies spēkā augstāki ievedmuitas tarifi aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES) un Ķīnai, Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

"Acīmredzot investori vēlas skaidrību, bet tādas vēl nav," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins. Viņš lēsa, ka tirgus tagad uzskata ASV recesiju par iespējamu ar vairāk nekā 50% varbūtību.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga cerībās uz ASV procentlikmju pazemināšanu pēc tam, kad vāji ASV nodarbinātības dati vairoja bažas par ASV ekonomikas stāvokli.

Akciju cenas Volstrītā piektdien bija kritušās, reaģējot uz nodarbinātības datiem un ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem jauniem muitas tarifiem ārvalstu preču importam.

"Tirgus dalībnieki un investori ir nopelnījuši daudz naudas, izlemjot, ka tarifi nav svarīgi, un viņi negrasās to mainīt," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

"Investori, šķiet, pieņem optimistisku viedokli (..) derot uz lielāku varbūtību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) tālāk mīkstinās monetāro politiku pēc piektdien publiskotajiem nodarbinātības datiem," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasards.

Āzijā Honkongas un Šanhajas biržās akciju cenas pieauga, bet Tokijas biržā kritās.

Uzmanības centrā esot ASV prezidenta Donalda Trampa un miljardiera Īlona Maska konfliktam, akciju cenas Volstrītā ceturtdien samazinājās, bet Eiropā un Āzijā mainījās bez vienotas tendences.

Galvenie ASV biržu indeksi ceturtdien samazinājās, un Maskam piederošā elektromobiļu būves uzņēmuma "Tesla" akcijas cena saruka par vairāk nekā 14%.

Prezidents ceturtdien kritizēja Masku, kurš nopēlis Trampa virzīto likumprojektu, kas paredz plašus nodokļu atvieglojumus un tēriņu samazināšanu, kā arī draudēja anulēt valdības noslēgtos līgumus ar Maska uzņēmumiem. Masks savukārt paziņoja, ka Tramps bez viņa atbalsta būtu zaudējis ASV prezidenta vēlēšanās.

Neskatoties uz Trampa un Maska savstarpējiem apvainojumiem, situācija akciju tirgos ceturtdien bija samērā laba, norādīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Ceturtdien notika arī akcionāru ilgi gaidītā Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina telefonsaruna, kas galvenokārt bija veltīta tirdzniecībai. Tramps savā platformā "Truth Social" paziņoja, ka saruna ilga aptuveni pusotru stundu un beidzās ar secinājumu, kas šķietot ļoti pozitīvs abām pusēm. Viņš piebilda, ka ASV un Ķīnas pārstāvji drīzumā rīkos jaunu tikšanos.

2025. gada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos.

Pirmais ceturksnis: optimisma un piesardzības līdzsvars

Gada sākumā globālie akciju tirgi uzrādīja pozitīvu sniegumu – īpaši Eiropa ar +6,4 % janvārī, ko veicināja uzlabots uzņēmēju noskaņojums un inflācijas mazināšanās. ASV tirgus pieauga par +2,8 %, bet attīstības valstis reģistrēja +1,8 %. Obligāciju tirgū dominēja augsta ienesīguma segmenti – ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga par +1,3 %, attīstības valstis par +1 %.

ASV ekonomiskie dati janvārī bija neviennozīmīgi – spēcīgi rādītāji kontrastēja ar mērenu algu kāpumu un palēninātu IKP izaugsmi (2,3 % gadā). Inflācijas atdzīvošanās un stabils darba tirgus lika FRS saglabāt likmes 4,25–4,50 % robežās, uz laiku apturot samazināšanas ciklu. Tajā pašā laikā eirozonā ECB samazināja depozīta likmi līdz 2,75 %, prognozējot turpmāku monetāro stimulu.