ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,2%.

2025.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,5 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,4%.

2025.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā bija kafijai (+7,7%), pieaugot cenām maltajai kafijai. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), skābais krējums (+4,3%), kartupeļi (+6,2%), milti un citi graudaugi (+2,6%), olīveļļa (+5,1%), svaigas vai atdzesētas zivis (+4,5%), kā arī olas (+1,3%).

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2025.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēguma rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).

Uzņēmums Enlight Research, kas veic Baltijas valstīs publiski kotētu uzņēmumu analīzi, ir sarindojis uzņēmumus ar šī gada augstāko dividenžu ienesīgumu.

Tabulas vadošo pozīciju ieņem "Eleving Group", kas Baltijas fondu biržā ir kotēta jau gandrīz gadu, līdz ar to investori ir iepazinušies ar divu ceturkšņu finanšu rezultātiem un 2024. pilna gada pārskatu. Pašreizējā akcijas cena – 1,68 eiro – ir par 1% zemāka nekā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) cena, kas bija 1,70 eiro. Ieskaitot no 2024. gada peļņas izmaksātās dividendes 0,13 eiro apmērā uz vienu akciju, IPO investoru ienesīgums ir pozitīvs – 6%.

Salīdzinājumam – kopš "Eleving Group" IPO 2024. gada 16. oktobrī Baltic Benchmark Index akciju indeksa ienesīgums ir sasniedzis 14%. Šo starpību no indeksa ir grūti izskaidrot, jo IPO laikā publiski paziņotie solījumi ir izpildīti.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga. Palielinājās arī naftas cenas, jo ASV īstenotā Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana izraisīja pieņēmumus par šī soļa ietekmi uz jēlnaftas piegādēm nākotnē.

Venecuēlā notikušais arī izraisīja naftas kompānijas "Chevron" akcijas cenas palielināšanos par vairāk nekā 5%, kas savukārt veicināja Volstrītas indeksa "Dow Jones Industrial Average" kāpumu līdz jaunam rekordam. Ievērojami pieauga arī indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite".

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans sacīja, ka pozitīvā tirdzniecības sesija Volstrītā daļēji izskaidrojama ar jaunu investoru optimismu pēc mierīgās 2025. gada nogales.

Naftas rūpniecības pakalpojumu milža "Halliburton" akcijas cena pieauga par 7,8%. Palielinājās arī naftas ieguves uzņēmumu "ConocoPhillips" un "ExxonMobil" akciju cenas.

Pieauga arī aizsardzības rūpniecības uzņēmumu un tehnoloģiju kompāniju akciju cenas.

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Tuvākajā laikā degvielas cenas Latvijā, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī ar iespējamām mērenām svārstībām - gan uz augšu, gan uz leju, prognozēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka ģeopolitiskie konflikti Tuvajos Austrumos, tostarp spriedzes pieaugums starp Irānu un Izraēlu vienmēr izraisa nervozitāti globālajos naftas tirgos, jo šis reģions ir nozīmīgs naftas ieguves un piegādes centrs. Tādējādi jebkāda nestabilitāte var radīt bažas par piegāžu drošību un veicināt naftas un degvielas cenu svārstības.

Ligere norādīja, ka Izraēlas-Irānas konflikta pirmās nedēļas beigās naftas cenas pieauga no 69 ASV dolāriem par barelu līdz 77 ASV dolāriem par barelu, kā arī pastāvēja bažas par Hormuzas šauruma, kas ir nozīmīgs naftas tranzīta ceļš, slēgšanu.

Tostarp viņa uzsvēra, ka šauruma slēgšana, pēc investīciju banku pieņēmumiem, naftas cenas varētu "uzdzīt" arī līdz 120 ASV dolāriem par barelu.

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī akciju tirgi svārstījās, un mēneša rezultāts neatbilda ierasti optimistiskajam vēsturiskajam sniegumam. Tomēr mēneša beigās daudzu akciju cenas pieauga, pastiprinot optimistiskās gaidas attiecībā uz 2026. gadu. Arī debates “kas ir labāks – īsts zelts vai kripto “zelts”?” ir atliktas uz 2026. gadu: decembrī Bitcoin cena samazinājās, bet zelta un sudraba vērtība pieauga.

Neitrālais decembris

Decembrī pārmaiņas finanšu tirgos bija nelielas: eiro izteiksmē pasaules akciju indekss pazeminājās par 0,2%, savukārt obligāciju indekss – par 0,4%. Atsevišķu aktīvu vidū izcēlās sudrabs, kura vērtība pieauga par 25 %, savukārt Bitcoin vērtība samazinājās par aptuveni 5 %. Centrālo banku īstenotie pasākumi atkal atšķīrās: ASV Federālo rezervju sistēma samazināja procentu likmes, Eiropas Centrālā banka tās atstāja nemainīgas, bet Japāna – palielināja. Maz ticams, ka 2026. gadā monetārā politika būtiski mainīsies: tirgi sagaida, ka FED vēl pāris reizes samazinās likmes līdz aptuveni 3 %, ECB saglabās pašreizējo līmeni tuvu 2 %, savukārt Japānas Banka vēl vienu vai divas reizes palielinās likmes.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS Indexo, AS Indexo Atklāto Pensiju Fondu, AS Indexo Banku un pēc nesen iesāktā darījuma pabeigšanas arī pensijas pārvaldes uzņēmumu VAIRO, plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu Latvijā lielākā nebanku kreditēšanas uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāriem ar mērķi izveidot vienu no spēcīgākajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā.

Piedāvājuma izteikšanai ir nepieciešams uzraudzības institūciju saskaņojums un IPAS Indexo akcionāru lēmums par akciju emisiju.

Plānots, ka darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt katru tiem piederošo DelfinGroup akciju pret 0.136986 Indexo akcijām. Pēc pašreizējās Indexo cenas biržā šis akciju apmaiņas piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas par aptuveni 1,41 eiro. Kā otra iespēja DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1,30 EUR par 1 akciju. Līdz ar to gan akciju apmaiņas, gan akciju iegādes piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas virs to šī brīža un arī pēdējā laika biržas cenas. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā.

Akciju biržās Volstrītā pirmdien samazinājās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, savukārt sudraba un zelta cenas kritās, bet naftas cenas palielinājās.

Sudraba cena, kas iepriekš bija vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, pirmdien saruka par aptuveni 10%. Arī zelta un citu metālu cenas kritās.

"Kas pieaug, tam arī jākrītas, un sudraba cenas kritums ir bijis straujš, investoriem fiksējot peļņu pirms gada beigām pēc tam, kad sudraba cena 2025. gadā ir pieagusi par vairāk nekā 150%," teikts XTB analītiķes Ketlīnas Bruksas piezīmē klientiem.

Līdzīga dinamika noteica akciju cenu izmaiņas Volstrītā, kur visi trīs galvenie indeksi pirmdien kritās.

Indekss "Standard & Poor's 500", kas gada gaitā pieaudzis par vairāk nekā 17%, pirmdien saruka par 0,4%.

"Cilvēki, iespējams, šobrīd fiksē peļņu," sevišķi lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju jomā, sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

ASV biržās akciju cenas pirmdien samazinājās, savukārt Eiropā nebija vienotas tendences.

Amerikāņu izklaides industrijas uzņēmumu akciju cenas saruka, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa svētdienas paziņojumu, ka viņš noteiks jaunus muitas tarifus visām ārpus ASV ražotajām filmām, apgalvojot, ka Holivudu "izpostījusi" tendence, ka ASV filmu veidotāji un studijas strādā ārvalstīs.

Studijas "Lionsgate" akcijas cena kritās par 5%, savukārt "Netflix" akcijas cena samazinājās par aptuveni 2%. Arī 'Disney", "Paramount", "Warner Bros." un "Discovery" akciju cenas kritās.

Investīciju kompānijas "Berkshire Hathaway" akcijas samazinājās par aptuveni 5% pēc tam, kad ietekmīgais investors Vorens Bafets sestdien darīja zināmu, ka gada beigās aizies no uzņēmuma vadītāja amata.

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu pastiprinot bažas par jaunu inflācijas kāpumu, kas varētu ierobežot svarīgāko valstu ekonomikas izaugsmi.

Investori jau bija ieņēmuši piesardzīgu nostāju pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atstāja procentlilkmes nemainīgas un trešdien brīdināja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karš var uzkurināt inflāciju un kaitēt ekonomikas izaugsmei.

"Naftas cenas pēdējās dienās ir pieaugušas, un jebkādi traucējumi piegādēs no Tuvajiem Austrumiem var tās vēl vairāk paaugstināt un uzkurināt infrlāciju," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Pieaugot bažām par tiešu ASV piedalīšanos triecienos pret Irānu, analītiķi atzina risku, ka Teherāna varētu slēgt Hormuza jūras šaurumu, caur kuru tiek veikta piektdaļa visas pasaules naftas pārvadājumu apjoma.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien turpināja pieaugt, bet naftas cenas kritās, investoriem sekojot notikumu attīstibai Venecuēlā un globālās ekonomikas perspektīvai.

Pievēršot maz vērības ģeopolitiskajām bažām, kuras izraisīja Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz Ņujorku, daži lielie akciju tirgi ir sākuši jauno gadu ar visu laiku augstākajām cenām.

Volstrītā turpinoties kāpumam, indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Seulas biržas indekss pieauga par vairāk nekā 1%, pirmoreiz pārsniedzot 4500 punktus. To veicināja ievērojams mikroshēmu ražotāja "SK hynix" akcijas cenas kāpums.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien sasniedza jaunu rekordu virs 10 000 punktu atzīmes, investoriem paredzot Lielbritānijas procentlikmju pazemināšanas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi šogad.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par gaidāmu muitas tarifu noteikšanu vara un farmācijas produktu importam.

Tramps paziņoja, ka vara importam, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs, bet farmācijas produktu importam - pat 200% tarifs.

Pēc šī paziņojuma pieauga vara cenas, kas Volstrītā sasniedza jaunu rekordu.

Pretēji Trampa paziņojumiem par tarifiem pavasarī, kas toreiz izraisīja krasu akciju cenu samazināšanos, jaunais paziņojums mazāk ietekmēja akciju cenas, sacīja "Crossmark Global Investments" analītiķe Viktorija Fernandesa. Tirgus ir "nogaidīšanas režīmā", sacīja Fernandesa.

Āzijas biržās akciju cenas lielākoties pieauga, tai skaitā par 0,3% Tokijas biržā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām mainījās dažādos virzienos.

Naftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal pārsniedza 70 ASV dolārus par barelu.