Jaunākais izdevums

Dažādi analītiķi uzskata, ka septembris nesīs vairākus faktorus, kas pazeminās jēlnaftas cenu pasaules tirgū. Lai gan augusta izskaņā naftas cena pieauga salīdzinājumā ar mēneša vidu un tika tirgota par 68 ASV dolāriem par barelu, nākotnē sagaidāms īstermiņa cenu kritums, norāda Circle K Latvia.

"Eksperti, kas ikdienā analizē naftas cenu kustību, samērā nepārprotami uzskata, ka diezgan augstajam cenu līmenim vasarā sekos neliels jēlnaftas cenu kritums aptuveni 7-8% apmērā rudens mēnešos, kas potenciāli var nozīmēt arī gatavās produkcijas cenu samazinājumu," sacīja Gatis Titovs, "Circle K" degvielas kategorijas vadītājs Latvijā. "Cenu kritums ir sagaidāms, pamatojoties uz ražošanas apjomu pieaugumu gan OPEC+, gan ārpus OPEC esošajās valstīs un pasaules ekonomikas palēnināšanos."

Galvenā ietekme uz jēlnaftas cenu kustību joprojām ir ASV prezidenta Donalda Trampa neparedzamā rīcība un viņa tarifu politikas ietekme uz pasaules ekonomiku. Šobrīd stājušies spēkā papildu 25% tarifi Indijas precēm kā sods par Indijas nepārtraukto Krievijas naftas iepirkšanu.

"ASV ir Indijas lielākais eksporta tirgus, kura vērtība ir 86,5 miljardi ASV dolāru gadā, un Indijai noteiktais 50% tarifs faktiski ir tirdzniecības embargo," skaidro Titovs. "Šim faktam ir būtiska ietekme uz globālo tirdzniecību un tas palēnina ekonomikas izaugsmi, kas nozīmē mazāku pieprasījumu pēc naftas."

Lai gan Indiju tarifi ir skāruši smagi, tiek prognozēts, ka Indijā pieaugs Krievijas naftas imports, jo daudzas Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas ir cietušas uzbrukumos Ukrainā, un krievi daudzviet nespēj pārstrādāt naftu. Pirms kara Ukrainā Indija no Krievijas piegādāja mazāk nekā 1% no kopējām savām naftas vajadzībām, bet tagad šīs piegādes veido vairāk nekā 40%. "Kamēr Indija turpinās pirkt lētu Krievijas naftu, citiem piegādātājiem būs jēlnaftas pārpalikums, un tas noteikti ietekmēs pasaules tirgus cenu," uzsver Titovs.

Lai gan tirgū ir daži faktori, kas teorētiski varētu palielināt naftas cenas tuvākajā nākotnē, tie ir diezgan nelieli. Piemēram, pirms pāris nedēļām naftas eksports uz Ungāriju un Slovākiju pa cauruļvadu "Družba" Ukrainas darbību dēļ tika īslaicīgi apturēts, taču piegādes, kā ziņots, tika atsāktas.

ASV krājumu samazinājums izrādījās lielāks, nekā analītiķi prognozēja, kas liecina par spēcīgu pieprasījumu, taču, tā kā neoficiālā vasaras braukšanas sezona ASV ir augusta beigās ir noslēgusies, tiek prognozēts mazāks benzīna pieprasījums.

"Turklāt Vācijas patērētāju noskaņojuma un uzticības indeksa GfK kritums līdz zemākajam līmenim pēdējo mēnešu laikā ietekmē cenas ar pazeminošu tendenci. Tātad rezumējot varētu sagaidīt, ka cenas septembrī kritīsies, ja vien neradīsies neparedzēti apstākļi," komentē Gatis Titovs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā degvielas cenas Latvijā, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī ar iespējamām mērenām svārstībām - gan uz augšu, gan uz leju, prognozēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka ģeopolitiskie konflikti Tuvajos Austrumos, tostarp spriedzes pieaugums starp Irānu un Izraēlu vienmēr izraisa nervozitāti globālajos naftas tirgos, jo šis reģions ir nozīmīgs naftas ieguves un piegādes centrs. Tādējādi jebkāda nestabilitāte var radīt bažas par piegāžu drošību un veicināt naftas un degvielas cenu svārstības.

Ligere norādīja, ka Izraēlas-Irānas konflikta pirmās nedēļas beigās naftas cenas pieauga no 69 ASV dolāriem par barelu līdz 77 ASV dolāriem par barelu, kā arī pastāvēja bažas par Hormuzas šauruma, kas ir nozīmīgs naftas tranzīta ceļš, slēgšanu.

Tostarp viņa uzsvēra, ka šauruma slēgšana, pēc investīciju banku pieņēmumiem, naftas cenas varētu "uzdzīt" arī līdz 120 ASV dolāriem par barelu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patlaban ir pāragri prognozēt akciju un naftas cenas pasaules biržās krituma tiešu un tūlītēju ietekmi uz degvielas cenām, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā galvenokārt veidojas, balstoties uz globālajām naftas un degvielas produktu cenām biržās, kā arī uz piegādes ķēdes izmaksām un nodokļiem.

Ja pasaules tirgos samazinās naftas cenas, tad sekojoši samazināsies benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas un tas varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā, papildināja Ligere.

Viņa piebilda, ka bažas par pasaules ekonomikas recesiju jau ir samazinājušas "Brent" naftas cenas no 75 dolāriem uz 63 dolāriem barelā. Taču mazumtirdzniecības cenu dinamika atkarīga arī no tādiem faktoriem kā iepirkuma līgumiem ar noteiktu cenu periodu, loģistikas izmaksām, valūtas kursiem un nodokļu politikas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāra vērtības pret eiro krišanās var samazināt degvielas cenas, norādīja degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmē, ka ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro kopš gada sākuma krītas, tostarp šobrīd ir sasniegts zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā. "Tā kā naftas un degvielas tirdzniecība pasaulē notiek dolāros, dolāra vērtības kritums palīdzēs samazināt degvielas cenas arī Baltijas reģionā," piebilst Titovs.

Viņš min, ka ASV prezidenta Donalda Trampa politika ir sākusi ietekmēt arī Baltijas reģiona patērētājus, jo kopš aprīļa sākuma dīzeļdegvielas cena degvielas uzpildes stacijās ir samazinājusies par aptuveni desmit centiem litrā.

Titovs skaidro, ka dolāra vērtības krišanos ietekmē ieviestie tarifi un tas, ka daudzi investori pārceļ ieguldījumus no ASV uz Eiropu. "Tāpat Trampa publiskā kritika pret ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāju un mēģinājumi panākt viņa atlaišanu ir samazinājuši uzticību ASV institūcijām un dolāram kā stabilai valūtai," papildina Titovs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro jau kopš gada sākuma krītas, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo četru gadu laikā. Tā kā naftas un degvielas tirdzniecība pasaulē notiek dolāros, dolāra vērtības kritums palīdzēs samazināt degvielas cenas arī mūsu reģionā, informē "Circle K Latvia".

Kā norāda "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs, ASV prezidenta Donalda Trampa politika jau ir sākusi ietekmēt arī mūsu reģiona patērētājus. Kopš aprīļa sākuma dīzeļdegvielas cena degvielas uzpildes stacijās ir samazinājusies par aptuveni 10 centiem litrā.

Dolāra vērtības krišanos ietekmē ieviestie tarifi un tas, ka daudzi investori pārceļ savus ieguldījumus no ASV uz Eiropu. Tāpat, Donalda Trampa publiskā kritika pret ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju un mēģinājumi panākt viņa atlaišanu ir samazinājuši uzticību ASV institūcijām un dolāram kā stabilai valūtai.

Tirdzniecības strīdi starp ASV un Ķīnu jau ir sākuši mazināt pieprasījumu pēc naftas, un tas var liecināt par pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Daži ekonomikas eksperti pat pieļauj ASV recesiju. Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis ASV ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam tikai 1,8% apmērā, galvenokārt Donalda Trampa ieviesto tarifu dēļ.

Enerģētika

Igaunija varētu bloķēt ES jaunās sankcijas Krievijai, ja netiks samazināti naftas cenas griesti

LETA/ERR,09.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja cenas griesti Krievijas naftai netiks samazināti līdz 45 ASV dolāriem par barelu, Igaunija varētu bloķēt Eiropas Savienības (ES) 18.sankciju paketes pieņemšanu, pieļauj Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Ministrs trešdien Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja, ka Igaunija apsver veto tiesību izmantošanu, ja jaunajās sankcijās Krievijai ES neiekļaus zemākus cenas griestus naftai. Lēmumiem par bloka ārpolitiku ir nepieciešama visu ES valstu vienprātība.

"Mūsu nostāja ir ļoti skaidra - naftas cenu ierobežojumam ir jābūt šajā paketē. Mūsu pozīcija šajā jautājumā ir ļoti stingra," teica Cahkna, piebilstot, ka cenas griestu samazināšana būtu visspēcīgākais jaunās sankciju paketes elements.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Igaunijas nostāja ir pieņemt Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji ierosināto sankciju paketi. Valdība iebilst pret dažu valstu centieniem to mīkstināt, izslēdzot jauno cenu ierobežojumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs elektroenerģijas cenas turpināja kristies. Latvijā elektroenerģijas cena kritās par 37% līdz 43,01 EUR/MWh, Lietuvā par 36% līdz 43,01 EUR/MWh, bet Igaunijā par 39% līdz 41,35 EUR/MWh, informē AS "Latvenergo".

Ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -23,58 EUR/MWh līdz 299,90 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cena aizvadītajā mēnesī bija 19,28 EUR/MWh, kas ir samazinājums par 32%.

Elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs galvenokārt ietekmēja augstāka ražošana vēja stacijās, kas kāpa par 45%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kā arī lielāka izstrāde hidroelektrostacijās. Kopējā ražošana hidroelektrostacijās jūnijā auga par 40% pret maiju. Mēneša griezumā par 15% samazinājās elektroenerģijas plūsmas uz Baltijas valstīm. Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojums Estlink 2 atsāka darbu 20.jūnijā, kā rezultātā palielinājās plūsma no Somijas - par 15% vairāk pret iepriekšējo mēnesi. Tikmēr Ziemeļvalstu reģionā izstrāde vēja stacijās samazinājās par 13% pret iepriekšējo mēnesi, bet ražošana saules stacijās samazinājās par 4%. Atomelektrostaciju pieejamā ražošanas jauda ikgadējo apkopes darbu dēļ saglabājās 68% līmenī.

Investors

Circle K: Pagājušās nedēļas naftas produktu cenu straujais kāpums ir pierimis

Db.lv,11.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā novērotais naftas produktu cenu straujais kāpums šonedēļ ir pierimis, tomēr cenas joprojām saglabājas augstākajā līmenī pēdējo divu nedēļu laikā.

To nosaka sezonalitāte - pieprasījums šobrīd ir augsts, un situācija tirgos - saspringta. Tomēr vairāku faktoru sakritības rezultātā rudenī varētu sagaidīt naftas cenu kritumu.

Kā norāda Gatis Titovs, "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs, šonedēļ ir pierimis jēlnaftas biržas nākotnes cenu kāpums, jo investori vēl tikai izvērtē potenciālo ASV muitas tarifu politiku.

"ASV prezidents Donalds Tramps informējis par tarifu likmēm, ar kurām vairākas valstis var saskarties, ja līdz 1.augustam netiks panākta vienošanās par tirdzniecības līgumiem. Tas raisījis bažas par inflāciju un lēnāku ekonomisko izaugsmi, kas ietekmē arī naftas cenas. Tajā pašā laikā tirgus joprojām ir ļoti svārstīgs, un jebkuras jaunas ziņas var būtiski ietekmēt cenas," skaidro Gatis Titovs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu pastiprinot bažas par jaunu inflācijas kāpumu, kas varētu ierobežot svarīgāko valstu ekonomikas izaugsmi.

Investori jau bija ieņēmuši piesardzīgu nostāju pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atstāja procentlilkmes nemainīgas un trešdien brīdināja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karš var uzkurināt inflāciju un kaitēt ekonomikas izaugsmei.

"Naftas cenas pēdējās dienās ir pieaugušas, un jebkādi traucējumi piegādēs no Tuvajiem Austrumiem var tās vēl vairāk paaugstināt un uzkurināt infrlāciju," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Pieaugot bažām par tiešu ASV piedalīšanos triecienos pret Irānu, analītiķi atzina risku, ka Teherāna varētu slēgt Hormuza jūras šaurumu, caur kuru tiek veikta piektdaļa visas pasaules naftas pārvadājumu apjoma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas samazinājās gandrīz visos tirdzniecības apgabalos. Cenas Baltijas valstīs saruka par 40%. Latvijā vairumtirdzniecības cena bija 91,99 EUR/MWh jeb par 39% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, informē AS "Latvenergo".

Lietuvā cena samazinājās par 40% līdz 91,98 EUR/MWh. Tajā pašā laikā Igaunijā elektroenerģijas cena kritās par 41% un bija 90,20 EUR/MWh. Ikstundu cenas šajā mēnesī sasniedza arī negatīvu atzīmi un svārstījās no -11,53 EUR/MWh līdz 773,00 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cenai Baltijas valstīs bija līdzīgas tendences - samazinājums par 43% līdz 34,11 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī cenu samazinājumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica augstāka ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja staciju izstrāde kāpa par 80%, ģenerācija hidroelektrostacijās pieauga par 25%, bet saules staciju ražošana pret februāri palielinājās vairāk nekā 2,5 reizes. Tajā pašā laikā vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs bija gandrīz 4 grādus virs normas, līdz ar to vidējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 13% un uzlabojās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Īslaicīgu cenu kāpumu mēneša nogalē izraisīja Zviedrijas (SE4) un Lietuvas tirdzniecības apgabalu starpsavienojuma NordBalt neplānots atslēgums, kas ilga no 29.marta līdz 2.aprīlim.

Investors

Akciju un naftas cenas pasaules biržās krītas, ASV dolāra vērtība samazinās

LETA/AFP,04.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem ASV inflācijas datiem pastiprinot iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ pazeminās procentlikmes.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentlikmes, pieņemot šādu lēmumu otrajā sēdē pēc kārtas, un paaugstināja eirozonas izaugsmes un inflācijas prognozes šogad.

ASV Nodarbinātības ministrijas ceturtdien publiskotie dati parādīja, ka patēriņa cenu indekss (CPI) augustā pieaudzis līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,7% jūlijā. Šis kāpums saskan ar analītiķu prognozēm un, domājams, neatturēs FRS no procentlikmju pazemināšanas nākamnedēļ.

Lai gan inflācija pārsniedz FRS noteikto 2% mērķi, nesen publiskoti vāji ASV nodarbinātības dati "ir patiprinājuši monetārās politikas mīkstināšanas iespējamību", sacīja "Moneyfarrn" galvenais investīciju pārzinis Ričards Flakss.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, investoriem izvērtējot ziņas par politiskajām krīzēm Francijā un Japānā.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā līmenī. Pieauga arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Naftas cenas pieauga, tirgus dalībniekiem paredzot, ka astoņu OPEC+ valstu vienošanās turpināt palielināt naftas ieguvi nozīmēs mazāku papildu naftas daudzumu par to, kas bija radījis satraukumu.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu virs 3600 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas pieauga pēc pozitīvām tirdzniecības sesijām Eiropā un Āzijā.

"Politiska neskaidrība izraisa tirgu viļņošanos nedēļas sākumā, bet noskaņojums lielā mērā saglabājas pozitīvs," atzīmēja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu pārzine Sūzanna Strītere.

Eksperti

Kā ar pārstrādātu plastmasu cīnīties pret Ķīnas ietekmi

Jūlija Zandersone, AS “ITERUM” valdes priekšsēdētāja,09.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) zaļo mērķu sasniegšanā liela nozīme ir plastmasas pārstrādei, un dalībvalstīm jārēķinās ar aizvien stingrāku regulējumu. Lai veicinātu pārstrādātu materiālu izmantošanu un plastmasas pudeļu ražošanas ilgtspējību, jau šobrīd PET pudelēs saskaņā ar noteikumiem jābūt vismaz 25 % pārstrādātas plastmasas, bet līdz 2030. gadam visās dzērienu plastmasas pudelēs – vismaz 30 % pārstrādāta materiāla.

Šis ir ES praksē pirmais vienotais regulējums par pārstrādāta materiāla lietojumu iepakojuma ražošanā, kas parādīs, vai un cik efektīvi šāda iniciatīva Eiropā var darboties. Tiesa, pagaidām nav īsti skaidrs, kā pārliecināties par godprātīgu regulējuma ievērošanu un sodīt pārkāpējus.

Mērķi – skaidri, uzraudzība – miglā tīta

Šobrīd to, cik procentu pārstrādātā materiāla iekļaut pudeļu sastāvā, izlemj paši ražotāji, jo tas tiešā veidā ietekmē galaprodukta konkurētspēju tirgū. Pārstrādātais materiāls šobrīd ir dārgāks nekā pirmreizējais (pirmreizējā materiāla cenas ir cieši saistītas ar naftas cenu svārstībām, ko savukārt ietekmē globālie politiskie procesi, un pērn naftas cena ASV būtiski samazinājās). Tādējādi divās dažādās pudelēs var būt iepildīts vienlīdz labs dzēriens, bet lētāk maksās pudele, kuras sastāvā ir mazāk pārstrādātu materiālu. Dzērienu tirdzniecībā valda milzīga konkurence, pieprasījums ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas, un katrs cents var izrādīties izšķirošs. Tāpēc var saprast ražotājus, kuri uz šo lietu skatās pragmatiski un nesteidzas pāriet uz lielāku pārstrādātā materiāla īpatsvaru: ja cenas starpība ir būtiska, dzērienu ražotājiem ir liela ekonomiska motivācija likt ilgtspējas mērķus otrajā plānā, tiecoties pēc savas konkurētspējas nodrošināšanas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamieram starp Irānu un Izraēlu veicinot investoru optimismu un kliedējot bažas par to, ka varētu tikt apdraudētas naftas piegādes, Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties pieauga, savukārt naftas cenas turpināja kritumu.

"Pamiers vēl vairāk mazināja pieņēmumus, ka varētu tikt apdraudēti Tuvo Austrumu naftas piegādes maršruti," konstatēja "Trade Nation" analītiķis Deivids Morisons.

"Šķiet, ka deeskalācijas dēļ tirgum klājas labāk", situāciju akciju biržās vērtēja "B. Riley Wealth Management" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 1,2% līdz 43 089,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,1% līdz 6092,18 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,4% līdz 19 912,53 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien palielinājās par mazāk nekā 0,1% līdz 8758,99 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 1% līdz 7615,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 1,6% līdz 23 641,58 punktiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien maz mainījās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas palielinājās pirms piektdien gaidāmā ASV un Krievijas samita par Ukrainu.

Ražotāju cenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 3,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā jūnijā. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas valstī jūlijā palielinājās par 0,9% pēc tam, kad jūnijā tās saglabājās maija līmenī. Iepriekš analītiķi prognozēja, ka mēneša salīdzinājumā ražotāju cenas pieaugs par 0,2%.

"Lielais ražotāju cenu indeksa (PPI) kāpums šorīt rāda, ka ekonomikā ir inflācija, pat ja patērētāji to vēl nav sajutuši," sacīja "Northlight Asset Management" vecākais investīciju pārzinis Kriss Cakarelli.

Viņš nosauca šos datus par "visnevēlamāko pārsteigumu", piebilstot, ka tas "domājams, apslāpēs daļu optimisma par garantētu procentlikmju pazemināšanu nākamajā mēnesī", ko veiktu ASV Federālā rezervju sistēma (FRS).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, samazinoties "Amazon", "Nvidia" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenām.

Kritums sekoja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājumam, ka "pārāk agresīva" procentlikmju pazemināšana var veicināt inflāciju.

Iepriekšējās trijās tirdzniecības sesijās visi trīs galvenie ASV biržu indeksi bija sasnieguši jaunus rekordus.

Volstrītā otrdien visstraujāk kritās indekss "Nasdaq Composite" - par 1,0%.

"Nvidia" akcijas cena otrdien saruka par 2,8%. Pirmdien tā bija kāpusi par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

Lai gan "vadošās tehnoloģiju kompānijas investē simtiem miljardu [dolāru] ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā, daži investori turpina jautāt, vai šī nauda tiek labi iztērēta," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās, ASV dolāra vērtība un naftas cenas pirmdien pieauga pēc ASV un Ķīnas lēmuma uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Tirgus negaidīja lielo pārmaiņu ASV un Ķīnas tarifos, kas ir ļoti pozitīva ASV un globālās ekonomikas perspektīvai," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Volstrītas galvenie indeksi pieauga jau tirdzniecības sesijas sākumā un saglabāja stabilitāti līdz tās beigām.

Eiropā vislielākais pieaugums bija Parīzes biržas indeksam - par 1,4%.

Francijas luksusa preču milža LVMH akcijas cena pieauga par 7%.

ASV dolāra vērtība palielinājās pret eiro, Japānas jenu un britu mārciņu. Pieauga arī naftas cenas.

ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām pirmdien paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, norimstot globālai obligāciju izpārdošanai un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cenai palielinoties pēc labvēlīga tiesa sprieduma.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, investoriem turpinot bažīties par augošu valdības parādu. Japānas obligāciju ienesīgums sasniedza jaunu augstāko līmeni.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 1,0% pēc tam, kad ASV federālais tiesnesis otrdien noraidīja valdības prasību tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

"Alphabet" akcijas cena pieauga par aptuveni 9%, bet "Apple" akcijas cena kāpa par apmēram 4%.

"Investori kopumā uzskatīja šo [tiesas] iznākumu kā lielos tehnoloģiju uzņēmumus atbalstošu, kas parāda, ka, lai gan regulācija turpinās, galveno spēlētāju biznesa modeļi lielākoties paliek neskarti," sacīja finanšu pakalpojumu sniedzēja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķsi Deivids Morisons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē piektdien strauji pieaugušas pēc tam, kad Izraēla naktī uz piektdienu veikusi triecienus Irānas kodolobjektiem un citiem militārajiem mērķiem.

Naftas cenas vienu brīdi pieauga pat par vairāk nekā 13%, sasniedzot augstāko līmeni kopš janvāra un radot jaunas bažas par inflācijas atkārtotu kāpumu.

"Brent" markas jēlnaftas cena dienas vidus tirdzniecības sesijā pieaugusi par 8,3% līdz 75,13 dolāriem par barelu, bet "West Texas Intermediate" markas jēlnaftas cena palielinājusies par 8,7% līdz 73,98 dolāriem par barelu.

Vienlaikus zelta cena pietuvojusies rekordaugstam līmenim, jo investori zeltu uzlūko kā tā dēvēto drošā patvēruma aktīvu krīžu laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, pieaugot bažām par iespējamu ASV iejaukšanos Izraēlas-Irānas karā.

Investoru iepriekšējās dienas optimismu, ka šis bruņotais konflikts neizplatīsies Tuvajos Austrumos, nomainīja bažas par tālāku eskalāciju, karadarbībai turpinoties piekto dienu pēc kārtas.

"Nav nekādu pazīmju par saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, un tas ļoti satrauc investorus," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien priekšlaicīgi atstāja G7 samitu Kanādā Izraēlas-Irānas kara dēļ un sacīja, ka viņa mērķis ir šī bruņotā konflikta "reālas beigas", nevis tikai pamiers.

Tramps sociālo mediju paziņojumos pieprasīja Irānas "bezierunu padošanos" un deva mājienus par iespējamu ASV iejaukšanos, lai atbalstītu Izraēlu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas turpināja sarukt pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem.

Trīs galvenie ASV akciju indeksi, pirmdien sākoties tirdzniecībai ASV biržās, samazinājās par vairāk nekā trim procentiem.

Tālākās tirdzniecības sesijas gaitā akciju cenas svārstījās, un indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza dienu ar nelielu kritumu, bet indekss indekss "Nasdaq Composite" nedaudz palielinājās.

Akciju cenas viskrasāk kritās Honkongas biržā, kuras indekss samazinājās par 13,2%, demonstrējot straujāko vienas dienas kritumu gandrīz 30 gadu laikā.

Taibejas biržā pirmdien bija visstraujākais kritums tās vēsturē, biržas indeksam samazinoties par 9,7%. Tokijas biržas indekss saruka par 7,8%, bet Šanhajas biržas indekss kritās par 7,3%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, un palielinājās arī naftas cenas, jo ASV un Ķīnas lēmums uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus uzlaboja ASV ekonomikas prognozi.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, ko noteica "UnitedHealth Group" akcijas cenas samazināšanās.

Tirgi turpināja pozitīvi reaģēt uz ASV un Ķīnas pirmdienas paziņojumu par tirdzniecības saspīlējuma deeskalāciju.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 2%, tirgus dalībniekiem paredzot lielāku jēlnaftas pieprasījumu.

Gada inflācija ASV aprīlī samazinājusies līdz 2,3% salīdzinājumā ar 2,4% martā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, liecināja Nodarbinātības ministrijas publiskoti dati.

Inflācijas samazināšanās radīja spiedienu uz ASV dolāru, un tirgus dalībnieki vairāk prognozēja iespējamību, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz samazinās procentlikmes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt procentlikmes. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai novērotu ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi uz inflāciju.

Volstrītas indeksi maz mainījās. Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās. Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Naftas cenas pieauga pēc tam, kad Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei noraidīja Trampa prasību par Irānas "bezierunu padošanos".

Zviedrijas centrālā banka trešdien nolēma samazināt procentlikmes, tādējādi cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi. Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,25 procentpunktiem līdz 2%.

Investors

Akciju cenas krītas Volstrītā, bet pieaug Eiropas biržās; naftas cenas sarūk

LETA--AFP,09.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet naftas cenas saruka līdz daudzu gadu zemākajam līmenim, nerimstot bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa eskalētajiem tirdzniecības kariem.

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās pieauga.

Tirdzniecības sākumā galvenie ASV akciju indeksi palielinājās, tirgus dalībniekiem cerīgi uztverot ziņas par Baltā nama sarunām ar Japānu un Dienvidkoreju.

Sarunām noritot bez konkrēta progresa un ASV apstiprinot, ka trešdien stāsies spēkā augstāki ievedmuitas tarifi aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES) un Ķīnai, Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

"Acīmredzot investori vēlas skaidrību, bet tādas vēl nav," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins. Viņš lēsa, ka tirgus tagad uzskata ASV recesiju par iespējamu ar vairāk nekā 50% varbūtību.