Degvielas tirgotājs SIA "Kool Latvija" ir kļuvis par SIA "Baltijas degviela" vienīgo īpašnieku, liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Baltijas degvielas" kapitālā 78,52% piederēja maksātnespējīgajai "PNB bankai" un 21,48% SIA "Naples", bet šogad 14.novembrī "Naples" kļuva par vienīgo "Baltijas degvielas" īpašnieci. "Naples" īpašnieki ir Ivo Vasiļevskis (88%) un Ringolds Mencens (12%).

"Kool Latvija" 2023.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn maijā Latvijas Konkurences padomē tika iesniegts apvienošanās ziņojums, kur "Kool Latvija" mātesuzņēmums AS "Aqua Marina" plānoja iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "East-West Transit" un "Naples" aktīviem - 44 degvielas uzpildes stacijām, kas darbojas ar "Latvijas nafta" zīmolu, un termināliem. Pērn oktobrī Konkurences padome atļāva īstenot darījumu.

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Pasaulē lielākais pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzējs “Avia Solutions Group” kopā ar Latvijas partneriem kopuzņēmumā “NorSAF” uzsākuši vērienīgu projektu – Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā taps Ziemeļeiropā lielākā ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) rūpnīca.

Saražotā degviela tiks piegādāta aviācijas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un eksportēta uz citiem tirgiem visā pasaulē.

Ražošanu ar jaudu aptuveni 100 000 tonnu SAF gadā plānots uzsākt 2030. gadā, “NorSAF” rūpnīcai kļūstot par lielāko SAF ražotni Ziemeļeiropā. Tās izmaksas tiek lēstas 500–600 miljonu eiro apmērā atkarībā no izvēlētā tehnoloģiskā risinājuma. Tā kā šis projekts konkurēs globālā mērogā, tā veiksmīga īstenošana ir atkarīga no palīdzības un atbalsta, ko tas saņems no Eiropas Savienības, institucionālajiem investoriem un valsts iestādēm.

Bieži dēvēta par aviācijas nākotni, SAF rada ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā parastā reaktīvā degviela. No šī gada sākuma Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību, ka vismaz 2 % no visas lidostās patērētās degvielas jābūt SAF. Šī prasība pakāpeniski palielināsies, sasniedzot 6 % līdz 2030. gadam, 20 % – līdz 2035. gadam un 70 % – līdz 2050. gadam. “Avia Solutions Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis (Gediminas Ziemelis) norāda, ka aviācijas nozares turpmākā attīstība būs tieši saistīta ar jauniem ilgtspējības standartiem.

Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kuru otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Likums nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem (no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam) – no 46.7 uz 39.6 centiem par litru.

Šajā rakstā analizēsim nodokļa īslaicīgā samazinājuma pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī. Lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts (iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu), bet autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu savus ikdienas paradumus.

Pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums.

• Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8.6 centiem litrā (tostarp 7.1 cents no akcīzes samazinājuma un 1.5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN)); kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trīs mēnešiem.

Transporta dekarbonizācija prasīs mainīt ne tikai autoparku, bet arī pievērsties zaļās degvielas ražošanai Latvijā, vienlaikus enerģijas cenu pieaugums ir neizbēgams, kura amortizācijai mazturīgākajiem var izmantot Sociālo klimata fonda līdzekļus.

Tādas atziņas skanēja diskusijā Kura degviela būs lētāka, un kā kompensēsim cenu pieaugumu? Vienlaikus tika secināts, ka degviela ar bio piejaukumu kļūst lētāka nekā tīra fosilā degviela, taču Latvijas iespējas sasniegt izvirzīto mērķi uz 2030. gadu tika vērtētas kā miglainas.

Trejādi mehānismi vienlaikus

Transporta dekarbonizācijā ES un Latvijas rīcībai jābūt trejādai. „Pašlaik fosilās degvielas ir lētākas nekā atjaunojamie resursi, turklāt tie ir salīdzinoši maz izmantoti, šobrīd pastāv subsīdijas gan fosilajiem, gan atjaunojamajiem resursiem. Savukārt nākotnē fosilās degvielas kļūs dārgākas, atjaunojamie resursi kļūs plašāk izmantoti, turklāt tiks pielietoti cenu pieauguma kompensējošie mehānismi,” skaidroja Latvijas Klimata neitralitātes klastera 2050 valdes loceklis Armands Gūtmanis. Viņš norādīja, ka Latvijai izvirzīts mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas (kuras nav emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS)) par 17%, tur transporta īpatsvars ir 37,2%, lauksaimniecības —26%. „Pašreizējie aprēķini gan uz 2030. gadu rāda nepievilcīgu ainu — risku, proti, ka Latvija ne tikai nespēj samazināt transporta emisiju apjomu, bet to pat palielina par 1,7%,” skaidroja A. Gūtmanis. Viņš norāda, ka, apzinoties šo risku, iespējams mazināt sekas — īstenot vairākus pasākumus, bet sliktākajā gadījumā Latvijai nāksies iegādāties CO2 emisiju kvotas no citām valstīm. „Šā gada vasarā Ministru kabinetā tika skatīts ziņojums par siltumnīcu gāzu emisijām, to prognozēm, tajā tika atzīts, ka Latvijā ne ar esošajiem, ne ar papildu pasākumiem izvirzīto mērķi par 17% samazināt CO2 emisijas sasniegt nebūs iespējams, tāpēc būs vajadzīgi vēl citi pasākumi,” uzsvēra A. Gūtmanis.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

Lielbritānijas enerģētikas milzis "Shell" trešdien paziņoja, ka pātraucis būvēt biodegvielu ražotni Nīderlandē, kas būtu bijusi viena no lielākajām Eiropā.

Ņemot vērā sliktus tirgus apstākļus, "Shell" pērn apturēja atjaunīgo biodegvielu ražotnes būvniecību Roterdamā, kurā bija paredzēts ražot ilgtspējīgu aviācijas degvielu un dīzeļdegvielu no atkritumiem.

"Izvērtējot tirgus dinamiku un būvniecības izmaksas, kļuva skaidrs, ka projekts nebūs pietiekami konkurētspējīgs," norāda uzņēmums.

Pirmo reizi par šo projektu tika paziņots 2021.gadā saistībā ar plāniem palīdzēt Eiropai sasniegt starptautiski saistošos kaitīgo emisiju samazināšanas mērķus.

Vairāk nekā pusi no rūpnīcas ražošanas jaudas bija paredzēts veltīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanai. Tā ir biodegviela, kas ražota no augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielām, piemēram, cepamās eļļas un taukiem, un kas rada mazāk oglekļa dioksīda emisiju nekā tradicionālā reaktīvā degviela.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Ar Igaunijas augstākās tiesas - Valsts tiesas - spriedumu par 300 000 eiro naudassodu spēkā stājies Vides departamenta sods Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par 2022.gadā noteiktā biodegvielas piejaukuma līmeņa nesasniegšanu.

Kompānija par tādu pārkāpumu sodīta otro reizi pēc kārtas.

Valsts tiesas ceturtdien pieņemtais spriedums nozīmē, ka stājies spēkā notiesājošais spriedums, ar kuru Valsts tiesa piesprieda naudassodu 300 000 eiro apmērā. 2021.gadā Vides departaments par tādu pašu pārkāpumu "Olerex" noteica 12 000 eiro sodu.

Pagājušā gada decembrī Vides departaments atzina "Olerex" par vainīgu, ka tā nav izpildījusi savas saistības attiecībā uz biodegvielas īpatsvaru 2022.gadā. Departaments apsūdzēja degvielas uzņēmumu, ka tā pārdotajā degvielā nav bijis pietiekami daudz atjaunīgo energoresursu degvielas. Par pārkāpumu departaments noteica astoņu miljonu eiro sodu.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Slovākijas valdība ir nolēmusi noteikt ierobežojumus degvielas tirdzniecībā šīs valsts enerģētikas krīzes dēļ, kuru saasinājis karš Irānā.

Jaunais regulējums sākotnēji būs spēkā 30 dienas, bet nepieciešamības gadījumā var tikt pagarināts, trešdien pēc valdības sēdes sacīja premjerministrs Roberts Fico.

Lai vērstos pret panisku pirkšanu un degvielas tūrismu, tagad varēs iegādāties dīzeļdegvielu un benzīnu tikai līdz 400 eiro vērtībā uz katru automašīnu.

Tiek arī aizliegta vairāk nekā 10 litru degvielas transportēšana kannās vai citos konteineros.

Tiks ierobežota arī degvielas pārdošana uz ārzemēm, ko valdība uzskata par alternatīvu ievērojamam cenu kāpumam patērētājiem.

Automašīnām ar ārvalstu numurzīmēm degviela tiks pārdota par augstāku cenu, kas aprēķināta kā vidējā no degvielas cenām, kas pašlaik ir spēkā kaimiņvalstīs Austrijā, Čehijā un Polijā.

Slovākijas valdības šomēnes pieņemtais lēmums noteikt ierobežojumus degvielas tirdzniecībai šīs valsts enerģētikas krīzes dēļ ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, otrdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis, vēsta aģentūra "Reuters".

"Mēs esam pievērsuši uzmanību tam, ka Slovākijas valdība ir pieņēmusi pasākumus, ar kuriem Slovākijā uz 30 dienām noteikts ierobežojums dīzeļdegvielas uzpildīšanai, kā arī ieviestas atšķirīgas cenas transportlīdzekļiem ar vietējām un ārvalstu numurzīmēm. Tas ietver augstākas cenas transportlīdzekļiem ar ārvalstu numurzīmēm," preses konferencē sacīja EK preses pārstāvis.

"Mēs uzskatām, ka šādi pasākumi ir ļoti diskriminējoši un neatbilst ES tiesību aktiem, un, lai gan mēs saprotam nepieciešamību atbalstīt iedzīvotājus, it īpaši šajā laikā, pasākumi nedrīkst radīt diskrimināciju pilsonības dēļ, kā arī nedrīkst apdraudēt mūsu vienotā tirgus integritāti; tādēļ mēs veiksim atbilstošas juridiskas darbības, lai nodrošinātu šo prasību ievērošanu," piebilda preses pārstāvis.

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.jūnija numurā lasi:

Statistika

LU pētnieki parāda izaicinājumus datos

Tēma

Latvija pēc ienākumiem no starptautiskā tūrisma ir pasaules līderos

Aktuāli

Pensionēšanās no 70 gadiem?

Elektrifikācija

Investē ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē Baltijā

Kreditēšana

Ekonomikas lejupslīde nav iemesls pesimismam kreditēšanā. Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs

Enerģētika

Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs

Aprites ekonomika

Atkritumi pārtaps degvielā

Portrets

Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Ziemas sezonā sniega segums Latvijā kļūst arvien mainīgāks – reizēm tas ir biezs un pūkains, citreiz slapjš un sapresēts. Lāpsta, lai arī vienkārša, vairs nereti nav efektīvs risinājums, īpaši tad, ja jāattīra lielāki laukumi vai grasies uz laiku izvairīties no fiziskas slodzes. Uzticams sniega pūtējs kļūst par reālu sabiedroto, kas ļauj paveikt darbus ātrāk, mazāk nogurstot un pat baudot šo darbu.

Lāpsta vai sniega pūtējs: Kad tehnika kļūst par nepieciešamību?

Lai arī lāpsta joprojām ir noderīgs rīks nelieliem darbiem, regulāra sniega tīrīšana uz lielākas teritorijas ātri kļūst par izaicinājumu:

• Fiziska slodze palielinās, ja sniegs ir slapjš vai piesalis;

• Sniega apjoms var pieaugt pēkšņi, radot spiedienu uz muguru un laiku;

• Lielākas teritorijas, piebraucamie ceļi, pagalmi, ietves, kas ar lāpstu vien ir grūti pārvaldāmas.

Tāpēc jaudīgs un piemērots sniega pūtējs kļūst par praktisku risinājumu, kas ne tikai taupa laiku, bet arī saudzē veselību.

Ja vēlaties atrast savam vajadzībām vispiemērotāko sniega pūtēju, pirmkārt, aprēķiniet attīrāmās teritorijas platību, otrkārt, izvērtējiet aptuveno sniega daudzumu vietā, kur jūs dzīvojat. Sniega pūtējs ar jaudīgu dzinēju un lielu darbības platumu ietaupa laiku, ja teritorija ir liela un noklāta ar biezu un smagu sniega kārtu. Mazākām teritorijām, kas noklātas ar sausu sniegu, nepieciešama mazāka jauda. Husqvarna sniega pūtēju klāstā ir pieejami sniega pūtēji ar dažāda lieluma dzinējiem un dažādu darbības platumu.

Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze ir kritiski zemā kreditēšana. Atpalicība no citām Baltijas valstīm kreditēšanā mērāma miljardos, liecina pieejamie statistikas dati

Dienas Bizness uzsāk pētījumu sēriju par finanšu pakalpojumu nozari Latvijā, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, to salīdzinājumu ar citām ES valstīm, kā arī nozares attīstības virzieniem un galvenajiem tirgus dalībniekiem. Pirmajā pētījumā uzmanība pievērsta kreditēšanai, kas ir kritiski svarīga tautsaimniecības un iekšzemes kopprodukta izaugsmei.

Prologs – atbilde uz kāpēc?

Ekonomikas attīstība nav iespējama bez naudas aprites. Tā ir gluži kā degviela, kas virza uzņēmējdarbību, investīcijas un patēriņu. Lai uzņēmumi varētu augt, radīt jaunas darbavietas un ieviest inovācijas, tiem ir nepieciešami finanšu resursi, kas bieži vien pārsniedz pašu pieejamos resursus. Ne mazāk svarīga tā ir arī privātpersonām, jo kredīti ļauj finansēt mājokļa iegādi un labiekārtošanu, automašīnas iegādi, izglītību un citus nozīmīgus sadzīves izdevumus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc kreditēšana spēlē tik būtisku lomu ekonomikā, tā nodrošina pieeju kapitālam brīdī, kad tas ir nepieciešams. Ja šī naudas plūsma ir ierobežota, arī ekonomikas attīstība kļūst lēnāka.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) maksu par pases izsniegšanu no nākamā gada cels par 10 eiro, bet no 2026.gada - vēl par 6 eiro, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

PMLP valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Tagad IeM un PMLP ir atgriezušās pie ieceres par būtiskāku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu: "Veidojot 2025.gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par PMLP pakalpojumiem."

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Tuvo Austrumu kara dēļ samazinās globālās ekonomikas izaugsmes prognozes, paziņoja SVF vadītāja Kristalīna Georgijeva, brīdinot par konflikta ietekmi, lai gan ir noslēgts trausls pamiers.

Viņa norādīja, ka pat vislabākajā scenārijā atgriešanās iepriekšējā situācijā nenotiks.

Georgijeva sacīja, ka pat fonda "viscerīgākajā scenārijā" ekonomikas izaugsme būs mazāka, nekā bija gaidīts iepriekš, jo pieaug enerģijas cenas, ir bojāta infrastruktūra, kavētas piegādes un zaudēta tirgus pārliecība.

SVF arī sagaida, ka fondam būs jāsniedz tūlītēja finansiāla palīdzība kara skartajām valstīm 50 miljardu ASV dolāru (42,8 miljardi eiro) apmērā, jo vismaz 45 miljoniem cilvēku pārtikas pieejamība nav droša.

"Ņemot vērā kara izraisītās sekas, mēs prognozējam, ka tuvākajā laikā pieprasījums pēc SVF maksājumu bilances atbalsta pieaugs par 20-50 miljardiem ASV dolāru, turklāt zemākā robežvērtība būs spēkā, ja tiks ievērots pamiers," teica Georgijeva.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Kooperatīvā sabiedrība "Piena loģistika" četru jaunu "Scania" vilcēju iegādē investēs 925 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), no kuriem 374 900 eiro veidos Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums, informē kooperatīva administratīvais vadītājs Vilnis Vorobjovs.

Tostarp uzņēmums jau ir saņēmis divus jaunus "Scania" vilcējus, kas aprīkoti ar saspiestās dabasgāzes (CNG) dzinējiem, investējot 487 000 eiro bez PVN, no kuriem 243 500 eiro bez PVN veidoja LAD līdzfinansējums. Tāpat tuvākā mēneša laikā "Piena loģistika" plāno iegādāties divus dīzeļa dzinēja vilcējus, kuros plānots ieguldīt 438 000 eiro bez PVN, LAD līdzfinansējumam veidojot 131 400 eiro bez PVN.

Kooperatīvā akcentē, ka saspiestās dabasgāzes dzinēju vilcēju iegāde ir būtisks solis virzienā uz efektīvāku, videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku loģistiku Latvijā. Tāpat Vorobjovs norāda, ka tehnoloģiju ieviešana "Piena loģistikas" transporta sistēmā ir ieguldījums gan vides aizsardzībā, gan resursu efektīvākā izmantošanā.

Martā pasaules lielākajos reģionos pasliktinājies pakalpojumu sektora noskaņojums, vienlaikus saglabājoties salīdzinoši spēcīgam pieprasījumam un pieaugot izmaksu spiedienam. Energoresursu cenu kāpums ir veicinājis straujāku inflāciju, īpaši ASV, kur vienlaikus redzama arī piesardzīgāka patērētāju uzvedība. Tikmēr eirozonā ekonomikas dinamika kļūst nevienmērīgāka – mazumtirdzniecība un rūpniecība stagnē vai sarūk.

ASV pakalpojumu sektors bremzējas, inflāciju ceļ degviela

Pakalpojumu sniedzēju noskaņojums martā pasliktinājies visos lielākajos reģionos. Amerikas ISM indekss pakalpojumu sektorā martā atkrita līdz 54 punktiem no 56.1 februārī, kas joprojām bija otrs augstākais rezultāts kopš 2024. gada rudens. Martā biznesa aktivitāte sektorā palēninājās, taču jauno pasūtījumu pieauguma tempi bija straujāki nekā februārī, liecinot par joprojām spēcīgu pieprasījumu. Arī eirozonā un Ķīnā uzņēmēju optimisms pakalpojumu sektorā martā mazinājās. Ķīnā jaunie pasūtījumi pieauga lēnāk pēc spēcīga kāpuma februārī, savukārt eirozonā tie samazinājās pirmo reizi kopš pērnā gada jūlija. Pakalpojumu sniedzēji martā ziņoja arī par strauju cenu un izmaksu kāpumu, ko izraisīja energoresursu cenu lēciens Irānas konflikta dēļ. ASV izmaksu kāpums sektorā bija straujākais kopš 2022. gada un eirozonā – kopš 2023. gada sākuma. Ķīnā izmaksu un cenu pieaugums bija salīdzinoši mērenāks un tuvu pēdējo gadu vidējiem līmeņiem.

Latvija šobrīd atrodas nozīmīgā krustpunktā, kur valsts enerģētiskās neatkarības un klimatneitralitātes mērķi vairs nav tikai politiski lozungi, bet kļūst par konkrētiem projektiem un tehnoloģiskām inovācijām.

Viens no šādiem piemēriem ir “Virši” biometāna rūpnīcas attīstība, kas būtiski ietekmēs vietējo degvielas un energoresursu tirgu.

Tirgus atdzimšana un politiskās iniciatīvas

Pāreja no dīzeļdegvielas uz CNG (saspiesto dabasgāzi) un tālāk uz biometānu kļūst par būtisku virzienu transporta sektora emisiju samazināšanā. Tā kā šī pāreja neprasa būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā un tehnoloģijās, biometāns sevi apliecina kā praktisku, ātri ieviešamu un ekonomiski pamatotu risinājumu gan loģistikas uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldību autoparkiem. Augošā interese par biometāna izmantošanu transportā vienlaikus veicina arī Latvijas enerģētisko neatkarību, vietējo resursu izmantošanu un reģionālo attīstību.

Skaļi virsraksti un populistiskas runas pēdējā laikā arī ekonomikas nozarē nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu, prognozējot mazo uzņēmumu bojāeju un zīmējot situāciju lauku reģionos pavisam drūmās krāsās. Vai tā ir patiesība? Kā vadītāja vienam no lielākajiem un straujāk augošajiem pašmāju mazumtirdzniecības uzņēmumiem, varu teikt – jā un nē!

Protams, pēdējā laika norises, legālas tirdzniecības ierobežojumi, nepārdomāti lēmumi, kas prasa lielas investīcijas, inflācijas izaicinājumi, demogrāfiskā situācija un kopējās ekonomikas tendences nosaka to, ka pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu tirgum reģionos ir daudz izaicinājumu. To pārvarēt vienatnē, izmantojot ierasto saimniekošanas praksi, ir grūti, tomēr nevaru piekrist viedoklim, ka situācija ir tik drūma un visi lauku uzņēmumi tuvojas bankrotam. ELVI Latvijas tirgū strādā vairāk nekā 25 gadus, mēs vistiešāk redzam reālo situāciju dažādos novados, varu droši apgalvot - šis ir iespēju laiks. Uzņēmumi var atrast veidu, kā kļūt efektīvāki, strādāt labāk un būt absolūti konkurētspējīgi, ja vien nebaidās mainīties. To varu apgalvot, analizējot gan ELVI zīmola veikalu datus, gan mūsu loģistikas uzņēmuma rezultātus, gan informāciju no korporatīvajiem klientiem, kas uzsākuši vienoto preču pasūtīšanu no mūsu centrālās noliktavas. Kas ir panākumu atslēga? Optimizācija, spēja bezkaislīgi analizēt datus un drosme attīstīties. Pircējam ir svarīga cena un sortiments, uzņēmumam – naudas aprites ātrums. Kā šo risināt, ja nākas strādāt reģionā ar ierobežotām iespējām? Man ir atbildes.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (LNMA) asi kritizē operatīvas rīcības trūkumu degvielas cenu krīzes apstākļos un aicina Zemkopības ministriju un AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padomi izvērtēt LVM valdes locekļu atbilstību ieņemtajiem amatiem, uzsverot – ja valsts kapitālsabiedrība nespēj operatīvi reaģēt krīzē, cenu par to maksās visa nozare.

Mežizstrādes nozares uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus LVM, jau martā brīdināja par straujo degvielas cenu kāpumu un tā tiešo ietekmi uz mežizstrādes, kokmateriālu transporta un šķeldas ražošanas izmaksām. Degviela šajos segmentos veido no 25 % līdz pat 45 % no pašizmaksas. Pakalpojumu sniedzēji sagaidīja, ka tiklīdz būs pieejami Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati par degvielas cenām, LVM nekavējoties veiks pakalpojumu cenu indeksāciju krīzes režīmā vai piedāvās citu risinājumu. Dati tika publicēti 8. aprīlī, taču gaidītā rīcība izpalika.

Šāda bezdarbība rada tūlītēju spiedienu uz pakalpojumu sniedzēju likviditāti un apdraud pakalpojumu nepārtrauktību. Nozares uzņēmumi jau šobrīd strādā uz zaudējumu robežas, jo paralēli degvielas sadārdzinājumam neproporcionāli ir pieaugusi arī autoceļu lietošanas nodeva. Ja situācija netiks nekavējoties risināta, sekas būs plašākas par vienu uzņēmumu vai pat nozari – tiks ietekmēta visa kokrūpniecības vērtību ķēde un valsts mežu apsaimniekošanas efektivitāte.