Pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, 2024.gada novembrī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga par 1,8% (pēc neizlīdzinātiem datiem), informē Ekonomikas ministrija.

Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam veikt lielākus pirkumus, mazumtirdzniecības apjoma kāpums ir vērojams arī mēneša griezumā. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,1% (sezonāli koriģēti dati), ko noteica pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums straujāk pieauga nepārtikas precēm, bet pārtikai un degvielai mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga mēreni.

Novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,7%. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā, kur apgrozījums samazinājās par 8,7%. Mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 12,2%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 10,6%). Mērenāks kāpums bija sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 8%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 7,3%), kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 6,4%), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 5,1%), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 3,9%) un tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 2,5%). Neliels kāpums bija pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 0,9%) un farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 0,3%).

Gads iesācies ar mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, informē Ekonomikas ministrija.

2025.gada janvārī gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga par 2,1% (pēc neizlīdzinātiem datiem), ko galvenokārt ietekmēja zemā bāze 2024.gada janvārī. Tomēr mazumtirdzniecības apjoma kritums ir vērojams mēneša griezumā. Janvārī, salīdzinot ar decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 0,6% (sezonāli koriģēti dati), ko noteica tā samazinājums visās lielajās preču grupās.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums strauji pieauga nepārtikas precēm, bet pārtikai un degvielai mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās.

Janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,8%. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā, kur apgrozījums samazinājās par 3,8%. Mazumtirdzniecības apgrozījums janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 26,3%). Straujš kāpums bija arī pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 14,3%), kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 11,6%), tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 10,0%) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 8,6%). Mērenāks kāpums bija farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 3,9%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 3,8%). Savukārt sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā, grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā un ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā apgrozījums praktiski saglabājās nemainīgs - attiecīgi pieauga tikai par 0,7%, 0,2% un 0,1%.

Iedzīvotāji sākuši vairāk tērēt un piebremzēt ar uzkrājumu veidošanu, norāda banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka mazumtirdzniecības apgrozījums trešajā ceturksnī salīdzināmās cenās auga par 1,9% pret otro ceturksni, bet pārtikas mazumtirdzniecības reālais apgrozījums trešajā ceturksnī palielinājās.

Ilgākā periodā pārtikas tirdzniecība attīstās pieticīgāk nekā nepārtikas preču segments. Paula norāda, ka par tā iemesliem var izdarīt dažādus minējumus, piemēram, pārtikas tirdzniecības paplašināšanās ārpus tipiskajiem pārtikas veikaliem un lielveikaliem (piemēram, atsevišķās saimniecības preču un mājokļa preču tirdzniecības vietās) vai gatavo maltīšu pasūtīšana.

Savukārt nepārtikas segmentā augšupejoša reālā apgrozījuma dinamika vērojama gan tajos preču segmentos, kas nav, gan tajos, kas ir saistīti ar mājokļa aprīkojumu un remontu (to varētu minēt, piemēram, pēc mājokļa kreditēšanas pieauguma tendences). "Ļoti iespējams, ka motivāciju sparīgāk tērēt nekā turpināt palielināt uzkrājumus ietekmē negatīvas reālās depozītu likmes. Zināma artava trešā ceturkšņa mazumtirdzniecības uzplaukumā varētu būt "Eurobasket" rīkošanai Latvijā, taču ietekmi ir grūti nodalīt no citiem faktoriem," pauž Paula.

Mazumtirdzniecības apgrozījums 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri pieaudzis vien par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijas iedzīvotāji decembrī tērējuši piesardzīgāk, nekā tirgotāji bija cerējuši, ko apliecina arī mazumtirdzniecības uzņēmēju konfidences rādītāja samazinājums par 2,9 procentpunktiem. Vienlaikus šogad gaidāma mērena izaugsme, jo algu pieaugums turpinās pārsniegt inflāciju.

Šogad iedzīvotāji īstenos atliktos pirkumus

2026. gadā mazumtirdzniecības perspektīvas kopumā ir pozitīvas, taču izaugsme, visticamāk, būs pakāpeniska, nevis strauja. Pirktspēja turpinās uzlaboties, jo algu kāpums Latvijā saglabāsies straujāks par inflāciju. Inflācijas spiediens 2026. gadā varētu mazināties salīdzinājumā ar 2025. gadu, kas radīs labvēlīgu vidi patēriņa pieaugumam. Ja raugāmies uz vidējo bruto algu pieaugumu un vidējo cenu līmeņa izmaiņām pēdējos piecos gados, jāsecina, ka iedzīvotāju pirktspēja ir ievērojami uzlabojusies. Kopš 2021. gada sākuma vidējais bruto atalgojums Latvijā ir pieaudzis par 51,3 %, savukārt vidējais cenu līmenis – par 38,4 %. Ja ņemam vērē pēdējos gados īstenotās izmaiņas darba nodokļos, tai skaitā neapliekamā minimuma palielināšanu, tad reālo ienākumu pieauguma starpība pret vidējo cenu pieaugumu ir vēl lielāka.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Gada sākums pārtikas mazumtirdzniecībā iezīmējies ar būtiskām pārmaiņām pircēju paradumos, īpaši e-komercijas segmentā. Janvāris platformai E-latts.lv nesis strauju pasūtījumu un apgrozījuma pieaugumu, ko lielā mērā veicināja aukstie laikapstākļi un apgrūtinātā pārvietošanās gan pilsētās, gan reģionos.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, apliecinot, ka digitālā iepirkšanās kļūst par arvien nozīmīgāku alternatīvu tradicionālajai veikalu apmeklēšanai.

E-komercijas projektu vadītāja Jeļena Bukša uzsver, ka šī tendence bijusi izteikta jau gada pirmajā mēnesī: “Piedzīvojām strauju pasūtījumu pieaugumu e-veikalā, un apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, pieauga par vairāk nekā 30%. Aukstie laikapstākļi būtiski ietekmēja cilvēku ikdienu, un daudzi izvēlējās pasūtīt pārtiku tiešsaistē, nevis doties uz veikalu.”

Aukstums un sniegotie ceļi daudzviet Latvijā ierobežoja iespējas ērti nokļūt līdz fiziskajiem veikaliem. Reģionos, kur attālumi līdz tirdzniecības vietām mēdz būt lielāki, laikapstākļu ietekme bija īpaši jūtama. Sarežģīta satiksme veicināja iedzīvotāju izvēli iepirkties attālināti, izmantojot piegādes pakalpojumus. Tas atspoguļojās gan pasūtījumu skaita pieaugumā, gan arī kopējā apgrozījumā.

Konkurences padome (KP) ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, aģentūrai LETA pavēstīja KP.

Institūcijā informē, ka ceturtdien, 26. februārī, pārkāpumu lietas ietvaros KP uz tiesneša lēmuma pamata un ar valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu veica Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības pie diviem tirgus dalībniekiem, kas darbojas pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.

"KP ir konstatējusi aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, kas, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot patērētāju intereses un tādējādi varētu būt pārkāpuši līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteikto vienošanās aizliegumu," ziņo KP.

ASV un Eiropas biržās ceturtdien akciju cenas palielinājās.

Analītiķi norāda, ka investoru optimismu vairojuši pozitīvie dati par ASV mazumtirdzniecību.

Mazumtirdzniecības apgrozījumam ASV jūnijā bijis straujāks kāpums par prognozēto, liecina Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie dati.

Jūnijā salīdzinājumā ar maiju pārdošanas apjoms palielinājies par 0,6%, veidojot 720,1 miljardu dolāru. Maijā mazumtirdzniecības apjoms ASV saruka par 0,9%.

Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā pieaugs par 0,1%.

Savukārt salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūnijā pieaudzis par 3,9%.

"Šobrīd, kamēr vien tirgiem nav iemesla izpārdošanai, tie virzīsies augšup," norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks, piebilstot: "Ziņas par ekonomiku šonedēļ ir bijušas pietiekami labas."

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" īpašnieku maiņa veicinās tirgus izaugsmi, sacīja aptaujātie mazumtirgotāju pārstāvji.

"Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana norādīja, ka "Rimi Baltic" īpašnieku maiņas darījums, visticamāk, ienesīs jaunas perspektīvas Baltijas tirgos, kas pozitīvi veicinās tirgus izaugsmi kopumā.

"Tā ir pozitīva zīme klientiem Baltijas valstīs un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ekonomikām, ka, neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, šis reģions tiek uzskatīts par labu vietu investīcijām," sacīja Hasana.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka "Lidl" turpinās koncentrēties uz to, lai piedāvātu saviem klientiem labu cenas un kvalitātes attiecību ikdienas produktiem un nepārtraukti pilnveidotos.

SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine norādīja, ka pārtikas mazumtirdzniecība ir dinamiska un pārmaiņu pilna vide, tāpēc izmaiņas šajā nozarē notiek samērā regulāri, tomēr īpašnieku maiņa kādam tirgus spēlētājam ir vērā ņemams notikums.

AS Grenardi Group publicē 2025. gada konsolidēto un atsevišķo gada pārskatu kopā ar neatkarīgu revidentu ziņojumiem.

2025. gads AS Grenardi Group attīstībā bija līdz šim veiksmīgākais, uzņēmumam sasniedzot vēsturiski augstākos finanšu rezultātus un demonstrējot spēcīgu izaugsmi visos galvenajos darbības rādītājos. Koncerna mazumtirdzniecības apgrozījums (ieskaitot PVN) sasniedza rekordaugstu līmeni - 33,91 miljonu eiro, kas ir par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt ieņēmumi pieauga par 27% līdz 30,50 miljoniem eiro.

Vienlaikus koncerns būtiski uzlaboja rentabilitāti – EBITDA pieauga par 58% līdz EUR 6,85 miljoniem, bet konsolidētā neto peļņa sasniedza EUR 0,71 miljonus, kas ir augstākais peļņas līmenis koncerna vēsturē un apliecina iepriekšējos gados veikto investīciju un attīstības iniciatīvu pozitīvo ietekmi uz uzņēmuma finanšu sniegumu. EBITDA un neto peļņas izaugsmi veicināja esošo veikalu pārdošanas izaugsme visās valstīs, bruto peļņas maržas palielinājums no mazumtirdzniecības darbībām, kā arī uzlabojumi operacionālajā darbībā. Koncerna spēcīgais zīmolu portfelis, attiecības ar piegādātājiem, klientu lojalitāte un mazumtirdzniecības tīkls turpina nodrošināt tā izaugsmes trajektoriju.

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma “KOOL Latvija” valdē 9. decembrī notikušas būtiskas izmaiņas — par valdes priekšsēdētāju kļuvusi Jana Logina, bet par valdes locekli — Dace Grinsone, informēja uzņēmumā.

J. Logina iepriekš vadījusi uzņēmuma mazumtirdzniecības segmentu un uzkrājusi būtisku stratēģiskās un operatīvās vadības pieredzi. Savā karjerā viņa strādājusi tādos nozīmīgos uzņēmumos kā “Tele2”, “Altum”, “Balta” un “Swedbank”, kur attīstījusi padziļinātas zināšanas klientu pieredzes veidošanā, biznesa procesu efektivitātē un komandu vadībā.

D. Grinsone iepriekš bijusi “KOOL Latvija” mārketinga un komunikācijas vadītāja. Pirms tam strādājusi par privāto treneru vadītāju “MyFitness”, kas ir viens no lielākajiem sporta klubu tīkliem Baltijā, un šī pieredze sniegusi viņai vērtīgu izpratni par lielu uzņēmumu darbību un būs noderīga turpmākajā darbā “KOOL Latvija”.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.

Pārtikas piegādes un mazumtirdzniecības tirgus Latvijā pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas — arvien vairāk cilvēku izvēlas iepirkties tiešsaistē vai vietējos mazajos veikalos.

Šo tendenci izmanto SIA “LaTS” tīkls, kas apvieno daudzus vietējos mazumtirgotājus, un šobrīd ne tikai attīsta e-veikalu, bet arī paplašina fizisko veikalu tīklu reģionos.

Tīkla interneta veikals sāka darbību jau 2021. gadā ar mērķi nodrošināt ērtu iepirkšanos Rīgā un Pierīgā, vēlāk paplašinot piegādes zonas uz citām teritorijām. “LaTS” investējis vairāk nekā 50 000 eiro e-veikala platformas uzturēšanā un paplašināšanā. 2025. gada vienpadsmit mēnešos e-veikala apgrozījums, salīdzinot ar to pašu iepriekšējā gada periodu, palielinājies par 15%, apliecinot, ka pieprasījums pēc tiešsaistes iepirkšanās turpina pieaugt.

“LaTS” izvēlētā pieeja pierāda, ka mazumtirdzniecība un e-komercija var pastāvēt paralēli un pat papildināt viena otru. Piegādes zonu paplašināšana ir būtiski saistīta ar jaunu veikalu atvēršanu reģionos un arī esošo veikalu attīstību. Pateicoties šai dinamikai, Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju varētu pāriet uz iepirkšanos vietējos veikalos vai interneta platformā — neatkarīgi no tā, kurā novadā viņi dzīvo. “Turpinoties šai attīstībai, pat attālākajos pagastos dzīvojošie cilvēki varēs vieglāk nodrošināt sev nepieciešamos ikdienas pirkumus, turklāt bez nepieciešamības doties uz lielajiem reģionālajiem centriem. Tas varētu mainīt arī iepirkšanās paradumus: samazinātos braucieni uz lielveikaliem, bet pieaugtu uzticība vietējai tirdzniecībai un digitālajiem risinājumiem. Mazumtirdzniecības nozarei šī tendence varētu nozīmēt pieprasījuma pieaugumu ārpus lielajām pilsētām, savukārt iedzīvotājiem — ērtāku ikdienu un plašāku izvēles brīvību,” pastāstīja e-komercijas projekta vadītāja Jeļena Bukša.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Aprīļa dati izgaismo kontrastējošas tendences globālajā ekonomikā – eirozonā noskaņojums strauji pasliktinās un atgriežas pesimisma zonā, kamēr ASV mazumtirdzniecība joprojām uzrāda noturīgu izaugsmi. Vienlaikus pieaug inflācijas riski un tiek pazeminātas izaugsmes prognozes, iezīmējot sarežģītāku ekonomikas vidi tuvākajā nākotnē.

Pieaug inflācijas riski

Aprīlī eirozonas biznesa noskaņojums pirmo reizi kopš 2024. gada nogales iekļuvis pesimisma zonā. Eirozonas kopējais PMI indekss pazeminājās līdz 48.6 punktiem no 50.7 punktiem martā. Šo pasliktinājumu noteica straujš PMI indeksa kritums pakalpojumu sektorā – no salīdzinoši neitrāla līmeņa martā (50.2 punkti) līdz izteikti negatīvam rādījumam aprīlī (47.4 punkti), kas bija zemākais līmenis vairāk kā piecu gadu laikā. Savukārt ražotāju PMI indekss aprīlī sasniedza augstāko līmeni nepilnu četru gadu laikā (52.2 punkti). Aprīlī straujāk auga jaunie ražošanas pasūtījumi, taču, spriežot pēc ražotāju atziņām, šo kāpumu drīzāk noteica klientu bažas par cenu kāpumu un preču trūkumu Irānas konflikta dēļ un vēlme veidot krājumus. Ražošanas sektorā turpināja paildzināties arī piegādes termiņi. Uzņēmēji aprīlī turpināja ziņot gan par izejvielu, gan par gala cenu pieaugumu. Aprīlī eirozonā turpināja pasliktināties arī patērētāju noskaņojums energoresursu cenu kāpuma dēļ. Bloomberg aptaujātie analītiķi aprīlī turpināja koriģēt 2026. gada prognozes, sagaidot, ka inflācija eirozonā šogad paātrināsies līdz 2.8%, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā tika prognozēts februāra beigās. Savukārt ekonomikas izaugsmi prognozē lēnāku nekā gaidīts iepriekš – 0.9% (iepriekš prognozēts 1.2% pieaugums).

Aprīlī ASV gada inflācija turpināja paātrināties līdz 3,8 %, salīdzinājumā ar 3,3 % martā, ko galvenokārt veicināja energoresursu cenu kāpums, īpaši degvielai. Līdz ar to aprīlī straujāk auga pārtikas cenas un mājokļu īres maksas.

Tikmēr eirozonas ekonomika 1. ceturksnī uzrādīja 0,1 % pieaugumu ceturkšņa griezumā, ko negatīvi ietekmēja Īrijas IKP kritums un stagnācija Francijā. Lai gan martā eirozonas ražošanas apjoms palielinājās otro mēnesi pēc kārtas, pieaugot par 0,4 % mēneša griezumā, Vācijas apstrādes rūpniecības apjoms samazinājās ceturto mēnesi pēc kārtas.

Aprīlī ASV gada inflācija turpināja paātrināties, pakāpjoties līdz 3,8 % no 3,3 % martā. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV pieauga par 0,6 %. Tikmēr energoresursu cenas aprīlī turpināja pieaugt, palielinot gada inflāciju par aptuveni 1,1 procentpunktu. Straujāk auga arī pārtikas cenas un mājokļu īres maksas, kas veido būtisku daļu no patēriņa groza. No energoresursu un pārtikas cenu svārstībām neatkarīgo kategoriju cenas pieauga par 2,8 % gada griezumā (iepriekš – 2,6 %), sasniedzot augstāko līmeni kopš pērnā gada septembra. Maija pirmajā pusē degvielas cenas ASV turpināja kāpt, kas liecina, ka inflācija tuvākajā laikā varētu saglabāties augsta. Analītiķi turpināja paaugstināt ASV inflācijas prognozes, sagaidot, ka gada vidējā inflācija šogad sasniegs 3,3 %, bet nākamgad samazināsies līdz aptuveni 2,4 % – līmenim, kāds bija raksturīgs pirms Irānas un ASV konflikta sākuma. Kopš aprīļa beigām tirgus dalībnieki no savām prognozēm izslēguši likmju samazinājumu nākamajos divos gados un pēdējā laikā jau sākuši ierēķināt likmju kāpumu 2027. gada pirmajā pusē.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Šogad mazumtirdzniecības tirgū realizētais degvielas apjoms ir stagnējošs, tāpēc var vērot īpaši aktīvu cīņu starp degvielas tirgotājiem par katru pārdoto degvielas litru ar mērķi nezaudēt tirgus daļu, aģentūrai LETA atzina energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš pauda, ka šis ir pirmais gads, kas sācies ar zemāku akcīzes likmi dīzeļdegvielai Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, kā rezultātā Latvija dīzeļdegvielas cenas ziņā ir kļuvusi nedaudz pievilcīgāka nekā Lietuva. Šī iemesla dēļ liela daļa starptautisko pārvadātāju uzņēmumu reģionā ir mazinājuši savas degvielas uzpildes Lietuvā, bet to dara vairāk Polijā, Latvijā un Igaunijā. Tādējādi pieaug arī iekasētā Latvijas akcīzes nodokļa apjoms.

Latvijas ekonomikas attīstība šogad ir stagnējoša, ko apliecina valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums pirmajā ceturksnī par 0,3%, un tajā pašā laikā inflācijas rādītājs pirmajā pusgadā bija 3,6%, kas augstāks par novēroto vidējo inflācijas rādītāju Eiropas Savienībā (ES).

Līdz ar konkurences uzraudzības iestāžu izsniegto atļauju ir noslēdzies darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu ICA Gruppen un dāņu kompāniju Salling Group par pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmuma Rimi Baltic pārdošanu.

Salling Group īpašumā nonāks viss Baltijas veikalu tīkls ar e-komercijas platformu un centralizētu loģistikas sistēmu, kur kopumā nodarbināti vairāk nekā 11 000 darbinieku. Darījuma summa ir 1,3 miljardi eiro. Savukārt Rimi pievienošanās Salling Group sniegs jaunas attīstības iespējas ilgtermiņa biznesa stratēģijas īstenošanai.

Rimi kopš 2007.gada piederējis Zviedrijas lielākajam pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumam ICA Gruppen. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 1,9 miljardus eiro. Salling Group plāno saglabāt Rimi konceptu un stiprināt jau esošo tirgus pozīciju, vienlaikus ieguldot vēl labākas iepirkšanās pieredzes nodrošināšanā.

"Rimi ir labi pārvaldīts uzņēmums ar vairāk nekā 11 000 prasmīgu kolēģu un 314 veikaliem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuri izceļas ar augstiem kvalitātes standartiem un unikālu klientu pieeju. Mēs esam lepni, ka Rimi kļūs par daļu no Salling Group, un ar nepacietību gaidām mūsu kopīgo sadarbību. No savas puses turpināsim stiprināt uzņēmuma tirgus līderpozīcijas Baltijā, vienlaikus mācoties no kolēģu pieredzes, kas būs noderīga arī citiem mūsu veikaliem Dānijā, Vācijā un Polijā. Sagaidām, ka šis darījums iezīmēs jaunu pavērsienu arī Salling Group izaugsmē," saka Salling Group izpilddirektors Anderss Hags (Anders Hagh).

Uzņēmums “Digmatix” (iepriekš “Digital Mind”) ir parakstījis vienošanos ar Igaunijas tehnoloģiju uzņēmumu “BCS Itera” par tā 100 % akciju iegādi. Darījuma summa atklāta netiek.

Šis stratēģiskais darījums apvienos divus spēcīgus reģionālos “Microsoft” risinājumu partnerus un vēl vairāk paaugstinās “Digmatix” konkurētspēju reģionā, kā arī paplašinās piedāvāto risinājumu klāstu, ražošanas, mazumtirdzniecības nozarēs, finanšu un personāla vadības jomās.

“BCS Itera” komandā ir vairāk nekā 100 augsti kvalificētu speciālistu, kas pievienosies “Digmatix” grupai. Igaunijas uzņēmums ir pazīstams ar savu ilggadējo pieredzi mazumtirdzniecības nozares procesu automatizācijas risinājumos. Tāpat būtiska ir “BCS Itera” personāla vadības un algas aprēķina risinājumu pieredze – kopā ar “Digmatix” esošajām platformām tas veidos reģiona vadošo personālvadības un algu vadības risinājumu piedāvājumu.

Piena pārstrādes koncerna "Food Union" zīmola "Kārums" sieriņi būs pieejami vairāk nekā 800 Vācijas pārtikas mazumtirdzniecības tīkla "Kaufland" veikalos, informē uzņēmumā.

"Kārums" sācis sadarbību ar "Kaufland", noslēdzot vienošanos par "Kārums" sieriņu tirdzniecību vairāk nekā 800 Vācijas "Kaufland" tīkla veikalos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka patlaban sākta sadarbība ar trim populārākajām "Kāruma" sieriņu garšām - vaniļas, šokolādes un zemeņu. Šī sadarbība uzņēmumam nozīmē būtisku izaugsmi, jo tas no neliela piegādātāja etniskajiem veikaliņiem Vācijā kļūst par nozīmīgu piegādātāju vairāk nekā 800 veikalos visā Vācijā.

"Kaufland" un "Lidl" ietilpst Vācijas mazumtirdzniecības holdingā "Schwarz Gruppe", kas ir viena no vadošajām mazumtirdzniecības grupām visā Eiropā.

"Kāruma" biezpiena sieriņi ir uzņēmuma trešā populārākā eksporta produktu kategorija pēc krēmsiera un krējuma.