Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Tagad šī lejupslīde ir beigusies, un pagājušajā gadā pat Igaunijas M&A tirgus (lai gan 2024. gadā valsts tehniski joprojām atradās recesijā) kļuva aktīvāks - pieci no 10 lielākajiem Baltijas darījumiem pēc atklātās vērtības notika Igaunijā, un Igaunijas investori piedalījās 45 Baltijas darījumos salīdzinājumā ar 37 darījumiem 2023. gadā. Lietuvas spēcīgie ekonomiskie rādītāji atspoguļojās arī darījumu slēgšanā: vēl piecos no 10 lielākajiem darījumiem bija iesaistītas Lietuvas mērķa sabiedrības, un par 44%darījumu, kuros pircēji bija vietējie (Baltijas) investori, tie bija no Lietuvas.

Atgriežoties Baltijas valstu ekonomikas izaugsmei, Baltijas valstu uzņēmumu finanšu rādītāji uzlabosies, tādējādi vairāk uzņēmumu būs gatavi pārdošanai un tie kļūs pievilcīgāki arī potenciālajiem investoriem.

Privātais kapitāls joprojām ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem Baltijā, jo INVL Baltic Sea Growth Fund (nesen paziņoja par veiksmīgu InMedica pārdošanu un pašlaik piesaista jaunu fondu), Livonia, BaltCap un citi privātā kapitāla uzņēmumi veic aktīvu potenciālo mērķa sabiedrību izpēti. Mēs arī novērojam pieaugošu tendenci, ka Baltijas uzņēmumi tiek nodoti nākamajai paaudzei (vai pārdoti), un paredzams, ka šī tendence turpmākajos gados palielināsies.

Ārvalstu (ārpus Baltijas valstu) investoru darījumu īpatsvars pieauga no 40% 2023. gadā līdz 43% 2024. gadā. Mēs novērojām lielu interesi no Zviedrijas (1. vieta ar 15 darījumiem), ASV (14), Vācijas (12, kas pagājušajā gadā bija 1. vietā ar 10 darījumiem), Apvienotās Karalistes (12) un Somijas (9). Sorainen uzskata, ka šīs tendences turpināsies arī 2025. gadā, jo Baltijas valstu ekonomikas atgriežas uz izaugsmes ceļa un mazināsies bažas par ģeopolitisko spriedzi.

TMT sektors joprojām ir līderis

Baltijas lepnums - tehnoloģiju uzņēmumi - arī 2024. gadā bija vispievilcīgākie mērķi. Jau vismaz četrus gadus pēc kārtas visaktīvākais ir TMT sektors (1. vietā ar 52 darījumiem 2024. gadā), kam seko enerģētikas (29 darījumi), pakalpojumu (24) un patēriņa (21) nozare. Mēs prognozējam, ka 2025. gadā investoru uzmanību turpinās piesaistīt TMT, enerģētikas un pakalpojumu nozare, bet lieli darījumi gaidāmi rūpniecības/ražošanas un ar tirdzniecību saistītajos sektoros.

Plaukstoša jaunuzņēmumu ekosistēma Baltijā: pagrieziena punktu un aizraujošu perspektīvu gads

Starp 10 pēc vērtības lielākajiem darījumiem 2023. gadā bija septiņi ieguldījumi jaunuzņēmumos un augošos uzņēmumos, bet 2024. gadā - četri. Vienlaikus jāatzīmē, ka vismaz divi nozīmīgi jaunuzņēmumu darījumi neiekļuva Top 10 neatklātās vērtības dēļ - Latvijas vienradža Printful apvienošanās ar tā starptautisko konkurentu Printify un Apple paziņotā Pixelmator Team iegāde Lietuvā.

2024. gadā Vinted noslēdza otrreizēju akciju pārdošanu 340 miljonu eiro vērtībā, uzņēmuma vērtībai sasniedzot 5 miljardus eiro, un šobrīd tas ir visaugstāk novērtētais jaunuzņēmums Lietuvā. No Igaunijas jaunuzņēmumiem Starship Technologies piesaistīja investīcijas EUR 90 miljonu apmērā, kam seko Stargate Hydrogen ar EUR 42 miljonu investīcijām.

Vislielāko soli uz priekšu spērusi Lietuvas ekosistēma, ievērojami palielinot gada laikā piesaistīto investīciju kopējo summu un piesaistot vairāk investīciju nekā Igaunijas un Latvijas jaunuzņēmumi. Tomēr to jaunuzņēmumu skaits, kas 2024. gadā veiksmīgi piesaistīja finansējumu Igaunijā, pārsniedz kopīgo Latvijas un Lietuvas jaunuzņēmumu skaitu.

Mēs ceram, ka 2025. gadā investīciju apjomi pieaugs, un to veicinās esošo jaunuzņēmumu attīstība un jaunu uzņēmumu dibināšana dažādās nozarēs (piemēram, aizsardzības, mākslīgā intelekta, fintech, deep tech). Kopumā Baltija lepojas ar savu plaukstošo jaunuzņēmumu ekosistēmu, un veiksmīgiem jaunuzņēmumu finansējuma piesaistes gadījumiem un pārdošanai vajadzētu turpināties.

Igaunija pamazām izkļūst no recesijas: pieaugošā darījumu aktivitāte un vietējais kapitāls 2024. gadā ieņem centrālo vietu

Neraugoties uz joprojām pastāvošo ģeopolitisko spriedzi, kas aizēno ārvalstu kapitāla interesi par Baltijas valstīm, procentu likmju stabilizācija un finansējuma pieejamība ir pozitīvi ietekmējusi tirgu un ļāvusi vietējam kapitālam izcelties.

2024. gadā Igaunija pakāpeniski izkļuva no recesijas, kas izraisīja ievērojamu darījumu aktivitātes pieaugumu. Paziņoto darījumu skaits pieauga no 59 darījumiem 2023. gadā līdz 82 darījumiem 2024. gadā, ievērojami tuvojoties Lietuvas rādītājiem. Turklāt vairāk nekā trīskāršojās paziņoto darījumu vērtība, un pieci no 10 lielākajiem Baltijas darījumiem notika Igaunijā.

Lai gan ārvalstu kapitāla pārstāvniecība joprojām ir spēcīga, mēs novērojam pieaugošas vietējā kapitāla investīcijas visās nozarēs un darījumu apjomos. Jāatzīmē, ka divi no 10 lielākajiem Baltijas valstu darījumiem pagājušajā gadā bija balstīti uz Igaunijas vietējo kapitālu.

Kopumā visās nozarēs bija vērojama stabila aktivitāte, un visaktīvākās bija TMT, kam sekoja rūpniecības un veselības aprūpes nozares. Atjaunoja aktivitāti arī nekustamā īpašuma sektors, kurā ievērojama loma bija vietējam kapitālam. Lielākos nekustamā īpašuma darījumus, piemēram, Viru centra (mazumtirdzniecība), Kristiine centra (mazumtirdzniecība), Port Artur (mazumtirdzniecība) un Technopolis Ülemiste (biznesa telpas) iegādes, veica vietējā kapitāla uzņēmumi. Gan enerģētikas, gan aizsardzības nozares, kas ir vienas no visstraujāk augošajām nozarēm, turpina piesaistīt investorus un palielina darījumu aktivitāti.

Vietējie privātā kapitāla fondi gaidīja labvēlīgākus apstākļus izejai, un to darījumu aktivitāte ir bijusi mazāka, nekā gaidīts, lai gan dažas iegādes joprojām var tikt iekļautas 2024. gada plānā.

Kapitāla tirgos pašu kapitāla tirgus Baltijas valstīs pagājušajā gadā praktiski darbojās ļoti lēni, Igaunijā netika veikts neviens IPO, arī citās Baltijas valstīs nebija lielu starptautisku darījumu. Tomēr parāda kapitāla tirgi bija diezgan aktīvi, jo tika emitētas 2. līmeņa banku obligācijas (tostarp LHV, BigBank un Holm Bank debitēja publiskajos kapitāla tirgos). Arī Igaunijas valdība pirmo reizi emitēja vietējā tirgū kotētas obligācijas, kas paredzētas Igaunijas privātajiem investoriem. Lielākais valstij piederošais enerģētikas uzņēmums Eesti Energia emitēja hibrīdās zaļās obligācijas, kas ir pirmā šāda veida obligācija Baltijas tirgū. Iespējams, ka 2025. gada prognozes obligāciju tirgos nav tik aktīvas kā pagājušajā gadā. Tomēr ir sagaidāmas vairākas reversijas. Sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgi Eiropā pamazām atdzīvojas, bet līdz 2025. gada 3. ceturksnim mēs neparedzam lielu aktivitāti Baltijas tirgū. AirBaltic IPO Latvijā ir ilgi gaidīts, un, ja tas notiktu, tas varētu radīt zināmu aktivitātes pieaugumu arī kaimiņvalstu tirgos.

Lai gan vairāki darījumi joprojām ir apturēti vai kavējas, mēs paredzam, ka daži no tiem tiks pabeigti šā gada laikā. Turklāt gaidāmā ekonomikas izaugsme, riska kapitāls, kas aktīvi meklē investīciju iespējas, privātie ieguldījumi, kas meklē gan iespējas pārdot jau esošās investīcijas, gan veikt jaunas, kā arī vairāki nozīmīgi darījumi, kas tiek gatavoti, liecina, ka 2025. gads būs vēl aktīvāks un tam būtu jārada arī kopējās darījumu vērtības pieaugums.

Normatīvā vide kopumā nav mainījusies, izņemot to, ka Igaunijas Nodokļu pārvalde ir pastiprināti pārbaudījusi jaunos noteikumus par parādu dzēšanu. Darījumos līdztekus tradicionālajām jomām arvien svarīgākas ir kļuvušas sankciju un ESG atbilstības pārbaudes.

Rekordliels darījumu skaits Latvijā: mazāki darījumi bruģē ceļu turpmākai izaugsmei

Pēdējo pāris gadu laikā paziņoto uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu skaits Latvijā pastāvīgi pieaug, 2024. gadā sasniedzot rekordlielu skaitu - 57. Tas ievērojami samazina starpību ar Baltijas kaimiņvalstīm.

No otras puses, raugoties uz kopējo paziņoto darījumu vērtību, pozitīvās tendences un stabilais pieaugums, kas bija novērojams 2021.-2023. gadā, ir apstājies un strauji samazinājies līdz zemākajam līmenim pēdējo gadu laikā. Daļēji to var izskaidrot ar to, ka daudziem darījumiem darījuma vērtība netiek atklāta. Piemēram, Latvijas vienradža Pritful apvienošanās ar tā starptautisko konkurentu Printify Latvijas darījumu vērtības ailē neko nepieskaitīja. Neskatoties uz to, arī kopējais tirgus parādīja, ka vidējā viena M&A darījumu vērtība Latvijā ir samazinājusies, īpaši 2024. gadā. Latvijas tirgum ir raksturīgi daudzi mazākas vērtības darījumi, nevis lieli darījumi.

Nozaru dalījumā darījumi enerģētikas/atjaunojamo energoresursu nozarē joprojām bija viena no galvenajām nozarēm tirgū. Šis tirgus ir ievērojami nobriedis, un, salīdzinot ar 2021-2022. gada sākuma buma gadiem, šajā tirgū nu jau dominē attīstīti projekti, kas raisa arvien lielāku privātā kapitāla interesi. Pakalpojumu un patēriņa sektors 2024. gadā Latvijā ir bijis aktīvs uzņēmumu apvienošanās un iegādes jomā. Tāpat novērojam vairāk uz pēctecības darījumus, kad uzņēmēji, kas savus uzņēmumus izveidoja neatkarības sākuma gados, nolemj tos pārdot.

Paredzamajai Latvijas un, plašākā mērogā, visas Baltijas valstu ekonomikas izaugsmei 2025. gadā būtu jāveicina vēl aktīvāku M&A tirgu. Pašreizējās tendences un topošo darījumu skaits un veids ļauj droši prognozēt, ka 2025. gads turpinās būt līdzīgi aktīvs, turklāt Baltijas kopējo tirgu papildinās vēl vismaz pāris nozīmīgu darījumu, kas notiks arī Latvijā.

Lietuva - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumu līderis 2024. gadā: rekordlielas vērtības, spēcīgi jaunuzņēmumi un daudzsološa nākotnes perspektīva

Lietuva, kas pagājušajā gadā bija viena no visstraujāk augošajām ekonomikām ES, kuras IKP pieaugums 2024. gadā bija ~2,5 %, bet 2025. gadā tiek prognozēts ~3 % robežās, pagājušajā gadā izcēlās kā M&A lielvalsts Baltijā, un arī 2025. gads paredzams daudzsološs. Rekordlielā kopējā darījumu vērtība, pastāvīgi pieaugošs darījumu skaits, pieci no 10 Baltijas valstu lielākajiem darījumiem pēc atklātās vērtības, kā arī ievērojamie Plasta un InMedica darījum9i ir bijuši pietiekami aizņemti Lietuvas M&A konsultantiem. Sorainen Lietuvas M&A komanda pirmssvētku nedēļā vien konsultēja par sešu M&A darījumu parakstīšanu, un līdzīga noslodze turpinājās arī janvārī.

Visaktīvākās nozares Lietuvā 2024. gadā bija TMT, medicīna, finanšu pakalpojumi un enerģētika. Papildus šīm nozarēm šogad lielāki darījumi gaidāmi rūpniecības/ražošanas un tirdzniecības nozarēs. Vairāki lielāki darījumi tiek gaidīti kopš pagājušā gada (piemēram, Luminor, Achemos Grupė, Cgates), un vairāki jauni darījumi pašlaik ir procesā vai tiek gatavoti, un kopumā darījumi izskatās daudzsološi.

Privātā kapitāla fondi veicina Lietuvas un Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgu. Piemēram, INVL Baltic Sea Growth Fund (kas pašlaik piesaista arī otru fondu ar mērķa apjomu 250 miljoni EUR) galvenā darījumu komanda atrodas Viļņā, un tādējādi tā ir diezgan aktīva Lietuvas tirgū, bet vienlaikus arī citās Baltijas valstīs un ārpus tām (piemēram, nesen parakstīja līgumu par Pehart iegādi Rumānijā). Livonia pagājušajā gadā pabeidza Freor pārdošanu.

Pagājušajā gadā Lietuvas jaunuzņēmumu ekosistēma atkal apliecināja savu spēku, ko veicināja rekordlielās 340 miljonu eiro investīcijas Vinted, 20 miljonu eiro investīcijas uzņēmumā Ovoko, Pixelmator Team pārdošana uzņēmumam Apple un citi notikumi. Arī lielākais riska kapitāla fonds Baltijā Practica Capital, kas tiek vadīts no Viļņas, ir īstenojis pārdošanu 2024. gadā un turpinās to šogad.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu ar starptautisko advokātu biroju “Sorainen”, kas pārcelsies uz Magdelēnas kvartāla otrās kārtas biroju ēku Antonijas ielā, Rīgā.

Paredzēts, ka zvērinātu advokātu birojs “Sorainen” turpmākos 10 gadus nomās divus augšējos stāvus ar kopējo biroja platību gandrīz 1900 m². Papildus biroju telpām nomnieka rīcībā būs arī trīs privātas terases 6. stāvā.

“Pārcelšanās uz Magdelēnas kvartālu ir “Sorainen” solis nākotnē. Mūsu pašreizējās biroja telpās esam veiksmīgi nostrādājuši jau 20 gadus, attīstoties no dažu cilvēku kolektīva līdz lielākajam advokātu birojam Latvijā. Vēlējāmies lielākas telpas, lai nav ierobežojumu turpmākai komandas attīstībai. Tāpat gribējām, lai jaunais birojs atspoguļo mūsu vērtības – kvalitāti, tieksmi uz izcilību, koncentrēšanos uz efektīvu palīdzību klientiem, kā arī vēlmi būt skaistā un arhitektoniski pārdomātā vidē. Meklējot jaunās telpas, pievērsām īpašu uzmanību arhitektūras un būvniecības kvalitātei, attīstītāja gatavībai iedziļināties mūsu vajadzībās, kā arī atrašanās vietai. Tādēļ priecājamies par sadarbību ar “Vastint Latvia”, kas kā attīstītājs vienmēr bijis gatavs mūs uzklausīt un ir centies saprast mūsu vajadzības, un esam gandarīti, ka jaunā biroja atrašanās vieta būs vien dažu simtu metru attālumā no pašreizējām telpām. Cieši sadarbojoties gan ar attīstītāju, gan mūsu dizaineriem no “RADADARA”, pašreiz strādājam pie telpu dizaina un iekārtojuma,” stāsta “Sorainen” biroja Latvijā vadošā partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen no 2025. gada 1. decembra pārceļas uz jaunām biroja telpām Magdalēnas kvartālā Antonijas ielā, Rīgā, kur turpmāk nomās divus augšējos stāvus ar kopējo biroja platību gandrīz 1900 m².

Papildus biroju telpām nomnieka rīcībā būs arī trīs privātas terases 6. stāvā.Jaunās biroja telpas veidotas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju “Vastint Latvia” un dizaineriem no “RadaDara”.

Pārcelšanās uz Magdelēnas kvartālu ir Sorainen solis nākotnē, plānojot izaugsmi un turpmāku komandas attīstību.

“Mūsu pašreizējā birojā esam veiksmīgi nostrādājuši jau vairāk nekā 20 gadus, attīstoties no dažu cilvēku kolektīva līdz lielākajam advokātu birojam Latvijā. Vēlējāmies lielākas un mūsdienīgākas telpas, lai nav ierobežojumu turpmākai komandas attīstībai. Tāpat gribējām, lai jaunais birojs atspoguļo mūsu vērtības – kvalitāti, tieksmi uz izcilību, koncentrēšanos uz efektīvu palīdzību klientiem, aktīvu sadarbību kolēģu vidū, kā arī vēlmi būt skaistā un arhitektoniski pārdomātā vidē. Meklējot jaunās telpas, pievērsām īpašu uzmanību arhitektūras un būvniecības kvalitātei, attīstītāja gatavībai iedziļināties mūsu vajadzībās, kā arī atrašanās vietai,” stāsta “Sorainen” biroja Latvijā vadošā partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Fin-tech

Rīgā notiks Baltijas lielākā blokķēžu tehnoloģiju konference UN:BLOCK Europe

Db.lv,08.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielākā kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025 22.-23.aprīlī Rīgā pulcēs vadošos starptautiskos nozares līderus un profesionāļus, uzņēmējus un investorus, lai dalītos pieredzē un diskutētu par kriptovalūtu un blokķēdes tehnoloģiju attīstību, regulējumiem un perspektīvām.

Konference aicina uzņēmējus un citus interesentus pievienoties, lai apgūtu, kā korporācijas un tradicionālie biznesi var izmantot kriptoaktīvus un blokķēdes risinājumus uzņēmumu attīstībai. Konferenci rīko UN:BLOCK Europe 2025 komanda kopā ar Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociāciju, Gravity Team un Sorainen.

Pirmais solis digitālajā nākotnē: no pamatiem līdz MiCA un inovācijāmPirmā konferences diena interesentiem un entuziastiem – par kriptovalūtu pamatiem, iespējām ikdienā un uzņēmējdarbībā, kripto drošību un regulējumiem, NFT un digitāliem aktīviem, maksājumu un FinTech risinājumiem. Tiks organizētas praktiskās meistarklases – pirmie soļi Web3 pasaulē, kā atvērt digitālo maku un veikt darījumus.

Ekonomika

M&A darījumu vērtība Baltijā aug

Armanda Vilciņa,09.01.2026

Nauris Grigals, Sorainen uzņēmumu apvienošanās un iegādes prakses grupas partneris Latvijā.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Rīgā notiks lielākais kapitāla tirgus pasākums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference, fokusā tirgus izaugsme

Db.lv,25.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Finanses

Flow saņem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības licenci

Db.lv,03.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniegusi alternatīvā finansētāja “ERST Finance” uzņēmumam SIA “Flow” kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju.

Uzņēmums ir jauns spēlētājs Latvijas finanšu tehnoloģiju nozarē un iezīmē pavērsienu finanšu tehnoloģiju attīstībā, paverot jaunas iespējas uzņēmējiem un ieguldītājiem.

“Flow” ir reģistrēts kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar tiesībām nodrošināt aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu un sniegt saistošos papildpakalpojumus, tostarp kredītspējas novērtējumu, kolektīvās finansēšanas piedāvājumu cenas un procentu likmes ierosinājumu, kā arī ziņojumdēļa izmantošanu.

Darbības atļaujas izsniegšana nav tikai administratīvs solis – tā apliecina “Flow” atbilstību standartiem, kurus nosaka Eiropas Savienības regula kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šī licence nodrošina caurskatāmu, drošu un investoriem uzticamu vidi, kā arī paver iespējas darboties vienotā Eiropas tirgū.

Ekonomika

Apbalvoti Baltijas M&A gada darījumi 2025

Db.lv,30.04.2025

Mehiläinen biznesa līnijas direktors Andreas Taalas (pa kreisi) un Meliva izpilddirektore Marja-Liisa Alop ar balvu par Baltic M&A Deal of the Year kopā ar SmartCap izpilddirektoru Sille Pettai un Sorainen partneri Toomas Prangli (pa labi).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija krīt arvien dziļāka valsts kapitālisma slazdā. Lai gan valdības deklarācijā ir nosprausti tādi mērķi kā kapitāla tirgus attīstīšana, uzņēmumu kotēšana biržā un investoru piesaiste patiesā virziens ir pretējs - valsts kapitālisms.

Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:

  • Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere Baltijā
  • Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors
  • Liene Dubava, Nasdaq Riga biržas valdes priekšsēdētāja un Emitentu pakalpojumu komandas vadītāja Baltijā
  • Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā
  • Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs.

Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

Finanses

Baltijas kapitāla tirgus attīstība kļūst par reģiona ekonomikas stratēģisko prioritāti

Db.lv,03.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baiba Zauere pievienojusies "Vindr Latvia" SIA komandai un kļuvusi par atjaunīgās enerģijas uzņēmuma vadītāju Latvijā.

“Vindr” attīsta nozīmīgus saules un vēja enerģijas projektus Ziemeļeiropā un Baltijā, veicinot ilgtspējīgu un drošu atjaunīgās enerģijas izmantošanu reģionā.

"Mēs ar prieku sveicam Baibu Zaueri "Vindr Latvia" komandā. Viņas plašā pieredze enerģētikas un infrastruktūras projektos, kā arī juridiskajās un korporatīvās pārvaldības jomās, būs nenovērtējams pienesums mūsu uzņēmuma attīstībai Latvijā. Ar Baibas pievienošanos "Vindr Latvia" turpinās attīstīt ilgtspējīgus un inovatīvus enerģētikas risinājumus, kas mūs tuvina mērķim – kļūt par vadošo atjaunīgās enerģijas ražotāju Ziemeļeiropā," sacīja "Vindr" AS izpilddirektors un līdzdibinātājs Jans-Olavs Ederuds.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” vadību no 1.aprīļa pārņem Mindaugas Rakauskas, kurš līdz šim piecus gadus vadīja “TV3 Group Latvija”. Viņš amatā nomaina Arunu Mickeviciusu, kurš gandrīz trīs gadus vadījis uzņēmumu.

"Esmu gandarīts pievienoties šai profesionāļu komandai laikā, kad Bite atzīmē 20 gadus Latvijas tirgū," uzsver jaunais ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas. "Mans mērķis ir turpināt uzņēmuma attīstību, stiprinot Bites pozīcijas un radot vēl lielāku vērtību vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu un 900 darbiniekiem visā Latvijā. Viena no mūsu galvenajām prioritātēm būs “triple-play” jeb vienota balss sakaru, mobilā un optiskā interneta un TV pakalpojumu attīstība. Savukārt biznesa klientiem turpināsim piedāvāt modernus un drošus IKT risinājumus – no datu centriem un mākoņpakalpojumiem līdz kiberdrošībai. Īpašu uzmanību veltīsim izcilam servisam, klientu pieredzes pilnveidošanai un augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšanai," saka Mindaugas Rakauskas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas vadošā alternatīvo aktīvu pārvaldnieka “INVL Asset Management” pārvaldītais fonds “INVL Renewable Energy Fund I” plāno piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro, piedāvājot obligācijas, kuras emitē fondam piederošais uzņēmums “REFI Sun”.

Obligācijas publiskā piedāvājuma formā tiks piedāvātas gan Baltijas privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no 28. jūlija līdz 18. augustam.

Obligāciju termiņš ir 2,5 gadi. Fiksētā procentu likme tiks noteikta 7,5% līdz 8,5% robežās un paziņota pēc piedāvājuma noslēgšanas. Procentu maksājumi investoriem tiks veikti reizi ceturksnī. “INVL Renewable Energy Fund I” sniegs garantiju visiem “REFI Sun” obligāciju turētājiem.

“Fonda atjaunīgās enerģētikas projektu būvniecība Rumānijā un Polijā uzņem apgriezienus, tāpēc pieaug arī finansējuma nepieciešamība, ko daļēji plānojam nodrošināt, emitējot jaunas obligācijas. Lielākā daļa no investoru piesaistītajiem līdzekļiem tiks izmantota, lai refinansētu aizdevumu, ko iepriekš saņēmis viens no fonda uzņēmumiem, savukārt pārējie līdzekļi tiks novirzīti fonda saules enerģijas staciju būvniecības projektiem,“ norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Liudas Liutkevičius.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nefinanšu uzņēmumu peļņas daļa 2024. gadā piedzīvojusi lielāko kritumu Eiropas Savienībā par 5,39 procentpunktiem, liecina Eurostat dati.

Nefinanšu korporāciju (uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība nav saistīta ar finansēm) Eiropas Savienībā (ES) peļņas daļa 2024. gadā bija 40,1%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Metodoloģija

Nefinanšu uzņēmumu peļņas daļu, par ko runājam, Eurostat definē kā bruto darbības rezultātu, kas dalīts ar bruto pievienoto vērtību. Šis ir rentabilitātes tipa rādītājs, kas parāda pievienotās vērtības daļu, kas radīta ražošanas procesā, atlīdzinot kapitālu. Proti, tas ir galvenais rādītājs tam, kā ienākumi tiek sadalīti ekonomikā.

Praktiskais skaidrojums

Lai gūtu praktisku priekšstatu par rādītāju, Dienas Bizness lūdza ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos, zvērināta advokāta Jāņa Taukača padomu. Pēc viņa teiktā, zema peļņas daļa nozīmē zemu peļņas maržu vai darbietilpīgu ekonomiku, savukārt augstāks skaitlis norāda uz augstāku peļņas maržu vai kapitāla intensīvu ekonomiku. “Augstāks skaitlis nozīmē, ka produkcijas ražošanai vajag vairāk iekārtu, kā arī darbaspēku, bet mazāks skaitlis, kā Latvijas gadījumā, - ka vajag vairāk darbaspēka nekā kapitāla, lai saražotu to, ko mēs valstī ražojam,” tā J. Taukačs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu alternatīvo ieguldījumu pārvaldnieks “INVL Asset Management” publiskā obligāciju piedāvājuma laikā uzņēmumam “REFI Sun” piesaistījis 15 miljonus eiro no Baltijas valstu privātajiem un institucionālajiem investoriem.

“REFI Sun” investē atjaunīgās enerģijas projektos ar “INVL Renewable Energy Fund I” starpniecību. Šie līdzekļi tiks izmantoti esošo finanšu saistību refinansēšanai un atjaunīgās enerģijas projektu finansēšanai strauji augošajos Polijas un Rumānijas tirgos, kuros fonds attīsta saules elektrostaciju projektu portfeli ar 389 megavatu (MW) kopējo jaudu.

Kopējais pieprasījums pēc “REFI Sun” obligācijām sasniedza 15,636 miljonus eiro no 567 investoriem.

"Investori vēlreiz ir apliecinājuši savu uzticību fonda darbībai, attīstot atjaunīgās enerģijas projektus Polijā un Rumānijā. Piesaistītais kapitāls fondam ļaus turpināt veiksmīgi būvēt elektrostacijas šajos tirgos un optimizēt kapitāla struktūru. Vienlaikus investoriem būs iespēja diversificēt savus ieguldījumus strauji augošajos atjaunīgās enerģijas tirgos. Tāpat mēs ar gandarījumu redzam, ka pieaug interese no institucionālajiem investoriem, ja salīdzinām ar iepriekšējiem fonda uzņēmumu obligāciju piedāvājumiem," norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Ļudas Ļutkevičus (Liudas Liutkevičius).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Stonepeak”, alternatīvo investīciju uzņēmums, kas specializējas infrastruktūrā un nekustamā īpašuma aktīvos, un “Bite grupa”, viens no vadošajiem telekomunikāciju operatoriem Baltijā, paziņo par vienošanos, saskaņā ar kuru “Stonepeak” iegādāsies “TeleTower” – “Bite grupas” torņu biznesu Lietuvā un Latvijā.

“Bite grupa” ir “Providence Equity Partners” portfeļa uzņēmums – privātā kapitāla uzņēmums, kas koncentrējas uz izaugsmi orientētiem mediju, komunikāciju, izglītības un tehnoloģiju uzņēmumiem. Darījums izveidos pirmo pilnīgi neatkarīgo sakaru infrastruktūras uzņēmumu Baltijā un iezīmēs stratēģiskas partnerības sākumu, kas veltīta investīcijām mobilo tīklu attīstībā un klientu pieredzes uzlabošanā reģionā.“TeleTower”, kas izveidots 2009. gadā “Bite grupas” ietvaros, pārvalda daudzveidīgu portfeli ar vairāk nekā 2 500 sakaru torņiem, mastiem un jumta konstrukcijām Latvijā un Lietuvā, ar plašu pārklājumu stratēģiski nozīmīgās pilsētās. Pēc darījuma pabeigšanas “TeleTower” un “Bite grupa” noslēgs ilgtermiņa darījuma līgumu, kas paredz izvietot vairāk nekā 1 200 papildu sakaru bāzes staciju vietas Latvijā un Lietuvā, lai palielinātu tīkla blīvumu, uzlabotu savienojamību attālākos reģionos un nodrošinātu 5G ātrumu klientiem, ņemot vērā, ka mobilo datu lietojums reģionā turpina pārsniegt Eiropas vidējo līmeni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas sākumā Rīgā norisinājās kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēja vairāk kā 1000 dalībnieku, tostarp uzņēmumus no Itālijas, Zviedrijas, Maltas, Austrālijas, Slovēnijas, Spānijas, Singapūras, ASV, Apvienotās Karalistes, Polijas, Šveices, Izraēlas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Vācijas, u.c. – krietni pārsniedzot organizatoru sākotnējās prognozes.

Šī lielā atsaucība apliecina Web3 un digitālo finanšu attīstības aktualitāti ne tikai Latvijā, bet arī visas Eiropas mērogā.

“Vairākas pasaules līmeņa WEB3 kompānijas izrādījušas interesi par darbības uzsākšanu Latvijā, izvēloties Latviju par bāzi savai attīstībai Eiropā. Mūsu aplēses rāda, ka gadījumā, ja realizēsies pašlaik apspriestie biznesa plāni, Latvija jau gada laikā varētu saņemt desmitiem miljonu eiro lielus ieņēmumus nodokļu veidā un tiktu radītas simtiem ļoti labi apmaksātas darbavietas,” uzsver Reinis Znotiņš, Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociācijas vadītājs un viens no pasākuma organizatoriem.

“WEB3 nozare ir viena no tām nozarēm, kurā 98% no tās darbības būs vērsti uz eksporta tirgiem un tas mums kā mazai valstij ir īpaši svarīgi. Mēs esam tikai sākumā. Mums vēl priekšā daudz izaicinājumu, taču ticu, ka pavisam drīz Latvija kļūs par vienu no pirmajām valstīm Eiropā, kur būs iespējams oficiāli veikt nodokļu maksājumus ar kriptovalūtām,” papildina Reinis Znotiņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV investīciju uzņēmums "Stonepeak" sakaru torņu uzņēmumu "TeleTower" no "Bite grupas" iegādāsies par 480 miljoniem eiro, liecina "Bite grupas" sniegtā informācija.

Par darījumu tika paziņots 23. decembrī, bet tā vērtība tad netika atklāta.

Tomēr darījuma summa ir minēta "Bite grupas" paziņojumā investoriem angļu valodā. Paziņojumā teikts, ka darījuma vērtība atbilst 16 x EBITDAaL, t. i., EBITDA pēc nomas.

"Bite grupa" iepriekš norādīja, ka "Stonepeak" iegādāsies "TeleTower" - "Bite grupas" torņu biznesu Latvijā un Lietuvā. "TeleTower" un "Bite grupa" turpinās stratēģisko sadarbību, investējot mobilo sakaru tīklos abās valstīs un veidojot neatkarīgu torņu operatoru reģionā.

Uzņēmumā atzīmēja, ka darījuma rezultātā tiks izveidots neatkarīgs sakaru infrastruktūras uzņēmums Baltijā.

"Stonepeak" ir alternatīvo investīciju uzņēmums, kas specializējas infrastruktūrā un nekustamā īpašuma aktīvos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir apstiprinājusi Baltijā lielākā lietoto automašīnu tirgotāja AS Longo Group obligāciju emisijas pamatprospektu. Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt līdz 10 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori aicināti ieguldīt nodrošinātās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās periods ilgs no 11. līdz 25. novembrim.

“Līdzšinējā uzņēmuma darbība apliecina Longo spēju augt — uzņēmums ir veicis stratēģiskus ieguldījumus visos būtiskajos biznesa procesos, lai nodrošinātu izaugsmes iespējas nākotnē. Nākamais solis — būtiski palielināt automašīnu sortimentu, kā arī paplašināt fizisko tīklu esošajos tirgos,” saka Edgars Cērps, AS Longo Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu AS Longo Group plāno izmantot esošo saistību refinansēšanai, kā arī uzņēmuma paplašināšanās plānu finansēšanai, kas ietver ieguldījumus apgrozāmajos līdzekļos, kuri nepieciešami jaunu auto krājumu iegādei un sagatavošanai, kā arī pārdošanas kanālu paplašināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimeņu institūta stiprināšanai Latvijā viens no risinājumiem varētu būt Eiropas ekonomiski spēcīgākajās valstīs sekmīgi strādājošais modelis, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir ģimene, nevis katrs tās loceklis atsevišķi.

«Eiropā pastāv divas atšķirīgas pieejas attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu apmēru un deklarāciju iesniegšanu, jo daļā valstu ģimene tiek uztverts kā vienots viens maksātājs, kamēr Latvijā un pamatā visās Austrumeiropas valstīs tieši pretēji — maksātājs un deklarācijas aizpildītājs ir ikviena fiziskā persona,» skaidro ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš norāda uz kādu paradosālu dalījumu, proti, ģimeme kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un līdz ar to arī deklarācijas iesiedzējs ir ieviesta ekonomiski spēcīgākajās Eiropas valstīs — Vācijā, Francijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā, saukārt nosacīti ekonomiski ne tik jaudīgās valstis, kā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, kā arī Grieķija, Spānijā un Portugālē darbojas individuālā — ikviena cilvēka – aplikšanas sistēma. «Izņēmums ir tikai Lielbritānija un Somija, kurā tāpat kā Baltijā un visā Austrumeiropā nav ieviesta sistēma, kad ģimene ir kā vienots iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs,» uz jautājumu par iņēmumiem, atbild J. Taukačs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmums AS “Latvenergo” ir iegādājies 100% SIA “DSE Aizpute Solar” kapitāla daļu no Dānijas zaļās enerģijas attīstītāja “Danish Sun Energy” ApS, lai līdz 2025. gada beigām uzbūvētu saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 265 MWp (megavati līdzstrāvas) apmērā.

Šis ir būtisks solis, lai īstenotu “Latvenergo” darbības stratēģijā noteikto mērķi – sniegt izšķirošu ieguldījumu Latvijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, paplašinot un diversificējot savu ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, virzoties uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: „2024. gadā esam intensīvi strādājuši savas darbības izvēršanai mūsu pašmāju tirgū – Baltijas valstīs, un esmu gandarīts, ka līdztekus jaunu ražošanas aktīvu ieguvei ārpus mūsu zemes nu esam ievērojami nostiprinājuši enerģijas ražošanas pozīcijas Latvijā. Projekts, kas uzstādītās jaudas ziņā ir līdzvērtīgs Ķeguma HES, līdzsvaros elektroenerģijas piedāvājumu mūsu klientiem siltajā sezonā, kurā līdz šim esam bijuši deficīta situācijā un kurā pieprasījums pēc enerģijas pieaug. Šogad iegūto projektu realizācija ļaus “Latvenergo” saražot 1,7 TWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīga 1/4 daļai no Latvijas patēriņa.”

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Signet Bank aicina uzņēmējus 14. maijā uz bezmaksas izglītojošo dienu par kapitāla tirgus finansējuma priekšrocībām biznesa attīstībai

Db.lv,07.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu finansējuma piesaiste ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras uzņēmēji ceļā uz izaugsmi. Lai gan tradicionālais banku finansējums joprojām ir populārs risinājums, arvien nozīmīgāku lomu iegūst arī kapitāla tirgus finansējums – obligācijas un akcijas –, kas piedāvā alternatīvu un efektīvāku pieeju attīstības finansēšanai.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem.

Lai veicinātu izpratni par kapitāla tirgus priekšrocībām un palīdzētu uzņēmējiem sagatavoties finansējuma piesaistei, Signet Bank jau trešo gadu rīko “Kapitāla tirgus akadēmiju” – vienas dienas bezmaksas izglītojošu programmu uzņēmējiem, uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem.

Šī gada otrā akadēmija notiks 14. maijā, Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Latvija, Elizabetes ielā 55. Pieteikšanās obligāta un vietu skaits ierobežots: https://signetbank.com/pieteikties-kapitala-tirgus-akademijai/ “Mūsdienīgs un ambiciozs uzņēmējs, uzņēmums vairs nejautā – vai kapitāla tirgus ir piemērots man, bet gan – kad es būšu tam gatavs? Un atbildi uz šo jautājumu visvieglāk rast brīdī, kad ir pieejama informācija, piemēri un praktiski padomi. Ja uzņēmējdarbības attīstība prasa papildu resursus, kapitāla tirgus var būt tieši tas instruments, kas palīdz uzņēmumam pārslēgties uz nākamo izaugsmes līmeni.

Finanses

Bitcoin uzņēmumu bilancē: eksperti seminārā Rīgā atklās stratēģijas un iespējas

Db.lv,16.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norwegian Block Exchange (NBX) sadarbībā ar Nexpay aicina finanšu nozares profesionāļus uz semināru par Bitcoin kā uzņēmumu aktīvu, iezīmējot korporatīvās finanšu pārvaldības pārmaiņas reģionā.

Bitcoin Treasury Strategy norisināsies 2025. gada 25. septembrī Startup House Riga, Lastādijas ielā 12, un tajā aicināti piedalīties uzņēmumu vadītāji, finanšu direktori, atbilstības speciālisti un citi finanšu profesionāļi, kas vēlas vairāk uzzināt par Bitcoin pieaugošo lomu uzņēmumu finanšu pārvaldībā.

Diskusijās piedalīsies vadošie nozares eksperti:

  • Sofian Berrahal, Nexpay izpilddirektors;
  • Stig Aleksander Kjos-Mathisen, NBX izpilddirektors;
  • Nicolai Lunde, NBX finanšu direktors;
  • Reinis Znotiņš, Latvijas Blokķēdes asociācijas izpilddirektors;
  • Edvīns Draba, Sorainen vecākais jurists;
  • Jānis Sprenne, Sats Inc. dibinātājs.
Ekonomika

Ilgtspējas ziņošana: kas uzņēmumiem jāzina par piegādes ķēžu analīzi un pienācīgas rūpības direktīvu?

Db.lv,22.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba vide tā sauktajās trešajās valstīs, acīmredzamās klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte, Covid-19 pandēmijas sekas un citi apstākļi ir likuši pārvērtēt skatu uz piegādes jeb vērtības ķēdēm.

Mums aizvien vairāk nākas iedziļināties tajā, kas ir mūsu sadarbības partneri un kā tie var ietekmēt mūsu biznesa noturību, ilgtspēju un reputāciju, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Ja tava ķēde ir garāka par Eiropas Savienību jeb ilgtspēja piegāžu ķēdēs” dalībnieki.

“Tradicionāli biznesā vienmēr ir uzsvērta piegādes ķēdes efektivitāte, proti, mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ir atlasīti, lai piegādātu konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktā laikā par konkrētu summu. Izrādās, ar to nepietiek. Mums ir jāizprot, kā veidojas piegādes ķēde un ar ko tālāk sadarbojas mūsu piegādātāji. Cik lielā mērā esam atkarīgi no stratēģiskajiem partneriem, un cik lielas ir iespējas tos aizvietot, ja kaut kas noiet greizi,” dažus no patlaban aktuālajiem jautājumiem uzskaita SIA “Futurcene” valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova.