ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Tuvākajā laikā degvielas cenas Latvijā, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī ar iespējamām mērenām svārstībām - gan uz augšu, gan uz leju, prognozēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka ģeopolitiskie konflikti Tuvajos Austrumos, tostarp spriedzes pieaugums starp Irānu un Izraēlu vienmēr izraisa nervozitāti globālajos naftas tirgos, jo šis reģions ir nozīmīgs naftas ieguves un piegādes centrs. Tādējādi jebkāda nestabilitāte var radīt bažas par piegāžu drošību un veicināt naftas un degvielas cenu svārstības.

Ligere norādīja, ka Izraēlas-Irānas konflikta pirmās nedēļas beigās naftas cenas pieauga no 69 ASV dolāriem par barelu līdz 77 ASV dolāriem par barelu, kā arī pastāvēja bažas par Hormuzas šauruma, kas ir nozīmīgs naftas tranzīta ceļš, slēgšanu.

Tostarp viņa uzsvēra, ka šauruma slēgšana, pēc investīciju banku pieņēmumiem, naftas cenas varētu "uzdzīt" arī līdz 120 ASV dolāriem par barelu.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Martā globālos akciju tirgos saglabājās augsta volatilitāte, galvenokārt saasinoties tirdzniecības karam, kā arī recesijas un inflācijas bažu dēļ. Gan ASV, gan Eiropas akcijas piedzīvoja kritumu, lai gan zaudējumi Eiropā bija mazāk izteikti nekā ASV. To veicināja Vācijas paziņojums par jauniem aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem, kā arī Eiropas akciju relatīvi zemāks novērtējums un lielāki kapitāla ieplūdumi salīdzinājumā ar ASV akcijām.

Tomēr Eiropas autobūves nozare cieta smagus zaudējumus jaunizsludināto ASV tarifu dēļ – lielāko automobiļu ražotāju akcijas nokritās par 10–15%. Tikmēr Ķīnas akcijas uzrādīja relatīvu noturību salīdzinājumā ar ASV un Eiropas sāncenšiem. Šo spēku galvenokārt veicināja augošs tehnoloģiju sektors un investoru optimisms pēc pozitīvajiem paziņojumiem Nacionālā Tautas kongresa laikā, neskatoties uz notiekošo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Eiropas un Amerikas akcijas piedzīvo zaudējumus

Vācijas STOXX 600 mēneša laikā samazinājās par 5,2%, savukārt DAX par 4,2%. Tomēr 2025. gada 1. ceturksnī STOXX 600 joprojām pārspēja S&P 500 par 17% dolāru izteiksmē. S&P 500 martā zaudēja 4,1%, indeksam noslēdzot sliktāko ceturksni gandrīz trīs gadu laikā. Russell 2000 indekss samazinājās par 4,3%, kamēr Dow Jones nokritās par 2,8%. Tikmēr Nasdaq-100 cieta lielāko kritumu starp ASV indeksiem šajā mēnesī, sarūkot par 5,6%. Ķīnas CSI 300 palika nemainīgs, bet Shanghai Composite pievienoja 0,6%. Trampa paziņojums 2. martā par ASV stratēģisko kriptovalūtu rezervi sākotnēji izraisīja kripto cenu pieaugumu – Bitcoins dienas laikā uzkāpa par vairāk nekā 11%. Tomēr šis kāpums bija īslaicīgs, ņemot vērā konkrētu detaļu trūkumu. Neskatoties uz šo, marts kriptovalūtām bija vēl viens neveiksmīgs mēnesis – Bitcoins noslēdza mēnesi nedaudz virs BTC/USD 82 500 līmeņa, piedzīvojot 4,3% kritumu, savukārt Ethereum virs ETH/USD 1 800 līmeņa, sarūkot par 20%.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

2025. gada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos.

Pirmais ceturksnis: optimisma un piesardzības līdzsvars

Gada sākumā globālie akciju tirgi uzrādīja pozitīvu sniegumu – īpaši Eiropa ar +6,4 % janvārī, ko veicināja uzlabots uzņēmēju noskaņojums un inflācijas mazināšanās. ASV tirgus pieauga par +2,8 %, bet attīstības valstis reģistrēja +1,8 %. Obligāciju tirgū dominēja augsta ienesīguma segmenti – ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga par +1,3 %, attīstības valstis par +1 %.

ASV ekonomiskie dati janvārī bija neviennozīmīgi – spēcīgi rādītāji kontrastēja ar mērenu algu kāpumu un palēninātu IKP izaugsmi (2,3 % gadā). Inflācijas atdzīvošanās un stabils darba tirgus lika FRS saglabāt likmes 4,25–4,50 % robežās, uz laiku apturot samazināšanas ciklu. Tajā pašā laikā eirozonā ECB samazināja depozīta likmi līdz 2,75 %, prognozējot turpmāku monetāro stimulu.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Latvijā patlaban ir pāragri prognozēt akciju un naftas cenas pasaules biržās krituma tiešu un tūlītēju ietekmi uz degvielas cenām, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā galvenokārt veidojas, balstoties uz globālajām naftas un degvielas produktu cenām biržās, kā arī uz piegādes ķēdes izmaksām un nodokļiem.

Ja pasaules tirgos samazinās naftas cenas, tad sekojoši samazināsies benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas un tas varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā, papildināja Ligere.

Viņa piebilda, ka bažas par pasaules ekonomikas recesiju jau ir samazinājušas "Brent" naftas cenas no 75 dolāriem uz 63 dolāriem barelā. Taču mazumtirdzniecības cenu dinamika atkarīga arī no tādiem faktoriem kā iepirkuma līgumiem ar noteiktu cenu periodu, loģistikas izmaksām, valūtas kursiem un nodokļu politikas.

Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2025.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēguma rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).

Gada noslēgumā finanšu tirgos iezīmējās nevienmērīga dinamika, kur akciju tirgi kopumā uzrādīja mērenu pieaugumu, kamēr obligāciju segments piedzīvoja vājāku sniegumu. ASV akciju tirgus palielinājās vien simboliski, savukārt Eiropas un attīstības tirgos kāpums bija izteiktāks. Globālie finanšu tirgi pagājušo gadu noslēdza ar jauktiem rezultātiem.

ASV akciju tirgus uzrādīja pavisam nelielu 0,03 % pieaugumu, savukārt Eiropā akcijas pakāpās par 2,8 %, bet attīstības tirgus akciju vērtība pieauga gandrīz par 3 %. Obligāciju pusē valdīja vājāks sniegums, lielākoties uzrādot negatīvu atdevi kā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tā Eiropā. ASV valdības obligāciju cenas saruka par 0,5 %, bet Vācijas – par 0,8 %. Arī investīciju reitinga uzņēmumu obligāciju cenas uzrādīja negatīvu atdevi, globāli cenām krītot par 0,3 %, ASV par 0,4 %, bet eirozonā cenas samazinājās par 0,2 %. Tikmēr paaugstināta riska obligāciju segments spēja nodrošināt nelielu pozitīvu rezultātu, kur ASV un eirozonā cenas pieauga par 0,4%. Attīstības tirgu obligāciju cenas tālu neatpalika, pieaugot par 0,3 % decembra griezumā.

ASV dolāra vērtības pret eiro krišanās var samazināt degvielas cenas, norādīja degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmē, ka ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro kopš gada sākuma krītas, tostarp šobrīd ir sasniegts zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā. "Tā kā naftas un degvielas tirdzniecība pasaulē notiek dolāros, dolāra vērtības kritums palīdzēs samazināt degvielas cenas arī Baltijas reģionā," piebilst Titovs.

Viņš min, ka ASV prezidenta Donalda Trampa politika ir sākusi ietekmēt arī Baltijas reģiona patērētājus, jo kopš aprīļa sākuma dīzeļdegvielas cena degvielas uzpildes stacijās ir samazinājusies par aptuveni desmit centiem litrā.

Titovs skaidro, ka dolāra vērtības krišanos ietekmē ieviestie tarifi un tas, ka daudzi investori pārceļ ieguldījumus no ASV uz Eiropu. "Tāpat Trampa publiskā kritika pret ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāju un mēģinājumi panākt viņa atlaišanu ir samazinājuši uzticību ASV institūcijām un dolāram kā stabilai valūtai," papildina Titovs.

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī akciju tirgi svārstījās, un mēneša rezultāts neatbilda ierasti optimistiskajam vēsturiskajam sniegumam. Tomēr mēneša beigās daudzu akciju cenas pieauga, pastiprinot optimistiskās gaidas attiecībā uz 2026. gadu. Arī debates “kas ir labāks – īsts zelts vai kripto “zelts”?” ir atliktas uz 2026. gadu: decembrī Bitcoin cena samazinājās, bet zelta un sudraba vērtība pieauga.

Neitrālais decembris

Decembrī pārmaiņas finanšu tirgos bija nelielas: eiro izteiksmē pasaules akciju indekss pazeminājās par 0,2%, savukārt obligāciju indekss – par 0,4%. Atsevišķu aktīvu vidū izcēlās sudrabs, kura vērtība pieauga par 25 %, savukārt Bitcoin vērtība samazinājās par aptuveni 5 %. Centrālo banku īstenotie pasākumi atkal atšķīrās: ASV Federālo rezervju sistēma samazināja procentu likmes, Eiropas Centrālā banka tās atstāja nemainīgas, bet Japāna – palielināja. Maz ticams, ka 2026. gadā monetārā politika būtiski mainīsies: tirgi sagaida, ka FED vēl pāris reizes samazinās likmes līdz aptuveni 3 %, ECB saglabās pašreizējo līmeni tuvu 2 %, savukārt Japānas Banka vēl vienu vai divas reizes palielinās likmes.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Neskatoties uz vairākiem volatilitātes viļņiem, visas galvenās aktīvu klases šogad uzrādīja iespaidīgus rezultātus, pat ja ASV akcijas zaudēja impulsu gada beigās. Jāpasaka, ka tās septiņus mēnešus pēc kārtas baudīja reti pieredzēto ralliju, kas “Nasdaq” indeksam beidzās novembrī, bet “S&P 500” indeksam tikai decembrī.

Tādējādi “Nasdaq Composite” 2025. gadā pieauga par 20%, bet “S&P 500” indekss – par 16%, kas jau ir trešais gads pēc kārtas ar pieaugumu divciparu skaitļos. Eiropas indeksi turpināja pārspēt savus amerikāņu kolēģus, ko lielā mērā veicināja pievilcīgākas valuācijas – “STOXX 600” indekss pieauga par 2,7% decembrī un par 36,7% (dolāru izteiksmē) 2025. gadā, arī noslēdzot trešo gadu ar divciparu pieaugumu.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja procentu likmes nemainīgas, turpinot savu datu atkarīgo nostāju, neskatoties uz mērenajiem izaugsmes rādītājiem. Kā jau tika prognozēts, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja mērķa procentu likmi līdz 3,50–3,75% robežai, izraisot baumas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu turpināšanu. Dārgmetāli mēneša laikā strauji pieauga un turpināja sasniegt vēsturiski nebijušus augstumus, ko turpināja veicināt dolāra vājināšanās, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).

Pagājušajā nedēļā novērotais naftas produktu cenu straujais kāpums šonedēļ ir pierimis, tomēr cenas joprojām saglabājas augstākajā līmenī pēdējo divu nedēļu laikā.

To nosaka sezonalitāte - pieprasījums šobrīd ir augsts, un situācija tirgos - saspringta. Tomēr vairāku faktoru sakritības rezultātā rudenī varētu sagaidīt naftas cenu kritumu.

Kā norāda Gatis Titovs, "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs, šonedēļ ir pierimis jēlnaftas biržas nākotnes cenu kāpums, jo investori vēl tikai izvērtē potenciālo ASV muitas tarifu politiku.

"ASV prezidents Donalds Tramps informējis par tarifu likmēm, ar kurām vairākas valstis var saskarties, ja līdz 1.augustam netiks panākta vienošanās par tirdzniecības līgumiem. Tas raisījis bažas par inflāciju un lēnāku ekonomisko izaugsmi, kas ietekmē arī naftas cenas. Tajā pašā laikā tirgus joprojām ir ļoti svārstīgs, un jebkuras jaunas ziņas var būtiski ietekmēt cenas," skaidro Gatis Titovs.

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,2%.

2025.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,5 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. ASV akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes.

Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.

ASV dolāra vērtība kopumā turpināja vājināties, investoriem arvien vairāk iecenojot FRS septembra procentu likmju samazinājumu. Obligāciju pusē visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas, kuru cena pakāpās par 1,1%. Tālu neatpalika ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 0,9% un 0,8% cenas pieaugumu. Eiropas pusē tikmēr investīciju reitinga obligāciju cenas saglabājās nemainīgas, bet Vācijas valdību obligācija cena saruka par 0,2%.

ASV ekonomikas dati augustā kopumā iezīmēja vājāku ekonomikas fonu. Jūlijā ASV darba tirgu papildināja vien 73 tūkstoši jaunu darba vietu, kamēr bezdarba līmenis pakāpās līdz 4,2%. Tas radīja bažas par iespējamu darba tirgus vājināšanos. Tikmēr inflācija jūlijā palika nemainīga pie 2,7% un bijusi nedaudz lēnāka nekā gaidīts. Stabilu inflācijas līmeni jūlijā palīdzēja uzturēt zemākas energoresursu cenas par spīti pamatinflācijas paātrinājumam līdz 3,1% no 2,9% pirms mēneša. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV palielinājās par 0,2%, savukārt pamatinflācija uzrādīja 0,3% pieaugumu. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi ASV jūlijā uzrādījuši mērenu izaugsmi, atgūstoties pēc jūnija krituma, bet to cenu kāpums gada griezumā gandrīz apstājās, un cenas jūlijā bija tikai par 0,3% augstākas nekā pirms gada. Kaut arī hipotekārās procentu likmes turējās paaugstinātā līmenī, augustā tās pazeminājās līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma. Ražošanas aktivitāte augustā saruka sesto mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka ražošana joprojām ir iestrēgusi augstāku importa tarifu dēļ.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas turpināja sarukt pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem.

Trīs galvenie ASV akciju indeksi, pirmdien sākoties tirdzniecībai ASV biržās, samazinājās par vairāk nekā trim procentiem.

Tālākās tirdzniecības sesijas gaitā akciju cenas svārstījās, un indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza dienu ar nelielu kritumu, bet indekss indekss "Nasdaq Composite" nedaudz palielinājās.

Akciju cenas viskrasāk kritās Honkongas biržā, kuras indekss samazinājās par 13,2%, demonstrējot straujāko vienas dienas kritumu gandrīz 30 gadu laikā.

Taibejas biržā pirmdien bija visstraujākais kritums tās vēsturē, biržas indeksam samazinoties par 9,7%. Tokijas biržas indekss saruka par 7,8%, bet Šanhajas biržas indekss kritās par 7,3%.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Gada sākumā tika pārbaudīta vispārējā tirgus riska apetīte: tādas vienkāršas lietas kā metāli kļuva dārgāki, bet sarežģītākas lietas - tehnoloģijas un kriptoaktīvi - kļuva lētāki. Tikmēr pārmaiņas tradicionālajos akciju un obligāciju tirgos bija nelielas.

Optimistiskās prognozes 2026. gadam saglabājas, taču satraukums ir liels, un metāla cenas vēl nav atradušas līdzsvaruJanvārī turpinājās 2025. gada beigās novērotās tendences, proti, akciju vērtība nedaudz pieauga, obligāciju ienesīguma likmes mainījās maz, un metālu cenas turpināja pieaugt nepieredzēti strauji, lai gan mēneša pēdējās dienās tās ļoti būtiski samazinājās. Eiro izteiksmē sudraba vērtība mēneša laikā pieauga vēl par 18 %, zelta vērtība pieauga par 12 %, bet ASV dolāra vērtība samazinājās par 1 %.

Lai gan tehnoloģiju nozares uzņēmumi ziņoja par labākiem finanšu rezultātiem, piesardzīgāki mākoņpakalpojumu un datu centru attīstības novērtējumi noveda pie Microsoft un Oracle akciju cenu krituma attiecīgi par 11 % un 15 %.