Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma samazināt procentlikmes.

Volstrītā akciju cenas noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu pēc "Microsoft", IBM un citu uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, pateicoties neskaidrībai par ASV prezidenta Donalda Trampa ekonomisko un tirdzniecības politiku.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, jo inflācijas prognoze vēl arvien ir paaugstināta.

ECB samazināja noguldījumu iespējas uz nakti likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 2,75%, bet FRS bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika saglabāts 4,25-4,5% līmenī.

"Tiešām nav iemesla domāt, ka ECB neturpinās samazināt procentlikmes vismaz līdz neitrālam līmenim, un mēs domājam, ka līdz gada beigām tās var tikt samazinātas zem neitrālā līmeņa," sacīja "Deutsche Bank" Eiropas ekonomists Marks Valls.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) mēģinājuma mazināt bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem.

Naftas cenas pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu, turpinoties ģeopolitiskam saspīlējumam, īpaši Gazas joslā un Jemenā, un ASV nosakot jaunas sankcijas Irānas naftai.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi ceturtdien saruka pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela izteikta pieņēmuma, ka jebkāds patēriņa cenu pieaugums, kuru izraisīs muitas tarifi, varētu būt "pārejošs".

Galvenajos eirozonas finanšu tirgos Frankfurtē, Milānā un Parīzē akciju cenas kritās par apmēram 1% pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Kristīnas Lagardas brīdinājuma, ka tirdzniecības karš starp ASV un Eiropas Savienību (ES) var samazināt eirozonas izaugsmi par pusi procentpunkta un kāpināt inflāciju.

ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) var nākties veikt lielāku par prognozēto bāzes procentlikmes samazināšanu, ja prezidents Donalds Tramps augstos muitas tarifus saglabās spēkā ilgstošu laiku, pirmdien brīdināja FRS pārstāvis Kristofers Volers.

Tramps aprīļa sākumā paziņoja par tarifu noteikšanu vairumam ASV tirdzniecības partneru, tai skaitā ieviešot 10% pamatlikmi visām valstīm un augstākus tarifus atsevišķām valstīm, jo sevišķi Ķīnai.

Vienlaikus paaugstināto muitas tarifu ieviešanu visām valstīm, izņemot Ķīnu, Tramps uz 90 dienām atlicis, pretējā gadījumā vidējais ASV muitas tarifs būtu sasniedzis 25%.

Taču pat ar šo lēmumu atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu vidējais ASV muitas tarifs saglabājas aptuveni 25% līmenī, ņemot vērā Ķīnai noteiktos augstos tarifus.

Ja šis līmenis tiks kādu laiku saglabāts, "ekonomikas izaugsme, visticamāk, gandrīz pilnībā apstāsies un būtiski pieaugs bezdarba līmenis," norādīja Volers.

Akciju cenas Volstrītā un ASV dolāra vērtība trešdien samazinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskiem izteikumiem, kuri veicināja pusvadītāju ražotāja "Invidia" akcijas cenas tālāku krišanos.

Investori atkal bija nobažījušies pēc dažām relatīvi mierīgām tirgus dienām, kas bija sekojušas ar ASV muitas tarifiem saistītai nestabilitātei pagājušajā nedēļā.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pirmoreiz pakāpās virs 3300 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas kritās jau tirdzniecības sesijas sākumā, bet to kritums ievērojami padziļinājās pēc FRS vadītāja Pauela brīdinājuma, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi var nostādīt FRS neapskaužamā stāvoklī, liekot izvēlēties starp inflācijas samazināšanu un bezdarbu.

Pauels sacīja, ka FRS nodarbinātības un inflācijas mērķi šobrīd lielākoties ir sabalansēti, bet FRS politikas veidotāji var saskarties ar "izaicinošu scenāriju" atkarībā no notikumu attīstības.

Zelta cena pirmdien sasniedza jaunu rekordu, bet ASV dolāra vērtība un akciju cenas Volstrītā atkal kritās, jo Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps turpināja vārdiskos uzbrukumus Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājam Džeromam Pauelam.

ASV akcijas bija sākušas tirdzniecības dienu ar kritumu, un tas pastiprinājās, kad Tramps ierakstā sociālajos tīklos nosauca Pauelu par "lielu neveiksminieku", jo FRS nav samazinājusi procentu likmes. Šis Trampa ieraksts vairojis bažas, ka Tramps mēģinās atlaist Pauelu. Lai gan FRS ir neatkarīga un ASV prezidenta pilnvaras neparedz tās vadītāja atlaišanu, Baltā nama amatpersonas pagājušajā nedēļā atzina, ka tiek pētītas iespējas, kā to varētu izdarīt.

Visi trīs galvenie ASV akciju indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar aptuveni 2,5% kritumu, ASV dolāra vērtība samazinājās un ASV valsts obligāciju ienesīgums pieauga. Zelta cenas palielinājās līdz jaunam rekordam virs 3400 ASV dolāriem par Trojas unci.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, ko veicināja neskaidrība par ASV prezidenta Donalda Trampa svārstīgo tirdzniecības politiku. Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma samazināt procentlikmes.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, neraugoties uz Trampa mēģinājumiem mīkstināt muitas tarifu noteikšanu.

Tramps ceturtdien uz mēnesi atlika muitas tarifu piemērošanu vairumam Kanādas un Meksikas preču. Trešdien viņš uz mēnesi bija atbrīvojis no jaunajiem tarifiem preces, ko no Meksikas un Kanādas importē ASV automašīnu ražotāji.

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans atzina, ka neskaidrība par tirdzniecības politiku "ietekmē reālo ekonomiku", negatīvi ietekmējot patērētāju noskaņojumu un biznesa investīcijas. "Jo ilgāk tas turpinās, jo vairāk ekonomika palēninās," sacīja Hogans.

Frankfurtes biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordam, jo Vācijas aizsardzības un infrastruktūras investīciju programmas plāni vairoja optimismu par eirozonas lielākās ekonomikas iziešanu no recesijas.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga pēc pirmdien pieredzētā krituma, kuru bija izraisījusi Ķīnas mākslīgā intelekta jaunuzņēmuma "DeepSeek" lēti izstrādāta sarunbota R1 parādīšanās. Arī Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Nvidia", kura pusvadītāji atbalsta mākslīgā intelekta nozari, akcijas cena Volstrītā pirmdien kritās par aptuveni 17%, samazinot uzņēmuma tirgus vērtību par apmēram 600 miljardiem ASV dolāru.

Otrdien "Nvidia" akcijas cena pieauga 8,9%, tomēr tā vēl arvien ir ievērojami zemāka nekā pagājušajā nedēļā.

Visi trīs svarīgākie Volstrītas indeksi otrdien palielinājās. Indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 2,0%, palielinoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, kas daļēji kompensēja pirmdienas kritumu.

Eiropas akciju tirgos Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumus par procentlikmēm šonedēļ.

Vācijas Federālā augstākā tiesa (BGH) otrdien nolēma, ka bankas un krājbankas nevar piemērot negatīvas procentlikmes noguldījumiem krājkontos un tūlītējas piekļuves kontos.

Tekošo kontu gadījumā negatīvas procentlikmes ir pieļaujamas, bet tikai tad, ja atbilstošie līguma noteikumi ir pārredzami patērētājiem.

Vācijas augstākā civilā tiesa pieņēma lēmumu četrās lietās, kuras patērētāju aizsardzības organizācijas bija ierosinājušas pret bankām un vienu krājbanku, kas īslaicīgi bija iekasējušas no saviem klientiem nodevu par noguldījumu glabāšanu tekošajos kontos, noguldījumu uz nakti kontos un krājkontos.

Patērētāju aizsardzības organizācijas uzskatīja šo nodevu par nepieņemamu un ierosināja lietas, lai panāktu šīs prakses atcelšanu un dažos gadījumos arī samaksātās nodevas atmaksāšanu.

Komercbankām eirozonā no 2014.gada jūnija bija jāmaksā procenti par līdzekļu glabāšanu Eiropas Centrālajā bankā (ECB). Vairākas finanšu institūcijas nodeva šīs izmaksas tālāk saviem klientiem, iekasējot depozīta maksu.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās pēc ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma datu publiskošanas, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga, kāpjot luksusa preču uzņēmumu akciju cenām.

Galvenie ASV biržu indeksi daļu dienas palielinājās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

ASV mazumtirdzniecības apgrozījumam decembrī bija mazāks kāpums par prognozēto, liecina Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie dati. Decembrī salīdzinājumā ar novembri pārdošanas apjoms pieauga par 0,4%., sasniedzot 729,2 miljardus dolāru, bet analītiķi bija prognozējuši 0,6% kāpumu.

Trešdien bija publiskoti ASV patēriņa cenu indeksa dati, kas mazināja bažas par to, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu saglabāt procentlikmes augstā līmenī.

Parīzes biržas indekss pieauga par 2,1% pēc tam, kad zīmola "Cartier" īpašnieks "Rochemont" ziņoja par rekordaugstu ceturkšņa apgrozījumu. "Rochemont" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 16%.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, atjaunojoties bažām par inflāciju un pieaugot ASV obligāciju ienesīgumam. Akciju cenas Eiropas biržās pārsvarā pieauga.

"ASV pakalpojumu cenu pieaugums, kas bija daudz spēcīgāks par gaidīto, radīja drebuļus ASV akciju tirgū," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG tirgus analītiķis Aksels Rudolfs.

ASV pakalpojumu sektora ikmēneša pārskats parādīja šī sektora paplašināšanos decembrī, bet pieauga arī šī sektora cenu komponente, sasniedzot augstāko punktu kopš pagājušā janvāra.

Ir pieaugušas bažas, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa plāni pacelt muitas tarifus, pazemināt nodokļus un vērsties pret nelegālo imigrāciju uzkurinas ASV inflāciju, liekot ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) ilgāku laiku saglabāt procentlikmes augstā līmenī.

Eiropas biržās un Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga, ko turpināja ietekmēt pieņēmums, ka Trampa muitas tarifu plāni var tikt ierobežoti.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, investoriem reaģējot uz labiem banku peļņas rādītājiem un sekojot notikumu attīstībai ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par jauniem muitas tarifiem akciju tirgos pagājušonedēļ bija ievērojama nestabilitāte, bet pēc viņa lēmuma atlikt šo tarifu ieviešanu par 90 dienām tirgos ir atgriezusies stabilitāte, lai gan saglabājas neskaidrība par jauniem tarifiiem augsto tehnoloģiju un farmācijas precēm.

"Lai gan finanšu tirgi ir stabilizējušies (..) tas izskatās kā klusums pirms vētras," sacīja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons.

Volstrītā bija kritums pēc divās iepriekšējās tirdzniecības dienās piedzīvota kāpuma.

Runājot par tirdzniecības karu starp Vašingtonu un Pekinu, Baltā nama preses sekretāre sacīja, ka bumba ir "Ķīnas laukumā".

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, jo investorus iedrošināja ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi, ka viņam "nav nodoma" atlaist Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju, un mājieni par Ķīnai noteikto muitas tarifu iespējamu samazināšanu.

Globālos akciju tirgus nedēļas sākumā satricināja bažas, ka Tramps varētu atlaist FRS vadītāju Džeromu Pauelu par procentlikmju nesamazināšanu.

Eksperti brīdināja, ka šāds solis dotu triecienu FRS neatkarībai un izraisītu uzticības ASV ekonomikai krīzi.

Tramps otrdien paziņoja, ka viņam nav nodoma atlaist FRS vadītāju Pauelu, kā arī deva mājienus, ka varētu tikt būtiski samazināti Ķīnai noteiktie muitas tarifi.

"Šie izteikumi ir devuši tirgiem optimisma sajūtu, ka pašreizējais haoss var būt sasniedzis virsotni un mēs virzāmies uz mierīgākiem ūdeņiem," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Zelta cena, kas otrdien bija sasniegusi jaunu rekordu virs 3500 ASV dolāriem par unci, trešdien nokritās līdz aptuveni 3300 dolāriem par unci.

Zelta cena otrdien sasniedza jaunu rekordu, ņemot vērā bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa ievedmuitas tarifu politiku un strīdu ar Federālo rezervju sistēmu (FRS).

Zelta cena otrdien pirmo reizi vēsturē sasniegusi 3500,1 ASV dolāru par unci.

Zelta cena pēdējās nedēļās vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas laikā, kad samazinās ASV dolāra vērtība un akciju biržās novērojams kritums.

Zelta cena kopš gada sākuma pieaugusi par vairāk nekā 30%.

Tramps ierakstā sociālajos tīklos nosaucis FRS vadītāju Džeromu Pauelu par "lielu neveiksminieku", jo FRS nav samazinājusi procentu likmes. Šis Trampa ieraksts vairojis bažas, ka Tramps mēģinās atlaist Pauelu. Lai gan FRS ir neatkarīga un ASV prezidenta pilnvaras neparedz tās vadītāja atlaišanu, Baltā nama amatpersonas pagājušajā nedēļā atzina, ka tiek pētītas iespējas, kā to varētu izdarīt.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, tirgus dalībniekiem pievēršot uzmanību galvenokārt jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu plāniem, uzņēmumu peļņai un inflācijas datiem.

Ziņa, ka Tramps varētu noteikt muitas tarifus lēnāk, nekā sākotnēji tika uzskatīts, veicināja akciju cenu palielināšanos un ierobežoja ASV dolāra vērtības pieaugumu.

Tirgus dalībnieki tomēr turpināja bažīties par to, ka Trampa solījumi samazināt nodokļus, regulējumu un imigrāciju atjaunos inflāciju.

Tirgus vērotāji ir samazinājuši savas prognozes par to, cik reižu ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šogad samazinās procentlikmes, līdz vienai reizei. Daži tomēr bažījas, ka FRS nākamais solis varētu būt pat procentlikmju palielināšana, ņemot vērā vēl arvien nozīmīgo inflāciju un satraukumu par Trampa politiku.

Ražotāju cenas ASV decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 3,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā novembrī, liecina valsts Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskoti dati.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,75%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,9% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,15%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 5.februārī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā teikts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Padome norāda, ka dezinflācijas process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas dinamika joprojām kopumā atbilst speciālistu iespēju aplēsēm un paredzams, ka šā gada laikā inflācija atgriezīsies padomes noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi pietuvosies mērķa līmenim. Iekšzemes inflācija joprojām ir augsta galvenokārt tāpēc, ka noteiktos sektoros darba samaksa un cenas ar būtisku aizkavēšanos turpina pielāgoties agrākajam inflācijas pieaugumam. Bet, kā bija gaidāms, cenu pieaugums kļūst lēnāks, un peļņa daļēji amortizē inflācijas ietekmi.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt zelta cena sasniedza rekordu, investoriem bažījoties par vardarbības atajaunošanos Gazas joslā un ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc divas dienas ilguša kāpuma, bet Eiropas biržās tās pieauga pēc tam, kad Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs apstiprināja apjomīgu infrastruktūras attīstības un aizsardzības izdevumu plānu.

Zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, pastāvot bažām par saspīlējuma eskalāciju Tuvajos Austrumos pēc tam, kad Izraēla veica intensīvākos triecienus Gazas joslā kopš pamiera stāšanās spēkā.

Lai gan Tramps un Putins otrdien telefonsarunā vienojušies par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem, naktī uz trešdienu notika jauni Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, investoriem pārfokusējot savu uzmanību no ASV muitas tarifiem uz ASV inflācijas samazināšanos un Ukrainas pamiera plānu.

Trešdien publiskoti ASV valdības dati parādīja, ka ASV patēriņa cenu inflācija februārī nedaudz samazinājusies līdz 2,8%. Februāris bija pirmais pilnais mēnesis kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā.

Šie dati bija nedaudz labāki par analītiķu gaidītajiem. Pamata inflācija, kurā netiek ietvertas nestabilās pārtikas un enerģijas cenas, samazinājās līdz 3,1% gada griezumā.

"Šie inflācijas dati ir gaišs mirklis Federālās rezervju sistēmas (FRS) cīņā pret cenu celšanos. Tie pastiprina prognozes par vēl trim procentikmju pazemināšanām 2025.gadā," sacīja "CMC Markets" galvenais tirgus analītiķis Johens Štancls.

"Noskaņojums Volstrītā ir tik negatīvs, ka šie pozitīvie inflācijas dati var izraidīt plašāku akciju cenu atkopšanos," viņš piebilda.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet Āzijas biržās pārsvarā kritās pēc tam, kad Ķīna noraidoši reaģēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par izredzēm panākt tirdzniecības kara izbeigšanu.

Akciju tirgos otrdien atsākās kāpums pēc Trampa paziņojuma, ka viņam nav nodoma atlaist FRS vadītāju Pauelu, un viņa mājieniem, ka varētu tikt būtiski samazināti Ķīnai noteiktie muitas tarifi un ASV varētu noslēgt "godīgu vienošanos" par tirdzniecību ar Pekinu.

Ķīna ceturtdien noliedza, ka notiekot kādas "ekonomiskas un tirdzniecības sarunas" starp Pekinu un Vašingtonu.

ASV finanšu ministrs Skots Besents pauda piesardzīgu optimismu, sakot, ka abas valstis "vēl nav" runājušas par tarifu samazināšanu.

Akciju cenu palielināšanās ceturtdien ir daļa no "atvieglojuma kāpuma", kas turpinās, sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

ASV dolāra vērtība samazinājās, jo neskaidrība par Baltā nama nostāju veicināja pieprasījumu pēc Šveices franka, Japānas jenas un zelta.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Pavasaris tuvojas, un tas nozīmē, ka jau pavisam drīz autovadītāji sāks aktīvi domāt par vasaras riepām un riepu maiņu. Taču vai zināji, ka labākais laiks iegādāties jaunas vasaras riepas nav tieši pirms sezonas sākuma, bet tagad – klusajā starpsezonā? Riepu garāžā plaukti jau ir piepildīti ar svaigām vasaras riepām no vadošajiem zīmoliem, un šobrīd tās iespējams iegādāties par īpaši izdevīgām cenām!

Kāpēc šis ir īstais brīdis, lai pirktu vasaras riepas?

Liela daļa autovadītāju mēdz atcerēties par riepu iegādi tikai tad, kad vasaras sezona jau ir tepat aiz stūra. Rezultātā rodas vairākas problēmas:

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pieauga, ko veicināja optimistiski ASV amatpersonu izteikumi par tirdzniecības sarunām ar Ķīnu.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 2% pēc Baltā nama preses sekretāres Kerolainas Levitas izteikumiem, ka ASV prezidents Donalds Tramps "sagatavo iespēju darījumam ar Ķīnu".

Eiropas galvenie biržu indeksi palielinājās, reģionā atsākoties akciju tirdzniecībai pēc Lieldienu brīvdienām.

Zelta cena otrdien pirmoreiz sasniedza 3500 ASV dolārus par unci, Trampa muitas tarifiem un vārdiskam uzbrukumam Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikai pamudinot investorus pievērsties zelta kā droša investīciju subjekta iegādei.

Pasaules naftas cenas pieauga, bet Āzijas biržu indeksi mainījās dažādos virzienos.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,7% līdz 39 186,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,5% līdz 5287,76 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,7% līdz 16 300,42 punktiem.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+11,9%) un sviestam (+34,9%). Dārgāki bija arī piena produkti (+10,8%), šokolāde (+20,6%), piens (+13,1%), mājputnu gaļa (+8,9%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+5,6%), svaigiem dārzeņiem (+5,4%), olīveļļai (+20,3%), konditorejas izstrādājumiem (+3,4%), kartupeļiem (+12,7%), augļu un dārzeņu sulām (+10,1%). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), jogurts (+7,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+9,2%), atspirdzinošie dzērieni (+10,9%), kā arī maize (+1,3%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-26,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-6,0%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-8,5%).

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā iepriekšējā dienā un vairākiem viņa paziņojumiem, kas skar globālo ekonomiku.

Volstrītā akciju cenas palielinājās, tirgiem atzinīgi novērtējot Trampa pirmos izpildrīkojumus un izteikumus, kas vairoja cerības, ka jaunie muitas tarifi nebūs tik briesmīgi, kā bija gaidīts.

Naftas cenas kritās, ko veicināja prognoze par naftas ieguves kāpumu ASV.

"Goldman Sachs" analītiķi konstatēja, ka Trampa sākotnējie paziņojumi prezidenta amatā bija "labdabīgāki, nekā bija gaidīts".

"Trampa izteikumi par Ķīnu bija izteikti mazāk kareivīgi nekā prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā vai pat pēc šīm vēlēšanām," atzīmēja "Goldman Sachs" analītiķi.

Tas veicināja arī akciju cenu kāpumu Ķīnas tirgos, un Honkongas biržā akciju cenas pieauga par aptuveni 1%.

ASV biržās ceturtdien akciju cenas kritās, savukārt Eiropas biržās tās palielinājās.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga, tirgiem gatavojoties nopietnākai ziņu plūsmai saistībā ar jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurāciju 20.janvārī.

Volstrītā šī gada pirmā tirdzniecības diena sākās ar kāpumu, kuru vēlāk nomainīja kritums, un akciju cenas dienas gaitā nedaudz samazinājās.

"Ir tāda sajūta, ka līdz pirmdienai nebūs atgriezušies visi spēlētāji. Mēs esam iestrēguši brīvdienu režīmā," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Londonas biržā, kur preču akciju cenu kāpums kompensēja banku akciju cenu kritumu, akciju cenas dienas gaitā pieauga par 1,1%. Frankfurtes biržā tās pieauga par 0,6%, bet Parīzes biržā - par 0,2%.

Akciju cenas Volstrītā un pasaules naftas cenas trešdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, savukārt Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Cenu kāpuma katalizators bija Trampa paziņojums, ka viņš uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. Viņš paziņoja, ka paaugstina muitas tarifu Ķīnas preču importam līdz 125%.

Neilgi pēc šī Trampa paziņojuma sociālajos medijos Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" strauji pieauga un noslēdza tirdzniecības dienu ar kāpumu par 7,9%. Indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 12,2%, kas bija straujākais tā vienas dienas kāpums 24 gadu laikā, bet indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 9,5%.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 4%, un palielinājās arī ASV dolāra vērtība.