Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pārstāvji informēja, ka tagad Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Pieci pasaules bagātākie cilvēki, kas 20.janvārī bija klāt ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijā, kopš tās ir zaudējuši 209 miljardus ASV dolāru akciju tirgu krituma dēļ, pirmdien ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Vislielākos zaudējumus 145 miljardu dolāru apmērā cietis miljardieris Īlons Masks, sarūkot viņa elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Inc." akcijas cenai.

Trampa inaugurāciju apmeklējušie miljardieri, tai skaitā Īlons Masks, Džefs Bezoss un Marks Zakerbergs, līdz 20.janvārim bija kļuvuši vēl bagātāki, kāpjot viņu uzņēmumu akciju cenām biržā.

Tomēr nākamo septiņu nedēļu laikā šie miljardieri zaudēja 209 miljardus dolāru, bet Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās par gandrīz 7%.

Periods starp Trampa uzvaru prezidenta vēlēšanās un viņa inaugurāciju bija labvēlīgs pasaules bagātākajiem cilvēkiem, jo Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" bija pieaudzis, sasniedzot vairākus vēsturiskus maksimumus. Investori pievērsās akciju un kriptovalūtu tirgiem, paredzot, ka Trampa politika būs izdevīga uzņēmējdarbībai.

Uzņēmums Enlight Research, kas veic Baltijas valstīs publiski kotētu uzņēmumu analīzi, ir sarindojis uzņēmumus ar šī gada augstāko dividenžu ienesīgumu.

Tabulas vadošo pozīciju ieņem "Eleving Group", kas Baltijas fondu biržā ir kotēta jau gandrīz gadu, līdz ar to investori ir iepazinušies ar divu ceturkšņu finanšu rezultātiem un 2024. pilna gada pārskatu. Pašreizējā akcijas cena – 1,68 eiro – ir par 1% zemāka nekā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) cena, kas bija 1,70 eiro. Ieskaitot no 2024. gada peļņas izmaksātās dividendes 0,13 eiro apmērā uz vienu akciju, IPO investoru ienesīgums ir pozitīvs – 6%.

Salīdzinājumam – kopš "Eleving Group" IPO 2024. gada 16. oktobrī Baltic Benchmark Index akciju indeksa ienesīgums ir sasniedzis 14%. Šo starpību no indeksa ir grūti izskaidrot, jo IPO laikā publiski paziņotie solījumi ir izpildīti.

Porsche, Ferrari, LVMH (Moët Hennessy Louis Vuitton), Hermès, Cartier – šie ir labi zināmi luksusa zīmoli, ar ko nav nepieciešams īpaši iepazīstināt. Tie ir ne tikai prestiži zīmoli, bet arī biržā kotēti uzņēmumi, kuru akcijas jau daudzus gadus nodrošina investoriem stabilu peļņu. Kas patiesībā ir ienesīgāk – ieguldīt luksusa produktos vai to ražotāju akcijās.

Par “luksusa investīcijām” dažkārt dēvē augstās modes rokassomiņas, pulksteņus, rotaslietas, automašīnas un pat vīnu. Daži no tiem laika gaitā patiešām var dot ievērojamu peļņu, jo īpaši, ja to pieejamais daudzums ir ierobežots.

Luksusa preču tirgus darbojas citādi nekā lielākā daļa tradicionālo nozaru – priekšmetu vērtību nosaka ne tikai materiālu kvalitāte, bet arī dizaina ekskluzivitāte, ierobežota pieejamība patērētājiem un spēcīgs zīmola tēls. Ierobežotas tirāžas Hermès rokassomiņas, piemēram, Birkin vai Kelly modeļi, izsolēs bieži tiek pārdotas par daudz augstāku cenu nekā iegādes brīdī. Tas pats attiecas uz kolekcionāru pulksteņiem vai retu vīnu kolekcijām.

Uzņēmumu grupas AS "APF Holdings" akcionāri kārtējā sapulcē šodien lems par jaunu dematerializētu akciju emisiju līdz trīs miljonu apmērā, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējās sapulces lēmumu projektiem.

Akciju emisijā plānots piesaistīt līdz 39,87 miljoniem eiro, emitējot līdz trim miljoniem jaunu dematerializētu akciju ar vienas akcijas pārdošanas cenu robežās no 5,11 eiro līdz 13,29 eiro, ieskaitot akcijas nominālvērtību, kas ir viens eiro, un akciju emisijas uzcenojumu, kas būs robežās no 4,11 eiro līdz 12,29 eiro.

Akcionāri plāno arī pilnvarot "APF Holdings" valdi noteikt jaunemitējamo dematerializēto akciju skaitu un vienas jaunās emisijas dematerializētās akcijas pārdošanas cenu attiecīgajās robežās.

Jaunās akcijas plānots iekļaut "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Šobrīd kompānijas pamatkapitālu veido 5 727 930 akciju ar vienas akcijas nominālvērtību viens eiro, bet pēc pamatkapitāla palielināšanas "APF Holdings" pamatkapitāls būs 8 727 930 eiro apmērā, kuru veidos 8 727 930 akciju ar vienas akcijas nominālvērtību viens eiro.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS Indexo, AS Indexo Atklāto Pensiju Fondu, AS Indexo Banku un pēc nesen iesāktā darījuma pabeigšanas arī pensijas pārvaldes uzņēmumu VAIRO, plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu Latvijā lielākā nebanku kreditēšanas uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāriem ar mērķi izveidot vienu no spēcīgākajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā.

Piedāvājuma izteikšanai ir nepieciešams uzraudzības institūciju saskaņojums un IPAS Indexo akcionāru lēmums par akciju emisiju.

Plānots, ka darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt katru tiem piederošo DelfinGroup akciju pret 0.136986 Indexo akcijām. Pēc pašreizējās Indexo cenas biržā šis akciju apmaiņas piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas par aptuveni 1,41 eiro. Kā otra iespēja DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1,30 EUR par 1 akciju. Līdz ar to gan akciju apmaiņas, gan akciju iegādes piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas virs to šī brīža un arī pēdējā laika biržas cenas. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitāls samazināts par 571,293 miljoniem eiro - līdz 25,179 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Līdz šim "airBaltic" pamatkapitāls bija 596,473 miljoni eiro.

Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas pirmdien, 17.februārī.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdz šim kompānijas pamatkapitāls sastāvēja no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība bija desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība bija trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība bija viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība bija desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, nolēma vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, aizsardzibas sektora uzņēmumu akciju cenām palielinoties pirms neformālās Eiropas līderu sanāksmes Parīzē, kurā tika apspriesta situācija Ukrainā un Eiropas drošība. Volstrītā akciju tirdznieciba nenotika, jo ASV biržas bija slēgtas sakarā ar valsts brīvdienu - Prezidentu dienu.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušonedēļ pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi "ilga un ārkārtīgi produktīva" telefonsaruna ar Putinu, kurā viņi vienojušies "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes akciju tirgos pirmdien bija kāpums, ko nodrošināja galvenokārt aizsardzības sektora akcijas.

Lielbritānijas uzņēmuma "BAE Systems" akcijas cena pieauga par aptuveni 9%, bet Francijas aizsardzības grupas "Thales" akcijas cena kāpa par 7,5%.

Vācijas bruņojuma ražotāja "Rheinmetall" akcijas cena palielinājās par 14,3%, un Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu.

Baltijas tūroperatora "Novaturas" grupa, kurā ietilpst arī Latvijas SIA "Novatours", akcionāri noslēguši līgumu ar jaunu investoru no Turcijas, kurš plāno iegūt līdz 33% grupas akciju, aģentūru LETA informēja "Novaturas" pārstāvji.

Saskaņā ar saistošo līgumu, kas paredzēts pamatlīguma noslēgšanai, no četriem esošajiem "Novaturas" akcionāriem akcijas plāno iegādāties Turcijas tūrisma uzņēmējs un investors Nešets Kočkars, kuram pieder uzņēmumi starptautiskās aviācijas, nekustamā īpašuma, tūrisma un citās nozarēs.

"Novaturas" grupas vadītājs Kristijons Kaikaris norāda, ka stratēģiskā investora pievienošanās ir nozīmīgs solis "Novaturas" grupas izaugsmē, paverot jaunas paplašināšanās iespējas. Sinerģija ar jauno akcionāru biznesu ļaus "Novaturas" izstrādāt integrētus ceļojumu risinājumus - no plaša ceļojumu galamērķu klāsta līdz viesnīcām, konkurētspējīgām cenām un citiem ieguvumiem.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu varētu noslēgt pusgada vai gada laikā, pastāstīja "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Jautāts, kādā stadijā ir akciju izpirkšana no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un SIA "Itera Latvija", Kalvītis atbildēja, ka notiek sarunu process, bet šobrīd nevar pateikt, kad tas varētu noslēgties. "Tas var būt pusgads, tas var būt gads," teica "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt jautāts par pērn novembrī viņa teikto, ka akciju atsavināšanas process varētu noslēgties aprīlī, viņš atbildēja, ka process noteikti nenoslēgsies aprīlī.

Jau ziņots, ka pērn novembrī Kalvītis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka "Latvijas gāzes" akciju izpirkšanu plānots pabeigt 2025.gada aprīlī.

Viņš toreiz norādīja, ka notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no "Uniper Ruhrgas International" un arī no "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Lietuva pagaidām nav izlēmusi par Latvijas valdības piedāvājumu iegādāties nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, taču ir lūgusi Latvijai plašāku informāciju, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis.

"Lietuvas puses lēmuma pagaidām nav, ir ļoti grūti komentēt kaut ko neesošu," ministrs teica aģentūrai BNS, piebilstot, ka Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" (LTOU) turpina izskatīt Latvijas piedāvājumu.

"Varam tikai pateikt, ka esam lūguši Latvijas pusei plašāku informāciju," viņš apliecināja.

Igaunija jau ir paziņojusi, ka neplāno iegādāties "airBaltic" akcijas, taču Sabutis norādīja, ka nav informēts par tāda lēmuma iemesliem.

"Katrai valstij ir savi izvērtējuma kritēriji, un ir ļoti grūti pateikt, vai Igaunijas puse jau ir izlēmusi un vai lēmums ir galīgs. Tas, ka šodien tiek pateikts nē, nenozīmē, ka pēc sešiem mēnešiem nevar atgriezties pie šī jautājuma," paskaidroja Lietuvas satiksmes ministrs.

Reaģējot uz pēdējā laikā aktuālo tēmu - kafijas cenas mazumtirdzniecībā, KP 2025.gada sākumā, veica proaktīvu kafijas cenu ekspress izpēti, un secināja, ka cenas būtiski atšķiras dažādos veikalu tīklos, tāpēc KP aicina patērētājus būt vērīgiem un kritiski izvērtēt pārtikas preču cenas dažādās tirdzniecības vietās.

KP veica ekspress izpēti divas dienas 2025.gada janvārī dažādos Latvijas mazumtirdzniecības tīklos - Rimi, Maxima, TOP, Elvi, Lidl, Mego, Citro, Sky, K-Senukai un Depo. Izpētes rezultāti parādīja, ka kafijas cenu amplitūda būtiski atšķiras ne tikai starp dažādiem veikaliem, bet arī konkrēta veikalu tīkla ietvaros (attiecībā uz iepirkuma grupām). Tostarp, īpaši izceļamas akcijas cenas, kas ļauj patērētājiem iegādāties kafiju gandrīz par divreiz zemāku cenu nekā tajā pašā vai citā mazumtirdzniecības tīklā par regulāro cenu, piemēram:

Tādējādi KP izpēte apliecināja arī to, ka nereti tirgus līderu kafijas cenām ir vērojama vienāda regulārā cena. Ņemot vērā, ka tirgus ir caurspīdīgs, šāds apstāklis var rasties regulāras cenu monitorēšanas dēļ, konkurentiem reāllaikā pielāgojoties viens otram. Tāpat arī to var veicināt konkurences dinamika, tirgotājiem cenšoties saglabāt konkurētspēju, īpaši, populāru un patērētāju iecienītu produktu segmentā. Kā arī nevar aizmirst par patērētāju paradumiem, kas balstās ne vien uz vēlamā pārtikas produkta cenu, bet arī veikala atrašanās vietu un piedāvājumu kopumā, jo, kā norādīja ekspress izpēte, patērētājam šķietami zemāko cenu mazumtirdzniecības tīklā ne vienmēr ir iespējams iegādāties populārākos kafijas zīmolus par viszemāko cenu.

Baltijas tūroperatora "Novaturas" grupas, kurā ietilpst arī Latvijas SIA "Novatours", stratēģiskā investora piesaiste no Turcijas ir pozitīvs signāls Baltijas reģiona tūrisma nozarei, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

Viņš sacīja, ka šis darījums apliecina, ka ārvalstu investori redz potenciālu Baltijas reģionā, kā arī šāda partnerība var sniegt vairākus būtiskus ieguvumus.

Tostarp darījums varētu palīdzēt paplašināt "Novaturas" piedāvājumu ar jauniem tūrisma produktiem un galamērķiem, kas ļautu piesaistīt plašāku klientu loku, kā arī finansiālais atbalsts un resursi var būtiski veicināt uzņēmuma attīstību, palīdzot ieviest jaunas tehnoloģijas un īstenot mārketinga aktivitātes, tādējādi stiprinot konkurētspēju tirgū.

Tāpat viņš minēja, ka Turcijas tūrisma nozare ir labi attīstīta, un šāda sadarbība varētu dot iespēju pārņemt labo praksi un inovācijas, kas palīdzētu "Novaturas" grupai piedāvāt augstvērtīgākus pakalpojumus.

Lai paplašinātu un diversificētu uzņēmuma aktīvu un investīciju portfeli, ALPPES Capital 2024. gadā veica vairākas nozīmīgas investīcijas gan privātos, gan publiski kotētos uzņēmumus, alternatīvo investīciju fondos, kā arī iegādājās vairāku uzņēmumu obligācijās.

ALPPES Capital nozīmīgas investīcijas ir veicis Merito Partners fondos un pārvaldītos uzņēmumos. Uz 2024. gada beigām šīs investīcijas sasniedza jau 14.6 miljonus eiro. Veicot investīcijas Merito pārvaldītos fondos un uzņēmumos, ALPPES Capital ir pastarpināti līdzfinansējis investīcijas tādos uzņēmumos kā Saules Energy, kas Latvijā ir izbūvējis 8 elektrostacijas, moduļu māju ražošanas uzņēmumā MyCabin, kā arī e-komercijas uzņēmumā Adaptive Media. Tāpat ALPPES Capital līdzfinansēja nekustamā īpašuma attīstības projektus Vecrīgā un Mūkusalas rajonā. Starp līdzfinansētajiem investīciju uzņēmumiem ir arī tehnoloģiju uzņēmums Tapbox, kas izstrādā pašapkalpošanās risinājumus, kā arī Sef Storage, kas visās trīs Baltijas valstīs ar zīmolu Box Storage attīsta pašapkalpošanās mantu glabātuves.

Martā globālos akciju tirgos saglabājās augsta volatilitāte, galvenokārt saasinoties tirdzniecības karam, kā arī recesijas un inflācijas bažu dēļ. Gan ASV, gan Eiropas akcijas piedzīvoja kritumu, lai gan zaudējumi Eiropā bija mazāk izteikti nekā ASV. To veicināja Vācijas paziņojums par jauniem aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem, kā arī Eiropas akciju relatīvi zemāks novērtējums un lielāki kapitāla ieplūdumi salīdzinājumā ar ASV akcijām.

Tomēr Eiropas autobūves nozare cieta smagus zaudējumus jaunizsludināto ASV tarifu dēļ – lielāko automobiļu ražotāju akcijas nokritās par 10–15%. Tikmēr Ķīnas akcijas uzrādīja relatīvu noturību salīdzinājumā ar ASV un Eiropas sāncenšiem. Šo spēku galvenokārt veicināja augošs tehnoloģiju sektors un investoru optimisms pēc pozitīvajiem paziņojumiem Nacionālā Tautas kongresa laikā, neskatoties uz notiekošo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Eiropas un Amerikas akcijas piedzīvo zaudējumus

Vācijas STOXX 600 mēneša laikā samazinājās par 5,2%, savukārt DAX par 4,2%. Tomēr 2025. gada 1. ceturksnī STOXX 600 joprojām pārspēja S&P 500 par 17% dolāru izteiksmē. S&P 500 martā zaudēja 4,1%, indeksam noslēdzot sliktāko ceturksni gandrīz trīs gadu laikā. Russell 2000 indekss samazinājās par 4,3%, kamēr Dow Jones nokritās par 2,8%. Tikmēr Nasdaq-100 cieta lielāko kritumu starp ASV indeksiem šajā mēnesī, sarūkot par 5,6%. Ķīnas CSI 300 palika nemainīgs, bet Shanghai Composite pievienoja 0,6%. Trampa paziņojums 2. martā par ASV stratēģisko kriptovalūtu rezervi sākotnēji izraisīja kripto cenu pieaugumu – Bitcoins dienas laikā uzkāpa par vairāk nekā 11%. Tomēr šis kāpums bija īslaicīgs, ņemot vērā konkrētu detaļu trūkumu. Neskatoties uz šo, marts kriptovalūtām bija vēl viens neveiksmīgs mēnesis – Bitcoins noslēdza mēnesi nedaudz virs BTC/USD 82 500 līmeņa, piedzīvojot 4,3% kritumu, savukārt Ethereum virs ETH/USD 1 800 līmeņa, sarūkot par 20%.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Pensiju pārvaldes uzņēmums IPAS “Indexo” (Indexo), kas pērn Latvijā atvēra arī vietējo banku, šodien, 7. augustā, ir saņēmis jaunās akciju emisijas prospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas. Vienas akcijas cena būs 10,15 eiro.

Parakstīšanās periods norisināsies no šī gada 8. augusta līdz 15. augustam, uz jaunajām akcijām varēs parakstīties jebkurš Latvijas iedzīvotājs un uzņēmumus, iegādājoties vismaz vienu akciju. Indexo jaunajā akciju emisijā plāno piesaistīt līdz 3,5 miljoniem eiro, kopumā piedāvājot līdz 345 000 akcijām.

Indexo plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu DelfinGroup akcionāriem

Indexo finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS Indexo, AS...

AS ALLPES Capital ir apliecinājis gatavību izpirkt visu akciju laidienu, bet, saskaņā ar akciju sadales noteikumiem, akcijas vispirms tiks piešķirtas esošajiem Indexo akcionāriem, kas piedalās emisijā (ieskaitot AS ALPPES Capital), proporcionāli viņu attiecīgajai līdzdalībai Indexo pamatkapitālā. Pēc tam tiks sadalītas pārējās akcijas – proporcionāli investoru (ieskaitot esošos akcionārus) iesniegtajiem pirkuma rīkojumiem.

“Mēs mērķtiecīgi īstenojam Indexo izaugsmes plānus un piesaistām jaunu kapitālu, lai turpinātu bankas attīstību un arvien aktīvāk iesaistītos kreditēšanā. Mūsu mērķis ir sasniegt tādu mērogu un rentabilitāti, kad Indexo grupa kļūst pietiekami pelnoša, lai turpmākai izaugsmei nepieciešamo kapitālu varētu nodrošināt pati. Indexo panākumi gan pensiju, gan bankas jomā jau šobrīd paaugstina visas grupas vērtību mūsu akcionāriem. Sagaidāms, ka šoreiz jaunās Indexo akcijas būs deficīts, jo pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Akciju sadales noteikumi priekšroku dos līdzšinējiem Indexo akcionāriem, tāpēc īpaši aicinu visus mūsu akcionārus piedalīties emisijā. Šī ir arī iespēja tiem, kuri vēl nav Indexo akcionāri, iegūt savu daļu vietējā finanšu pakalpojumu grupā,” saka Valdis Siksnis, AS Indexo Banka valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Visi interesenti aicināti 7. augustā plkst. 16.30 latviešu valodā (plkst. 18.00 angļu valodā) pievienoties bezmaksas tiešsaistes vebināram “Indexo rezultāti un nākotnes plāni”, kur Indexo komanda iepazīstinās ar Indexo pirmā pusgada darbības rezultātiem, tālākajiem uzņēmuma attīstības plāniem un to, kāpēc kļūt par Indexo akcionāru.

Zviedrijas pensiju fonds AP7 iekļāvis tā dēvētajā melnajā sarakstā ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmumu "Tesla", jo tas Savienotajās Valstīs neievēro darba tiesības, un pārdevis visas sev piederošās kompānijas akcijas.

Fonda paziņojumā teikts, ka tas ir nolēmis iekļaut "Tesla" melnajā sarakstā saistībā ar arodbiedrību tiesību pārkāpumiem ASV.

"Neraugoties uz dialogu vairāku gadu garumā ar "Tesla", tai skaitā akcionāru priekšlikumiem sadarbībā ar citiem investoriem, uzņēmums nav veicis pietiekamus pasākumus, lai risinātu šos jautājumus," norādīja fonds.

AP7 preses pārstāve ziņo, ka fonds maija beigās pārdevis visas sev piederošās "Tesla" akcijas 13 miljardu kronu (1,1 miljards eiro) apmērā.

Šīs akcijas veidojušas 1% no fonda kopējiem aktīviem.

Jau ziņots, ka aprīlī Zviedrijas apdrošināšanas uzņēmums "Folksam" pārdeva sev piederošās "Tesla" akcijas, ņemot vērā autoražotāja pastrādātos darbinieku tiesību pārkāpumus.

Igaunijas valdība ceturtdien nolēma nepirkt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Viņš skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, jo aviokompānijā vēl nav pabeigta vadības maiņa, un tās finansiālā situācija joprojām ir problemātiska.

Tomēr Leiss norādīja, ka Igaunija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar "airBaltic", kas nodrošina 30% no Tallinas lidostas pasažieru plūsmas. Lai attīstītu šo sadarbību, Igaunija cita starpā ir gatava piedāvāt aviokompānijai līdz 2030.gadam nepalielināt lidostas nodevas.

Pēc Latvijas satiksmes ministra Ata Švinkas (P) teiktā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV, Latvija piedāvājusi Igaunijai un Lietuvai iegādāties "airBaltic" akcijas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Vācijas aviokompānijai "Lufthansa", kas iegādāsies "airBaltic" akcijas par 14 miljoniem eiro.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, investoriem reaģējot uz labiem banku peļņas rādītājiem un sekojot notikumu attīstībai ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par jauniem muitas tarifiem akciju tirgos pagājušonedēļ bija ievērojama nestabilitāte, bet pēc viņa lēmuma atlikt šo tarifu ieviešanu par 90 dienām tirgos ir atgriezusies stabilitāte, lai gan saglabājas neskaidrība par jauniem tarifiiem augsto tehnoloģiju un farmācijas precēm.

"Lai gan finanšu tirgi ir stabilizējušies (..) tas izskatās kā klusums pirms vētras," sacīja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons.

Volstrītā bija kritums pēc divās iepriekšējās tirdzniecības dienās piedzīvota kāpuma.

Runājot par tirdzniecības karu starp Vašingtonu un Pekinu, Baltā nama preses sekretāre sacīja, ka bumba ir "Ķīnas laukumā".

Igaunija jebkādus lēmumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi pieņems tikai pēc tam, kad būs saņēmusi oficiālu piedāvājumu no Latvijas puses, paziņoja Igaunijas reģionālo lietu un infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.

Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.

Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.

Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Eleving Group obligāciju piedāvājums biržā rit pilnā sparā un noslēgsies šā gada 7. martā. Ievērojot, ka pērn grupa īstenoja sākotnējo akciju piedāvājumu (IPO), kā arī iepriekš bijušas obligāciju emisijas, Dienas Bizness aicināja vairākus ekspertus komentēt kompānijas iespēto un piedāvāto.

Signet Bank ir viens no emisijas organizētājiem, un tas jāņem vērā, tomēr bankas uzdevums ir ne tikai labi veikt emisiju, bet arī redzēt riskus, tādēļ bankas analītiķa Valtera Smiltāna viedoklis šķiet būtisks. Otrs eksperts ir Investoru kluba redaktors Jānis Šķupelis, iepriekš ilggadējs Dienas Biznesa autors, kuru vērtējam kā pietiekami neatkarīgu un pieredzējušu tieši investīciju tēmās. Savukārt Engliht Research ir Baltijas mēroga tirgus izpētes kompānija, un tās dibinātājs Matiass Valanders sniedz skatījumu no malas.

Kalibrēta pieeja izaugsmes finansēšanai un ieguldītāju peļņai