Ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš uzņēmums SIA Eglat sāka izliet kūtsmēslus uz laukiem Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagastā. Iedzīvotāji sūrojās, ka smaka būs mēnešiem ilgi. Lauki šobrīd smaržo tikai pēc jaunas labības, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

SIA Eglat valdes loceklis Ejvinds Gildenkerne (Ejvind Gyldenkærne) uz sadusmotajiem iedzīvotājiem neļaunojas. «Saprotu, ka tajā dienā, kad smidzinām mēslus, ir smaka un tā saglabājas līdz lietusgāzēm. Šogad visiem par prieku lietus uznāca drīzumā un mēsli sasūcās zemē līdz ar smaku. Lauksaimnieki nav dievi vai mākoņstūmēji, tādēļ nevaram pavēlēt lietum uznākt pēc pasūtījuma. Pa 12 gadiem, kopš saimniekoju Latvijā, tikai vienu reizi pēc mēslu smidzināšanas ir bijis ļoti silts un saulains laiks, kad mēslu maisījums paliek zemes virskārtā ilgāku laiku nekā dažas dienas,» klāstīja E. Gildenkerne.

Dāņu uzņēmējs uzsver: nozīmīgi ir saprast, ka bez ražošanas nepastāv neviena sabiedrība. «Eglat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā. Gribu uzsvērt, ka esmu šo zemi iemīļojis un uzņēmumā strādā 12 ģimenes. Viņiem ir labas algas, no kurām nodokļi nonāk gan novada, gan valsts kasē. Nav nekādu aplokšņu vai krāpšanās. Mēs saimniekojam godīgi un pēc likuma. Mēsli ir cūkkopības neizbēgams produkts, un tas, ka mēs uz laukiem izlejam organiskos mēslus, drīzāk ir zaļas saimniekošanas piemērs. Visā vajadzētu saskatīt samēru un līdzsvaru starp nepatīkamo un lietderīgo. Mēslu smaka novadā patiesi ir, bet dažas nedēļas gadā. Toties mūsu darbība nes labumu cauru gadu un tas ir vērā ņemams pienesums visai novada ekonomikai,» pauž E. Gildenkerne.

Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagasta iedzīvotāji šobrīd piedzīvo patiesi nepatīkamus brīžus. Dāņa Ejvinda Gildenkernes uzņēmums Eglat uz saviem laukiem izlej šķaidītus cūku mēslus, un smaka pa vējam veļas kilometriem tālu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tas nav izturams,» Kursas Laikam pauž Kazdangas pagasta Strēlnieku māju saimniece Aina Vērse. «Mēs saprotam, ka uzņēmējdarbība ir nepieciešama, tomēr jēdzīgāk būtu mēslus iestrādāt zemē. Tagad tie smirdēs vēl ilgi,» lēš saimnieks Ivars Vērsis.

«Man mājā ir plastmasas logi. Tos vaļā neveru. Smaku aiztur labi. Kam jau koka rāmji, ir trakāk. Lauka darbos tagad ilgāk grūti strādāt. Briesmīgi smako,» klāsta kaimiņiene Lidija Eihvalde no Ārēm. Kad vējš pūš uz otru pusi, logi jāaizver veco ļaužu pansionātā Rokaiži. Arī Aizputes pilsētā smaka reizi pa reizei nonāk, bet uzņēmums Eg­lat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā.

Ziemeļreinas-Vestfālenes Augstākā administratīvā tiesa pirmdien lēmusi, ka izkārnījumu smaka ir neatņemama lauksaimniecības blakusparādība.

Sūdzību Vācijas tiesā iesniedza kāda lopkopja kaimiņi. Viņi sacīja, ka lopkopis iecerējis paplašināt vistu kūti, taču no tās nākošā mēslu smaka piesārņošot gaisu viņu zemes gabalā.

Administratīvā tiesa Diseldorfā sākotnēji lēma par labu prasītājiem. Taču lieta rosināja diskusiju par to, vai nepieciešams kontrolēt, cik spēcīga smaka valda lauku saimniecībās.

Augstākā administratīvā tiesa lēmumā norādīja, ka lauku iedzīvotājiem esot jārēķinās ar iespējamo smirdoņu. Tiesnešu sastāvs uzsvēra, ka sūdzības iesniedzēji paši ir vai kādreiz ir bijuši lauksaimnieki. Vietās, kur nepatīkamas smakas ir neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa, jāspēj pieņemt arī spēcīgākas un ilgstošākas smakas, nekā ierasts, teica tiesneši.

Vides inspektoru un pašvaldības pārstāvju klātbūtnē 15.augustā paredzēts veikt smaku mērījumus a/s Liepājas metalurgs.

Laboratoriski tiek cerēts noteikt gan smaku stiprumu, gan to ķīmisko izcelsmi, db.lv informēja Valsts Vides dienesta Liepājas reģionālajā vides pārvaldē. Tiesa, neesot lielu cerību, ka tiks konstatēts iedzīvotāju veselībai kaitīgs gaisa piesārņojums, lai arī uzņēmuma radītā ķīmiskā smaka regulāri jūtama pilsētā. Latvijas likumdošanā ir pieminēts ļoti maz viegli gaistošo ķīmisko vielu, kuru izplatība tiek limitēta, skaidroja pārvaldes vadītāja Ingrīda Sotņikova. Savukārt putekļu analīzes jau ir noņemtas, taču rezultātu joprojām nav, apgalvoja amatpersona. Šonedēļ Liepājā plāno ierasties arī Liepājas metalurga elektrokausēšanas iekārtu izgatavotājfirmas Fuchs pārstāvis, un vides speciālistiem solīta iespēja piedalīties pārrunās par papildu attīrīšanas iekārtu izgatavošanas iespējām un termiņu.

Aizvadītajā nedēļā policijas darbinieki, trijās vietās konstatējot nelegālo akcizēto preču apriti, kopā atsavināja 14,7 tūkstošus litru nelegālās dīzeļdegvielas bez tās izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, informē Valsts policija (VP).

Minētās pārbaudes no otrdienas līdz ceturtdienai notika Katlakalnā, Ziepniekkalnā un Kandavas novadā. Visos gadījumos uzsāktas administratīvās lietvedības un turpinās pārbaudes.

Otrdien Ķekavas novada Katlakalnā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki pārbaudes laikā konstatējuši deviņas viena kubikmetra tvertnes ar šķidrumu, kuram bijusi raksturīga dīzeļdegvielas smaka. Kopā tika atsavināti 2,2 tūkstoši litru dīzeļdegvielas, elektrosūknis ar skaitītāju un gumijas caurules.

VP norāda, ka minētajā vietā atradās kravas automašīna Mercedez Benz ar Baltkrievijas reģistrācijas numuru. Automašīnas bākā bija ievietota gumijas caurele, kas bija savienota ar sūkni – skaitītāju un kuras otrs gals ar degvielas uzpildes pistoli ievietots noliktavā esošajā 1m3 tvertnē. Noliktavā atradās vēl deviņas 1m3 tvertnes. Automašīnas vadītājs, Baltkrievijas pilsonis, skaidroja, ka uz Rīgu braucis ar mērķi realizēt dīzeļdegvielu, taču nav paguvis to izdarīt.

Sarkandaugavā uzņēmējiem jābūt ar īpaši lielu pacietību, jo domas par biznesa attīstību aizēno dažādas ikdienas likstas.

B viesojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas savu biznesa vietu atraduši Rīgā, Tilta un Alekša ielas krustojumā, kas uzskatāms par Sarkandaugavas vēsturisko centru. Ielas malā pie Alekša skvēra, netālu no sabiedriskā transporta pieturas, novietots stends, kurā lasāma informācija un apskatāmas fotogrāfijas no apkaimes sendienām, kas atklāj dažādus vēsturiskus faktus. Ikviens garāmgājējs vai cilvēks, kas kādu brīdi pavada šajā vietā, lai sagaidītu pieturā autobusu vai trolejbusu, var izlasīt, ka Sarkandaugava ir Rīgas ziemeļu daļas apkaime, kas nosaukumu ieguvusi no Sarkandaugavas upes.

Pašreizējo Sarkandaugavas apkaimi Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva tikai 1828. gadā. Vēlāk tā veidojās kā viens no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem – industrializācijas šūpulis, kurā gar Ganību dambi un Sarkandaugavas upi XIX gs. 30. gados sāka koncentrēties lielas fabrikas. Pēc Otrā pasaules kara Sarkandaugavā turpinājās aktīva rūpnieciskā darbība, kas cita starpā piesārņoja Sarkandaugavas upes ūdeņus un augsni. 200 gadu laikā piesārņojums veicinājis to, ka Sarkandaugavas upe ir zaudējusi savu atpūtas vietas nozīmi. Savukārt nesenākie vēstures notikumi notikuši 2014. gada pavasarī, kad Alekša skvērs ieguva jaunu izskatu – Sarkandaugavas attīstības biedrība, IdejuTalka un Laikmetīgās Arhitektūras informācijas centrs kopīgi ar apkaimes iedzīvotājiem izveidoja skvēra iekārtojuma koncepciju. Skvērā tika iekārtoti vairāki nelieli laukumi spēlēm un atpūtai, ka arī pie sienas piestiprināti vertikāli stieņi. Ēkas sienu rotā uzraksts «Vingrotava». Tā dizainu veidojuši Design Catering un Rijada. Alekša skvēra labiekārtošanas projekts tapa «Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014» programmas ietvaros.

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 27.oktobrī, Sarkandaugavā ostas apkārtnē atkal bijusi jūtama neizturama naftas produktu smaka, informēja Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis Ēriks Daliba.

Kā stāsta aculiecinieki, gāzei līdzīgu dvingu, neskatoties uz cieši aizvērtiem logiem, varēja sajust jau sestdienas vakarā. Savukārt, paverot logu, naftas smirdoņa bijusi tik spēcīga, ka aizsitusi elpu.

Daliba norāda, ka "Sarkandaugavas smirdinātāji" vienmēr ir bijuši naftas pārkraušanas termināļi, no tiem par aktīvākajiem un nekaunīgākajiem sarkandaugavieši uzskata SIA Man-Tess, OVI Rīga un B.L.B Baltijas termināls. Lai arī visiem šiem termināļiem Valsts vides dienests pēdējā gada laikā ir sastādījis neskaitāmos administratīvos protokolus par piesārņojuma atļaujas nosacījumu neievērošanu, smaku ierobežojošo normatīvu trūkums padarījis par neiespējamiem iedzīvotāju centienus atgūt svaigu gaisu.

Risinot gaisa piesārņojuma problēmu Rīgā, Sarkandaugavā, valsts un pašvaldības iestādes nespēj sadalīt atbildību un risināšanu noveļ viena uz otras pleciem. Arī ostu uzņēmumi vēl tikai mēģina vienoties par kopīgu vēršanos pie Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP), lai meklētu vienotu risinājumu, raksta laikraksts Diena.

Maija otrajā pusē iedzīvotāji ziņoja par smakām Sarkandaugavā, un pēc pārbaužu veikšanas uzņēmuma Man-Tess teritorijā tika konstatēta izteikta traucējoša naftas produktu smaka. Nepārtrauktā monitoringa stacija Tvaika ielā atkārtoti uzrādīja būtiskus benzola emisiju limitu pārsniegumus.

Uzņēmumam bija jāiesniedz Valsts vides dienestā (VVD) pasākumu plāns par naftas produktu termināļa darbības uzlabošanu un tvaiku emisijas līmeņa samazināšanu. Uzņēmums plānu ir iesniedzis, un VVD pašlaik izvērtē piedāvāto pasākumu efektivitāti.

VVD uzraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ceturtdien publiski aicināja Rīgas pašvaldību «nekavējoties izstrādāt risinājumus gaisa piesārņojuma samazināšanai pilsētā».

Attālākos lauku reģionos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajam ūdensvadam, septiķis ir neatņemama privātīpašuma kanalizācijas sistēmas daļa. Tas ir paredzēts notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai no mājokļa, atdalot cietās vielas no šķidrumiem un tīru ūdeni novadot atpakaļ vidē. Tomēr bez pienācīgas apkopes septiskās tvertnes var radīt dažādas problēmas, tostarp nepatīkamas smakas, aizsērēšanu, un pat vides piesārņošanu. Šajā rakstā mēs jums pastāstīsim par visu, kas jums jāzina par septiskajām tvertnēm, tostarp par to, kā tās darbojas, kā tās uzturēt, un kādas ir biežāk sastopamās problēmas un kad nepieciešama profesionāļu palīdzība.

Septiķis kā kanalizācijas sistēmas komponente

Septiķi ir pazemes būves, kas izgatavotas no stikla šķiedras vai plastmasas. Tām ir dažādas formas un izmēri atkarībā no īpašuma lieluma un iedzīvotāju skaita. Septiķa pamatkoncepcija ir ļaut notekūdeņiem ieplūst tvernē, kur cietās daļiņas nosēžas uz dibena, bet šķidrumi izplūst notekūdeņu infiltrācijas laukā tālākai attīrīšanai.

Septisko sistēmu veido četras galvenās sastāvdaļas: septiskā tvertne, drenāžas lauks, sadales kārba un augsne. Septiskā tvertne ir pirmais procesa posms, kurā notekūdeņi no jūsu mājas ieplūst tvertnē, un baktērijas noārda cietās vielas. Drenāžas laukā no tvertnes izplūstošie šķidrie notekūdeņi tiek novadīti augsnē tālākai attīrīšanai. Sadalītājcaurulīte ir vieta, kur notekūdeņi tiek vienmērīgi sadalīti pa drenāžas lauka caurulēm.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Labi iecerētā sadzīves atkritumu šķirošana, kas ļautu apglabājamo gružu apjomu samazināt par pusi, problēmas rada jau pašā darbības sākumā, bet vides pārvalde ieņēmusi aizstāvja lomu, šodien ziņo laikraksts Zemgales Ziņas.

Neciešamas smakas, milzu atkritumu grēdas iežogotā teritorijā, bioloģiski noārdāmu gružu vietā sasmalcināts metāls un plastmasa, ar atkritumiem piesārņota tuvējā apkaime – tāda aina šonedēļ esot vērojama poligonā Brakšķi Jelgavas pievārtē. Nupat tur darbību sācis ar ES atbalstu SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi ierīkotais sadzīves atkritumu šķirošanas laukums.

Par 1,32 miljoniem latu, no kuriem 603,7 tūkstošus sedza ES Kohēzijas fonds, tur noasfaltēts un iežogots laukums, kurā maija beigās ekspluatācijā pieņemtas šķirošanas līnijas tehnoloģiskās iekārtas. Objektā Līvbērzes smerdūklis saimnieko SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi (51 procents pieder Jelgavas Domei, bet atlikušās kapitāldaļas – SIA Kulk).

Konfiscētā marihuāna, kas lielos daudzumos uzkrājas Spānijas policijas iecirkņos, apdullina policistus un liek viņiem justies tā, it kā viņi būtu smēķējuši ko nelegālu, ceturtdien paziņojusi policistu arodbiedrība.

Sevišķi aktuāla šī problēma ir lauku apvidos, kur policijai ir nelieli iecirkņi, bet plaša pārraugāmā teritorija, kur vasarās bieži tiek konfiscēta marihuāna, norādīja Katalonijas policijas arodbiedrība USPAC.

Ulotā - pilsētā ar 34 000 iedzīvotāju - policijas iecirknī garāžā glabājas 300 līdz 4000 marihuānas kaņepju, bet citos iecirkņos marihuāna tiek glabāta pazemes autostāvvietās vai pat birojos, sacīja USPAC preses pārstāvis.

Policijas iecirkņiem ir jāuzglabā konfiscētā marihuāna, līdz no tiesas tiek saņemts orderis tās iznīcināšanai. Nereti uz orderi jāgaida vairāk nekā 30 dienas.

Marihuānas smaka iecirkņos ir tik spēcīga, ka policisti jūtas apreibuši.

Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzsācis dzelzceļa posma Sarkandaugava - Ziemeļblāzma modernizāciju, lai izbūvētu un elektrificētu otro sliežu ceļu posmā Mangaļi – Ziemeļblāzma, modernizētu signalizācijas sistēmu, izbūvētu gājēju tuneli Mangaļu stacijā un gājēju tiltu pie Ezera ielas dzelzceļa pārbrauktuves.

Dzelzceļa posma Sarkandaugava - Ziemeļblāzma modernizācija tiek veikta projekta “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija” ietvaros, kur pirmie būvniecības darbi jau ir sākušies Mangaļu stacijā un ko veic PA “Belam – Leonhard Weiss”, savukārt būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Realizējot projektu Rīgas dzelzceļa mezgla posmā Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma, tiks palielināta caurvedes spēja un kapacitāte, ikdienas satiksmes organizēšanas darba efektivitāte un kvalitāte, kā arī satiksmes drošība un uzticamība.

Vienlaikus tiks samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, mobilitāte un drošība.

Rundāles novadā upē Kaucīte ir noplūduši naftas produkti, vēsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Lai ierobežotu naftas produktu izplatību, ugunsdzēsēji glābēji uzsāka absorbējošo bonu uzstādīšanu. Paralēli bonu uzstādīšanai, ugunsdzēsēji glābēji devās gar upi meklēt iespējamo piesārņojuma cēloni.

VUGD informāciju par to, ka Rundāles novada Saulainē ir jūtama naftas produktu smaka, saņēma piektdienas rītā plkst. 6:28.

Pārbaudot notikuma vietu, tika konstatēts, ka piesārņota ir visa upe, un naftas produkti ir redzami arī vietā, kur Kaucīte ietek Lielupē. Piesārņojuma kopējais garums Kaucītes upē ir apmēram 4 kilometri. Upītes platums šajā vietā ir no diviem līdz trijiem metriem.

Apsekojot upes krastus, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka piesārņojuma cēlonis iespējams ir naftas produktu noplūde no nelegāla pieslēguma naftas vadam. Šobrīd uzņēmuma LatRosTrans pārstāvji kopā ar ugunsdzēsējiem glābējiem veic noplūdes vietas noslēgšanu, lai apturētu naftas produktu ieplūšanu upē.

Sestdien, 9.jūlija naktī, Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes darbinieki Krišjāņa Barona ielā pamanīja spilgtu gaismu, kas atgādināja signālraķetes šāvienu. Lai noskaidrotu gaismas izcelsmi, apsekota notikuma teritorija un pamanītas vairākas personas, kuras satvērušas kādu vīrieti, pastāstīja Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Lāsma Zemene.

Personai rokās bija šaujamierocim līdzīgs priekšmets. Policijas darbinieki pieskrēja pie bruņotā vīrieša, neitralizēja viņu un atņēma ieroci. Jautājot personai, lai izskaidro savu rīcību, vīrietis paskaidroja, ka braucis ar velosipēdu un pamanījis, ka aiz viņa brauc automašīna, no kuras vairāki jaunieši skaļi kliedz. Vīrietis uzskatījis, ka viņam uzbrūk un izšāvis signālraķeti. Pārrunu laikā, konstatēts, ka no vīrieša jūtama spēcīga alkohola smaka. Persona atzinās, ka pirms tam lietojusi alkoholiskos dzērienus. Notikuma vietā sastapts arī automašīnas vadītājs, kurš pastāstīja, ka braucis aiz velosipēda vadītāja, kurš pēkšņi nokāpis no sava velosipēda, izvilcis ieroci, notēmējis uz viņu un izšāvis. Viens no notikušā aculieciniekiem, cenšoties izvairīties no šāviena, nokritis un savainojis elkoni.

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Darbaroku aizstāšana ar iekārtām un nostiprināšanās daudzmiljonu tirgos Vācijā un Skandināvijā. Tie ir strauji augošā plastmasas metināšanas uzņēmuma Virte tehnoloģijas tuvākās nākotnes mērķi.

«Cilvēki grib ievārījuma burciņu vai vīna pudeli nolikt paši savā pagrabā,» SIA Virte tehnoloģijas vadītājs Kaspars Mežapuķe rāda uz vienu no produktiem, ko šeit gatavo, – zemē ierokamu pagrabu no milzu caurules. Nesen, līdz ar Krievijas militārās agresijas izpausmēm Ukrainā, Igaunijā kļuva populāri veidot bumbu patvertnes privātīpašumu pagalmos. «Brīdī, kas caurulei piemetina apakšu un kādu kronšteinu, caurule vairs nav tikai caurule, tā kļūst par tehnoloģisku iekārtu,» paskaidro Kaspars. Plastmasas nozarē, atšķirībā no kokapstrādes vai metālapstrādes, speciālistu nav daudz, saka Kaspars. Uzņēmuma 15 gadu ilgā pieredze ļauj pārzināt gan sarežģīto plastmasas metināšanu, stiprību, «nogurumus» un citas materiāla īpašības. Uzņēmums sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, un tas sniedz tā saucamo know-how, bez kā modernā ražošanā neiztikt. Virte tehnoloģiju īpašnieki ir Kaspars Mežapuķe un Raitis Dambergs, kas izveidojuši uzņēmumu no nekā līdz 24 darbiniekiem un 1,7 miljonu apgrozījumam pērn – pēc piedzīvotā apgrozījuma lēciena par aptuveni 60%. Kā skaidro Kaspars, aug saražotā apjomi, kāpjot aktivitātei vietējā tirgū un arvien vairāk izdodoties iespiesties arī eksportā, kas patlaban veido aptuveni 30% pārdotā. Virte tehnoloģiju iekarotie ārējie tirgi ir «tuvējās ārzemes līdz pat Vācijai». Aiz Latvijas robežām uzņēmums pārdod baseinus, pazemes tvertnes un dažādas tehnoloģiskas iekārtas. «Protams, tur mūs neviens negaida, tomēr savs ceļš ir jāizcīna,» uz eksportu reālistiski skatās Kaspars. Arī šis gads ir ļoti cerīgs, Kaspars prognozē, ka līdz ar būvniecības aktivizēšanās turpināšanos Latvijā varētu saglabāties ievērojama izaugsme tāpat kā pērn. Tajā pašā laikā uzņēmums vēlas turpmāk likt uzsvaru uz tādu attīstību, kas nav balstīta uz Eiropas fondu projektu naudu. «Ko darīsim, kad šajā jomā būs tukšuma periods? Tas taču būs ar kaut ko jāaizpilda,» prāto Kaspars. Līdztekus uzņēmuma izaugsmei Latvijas tirgū tam kļūst pārāk šauri. Eiropā uzņēmumi ir šaurāk specializējušies, bet limbažnieki ražo dažādas produktu grupas, lai neliela tirgus apstākļos nodrošinātu nepārtrauktu ražotnes darbību. To ietekmē ar būvniecības sezonalitāte.

Āzijā nebūt nekautrējas garneles un citas jūras veltes audzētavās barot ar cūku mēsliem – savukārt pēc tam produkcija tiek eksportēta uz Rietumvalstīm.

«Karstā septembra dienā Vjetnamā Ngoc Sinh Seafoods Trading & Processing Export Enterprise rūpnīcā darbinieki stāv uz netīras grīdas, kur turpat tie šķiro garneles. Turpat blakus ir atkritumi, un neatvēsinātās telpās mušas aplido jau sašķiroto garneļu traukus,» situāciju Vjetnamā jūras velšu pārstrādes jomā raksturo Bloomberg.

Tāpat Bloomberg ziņo, ka Vjetnamā piekopj praksi saldēt garneles vietējā krāna ūdenī, kuru Vjetnamas Veselības ministrija iesaka sildīt pirms dzeršanas, jo pastāv liels risks, ka tajā dzīvo veselībai bīstamas baktērijas. Vjetnama uz ASV gada laikā eksportē aptuveni 100 miljonus mārciņu garneļu, kas ir aptuveni 8% no visām ASV patērētajām garnelēm.

Singapūru klāj pēdējos 16 gados biezākais smogs, ko radījuši Indonēzijas mežu ugunsgrēku dūmi, un pilsētvalsts valdība jau izsludinājusi veselībai bīstamu stāvokli un lūdz iedzīvotājus izvairīties no atrašanās ārpus telpām, vēsta BBC.

Piesārņojuma indekss (Pollutant Standards Index, PSI) Singapūrā sasniedzis 155 punktus, kas ir augstākais rādītājs kopš 1997. gada un par 55 punktiem pārsniedz noteikto piesārņotības limitu.

Singapūras centrā jūtama asa deguma smaka, bet augstceltnes tītas dūmakā, informē medijs. Tiek paredzēts, ka dūmaka klās Singapūru vēl dažas dienas.

Līdzīga situācija ir izveidojusies arī dažās Singapūrai kaimiņos esošās Malaizijas daļās, kur piesārņotības līmenis sasniedzis veselībai bīstamus rādītājus.

Indonēzijā, Sumatras salā, pagājušās nedēļas beigās plosījās gandrīz 140 ugunsgrēki. Tikmēr Singapūras valdība lūgusi kaimiņvalstij darīt visu iespējamo, lai tos novērstu. Singapūras vides ministrs Vivians Balakrišnans (Vivian Balakrishnan) izteicies, ka «pārāk ilgi komerciālās intereses Indonēzijā ir bijušas svarīgākas par vides problēmām». Tajā pašā laikā Indonēzijas amatpersonas uzskata, ka par ugunsgrēkiem atbildīgi Singapūras un Malaizijas investori, raksta AFP. «Paņēmiens «nocirst un sadedzināt» tiek izmantots kā lētākā zemes attīrīšanas metode, un to nelieto tikai vietējie fermeri, bet arī palmu eļļas ieguves kompānijas, ieskaitot Singapūras un Malaizijas investorus,» paudis Indonēzijas mežsaimniecības ministrs Hadi Darianto (Hadi Daryanto).

Vēl viena autoritatīva balss pievienojas korim par Eiropas industriju problemātisko stāvokli.

Ražošanai nepieciešamās elektrības un dabasgāzes cena Eiropas industrijām nekritīsies vismaz tuvāko 20 gadu laikā, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA). Attiecīgi šo izmaksu segmentā ES rūpniecība, kas nodarbina gandrīz 30 miljonus cilvēku, salīdzinot ar konkurentiem ASV un Ķīnā, šai laika posmā nebūs konkurētspējīga, raksta Financial Times.

Cenu starpība gan resursu, gan ES dalībvalstu starpā atšķiras, jo dažāda ir cenu veidojošo komponentu nozīme, kas vismaz nodokļu un nodevu kategorijā dod zināmu telpu valstu industriālajai politikai (skat. grafiku).

SEA atzinums varētu būt pēdējais piliens pārpilnajā šaubu kausā par Eiropas energoietilpīgo industriju nākotni. Paredzams, ka visi, kas vien to fiziski spēs, pārcelsies citur. Sevišķi pēc brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas tuvākajos gados, loģisks galamērķis enerģiju vairāk paģērošajiem Eiropas biznesiem būs lēto energoresursu jaunā pasaules līdere ASV. Ir dzirdēts arī par Krieviju kā iespējamo Eiropas energoietilpīgo biznesu «pabēgšanas» vietu. Cerības tiek saistītas arī ar varbūtējo Āfrikas ekonomisko izrāvienu nākamajā desmitgadē, kurp arī varētu izplesties vai pārcelties Eiropas ražošanas resursus visvairāk tērējošā daļa.

Maskavas ielas namā notiekošais šķiet prātam neaptverams. Nama vizītkarte - nodrupušais apmetums kāpņu telpā un izteiktā izkārnījumu smaka tikai nedaudz atklāj to, ko piedzīvojusi šī ēka un tās iedzīvotāji. Kad sarunās iesaistās īrnieki, rodas aptuvena nojausma, cik daudz asaru te liets – trešdien vēsta laikraksts Diena.

Tagad nams ir tikai daļēji apdzīvots. Agrāk teju katrs dzīvoklis bija aizņemts. Ēkai ir noteikts denacionalizētas mājas statuss. Pērnā gada nogalē to iegādājās divi Izraēlas pilsoņi. Kā norāda īrnieki, no tā brīža viņu dzīve pārvērtusies par elli.

Namīpašnieki izvēlējušies visai primitīvu metodi, kā izlikt iemītniekus. Viņi aizslēdz durvis no ārpuses ar piekaramajām atslēgām. Iedzīvotāji Dienai atklāj, ka tas darīts arī, pašiem iemītniekiem esot dzīvoklī.

Pēdējais piliens esot bijis gadījums ar kādu kundzi citā šī namīpašnieka mājā. Sieviete, esot dzīvoklī, pie ārdurvīm dzirdējusi urbšanu. Gājusi skatīties, un tur īpašnieka pārstāvji durvīm priekšā likuši restes. Esot izsaukta policija, kas, mutiski izsakot nosodījumu, tā arī aizbraukusi. Policijā laikrakstam Diena šo faktu neapstiprina.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir dzīvotspējīga biznesa ideja un spēcīga komanda, domā Jānis Kuļikovskis, tirdzniecības uzņēmuma Linen (SIA L.J. LINEN) valdes priekšsēdētājs.

Ja tu patiesi tici, tam ko tu dari, tas vienmēr izdosies, spriež J.Kuļikovskis, piebilstot, ka ticību saviem spēkiem var arī vienkārši pārbaudīt. Ja idejas vārdā esi gatavs uz spēles likt visu, kas tev pieder, tad esi izvēlējies pareizo ceļu. Ja savukārt rodas kaut mazākās šaubas, tad, iespējams, intuīcija jau tev saka priekšā, ka pastāv zināmi riski, skaidro LINEN valdes priekšsēdētājs, nenoliedzot, ka būtisku lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī komanda.

Novērtē izglītību

Bērnībā sapņoju kļūt par iekārtu mehāniķi, atminas J.Kuļikovskis. “Tajā laikā man tēvs bija rupnīcas Kurzemes atslēgas direktors, tāpēc diezgan bieži viesojos viņa darbavietā. Vēl šodien atmiņā spilgti palikusi darbnīcu eļļas smaka un mūsu kopīgi pavadītais laiks, labojot Padomju savienības automašīnas. Lai gan līdz pat šim brīdim savu bērnības sapni nekad pat neesmu mēģinājis piepildīt, šis periods man daudz ko iemācīja. Jau agrā bērnībā tiecos pēc izcilības, tāpēc, arī izvēloties izglītības iestādes, priekšroku vienmēr devu labākajām skolām. Savu ceļu sāku Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, pēc tam nonācu Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, bet bakalaura un maģistra grādus ieguvu Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga), kam sekoja arī studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Izglītībai manā dzīvē vienmēr ir bijusi ļoti liela nozīme, tāpēc novērtēju, ka man ir bijusi tā iespēja mācīties prestižākajās Latvijas skolās un zināmā mērā nemitīgi sevi izaicināt,” atzīst J.Kuļikovskis, kurš savu profesionālo karjeru sāka jau vidusskolas laikos, kad darbojās mammas Līvijas tirdzniecības uzņēmumā.

Uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts apsver iespēju ražošanu nākotnē pārcelt uz citu vietu, apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns.

Ventspils zivju konservu kombināts ražošanu, tostarp zivju kūpināšanu, jau vēsturiski veic zvejas ostas teritorijā. Tā ir gana ekskluzīva vieta līdzās jūrai, netālu no pilsētas pludmales. Kā atzina Klindžāns, ražošana tik tuvu atpūtas zonai nav labākais risinājums un gan iedzīvotājiem, gan tūristiem var būt traucējoša smaka, kas rodas zivju kūpināšanas procesā, tāpēc uzņēmums apsver iespēju ražotni pārcelt citā vietā. Ir izraudzīta arī iespējamā jaunās ražotnes atrašanās vieta - bijušās Ventspils zvēraudzētavas teritorija. Savukārt zivju pieņemšanas terminālis atrastos citā vietā - līdzās paceļamajam Ventas tiltam.

Ugunsgrēkā Rīgā, Stabu ielā esošajā tiesībsargājošo iestāžu ēkā vakar pilnībā izdeguši Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša un viņa palīdzes kabineti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) šorīt LNT raidījumam 900 sekundes teica, ka ugunsgrēkā cietuši četri VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmantotie kabineti. Kozlovskis uzsvēra, ka neviena krimināllieta ugunsgrēkā nav cietusi un izmeklēšanas process nav ietekmēts.

Jau vēlāk Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka ugunsgrēks izcēlies ēkas 4.stāvā, kur atrodas Ceļu policijas pārvaldes kabineti. ENAP kabineti atrodas stāvu augstāk un tie cietuši minimāli.

VP informē, ka pēc ugunsgrēka šobrīd ir apgrūtināta darba organizācija Stabu ielā 89, tas skar gan daļu Satiksmes drošības pārvaldes, gan daļu Kriminālpolicijas. Ja šodien tur plānota kāda tikšanās, likumsargi aicina sazināties ar kontaktpersonu, pārliecinoties, vai tas būs iespējams.